78. stunda: Almas 13

78. stunda

Almas 13

Ievads

Kad Alma pirmo reizi mācīja Amonihas dumpīgos ļaudis, viņi strīdējās ar to, vaicājot: „Kas tu esi?” un apšaubot viņa pilnvaras (skat.Almas 9:1–6). Viņi bija atkrišanas stāvoklī, pieņēmuši Nehora kārtību — viltus priesterību, ar nolūku gūt personīgu labumu (skat. Almas 1:2–15; 15:15; 16:11). Pretstatā Nehora mācībām, Alma viņiem mācīja par „augsto priesterību pēc Dieva kārtas”, kuras mērķis ir palīdzēt citiem nožēlot grēkus un ieiet Tā Kunga atdusā (skat. Almas 13:6). Viņš atsaucās uz Melhisedeka piemēru, kurš sludināja ticību un grēku nožēlošanu un palīdzēja saviem ļaudīm dzīvot mierā. Alma arī mācīja par pirmsmirstīgo eksistenci un pirmsordinēšanu. Viņš noslēdza savu sprediķi, aicinot ļaudis uzklausīt viņa vārdus, lai viņi varētu sagatavoties ieiet Tā Kunga atdusā.

Ieteikumi stundas mācīšanai

Almas 13:1–12

Alma māca Amonihas ļaudīm par augsto priesteru aicinājumu

Paskaidrojiet, ka Almas 13 ietver Almas mācības par cilvēku grupu, kas dod lielu labumu baznīcai. Patiesībā visi baznīcas locekļi ir tikuši svētīti caur šo cilvēku kalpošanu.

Pastāstiet studentiem, ka viņi pazīst cilvēkus, kas ir daļa no šīs grupas. Tad lūdziet studentus klusām izlasīt Almas 13:1, lai noteiktu, kas ir šie cilvēki. Kad viņiem ir bijis laiks izlasīt šo pantu, ierosiniet, lai viņi izlasa arī Almas 13:10, 14 un Mācība un Derības 107:1–3. Jūs varat ierosināt, lai viņi pieraksta šīs atsauces līdzās Almas 13:1.

Norādiet, ka Alma runāja par priesteriem pēc Dieva Dēla kārtas, kas ir Melhisedeka priesterība. Citiem vārdiem, viņš runāja par vīriešiem, kam bija augstās priesterības amats Melhisedeka priesterībā. Uzaiciniet kādu studentu nolasīt šo eldera Brūsa R. Makonkija, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, izteikumu:

„Šiem nefijiešiem, kas bija uzticīgi un patiesi Mozus likuma ievērošanā, bija Melhisedeka priesterība, kas nozīmē, ka viņiem bija arī evaņģēlija pilnība. … Viens no labākajiem informācijas avotiem par Melhisedeka priesterību ir Almas 13.” (The Promised Messiah [1978], 421.)

Kādas svētības ir ienākušas jūsu dzīve caur Melhisedeka priesterību? (Studenti var minēt Svētā Gara dāvanu, patriarhālo svētību, citas priesterības svētības, augstāko pilnvaroto vadību, vietējo vadītāju vadību, piem., bīskapi un draudžu vadītāji, un svētības, kuras viņi var saņemt caur tām derībām, kuras viņu vecāki ir noslēguši templī. Viņi var pieminēt arī kristīšanos un Svēto Vakarēdienu, kas tiek īstenotas ar Ārona priesterības pilnvarām, taču Melhisedeka priesterības vadītāju uzraudzībā.)

Uzrakstiet uz tāfeles šādus jautājumus vai izdaliet tos kā izdales materiālus. Dodiet studentiem laiku izlasīt Almas 13:2–10 un atrast atbildes uz šiem jautājumiem.

Kad pirmo reizi tika aicināti un sagatavoti Melhisedeka priesterības nesēji? (Skat. Almas 13:3–5.)

Kāds pienākums ir visiem Melhisedeka priesterības nesējiem? (Skat. Almas 13:6.)

Kādas frāzes Almas 13:7 raksturo Melhisedeka priesterību?

Kādas ir dažas no prasībām, lai cilvēks tiktu ordinēts Melhisedeka priesterībā? (Skat. Almas 13:10.)

