44. stunda
Jēkaba 2:12–35
Ievads
Būdams uzticīgs savam priesterības vadītāja pienākumam, Jēkabs aicināja savu tautu nožēlot grēkus, brīdinot viņus par lepnības un seksuālas netikumības grēkiem. Viņš mācīja par šo divu izplatīto grēku bīstamību un sekām.
Ieteikumi stundas mācīšanai
Jēkaba 2:12–21
Jēkabs norāj savu tautu par viņu lepnību
Uz tāfeles uzrakstiet: nauda, prāta spējas, draugi, talanti, evaņģēlija zināšanas. Aiciniet studentus domāt par svētībām, kuras Tas Kungs ir devis viņiem šajās jomās. Iedrošiniet viņus pārdomāt šīs svētības un savas sajūtas, studējot Jēkaba gr. 2. nodaļu.
Lūdziet kādu no studentiem skaļi nolasīt Jēkaba 2:12–13 . Aiciniet pārējos audzēkņus sekot līdzi, nosakot, ko meklēja daudzi nefijieši.
Kad studenti ir atbildējuši, norādiet, ka Jēkabs pateica savai tautai, ka viņi ir ieguvuši bagātību ar „gādības roku”. Jūs varat paskaidrot, ka vārds gādība norāda uz Dievu.
-
Kāpēc ir svarīgi atcerēties, ka visas svētības ir no mūsu Debesu Tēva?
-
Saskaņā ar Jēkaba 2:13, kāpēc daudzi nefijieši bija uzpūtušies lepnībā?
Aiciniet kādu no studentiem skaļi nolasīt prezidenta Dītera F. Uhtdorfa, no Augstākā prezidija, izteikumu. Lūdziet pārējos audzēkņus saklausīt atziņas, ko nozīmē — „uzpūsties lepnībā”:
„Pamatā lepnība ir salīdzināšanas grēks, jo, lai arī parasti tas sākas ar vārdiem: „Paskaties, cik brīnišķīgs es esmu un kādus dižus darbus es esmu paveicis!”, tas vienmēr sliecas beigties ar vārdiem: „Tādēļ es esmu labāks par tevi.” …
… Šis ir „paldies Dievam, ka esmu īpašāks nekā tu” grēks. Tā pamatā ir vēlme būt apbrīnotam un apskaustam. Tas ir sevis slavināšanas grēks.” („Pride and the Priesthood”, Ensign vai Liahona, 2010. g. nov., 56.)
Mudiniet studentus klusām pārdomāt, vai viņi kādreiz ir bijuši vainīgi šajā grēkā, domādami, ka viņi ir labāki par kādu citu.
Aiciniet kādu no studentiem skaļi nolasīt Jēkaba 2:14–16. Lūdziet audzēkņus meklēt izteikumus, kas norāda uz grēka sekām. Lūdziet viņus pastāstīt par to, ko viņi ir atklājuši.
-
Kāpēc, jūsuprāt, lepnībai ir spēks „iznīcināt [mūsu] dvēseles”? (Jēkaba 2:16.)
Aiciniet studentus klusām izlasīt Jēkaba 2:17–21. Lūdziet viņus meklēt izteikumus, kas māca, kā mēs varam pārvarēt lepnību un neatbilstošu attieksmi pret materiālo labklājību. Jūs varat ierosināt, lai viņi atzīmē atrastos izteikumus. Kad viņi ir beiguši studēt šos pantus, aiciniet viņus izvēlēties vienu no atrastajiem izteikumiem. Dodiet vairākiem studentiem iespēju paskaidrot, kā viņu izvēlētais izteikums var palīdzēt mums pārvarēt lepnību vai neatbilstošu attieksmi pret materiālo labklājību. (Kā daļu no šīs aktivitātes jūs varat arī ierosināt, lai studenti nolasa šādas rakstvietas: 1. Ķēniņu 3:11–13; Marka 10:17–27; 2. Nefija 26:31; Almas 39:14; M&D 6:7.)
