2. Nefija 32. nodaļa

Ievads

Pēc tam, kad bija mācījis par „[šauro] jo [šauro] [taku], kas ved uz mūžīgo dzīvi” (2. Nefija 31:18), Nefijs manīja, ka viņa tauta bija izbrīnīta un vēlējās uzzināt, kas viņiem būtu jādara, kad viņi būs sākuši iet pa šo taku. Viņš atbildēja uz viņu jautājumiem, mudinot viņus „[baudīt] Kristus vārdus” un „vienmēr lūgt” (2. Nefija 32:3, 9). Viņš apliecināja viņiem: ja viņi tā rīkosies, Svētais Gars palīdzēs viņiem zināt, kas jādara.

Ieteikumi stundas mācīšanai

2. Nefija 32:1–7

Nefijs iesaka mums meklēt dievišķu vadību Jēzus Kristus vārdos un Svētā Gara pamudinājumos

Aiciniet studentus padomāt par gadījumu, kad viņi paskaidrojuši kādam, kā nokļūt no vienas vietas līdz otrai. Palūdziet viņiem paskaidrot, kāpēc šādu norādījumu došana bija viegla vai grūta.

Atgādiniet studentiem, ka iepriekšējā stundā viņi studēja norādījumus, ko Nefijs deva savai tautai. Pēc šo norādījumu došanas viņš teica: „Šis ir tas ceļš” (2. Nefija 31:21). Lai studentiem palīdzētu nostiprināt to, ko viņi ir uzzinājuši, uzdodiet šādus jautājumus:

Ja mēs sekosim Nefija norādījumiem, kurp tie mūs aizvedīs? (Uz mūžīgo dzīvi; skat. 2. Nefija 31:20.)
Saskaņā ar 2. Nefija 31:17–18, kā mēs nostājamies uz ceļa, kas ved uz mūžīgo dzīvi?

Paskaidrojiet, ka 2. Nefija 32. nodaļa ir Nefija mācību turpinājums no 2. Nefija 31. nodaļas. Palūdziet studentiem sameklēt jautājumu 2. Nefija 32:1, ko uzdeva Nefija tauta par viņa mācīto. Aiciniet dažus studentus izteikt šo jautājumu saviem vārdiem. (Pārliecinieties, ka studenti saprot, ka ļaudis brīnījās un vēlējās zināt, kas viņiem ir jādara pēc tam, kad viņi ir nostājušies uz mūžīgās dzīves ceļa.)

Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt 2. Nefija 32:2–3. Palūdziet klases audzēkņiem sameklēt Nefija atbildi uz viņa tautas jautājumu. Norādiet, ka 2. Nefija 32:3 ir prasmīgi pārzināmā rakstvieta. Jūs varētu mudināt studentus to iezīmēt īpašā veidā, lai viņi to viegli varētu atrast.

Kādi vārdi 2. Nefija 32:3 raksturo to, kā mums ir jāpieņem Kristus vārdi? Ar ko baudīšana atšķiras no uzkošanas jeb uzēšanas?
Ko, jūsuprāt, nozīmē — baudīt Kristus vārdus?
Kāds, pēc Nefija teiktā, būs iznākums, kad mēs baudīsim Kristus vārdus?
Kur mēs varam atrast Jēzus Kristus vārdus? (Atbildes varētu būt Svētie Raksti, mūsdienu praviešu vārdi un iedvesma no Svētā Gara.)

Pārliecinieties, ka studenti saprot — kad mēs baudīsim Kristus vārdus, Kristus vārdi mums pateiks visu, kas mums ir jādara.

Lai studentiem palīdzētu apdomāt to, cik īsteni viņi izbauda Jēzus Kristus vārdus, nolasiet šo uzskaitījumu, ieturot pauzi pēc katra punkta. Palūdziet studentiem uzrakstīt šo uzskaitījumu savās Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatās vai klases pierakstu kladēs, vai uz papīra lapas.