Kad studentiem ir bijis laiks, lai atrastu atbildes uz jautājumiem, lūdziet viņus pastāstīt savas atbildes. Jūs varat uzrakstīt šīs atbildes uz tāfeles.

Lai studentiem palīdzētu dziļāk saprast un pārrunāt, ko viņi ir izlasījuši, apsveriet iespēju uzdot šādus jautājumus:

Kādos veidos priesterības nesēju kalpošana mums palīdz uzzināt, kā meklēt Jēzu Kristu, lai gūtu pestīšanu? (Skat. Almas 13:2, 8, 16. Ar saviem piemēriem un mācībām un ar veiktajiem priekšrakstiem viņi mums norāda uz Glābēju.)
Ko domāja Alma, kad viņš teica, ka augstie priesteri ir bijuši „aicināti un sagatavoti no pasaules radīšanas”? (Almas 13:3). (Viņš domāja, ka daži cilvēki ir bijuši pirmsordinēti, lai saņemtu noteiktus priesterības amatus.)

Lai palīdzētu studentiem saprast pirmsordinēšanu un to, kā tā attiecas uz viņu dzīvi, jūs varat lūgt kādu studentu nolasīt šos izteikumus.

Pravietis Džozefs Smits mācīja: „Katrs cilvēks, kam ir aicinājums kalpot pasaules iedzīvotājiem, tika ordinēts šim nolūkam Lielajā Debesu apspriedē, pirms šī pasaule bija. Es pieļauju, ka tajā Lielajā apspriedē es tiku ordinēts šai kalpošanai.” (Baznīcas prezidentu mācības: Džozefs Smits [2010], 507.)

Prezidents Spensers V. Kimbals teica: „Pasaulē, pirms mēs nācām šeit, uzticīgām sievietēm tika doti noteikti aicinājumi, un uzticīgi vīrieši tajā pašā laikā tika aicināti noteiktos priesterības aicinājumos. Lai gan tagad mēs neatceramies šo notikumu, tas neizslēdz dievišķo realitāti tam, kam mēs reiz piekritām.” (Teachings of Presidents of the Church: Spencer W. Kimball [2006], 215–216.)

Ko Almas 13:3 māca par to, kas mums ir jādara, lai izpildītu savas pirmsordinētās misijas?
Kad vīrietis ir ordinēts priesterības amatā, ko viņam būtu jānozīmē šai ordinācijai? (Skat. Almas 13:8. Ievērojiet, ka uz šo jautājumu var atbildēt gan jaunās sievietes, gan jaunie vīrieši. Jaunie vīrieši var gūt labumu no tā, ka viņi dzird jauno sieviešu atbildes.)

Lūdziet studentus klusi izlasīt Almas 13:11–12, meklējot, kā Melhisedeka priesterības nesēji, kurus pieminēja Alma, tika izmainīti caur Jēzus Kristus Izpirkšanu.

Ko, jūsuprāt, nozīmē, ka kāda „drānas [ir] mazgātas baltas ar Jēra asinīm”?
Kāpēc, jūsuprāt, Melhisedeka priesterības nesējiem jātop mainītiem caur Jēzus Kristus Izpirkšanu? Kādos veidos mēs varam sekot viņu piemēriem?

Atgādiniet studentiem, ka Alma mācīja šīs patiesības Amonihas ļaudīm. Daudzi no šiem cilvēkiem bija „pēc Nehora ticības” (Almas 14:18; 15:15), kas nozīmē, ka viņi bija pieņēmuši Nehora mācības. Nehors bija cilvēks, kurš bija ieviesis nepareizu kārtību, kuru Alma bija nosaucis par „viltus priesterību” (skat. Almas 1:12–15).

Ar ko atšķiras uzticīgi Melhisedeka priesterības nesēji no tiem, kas sekoja Nehora mācībām? (Jūs varat aicināt studentus pārskatīt Almas 1:2–6, meklējot pretstatus Nehora viltus priesterībai un Melhisedeka priesterībai.)
Amonihas ļaudīm iepriekš bija mācīts par Melhisedeka priesterību, un viņi saņēma svētības caur Melhisedeka priesterību (skat. Almas 9:21; 13:1). Kāpēc, jūsuprāt, Amonihas ļaudīm bija svarīgi saņemt atgādinājumu par to, ko viņi iepriekš bija mācījušies par Melhisedeka priesterību?
Ko jūs līdz šim šajā stundā esat iemācījušies par viltus priesterību? (Lai arī studenti var ierosināt vairākas patiesības, viņu atbildēm būtu jāpauž, ka priesterības priekšraksti un priesterības nesēju kalpošana palīdz mums zināt, kā raudzīties uz Jēzu Kristu pestīšanai.)