-
Ko, jūsuprāt, nozīmē — meklēt Dieva valstību? Ko, jūsuprāt, nozīmē — iegūt cerību Kristū?
-
Kā Dieva valstības meklēšana un cerības iegūšana Kristū ietekmē mūsu attieksmi pret labklājību un materiāliem īpašumiem?
Lūdziet studentus iztēloties, kā viņi atstāstītu Jēkaba 2:12–21 galveno būtību kādam studentam, kas nepiedalījās šīs dienas stundā. Dodiet diviem vai trīs studentiem iespēju dalīties, ko viņi teiktu. Studenti var paust dažādus patiesus principus. Pārliecinieties, ka viņi saprot, ka pirms visām citām interesēm mums ir jāmeklē Dieva valstība. Dodiet studentiem laiku ierakstīt savās Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatās vai klases pierakstu kladēs vienu veidu, kā viņi var izmantot Tā Kunga dotās svētības un iespējas, lai celtu Dieva valstību un svētītu citu cilvēku dzīves.
Jēkaba 2:22–35
Jēkabs norāj cilvēkus, kuri ir pārkāpuši Šķīstības likumu
Uzrakstiet uz tāfeles prezidenta Ezras Tafta Bensona izteikumu:
„Izplatīts šīs paaudzes grēks ir …”
Aiciniet studentus domāt, kā prezidents Bensons varēja būt pabeidzis šo teikumu. Pēc tam izlasiet tālāk doto izteikumu:
„Izplatīts šīs paaudzes grēks ir seksuāla netikumība. Tas, kā teica pravietis Džozefs, Israēla elderiem būs lielāku kārdinājumu, lielāku triecienu un lielāku grūtību avots kā jebkurš cits.” (The Teachings of Ezra Taft Benson [1988. g.], 277.)
Aiciniet studentus klusām izlasītJēkaba 2:22–23, 28, meklējot vārdus un izteikumus, kurus izmantoja Jēkabs, lai aprakstītu seksuālas netikumības smagumu. (Jums var rasties nepieciešamība paskaidrot, ka vārds netiklības attiecas uz seksuāliem grēkiem.) Lūdziet studentus dalīties ar atrastajiem vārdiem un izteikumiem.
Lai palīdzētu studentiem saprast Šķīstības likumu, nolasiet izteikumu no brošūras Jaunatnes morāles stiprināšanai. Lūdziet studentus saklausīt, no kādām rīcībām viņiem ir jāizvairās.
„Tā Kunga standarts attiecībā uz seksuālu šķīstību ir skaidrs un nemainīgs. Neiesaistieties nekāda veida seksuālās attiecībās pirms laulības un esiet pilnīgi uzticīgi savam laulātajam draugam pēc kāzām. …
Nekad nedariet neko tādu, kas var novest pie seksuāla pārkāpuma. Izturieties pret citiem ar cieņu, nevis kā pret objektiem, kas tiek izmantoti, lai apmierinātu iekāres pilnas un savtīgas vēlmes. Pirms laulības neļaujieties kaislīgiem skūpstiem, negulieties virsū citai personai vai neaizskariet privātas, svētas citas personas ķermeņa daļas ar vai bez drēbēm. Nedariet neko citu, kas modina seksuālas sajūtas. Neļaujiet šīm jūtām raisīties sevī.” (Jaunatnes morāles stiprināšanai[brošūra, 2011. g.], 35–36.)
Norādiet, ka, saskaņā ar Jēkaba 2:23–24, daži cilvēki Jēkaba laikā centās attaisnot savus seksuālos grēkus.
-
Kā mūsdienās cilvēki dažkārt cenšas attaisnot seksuālu nešķīstību?
-
Ko jaunieši var darīt, lai izvairītos no seksuāliem kārdinājumiem? (Atbildes var ietvert lūgšanu pēc spēka, draudzēties ar labiem draugiem, izvēlēties lietderīgu vidi un izvairīties no situācijām un vietām, kur var rasties kārdinājums.)
