42. stunda
2. Nefija 33. nodaļa
Ievads
Nefijs nobeidza savu pierakstu, paziņojot, ka viņa rakstītie vārdi liecina par Jēzu Kristu un pārliecina cilvēkus darīt labu un pastāvēt līdz galam. Viņš teica, ka, lai arī rakstīti „nespēkā”, viņa vārdi ir „ļoti [vērtīgi]” un tiks „padarīti … stipri” tiem, kas tos lasīs (skat. 2. Nefija 33:3–4). Viņš liecināja, ka viņa raksti ir „Kristus vārdi” un ka cilvēki būs atbildīgi Dieva priekšā par to, kā viņi pret tiem izturēsies (skat. 2. Nefija 33:10–15).
Ieteikumi stundas mācīšanai
2. Nefija 33:1–2
Nefijs māca par Svētā Gara spēku, kas nes patiesību mūsu sirdīs
Uz tāfeles uzzīmējiet šādu attēlu:
-
Kāda ir atšķirība, ja vēstījums tiek nests uz kāda sirdi vai ja vēstījums tiek nests kāda sirdī?
Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt 2. Nefija 33:1. Tad palūdziet studentiem klusi pie sevis apdomāt tālāk doto jautājumu.
-
Kāpēc, jūsuprāt, ir būtiski, ka Svētais Gars nes patiesību uz mūsu sirdīm, nevis mūsu sirdīs?
Studentiem apdomājot šo jautājumu, skaļi nolasiet tālāk doto izteikumu, ko teicis elders Deivids A. Bednārs, no Divpadsmit apustuļu kvoruma. Paskaidrojiet, ka šajā izteikumā elders Bednārs runā par 2. Nefija 33:1.
„Lūdzu, ņemiet vērā, ka Gara spēks nes vēstījumu uz sirdi un nevis obligāti sirdī. Skolotājs var paskaidrot, uzskatāmi parādīt, pārliecināt un liecināt, un darīt to visu ar lielu garīgo spēku un iedarbīgumu. Galu galā, tomēr vēstījuma saturs un Svētā Gara liecība iespiežas sirdī vienīgi tad, ja saņēmējs atļauj šīm lietām ienākt savā sirdī” („Seek Learning by Faith” [uzruna BIS reliģijas pedagogiem, 2006. g. 3. febr.], 1, si.lds.org).
Aiciniet studentu skaļi nolasīt šo izteikumu, ko teicis elders Džeralds N. Lands, no Septiņdesmitajiem:
„Kāpēc tikai uz sirdi? Cilvēka rīcības brīvība ir tik svēta, ka Debesu Tēvs, pat ar visu Savu bezgalīgo spēku, nekad nepiespiedīs cilvēka sirdi. … Dievs ļauj, lai mēs paši būtu savu siržu uzraugi jeb sargi. Mums no savas pašu brīvas gribas ir jāatver savas sirdis Garam” („Opening Our Hearts”, Ensign vai Liahona, 2008. g. maijs, 33).
-
Kas nosaka to, vai vēstījums iekļūst cilvēka sirdī?
-
Kad jūs esat sajutuši, ka evaņģēlija vēsts ir ienākusi jūsu sirdī? Kādu liecību jūs gūstat par savu sirdi attiecīgajā brīdī?
Palūdziet studentiem klusi pie sevis izlasīt 2. Nefija 33:2, nosakot to, kādā veidā cilvēki atsaucas uz Svēto Garu, kad viņi nocietina savas sirdis. Jūs varētu paskaidrot, ka vārdi „neuzskata tās par vērtīgām” nozīmē „uzskata tās par niecību jeb neko”. „[Neuzskatīt] [rakstītas lietas] par vērtīgām” nozīmē domāt, ka tās ir bezvērtīgas un nekam nederīgas.
-
Kāda ir cilvēku, kuriem ir nocietināta sirds, uzvedība un attieksme?
-
Kāds ir 2. Nefija 33:2 vēstījums jums? (Studenti varētu atbildēt, ka mēs izvēlamies vai nu atvērt, vai aizvērt savu sirdi Svētā Gara iedvesmai. Pārliecinieties, ka viņi saprot — kad mēs atveram savu sirdi, vēstījumi no Svētā Gara var ienākt mūsu sirdī.)
Pirms turpināt pasniegt stundu, dodiet studentiem brīdi laika klusi apdomāt savas sirds stāvokli un noteikt, vai viņi ļauj patiesības vēstījumiem ienākt viņu sirdī.
2. Nefija 33:3–15
Nefijs paskaidro sava pieraksta nolūku un pauž cerību, ka tā lasītāji ticēs Kristum
Uz tāfeles uzrakstiet:
Aiciniet studentus klusi pie sevis izlasīt 2. Nefija 33:3–7, meklējot to, kāda bija Nefija cerība par tiem, kas lasīs viņa vārdus. Aiciniet dažus studentus nākt pie tāfeles un pabeigt teikumus, pierakstot savus vārdus vai Nefija vārdus. (Dažām frāzēm uz tāfeles ir vairāk nekā viena atbilde.)
