Ievads Jaroma grāmatā

Kādēļ studēt šo grāmatu?

Studējot Jaroma grāmatu, audzēkņi sapratīs, ka Dievs tur Savu solījumu — svētīt tos, kuri paklausa Viņa baušļiem. Viņi arī uzzinās par nefijiešu ķēniņu, praviešu, skolotāju un priesteru pūliņiem Jaroma dienās, palīdzot cilvēkiem nožēlot grēkus un izglābties no bojāejas.

Kurš sarakstīja šo grāmatu?

Šo grāmatu sarakstīja Ēnosa dēls Jaroms. Līdzīgi savam tēvam — un līdzīgi savam vectēvam Jēkabam un savam vecvectēvam Lehijam — Jaromam bija pravietojuma un atklāsmes gars (skat. Jaroma 1:2). Kad viņš pabeidza savu pierakstu, viņš nodeva plāksnes savam dēlam Omnijam.

Kam šī grāmata tika uzrakstīta un kādēļ?

Jaroms teica, ka rakstīja „saskaņā ar [sava] tēva Ēnosa pavēli, ka ir jātiek vestiem mūsu ciltsrakstiem” (Jaroma 1:1). Viņš arī norādīja, ka viņa pieraksts bija „[rakstīts], lai nestu labumu mūsu brāļiem lamaniešiem” (Jaroma 1:2; skat. arī Ēnosa 1:13–18). Jaroms nepierakstīja savus pravietojumus un atklāsmes, jo uzskatīja, ka viņa tēvu pierakstītie pravietojumi un atklāsmes pietiekami „[atklāja] glābšanas ieceri” (Jaroma 1:2). Tā vietā viņš aprakstīja nefijiešu vadītāju pūliņus savas kalpošanas laikā. Šie vadītāji „bija vareni vīri ticībā Tam Kungam” (Jaroma 1:7) un nepārtraukti skubināja cilvēkus nožēlot grēkus un ievērot baušļus (skat. Jaroma 1:3–5, 10–12). Jaroms ievēroja, ka tad, kad cilvēki izvēlējās rīkoties saskaņā ar savu taisnīgo vadītāju padomiem, viņiem veicās, un viņi spēja nostiprināties pret lamaniešiem. Viņš liecināja: „Tā Kunga vārdi tika apstiprināti, kurus Viņš runāja mūsu tēviem, sakot, ka: Kā jūs turēsit Manas pavēles, tā jums veiksies tai zemē” (Jaroma 1:9; skat. arī 1. Nefija 2:19–20).

Kad un kur tā tika sarakstīta?

Jaroma grāmata aptver aptuveni 59 gadus, apmēram no 420. g. pr. Kr. līdz 361. g. pr. Kr. (skat. Ēnosa 1:25; Jaroma 1:13). Tā bija uzrakstīta Nefija zemē.

Kādas ir šīs grāmatas īpatnējās iezīmes?

Jaroma grāmata ir īsākā grāmata Mormona Grāmatā. Tā sniedz informāciju par nefijiešu civilizācijas izaugsmi, atklājot, ka viņi „ļoti [savairojās] un [izplatījās] pa zemes virsu” (Jaroma 1:8). Viņi arī kļuva resursiem bagāti un iemācījās prasmīgi apstrādāt koku un metālu, celt mājas, meistarīgi izgatavot dažādas ierīces, darbarīkus un ieročus (skat. Jaroma 1:8).

Īss grāmatas izklāsts

Jaroma 1:1–2 Jaroms saņem plāksnes un paskaidro, kāpēc uz tām raksta.

Jaroma 1:3–12 Jaroms pieraksta, kā piepildījās Tā Kunga solījums — svētīt nefijiešus un būt labvēlīgam pret tiem, kad viņi ievēro Viņa baušļus. Viņš liecina par Glābēja spēku — izglābt cilvēkus no grēka pat pirms Viņa mirstīgās kalpošanas, ļaujot cilvēkiem „ticēt [Viņam] … it kā Viņš jau būtu atnācis” (Jaroma 1:11).

Jaroma 1:13–15 Jaroms paziņo, ka pieraksti par kariem starp nefijiešiem un lamaniešiem tika vesti uz Nefija lielajām plāksnēm. Viņš nodod mazās plāksnes savam dēlam Omnijam.