Jūs varat norādīt, ka viens no nefijiešu grēkiem ir bijusi neatļauta daudzsievības piekopšana. Aiciniet studentus klusām izlasīt Jēkaba 2:27–30. Pirms lasīšanas jūs varat paskaidrot, ka vārds blakussieva attiecas uz sievieti, kura bija likumīgi laulāta ar vīrieti, bet kurai bija zemāks statuss nekā sievai.
-
Saskaņā ar Jēkaba 2:27, kāds ir „Tā Kunga Vārds” attiecībā uz vairāku sievu esamību? (Pārliecinieties, ka jau sākotnēji ir skaidrs, ka Tas Kungs ir pavēlējis, ka vīrietim jābūt precētam ar vienu sievu. Skat. arī M&D 49:15–16.)
Paskaidrojiet, ka neatļauta daudzsievība ir netiklības vai seksuāla grēka piemērs. Dieva acīs seksuāli grēki ir ļoti smagi.
-
Saskaņā ar Jēkaba 2:30, kad Tā Kunga tautai ir atļauts piekopt daudzsievību? (Kad Tas Kungs to pavēl.)
Norādiet, ka noteiktos pasaules vēstures posmos Tas Kungs ir pavēlējis Savai tautai piekopt daudzsievību. Piemēram, daudzsievību Vecās Derības laikos piekopa Ābrahāms un Sāra (skat. 1. Mozus 16:1–3; M&D 132:34–35, 37) un viņu mazdēls Jēkabs (skat. M&D 132:37), un uz laiku tā tika piekopta atjaunotās Baznīcas agrīnajās dienās, sākot ar Džozefu Smitu (skat. M&D 132:32–33, 53).
Lai uzsvērtu to, ka seksuālai nešķīstībai ir iznīcinoša ietekme uz ģimenēm, skaļi nolasiet Jēkaba 2:31–35. Lūdziet studentus sekot līdzi, meklējot kādu no nešķīstības sekām. Norādiet: lai gan Jēkabs uzrunāja tikai vīriešus, Šķīstības likums ir vienlīdz svarīgs arī sievietēm.
-
Atbilstoši Jēkaba teiktajam, kā tiek ietekmētas ģimenes, kad ģimenes loceklis pārkāpj Šķīstības likumu? Kā tas palīdz paskaidrot, kāpēc Šķīstības likuma pārkāpšana ir tik smags grēks?
-
Daži jauni cilvēki spriež, ka viņi var pārkāpt Šķīstības likumus, jo viņu rīcība nesāpina nevienu citu. Kā viena cilvēka nešķīstība varētu ietekmēt citus cilvēkus?
Diskusijas — par seksuālu grēku sekām — noslēgumā apsveriet iespēju nolasīt šādu eldera Ričarda G. Skota, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, izteikumu. Aiciniet studentus meklēt seksuālas nešķīstības sekas.
„Tas Kungs ir aizliedzis intīmas attiecības ārpus paliekošām laulības saitēm, jo tas grauj Viņa mērķus. Svētās laulības derības ietvaros šādas attiecības ir atbilstošas Viņa iecerei. Ja tās pielieto jebkādā citā veidā, tas ir pretēji Viņa gribai. Tās izraisa nopietnu emocionālu un garīgu ļaunumu. Pat ja iesaistītie nesaprot pašreiz notiekošo, viņi sapratīs to vēlāk. Seksuālā netikumība rada barjeru Svētā Gara ietekmei līdz ar visām tā iedvesmojošām, pamācošajām un spēku sniedzošajām spējām. Tā izraisa spēcīgu fizisku un emocionālu stimulāciju. Laika gaitā tā rada neremdināmu tieksmi, kas pārkāpēju vada uz vēl nopietnāku grēku. Tā izraisa savtīgumu un var izpausties agresīvā rīcībā, tādā kā brutalitāte, aborts, ļaunprātīga seksuāla izmantošana un nežēlīgs noziegums. Šāda stimulācija var novest pie homoseksuālām rīcībām, un tās ir ļaunas un pilnīgi nepareizas.” („Making the Right Choices”, Ensign, 1994. g., 38.)