Jūs varat ierosināt, lai studenti ieraksta šo principu un citus nosauktos principus savās pierakstu kladēs vai Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatās. Ja laiks atļauj, lūdziet viņus pierakstīt, kā šie principi var ietekmēt veidu, kādā viņi uztver priesterības spēku un svētības.

Almas 13:13–20

Alma māca par Melhisedeku, dižu augsto priesteri, kurš nostiprināja mieru savā tautā

Uz tāfeles uzrakstiet šādus vārdus un frāzes: augstais priesteris, ķēniņš, pielietoja lielu ticību, sludināja grēku nožēlošanu, nostiprināja mieru, miera princis, valdīja sava tēva vadībā. Pēc katra vārda vai frāzes uzrakstīšanas ļaujiet studentiem, neskatoties savos Svētajos Rakstos, uzminēt, ko Alma raksturoja ar šiem vārdiem un frāzēm. (Viņš raksturoja Melhisedeku.) Ja studenti līdz brīdim, kad esat uzrakstījuši visus vārdus un frāzes uz tāfeles, nav pareizi uzminējuši, lieciet viņiem izlasīt Almas 13:14.

Ja daži studenti minēja, ka Alma runāja par Jēzu Kristu, pajautājiet viņiem, kāpēc taisnīga augstā priestera apraksts varētu līdzināties Glābēja aprakstam. Palīdziet viņiem saprast, ka Melhisedeka priesterības nesēji ir „pēc Tēva Vienpiedzimušā Dēla kārtas” (Almas 13:9; skat. arī M&D 107:2–4). Norādiet, ka Melhisedeka priesterības nesējiem vajadzētu tiekties sekot Jēzus Kristus piemēram savā kalpošanā un mācībās. Vēl atgādiniet studentiem, ka priekšraksti, kas veikti ar Melhisedeka priesterības pilnvarām, palīdz mums tuvoties Glābējam.

Palūdziet kādam studentam skaļi nolasīt Almas 13:14–19. Mudiniet audzēkņus domāt, kā bezdievīgie Amonihas ļaudis varētu gūt guvuši labumu no mācīšanās par Melhisedeku.

Kādi vārdi raksturo Melhisedeka tautu Almas 13:17? Kādā ziņā šī tauta līdzinājās Amonihas ļaudīm? (Skat. Almas 8:9; 9:8.)
Ko Melhisedeks darīja kā savas tautas vadītājs? Kā viņa vadība ietekmēja ļaudis? Ar ko šī ietekme atšķīrās no to ietekmes Amonihā, kas sekoja Nehora mācībām? (Skat. Almas 8:17; 10:27, 32.)

Aiciniet studentus apkopot Almas 13:16–18, paužot patiesības, kuras šie panti māca par priesterības vadītāju pienākumiem. Kad viņi dalās ar izveidotajiem kopsavilkumiem, pārliecinieties, ka viņi pauž, ka priesterības vadītāji palīdz mums raudzīties uz Jēzu Kristu, nožēlot grēkus un dzīvot mierā. (Jūs varat mudināt studentus pierakstīt izveidotos kopsavilkumus savos Svētajos Rakstos līdzās Almas 13:16–18.) Norādiet, ka citi baznīcas vadītāji, tādi kā Palīdzības biedrības un Jauno sieviešu vadītājas, ir būtiskas šī darba dalībnieces. Kalpojot kopā ar priesterības vadītājiem, viņas palīdz indivīdiem un ģimenēm nākt pie Kristus.

Kā jūs esat tikuši svētīti caur Baznīcas vadītāju kalpošanu?