Individuāla Svēto Rakstu studēšana
Svētā Vakarēdiena sanāksme
Vispārējā konference
Svēto Rakstu studēšana ģimenē
Seminārs
Ģimenes mājvakars
Ārona priesterības kvoruma sanāksme vai Jauno sieviešu biedrības nodarbība
Personīgā lūgšana

Aiciniet studentus apdomāt to, cik centīgi viņi meklē Jēzus Kristus vārdus katrā no minētajām vietām. Pie katra punkta aiciniet viņus uzrakstīt izbaudu, uzkožu vai badojos. Piemēram, students varētu izbaudīt Svēto Rakstu individuālo studēšanu, taču tikai „uzkost” Vispārējā konferencē. Students, kurš nepievērš uzmanību Svētā Vakarēdiena sapulcē, varētu pie šī punkta uzrakstīt vārdu badojos.

Palūdziet studentiem izvēlēties vienu no vietām vai aktivitātēm, kurā viņi pašreiz „uzkož” vai „badojas”, un aiciniet viņus noteikt mērķus, kas viņiem palīdzēs vairāk „[izbaudīt] Kristus vārdus” šajā vietā vai aktivitātē. (Saistībā ar šiem mērķiem, jūs varētu viņus mudināt padomāt par saviem mērķiem programmā „Pienākums pret Dievu” vai „Personības attīstība”.)

Lai nostiprinātu studentu izpratni par viņu pienākumu meklēt personīgu vadību no Svētā Gara, aiciniet viņus klusi pie sevis izlasīt 2. Nefija 32:4–7. Tad palūdziet viņiem pārrunāt ar partneri tālāk dotos jautājumus. (Jūs varētu sagatavot šos jautājumus uz izdales materiāliem vai uzrakstīt tos uz tāfeles pirms stundas sākuma.)

Ko, jūsuprāt, 4. pantā nozīmē „vaicāt” vai „klauvēt”? Kādas sekas, pēc Nefija teiktā, būs tiem, kas nevaicās vai neklauvēs?
Kādas svētības Nefijs apsola, kas mums tiks dotas, kad saņemsim Svēto Garu?
Kāpēc Nefijs sēroja par savu tautu?

Paudiet savu pārliecību, ka, studentiem baudot Jēzus Kristus vārdus, Svētais Gars viņiem palīdzēs iet pa mūžīgās dzīves ceļu.

2. Nefija 32:8–9

Nefijs mums iesaka vienmēr lūgt

Paskaidrojiet, ka tālāk Nefijs vērsa uzmanību uz to, ko mēs varam darīt, lai saņemtu Jēzus Kristus vārdus. Aiciniet studentus klusi pie sevis izlasīt 2. Nefija 32:8, meklējot to, kas mums, pēc Nefija vārdiem, būtu jādara. Pēc tam, kad viņi ir atraduši atbildi, uzdodiet tālāk dotos jautājumus, lai viņiem palīdzētu apdomāt lūgšanas nozīmību:

Kādēļ, pēc jūsu domām, Svētais Gars vēlas, lai mēs lūgtu?
Kāpēc, jūsuprāt, Sātans nevēlas, lai mēs lūgtu? Kā Sātans varētu mēģināt pārliecināt cilvēkus nelūgt?

Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt 2. Nefija 32:9. Norādiet, ka 2. Nefija 32:8–9 ir prasmīgi pārzināmā rakstvieta. Jūs varētu ieteikt studentiem to iezīmēt īpašā veidā, lai viņi to viegli varētu atrast.

Cik bieži mums būtu jālūdz? Ko, jūsuprāt, nozīmē „vienmēr lūgt”?