Aiciniet studentus pārskatīt Jēkaba 2:28 sākumu un noteikt, kas tīk Tam Kungam. (Jūs varat ierosināt, lai studenti atzīmē, ko viņi ir atklājuši. Pārliecinieties, ka viņi saprot, ka Tam Kungam tīk šķīstība.)
-
Pamatojoties uz šodienas diskusiju, kāpēc, jūsuprāt, Tam Kungam tīk šķīstība?
Apsveriet iespēju parādīt jūsu ģimenes fotogrāfiju. Lieciniet par svētībām, kuras esat saņēmuši jūs un jūsu ģimene, dzīvojot saskaņā ar Tā Kunga Šķīstības likumu. Uzsveriet, ka spēja radīt bērnus ir brīnišķa mūsu Debesu Tēva dāvana, kad tā tiek lietota tajās robežās, kuras Viņš ir noteicis. Iedrošiniet studentus būt šķīstiem un tīriem, lai Tam Kungam būtu tīkama viņu šķīstība (skat. Jēkaba 2:28).
Lai palīdzētu studentiem dalīties savās liecībās par dzīvošanu saskaņā ar Šķīstības likumu, jūs varat uzdot viņiem šādus jautājumus:
-
Ko jūs varētu teikt kādam, kurš uzskata, ka Šķīstības likums ir novecojis un nevajadzīgs? (Kad studenti atbild uz šo jautājumu, mudiniet viņus liecināt par svētībām no Šķīstības likuma ievērošanas, nevis tikai par briesmām, kas izriet no tā neievērošanas.)
Pastāstiet studentiem par savu pārliecību, ka viņi var būt morāli tīri. Uzsveriet: ja viņi ir grēkojuši pret Šķīstības likumu, viņiem vajadzētu meklēt palīdzību pie sava bīskapa vai draudzes prezidenta, kas var palīdzēt nožēlot grēkus un kļūt tīriem caur Jēzus Kristus veikto Izpirkšanu.
Komentāri un skaidrojumi
Jēkaba 2:17. „Brīvi ar savu mantību”
Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcā mēs ziedojam gavēņa ziedojumus, lai palīdzētu tiem, kam tas ir nepieciešams. Baznīcas vadītāji aicina mūs būt dāsniem savos ziedojumos. Elders Džozefs B. Virtlins, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, deva padomu, cik daudz ziedot:
„Cik daudz mums būtu jāziedo gavēņa ziedojumos? Mani brāļi un māsas, mūsu ziedojuma, lai svētītu nabadzīgos, mērs ir mūsu pateicība savam Debesu Tēvam. Vai mēs, kas esam tik pilnīgi svētīti, pagriezīsim muguras tiem, kam vajadzīga mūsu palīdzība? Dāsnu gavēņa ziedojumu maksāšana ir mērs mūsu gatavībai ziedot sevi, lai atvieglotu citu cilvēku ciešanas.
Brālis Marions G. Romnijs, kas bija mūsu bīskapijas bīskaps laikā, kad es tiku aicināts misijā, un kas vēlāk kalpoja par Baznīcas Augstākā prezidija locekli, pamācīja: „Dodot esiet devīgi, lai jūs varētu augt. Nedodiet tikai nabadzīgo labumam, bet dotiet paši savai labklājībai. Dodiet pietiekami, lai jūs varētu nodot sevi Dieva valstībā caur savu līdzekļu un laika ziedošanu.” („The Law of the Fast”, Ensign, 2001. g. maijs, 75; citējot Marionu G. Romniju, „The Blessings of the Fast”, Ensign,1982. g. jūl., 4.)