-
Kā mēs varam stiprināt savu personīgo liecību par Jēzu Kristu un Viņa veikto Izpirkšanu?
Aiciniet piecus studentus, nomainot citam citu, skaļi nolasīt 2. Nefija 33:10–14. Palūdziet klases audzēkņiem sekot līdzi, meklējot frāzes Nefija atvadu vārdos, kas ir nozīmīgas viņiem. Jūs varētu ieteikt studentiem iezīmēt šīs frāzes.
-
Kuras frāzes ir nozīmīgas jums? Kāpēc?
-
Ja cilvēki ticēs Kristum, ko viņi jutīs pret Mormona Grāmatu? (Skat. 2. Nefija 33:10.)
-
Kas, saskaņā ar Nefija brīdinājumu, notiks ar tiem, kas noraidīs viņa vārdus? (Studentiem atbildot uz šo jautājumu, jūs varētu viņiem arī ieteikt padomāt par to, kā viņi jutīsies Tā Kunga klātbūtnē, ja būs ticējuši un sekojuši Nefija un citu praviešu vārdiem.)
Palūdziet studentiem klusi pie sevis izlasīt 2. Nefija 33:15 un apdomāt Nefija pēdējos vārdos: „Man ir jāklausa.” Tad dodiet viņiem dažas minūtes laika, lai pārskatītu 1. un 2. Nefija grāmatu, nosakot Nefija paklausības paraugus. Pēc dažām minūtēm palūdziet studentiem dalīties tajā, ko viņi ir atraduši. Atbildes varētu būt: Jeruzālemes pamešana, atgriešanās Jeruzālemē pēc misiņa plāksnēm, atgriešanās Jeruzālemē vēlreiz, lai lūgtu Ismaēla ģimeni pievienoties viņiem ceļojumā, pierakstu vešana uz diviem plākšņu komplektiem, sekošana Liahonas norādījumiem, kuģa būvēšana, ceļošana uz apsolīto zemi, nošķiršanās no Lamana un Lemuēla un savas tautas taisnīga vadīšana. Studentiem sniedzot atbildes, jūs tās varētu uzrakstīt uz tāfeles.
Uz tāfeles uzrakstiet: Man ir …
Aiciniet studentus pabeigt šo teikumu savās Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatās vai klases pierakstu kladēs. Paudiet savu pārliecību, ka viņi var izvēlēties būt paklausīgi. Dalieties savās domās par to, kā Nefija vārdi var viņiem palīdzēt nostiprināt savu ticību Jēzum Kristum un pieaugt savās spējās darīt labu.
2. Nefija grāmatas pārskats
Atvēliet laiku tam, lai studentiem palīdzētu pārskatīt 2. Nefija grāmatu. Palūdziet viņiem padomāt par to, ko viņi ir iemācījušies no šīs grāmatas gan seminārā, gan savās individuālajās Svēto Rakstu studijās. Ja nepieciešams, mudiniet viņus pārlapot 2. Nefija grāmatu, kas viņiem palīdzēs atcerēties apgūto. Palūdziet viņiem sagatavoties dalīties ar kaut ko no 2. Nefija grāmatas, kas viņus ir iedvesmojis darīt labu un ticēt Jēzum Kristum, kā to teica Nefijs (skat. 2. Nefija 33:4). Pēc pietiekami ilga laika palūdziet vairākiem studentiem dalīties savās domās un sajūtās.
Dalieties tālāk dotajos izteikumos par mūsu pienākumu lasīt Mormona Grāmatu un svētībām, kas nāk mūsu dzīvē, kad izpildām šo pienākumu:
Prezidents Džozefs Fīldings Smits teica: „Man šķiet, ka neviens šīs Baznīcas loceklis nebūs apmierināts, kamēr nebūs izlasījis Mormona Grāmatu atkal un atkal un pamatīgi to apdomājis, lai varētu sniegt liecību, ka tas tiešām ir pieraksts, kas rakstīts ar Visuvarenā iedvesmu, un ka tā vēsturiskie notikumi ir patiesi” (skat. Conference Report, 1961. g. okt., 18).
Prezidents Gordons B. Hinklijs mācīja: ja Baznīcas locekļi lasīs Mormona Grāmatu, „[viņu] dzīvē un [viņu] mājās vēl bagātīgāk ienāks Tā Kunga Gars, nostiprināsies viņu apņēmība paklausīt Viņa baušļiem un viņu liecība par Dieva Dēla dzīvo realitāti kļūs spēcīgāka” („A Testimony Vibrant and True”, Ensign, 2005. g. aug., 6).
Lai pabeigtu šo stundu, jūs, iespējams, varētu dalīties personīgā pieredzē, kas būtu kā liecība tam, ka Nefija vārdi šajā nodaļā ir piepildījušies jūsu dzīvē.