Dalieties šajā izteikumā, ko teicis elders Deivids A. Bednārs, no Divpadsmit apustuļu kvoruma. (Ja iespējams, izgatavojiet šī citāta kopijas, lai studenti varētu lasīt līdzi un koncentrēt uzmanību uz eldera Bednāra vārdiem. Ja jūs izvēlēsieties izgatavot kopijas, ņemiet vērā, ka citāts turpinās tālāk stundā pēc īsām pārrunām. Iekļaujiet arī to izteikuma daļu.) Aiciniet studentus pūlēties saklausīt eldera Bednāra padomu par to, kā „vienmēr lūgt”.

„Mūsu raksturā, uzvedībā vai saistībā ar mūsu garīgo izaugsmi varētu būt kaut kas, par ko mums būtu jāapspriežas ar Debesu Tēvu rīta lūgšanā. …

Dienas ritumā mēs lūdzam savā sirdī, lai saņemtu nepārtrauktu palīdzību un vadību. …

Šajā konkrētajā dienā mēs ievērojam, ka ir brīži, kuros mums parasti būtu vēlme runāt skarbi, taču mēs to nedarām; vai kuros mums būtu nosliece dusmoties, taču mēs nedusmojamies. Mēs saskatām debesu palīdzību un spēku un pazemīgi atzīstam, ka esam saņēmuši atbildes uz savu lūgšanu. Pat šajā atzīšanas brīdī mēs noskaitām klusu pateicības lūgšanu” („Pray Always”, Ensign vai Liahona, 2008. g. nov., 41–42).

Lai studentiem palīdzētu apdomāt šo padomu, pajautājiet:

Vai jūs varat atcerēties kādus brīžus no šodienas vai nesenas pagātnes, kad būtu varējuši sekot šim eldera Bednāra ieteikumam? (Jūs varētu palūgt studentiem apdomāt šo jautājumu klusi pie sevis, nevis atbildēt uz to skaļi.)

Turpiniet lasīt eldera Bednāra padomu:

„Dienas beigās mēs atkal nometamies ceļos, lai sniegtu atskaiti savam Tēvam. Mēs pārrunājam dienas notikumus un izsakām dziļi izjustu pateicību par saņemtajām svētībām un palīdzību. Mēs nožēlojam grēkus un ar Tā Kunga Gara palīdzību nosakām to, kā varam rīkoties labāk un kļūt labāki rīt. Tādējādi mūsu vakara lūgšana balstās uz mūsu rīta lūgšanu un ir tās turpinājums. Un mūsu vakara lūgšana ir arī sagatavošanās jēgpilnai rīta lūgšanai.

Rīta un vakara lūgšanas — un visas citas lūgšanas starp tām — nav nesaistīti, nošķirti notikumi; drīzāk tās ir saistītas kopā katru dienu un vairākās dienās, nedēļās, mēnešos un pat gados. Tas daļēji paskaidro to, kā mēs piepildām Svēto Rakstu norādījumu „vienmēr lūgt” (Lūkas 21:36; 3. Nefijs 18:15, 18; M&D 31:12). Šādas jēgpilnas lūgšanas palīdz mums gūt visaugstākās svētības, kas Dievam ir paglabātas Viņa uzticīgajiem bērniem” („Pray Always”, 42).

Lai studentiem palīdzētu saprast 2. Nefija 32:9 pēdējo daļu, paskaidrojiet, ka vārds iesvētīt nozīmē „veltīt, padarīt svētu vai kļūt taisnīgam” (Svēto Rakstu ceļvedis, „Veltīt (ziedot), Ziedošanas likums”, scriptures.lds.org).

Kāpēc mums būtu jālūdz, kad vien „[darām] [kādu] darbu Tam Kungam”?
Ko, jūsuprāt, Tam Kungam nozīmē iesvētīt to, ko mēs darām, mūsu dvēseles labumam?
Kā eldera Bednāra padoms var mums palīdzēt dzīvot svētāku dzīvi?

Lieciniet, ka, mums vienmēr lūdzot, mēs spēsim paveikt visu, ko Tas Kungs vēlēsies, lai mēs darām savu dvēseļu labumam.

