Mājmācības stunda
Etera 4–12 (30. daļa)
Ievads
Šī stunda koncentrēta uz Etera 12:23–41. Moronijs mācīja, kāpēc cilvēkiem ir vājības un kas viņiem ir jādara, lai tās pārvarētu.
Ieteikumi stundas mācīšanai
Etera 4–11; 12:6
Jarediešiem veicas un viņi tiek svētīti, kad ir taisnīgi
Dodiet trīs studentiem uzdevumu pārskatīt un apkopot šīs nodaļas, izmantojot nodaļu kopsavilkumus: Etera 4–5; Etera 6 un Etera 7–11. Lūdziet kādam citam studentam pārskatīt Etera 12:6. Lūdziet viņus dalīties ar pārējiem audzēkņiem vienā vai divos principos, kurus viņi iemācījās.
Etera 12:23–41
Moronijs pauž bažas par to, kā citticībnieki reaģēs uz Mormona Grāmatu
Vienā tāfeles pusē uzrakstiet vārdu spēks un otrā tāfeles pusē uzrakstiet vārdu vājība. Dodiet studentiem laiku pārdomāt, kas, viņuprāt, ir viņu spēks un kas, viņuprāt, ir viņu vājības vai nepilnības. Paskaidrojiet, ka Etera 12 Moronijs mācīja, ka mūsu vājības var kļūt par spēku.
Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt Etera 12:23–25, un lūdziet pārējos audzēkņus atpazīt, kas, pēc Moronija domām, bija viņa un citu Mormona Grāmatas pierakstītāju vājība. Pēc tam uzdodiet šādus jautājumus:
-
Kādu vājību Moronijs piemin šajos pantos?
-
Par ko Moronijs uztraucās, kas notiktu Mormona Grāmatas pierakstītāju vājības dēļ?
Kad studenti ir atbildējuši, lieciet viņiem klusi izlasīt Tā Kunga atbildi uz Moronija raizēm Etera 12:26–27 un meklēt, kāpēc Dievs mums dod vājības. Kad studentiem ir bijis laika izlasīt šos pantus, atgādiniet viņiem, ka Etera 12:27 ir prasmīgi pārzināma rakstvieta.
Lai palīdzētu labāk saprast vārdu vājība šajos pantos, lūdziet kādu studentu nolasīt šo eldera Nīla A. Maksvela, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, izteikumu:
„Kad mēs Svētajos Rakstos lasām par cilvēka „vājību”, šis termins ietver iedzimtu, taču nepieciešamu vājību, kas iemantota vispārējā cilvēciskā stāvoklī, kurā miesai ir tik nemitīga [vai pastāvīga] ietekme uz garu. … Taču vājība ietver arī mūsu individuālās vājības, kuras mums ir jāpārvar.” (Lord, Increase Our Faith [1994], 84.)
Jūs varat paskaidrot, ka vispārējs cilvēcisks stāvoklis, par kuru runāja elders Maksvels, attiecas uz vājībām, kas vīriešiem un sievietēm ir caur Ādama Krišanu. Krišanas dēļ mums ir nosliece uz kārdinājumu un cilvēciskām nepilnībām papildus mūsu pašu personīgajiem trūkumiem.
Aiciniet studentus atpazīt principu, kas mācīts Etera 12:27. (Ja mēs pazemojamies un izrādām ticību Tam Kungam, tad Viņš liks vājībām kļūt par mūsu spēku.)
Lai mudinātu pielietot šo principu, kas mācīts Etera 12:27, uzrakstiet uz tāfeles:
Aiciniet studentus uzrakstīt šīs frāzes uz papīra lapas. Zem katra virsraksta lūdziet katru studentu pārdomāt un tagad vai vēlāk uzrakstīt (1) vājību, kas, viņuprāt, viņiem piemīt, (2) kā viņi, neatkarīgi no šīs vājības, var pazemoties, un (3) kā viņi var pielietot ticību Kristum tā, lai saņemtu Viņa palīdzību vai labvēlību, lai pārvarētu savu vājību.
Kad viņi ir pabeiguši, mudiniet studentus ievietot šo papīra lapu savā personīgajā dienasgrāmatā vai kādā citā vietā, kur viņi to bieži redzēs un kas viņiem atgādinās par tiem centieniem, kurus viņi vēlas paveikt. Lieciniet studentiem, ka tad, kad viņi pazemīgi centīsies pārvarēt savas vājības, Tas Kungs palīdzēs „vājībām kļūt par viņu spēku” (Etera 12:27).
Aiciniet studentus izlasīt Etera 12:26 28, lai uzzinātu, kā Tas Kungs vēl vairāk atbildēja uz Moronija raizēm par viņa vājību rakstībā. Jūs varat uzdot šādus jautājumus:
-
Etera 12:26 Moronijs piemin lēnprātību, kas nozīmē būt maigam, pazemīgam un padevīgam dievišķai gribai. Kāpēc, jūsuprāt, ir nepieciešama lēnprātība, lai neņemtu vērā citu vājības?
-
Kā Tā Kunga labvēlība (Viņa palīdzība vai dievišķu spēku dodošais spēks) palīdz mums ļaunprātīgi neizmantot citu cilvēku vājības?
Uzsveriet, ka tad, kad mēs attīstām ticību, cerību un žēlsirdību, Tā Kunga žēlastība mums palīdzēs, saskaroties ar citu cilvēku vājībām. Apkopojiet Etera 12:29–32, paskaidrojot, ka Moronijs atkārtoja to, cik svarīgi ir pielietot ticību un liecības un brīnumus, kas no tā rodas. Lūdziet studentus izlasīt Etera 12:33–35 un atpazīt, ko Moronijs rakstīja par to, cik svarīgi ir īstenot žēlsirdību.
Pavaicājiet: Kāpēc ir svarīgi, lai mums ir žēlsirdība, kad mēs saskaramies ar citu cilvēku vājībām?
Aiciniet studentus dalīties ar citiem audzēkņiem, ko viņi dara, lai viņu dzīvē būtu pilnīgāka Jēzus Kristus labvēlība. Ja laika ir pietiekami, jūs varat aicināt dažus studentus dalīties ar pārējiem audzēkņiem, kā centieni būt tuvākam Jēzum Kristum ir ietekmējuši viņu dzīves.
Nākamā daļa (Etera 13–Moronija 7)
Kad studenti gatavojas studēt nākamo daļu, mudiniet viņus apdomāt šādu jautājumu: Kas notiktu, ja visi jūsu draugi un ģimene tiktu nogalināti un jūs būtu vienīgais dzīvi palikušais, kurš ir bijis uzticīgs Jēzus Kristus evaņģēlijam? Gan Eters, gan Mornijs piedzīvoja šāda veida vientulību. Kā jūs varat pārvarēt visa veida pārbaudījumus un iegūt mūžīgo dzīvi? Moronija 7 paskaidro, kāpēc ticība, cerība un žēlsirdība ir nepieciešama, lai iegūtu šīs dāvanas.