Almas 13:21–31

Alma aicina iedzīvotājus uzklausīt Tā Kunga balsi un ieiet Viņa atdusā

Aiciniet studentus meklēt domu, kas atkārtojas Almas 13:12, 13, 16, 29. Viņiem vajadzētu atrast vārdu atdusa un frāzi „Tā Kunga atdusa”. Jūs varat ierosināt atzīmēt šo domu katrā pantā. Lai palīdzētu studentiem saprast, ko nozīmē ieiet Tā Kunga atdusā šajā dzīvē un pēc nāves, nolasiet šādus izteikumus:

„Senatnes pravieši runā par „ieiešanu Dieva atdusā” [skat. Almas 12:34; M&D 84:23–24]; ko tas nozīmē? Pēc manām domām, tas nozīmē ieiešanu Dieva zināšanās un mīlestībā, ar ticību Viņa nolūkam un Viņa plānam tādā pakāpē, ka mēs zinām, kas mums ir taisnība un ka mēs nedzenamies pēc kaut kā cita.” (Joseph F. Smith, Teachings of Presidents of the Church: Joseph F. Smith [1998. g.], 56.).

„Patiesi svētie ieiet Tā Kunga atdusā šīs dzīves laikā, un, paliekot patiesībā, viņi turpina būt šajā svētītā stāvoklī, līdz viņi atdusas ar To Kungu debesīs. … Tā Kunga atdusa mūžībā nozīmē iemantot mūžīgo dzīvi, iegūt Tā Kunga godības pilnību.” (Brūss R. Makonkijs, Mormon Doctrine, 2. izd. [1966], 633.)

Paskaidrojiet, ka Alma pārliecināja Amonihas ļaudis nožēlot grēkus un sagatavoties Kristus atnākšanai (skat. Almas 13:21–26). Tad viņš dalījās ar principiem, kas viņiem bija jāievēro, lai ieietu Tā Kunga atdusā.

Lūdziet studentus klusi izlasīt Almas 13:27.

Kuri vārdi Almas 13:27 parāda, ko Alma juta pret ļaudīm un savu vēstījumu?

Aiciniet dažus studentus pēc kārtas skaļi nolasīt Almas 13:27–29. Lūdziet pārējos audzēkņus meklēt principus, kuriem, kā cerēja Alma, ļaudis sekotu. Tad lūdziet studentus uzskaitīt atrastos principus. Piemēram, viņi varētu teikt, ka, kad mēs pazemīgi atbildam uz aicinājumu nožēlot grēkus, Gars mūs vedīs Tā Kunga atdusā.

Aiciniet studentus pierakstīt mērķus, kā viņi ievēros padomu, kas dots Almas 13:27–29. Lieciniet, ka viņi var ieiet Tā Kunga atdusā šajā dzīvē un nākamajā dzīvē, kad mēs sekojam tiem principiem, kurus mācīja Alma.

Komentāri un skaidrojumi

Almas 13:1. „Es gribētu vērst jūsu uzmanību uz to laiku”

Studenti var brīnīties, kāpēc Alma teica: „Es gribētu vērst jūsu uzmanību uz to laiku” un tad runāja par notikumiem, kas ir jau pagājuši (skat. Almas 13:1). Ir noderīgi atgādināt, ka Almas 13. nod. ir turpinājums mācībām, kas ietvertas arī Almas 11. un 12. nodaļā. Almas 12. nod. beigas satur Almas vārdus par Ādama un Ievas krišanu (skat. Almas 12:22–23, 30–32). Almas 13. nod. sākumā Alma turpina savu pierakstu, lūdzot cilvēkus „vērst [savu] uzmanību uz to” laiku pēc krišanas, kad Tas Kungs ordinēja priesterus, lai mācītu Viņa baušļus.

Almas 13:3. Izvēles brīvība pirmsmirstīgajā pasaulē

Runājot par priesterības nesējiem un viņu pirmsmirstīgo pirmsordinēšanu, Alma mācīja, ka „vispirms [viņi tika] atstāti izvēlēties labu vai ļaunu” (Almas 13:3). Prezidents Džozefs Fīldings Smits runāja plašāk par šo patiesību:

„[Pirmsmirstīgajā] garu pasaulē Dievs deva Saviem bērniem rīcības brīvību, caur ko individuāliem gariem, gluži tāpat kā cilvēkiem šeit, bija privilēģija izvēlēties labo un noraidīt ļauno, vai piedalīties ļaunajā, lai izciestu savu grēku sekas. Tādēļ pat tur daži bija uzticīgāki nekā citi Tā Kunga baušļu ievērošanā. …

Cilvēku gariem bija viņu rīcības brīvība. … Cilvēku gari nebija vienādi. Viņiem būtu varējis būt vienāds izejas punkts, un mēs zinām, ka iesākumā tie visi bija nevainīgi; taču tiesības uz rīcības brīvību, kas viņiem tika dotas, deva iespēju dažiem būt labākiem nekā citiem, un tādējādi caur nemirstīgās eksistences mūžībām, kļūt zinošākiem, uzticīgākiem, jo viņi bija brīvi rīkoties paši, domāt paši, saņemt patiesību vai sacelties pret to.” (Doctrines of Salvation, apkopojis Brūss R. Makonkijs, 3 sēj. [1954–1956], 1:58–59.)