Lai rezumētu to, ko studenti ir pārrunājuši šajā stundā, dalieties šajā izteikumā, ko teicis elders Spensers Dž. Kondī, no Septiņdesmitajiem:

„Iespējams, jūs saskaraties ar lēmumiem par kalpošanu misijā, savas nākotnes karjeras izvēli un galu galā — par laulību. Lasot Svētos Rakstus un lūdzot pēc vadības, jūs droši vien neieraudzīsiet atbildi drukātu vārdu veidā grāmatas lappusēs, taču lasot jūs saņemsiet skaidrus iespaidus un pamudinājumus, un, kā solīts, Svētais Gars „rādīs jums visu, kas jums jādara”. [2. Nefija 32:5.]” („Becoming a Great Benefit to Our Fellow Beings”, Ensign, 2002. g. maijs, 45.)

Rakstvietu prasmīga pārzināšana: 2. Nefija 32:3

Pajautājiet studentiem, cik ilgs laiks viņiem būtu nepieciešams, lai iegaumētu 2. Nefija 32:3, ja viņi nodeklamētu šo pantu pirms katras ēdienreizes. Izaiciniet viņus atkārtot šo Svēto Rakstu pantu — baudīt Kristus vārdus — pirms katras ēdienreizes dažu turpmāko dienu laikā. Pēc tam, kad viņi ir iegaumējuši šo pantu, aiciniet viņus pastāstīt, cik daudz maltīšu tas prasīja.

Rakstvietu prasmīga pārzināšana: 2. Nefija 32:8–9

Pajautājiet studentiem, vai viņi jebkad ir mēģinājuši būt ar lūgšanu sirdī visu dienu vai visu nedēļu. Aiciniet viņus dalīties savā pieredzē. Aiciniet klases audzēkņus apsvērt veidus, kā viņi varētu „vienmēr lūgt” nākamo 24 stundu laikā. Izaiciniet viņus „vienmēr lūgt” nākamās 24 stundas un pastāstīt par savu pieredzi nākamās stundas sākumā.

Piezīme: Ja jums nav laika, lai izmantotu šīs mācību idejas šajā stundā, apsveriet iespēju tās izmantot kā mācību vielas atkārtošanu turpmākajās stundās.

Komentāri un skaidrojumi

2. Nefija 32:2. Ko nozīmē — runāt eņģeļu mēlē?

Daži varētu brīnīties, ko nozīmē „runāt eņģeļu mēlē”. Prezidents Boids K. Pekers mācīja, ka runāšana eņģeļu mēlē „vienkārši nozīmē to, ka jūs varat runāt ar Svētā Gara spēku” („The Gift of the Holy Ghost: What Every Member Should Know”, Ensign, 2006. g. aug., 50).

2. Nefija 32:3. Ko nozīmē — baudīt Kristus vārdus?

Elders Rasels M. Nelsons, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, mācīja: „Baudīt nozīmē ko vairāk, nekā pagaršot. Baudīt nozīmē izgaršot. Mēs izgaršojam Svētos Rakstus, studējot tos debešķīgu atklājumu un uzticīgas paklausības garā. Kad mēs baudām Kristus vārdus, tie tiek ierakstīti uz mūsu „sirds plāksnēm”. [2. korintiešiem 3:3.] Tie kļūst par mūsu būtības neatņemamu sastāvdaļu” („Living by Scriptural Guidance”, Ensign, 2000. g. nov., 17).

Elders Roberts D. Heilzs, arī no Divpadsmit apustuļu kvoruma, ieteica: „Lai jūs un es varētu baudīt Kristus vārdus, mums būtu jāstudē Svētie Raksti un jāuzsūc Viņa vārdi, tos apdomājot un padarot par katras domas un darbības daļu” („Healing Soul and Body”, Ensign, 1998. g. nov., 15).