Jēkaba 2:23–30. Daudzsievība
Jēkaba dienās daži nefijieši sāka piekopt daudzsievību, sakot, ka viņi seko Dāvida un Sālamana piemēram. Jēkabs nosodīja šo paražu vismaz divu iemeslu dēļ:
-
Tas Kungs caur pravieti Lehiju bija pavēlējis savai tautai nepiedalīties daudzsievībā (skat. Jēkaba 2:27, 34).
-
Dāvids un Salamans nebija cienīgi piemēri. Lai gan viņi bija apņēmuši vairākas sievas atbilstoši Tā Kunga pavēlei viņu dzīves laikā, viņiem bija arī vairāki nopietni seksuāli grēki (skat. Jēkaba 2:24; M&D 132:38–39).
Attiecībā uz daudzsievību Tas Kungs teica: „Ja Es gribēšu radīt Sev pēcnācējus … Es pavēlēšu Savai tautai; citādi viņi paklausīs tām lietām.” (Jēkaba 2:30.) (Jēkaba 2:30.) Citiem vārdiem, Tā Kunga vispārējā pavēle ir nepiedalīties daudzsievībā. Tomēr Viņš var pavēlēt Savai tautai piekopt daudzsievību uz laiku, kad Viņš uzskata, ka ir nepieciešams „radīt [Viņam] pēcnācējus” — citiem vārdiem runājot, kad Viņš vēlas, lai Viņa tautā īsā laika periodā tiktu radīts daudz bērnu, kas dzimst derībā un uzaug evaņģēlijorientētās mājās. Paklausot Dieva norādījumiem caur atklāsmi pravietim Džozefam Smitam, daži pēdējo dienu svētie gadiem ilgi ievēroja šo paražu, sākot ar 1843. gadu (skat. M&D 132). 1890. gadā, kad apstākļi Baznīcā un ASV likumdošanā mainījās, Tas Kungs atcēla Savu atbalstu šai paražai atklāsmē, kas tika dota prezidentam Vilfordam Vudrofam, kas tajā laikā kalpoja par Baznīcas prezidentu (skat. M&D Pirmā oficiālā deklarācija). Kopš tā laika Tas Kungs neatbalsta daudzsievību un Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīca nepilnvaro to piekopt. Ikviens pēdējo dienu svētais, kas piekopj šo paražu, zaudē savu statusu kā Baznīcas loceklis. Prezidents Gordons B. Hinklijs mācīja:
„Es vēlos kategoriski noteikt, ka šai Baznīcai nav nekāda sakara ar tiem, kuri piekopj daudzsievību. Viņi nav šīs Baznīcas locekļi. Lielākā daļa no tiem nekad nav bijuši Baznīcas locekļi. Viņi pārkāpj valsts likumu. Viņi zina, ka viņi pārkāpj likumu. Viņi ir pakļauti sodāmībai atbilstoši šim likumam. …
Ja kādi no mūsu Baznīcas locekļiem tiek pieķerti daudzsievības piekopšanā, viņi tiek izslēgti, kas ir vissmagākais sods, kādu Baznīca var noteikt. Iesaistītie ne tikai tieši pārkāpj valsts likumu, viņi parkāpj arī Baznīcas likumu. Mūsu ticības apliecinājums ir mums saistošs. Tas nosaka: „Mēs ticam, ka jāpakļaujas karaļiem, prezidentiem, valdniekiem un miertiesnešiem, paklausot, godājot un atbalstot likumu.” (Ticības apliecinājumi 1:12.) …
Vairāk kā gadsimtu atpakaļ Dievs nepārprotami atklāja Savam pravietim Vilfordam Vudrofam, ka daudzsievības piekopšana ir jāpārtrauc, kas nozīmē, ka tagad tā ir pret Dieva likumu. Pat valstīs, kur valsts vai reliģiskais likums atļauj daudzsievību, Baznīca māca, ka laulībai jābūt monogāmai un nepieņem kā Baznīcas locekļus tos, kas piekopj daudzsievību.” („What Are People Asking about Us?” Ensign, 1998. g. nov., 71–72.)