Almas 13:3–5. Pirmsmirstīgā dzīve un pirmsordinēšana

Elders Boids K. Pekers, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, mācīja:

„Nav dziļākas patiesības, kas ir tikusi nodota mums atjaunošanā, kā zināšanas par mūsu pirmsmirstīgo eksistenci. Neviena cita baznīca nezina vai nemāca šo patiesību. Mācība ir dota tikai aprisēs, taču atklāsmēs pietiekami bieži tiek atkārtoti nozīmīgi fakti, lai apliecinātu mums noteiktas fundamentālas patiesības.

… Daži izšķiroši fakti, kurus mēs zinām par mūsu statusu pirmsmirstīgajā dzīvē, ir šādi: „Cilvēks arī bija sākumā ar Dievu.” (M&D 93:29.) Mēs dzīvojām Dieva, mūsu Mūžīgā Tēva, klātbūtnē; mēs esam Viņa atvases. Saprāts jeb gars tika radīts kā gara ķermenis pirms pasaules radīšanas. (Skat. Ābrahāma 3:22.) Katram no mums tika dāvāta rīcības brīvība. Tika piešķirtas pilnvaras un izraudzīti vadītāji. (Skat. Almas 13:1–4.)” (Our Father’s Plan [1984], 14–15.)

Uzticīgi ticībai sniedz šādu skaidrojumu par pirmsordināciju:

„Pirmsmirstīgā garu pasaulē Dievs nozīmēja noteiktus garus, lai tie veiktu specifisku misiju mirstīgās dzīves laikā. To sauc par iepriekš izredzēšanu.

Iepriekš izredzēšana negarantē, ka cilvēki saņems noteiktus aicinājumus vai atbildības. Šādas iespējas šajā dzīvē rodas, taisnīgi pielietojot rīcības brīvību, tāpat kā iepriekš izredzēšana nākusi taisnīgas pirmsmirstīgās dzīves rezultātā. …

Doktrīna par iepriekš izredzēšanu attiecas uz visiem Baznīcas locekļiem, ne tikai uz Glābēju un uz Viņa praviešiem. Pirms zemes radīšanas uzticīgām sievietēm tika dotas noteiktas atbildības un uzticīgi vīrieši tika iepriekš izredzēti noteiktiem priesterības pienākumiem. Lai arī jūs neatceraties to laiku, jūs noteikti piekritāt veikt nozīmīgus uzdevumus, kalpojot savam Tēvam. Ja jūs esat cienīgi, jums tiks dotas iespējas veikt uzdevumus, ko jūs toreiz saņēmāt.” (Uzticīgi ticībai: evaņģēlija norādes [2005], 71.–72. lpp.)

Elders Nīls A. Maksvels, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, mācīja:

„Pirmsmirstība nav mācība par atslābināšanos. Katram no mums ir izvēles, kas jāizdara, nemitīgi un sarežģīti darbi, kas jāpaveic, ironijas un dzīves likstas, kas jāpiedzīvo, laiks, kas labi jāpavada, talanti un dāvanas, kurus pareizi jāpielieto. Tikai tāpēc, ka mēs bijām izraudzīti „tur un tad”, noteikti nenozīmē, ka mēs varam būt vienaldzīgi „šeit un tagad”. Vai tā būtu iepriekš izredzēšana vīriešiem vai iepriekš nozīmēšana sievietēm, tiem, kas ir aicināti un sagatavoti, ir arī jāpierāda, ka viņi ir „izraudzīti un uzticīgi”. (Skat. Jāņa atkl. 17:14; M&D 121:34–36.)” („Premortality, a Glorious Reality”, Ensign, 1985. g. nov., 17.)