Ievads Moronija grāmatas studijām
Kādēļ studēt šo grāmatu?
Studējot Moronija grāmatu, studenti varēs smelties spēku no Moronija un viņa tēva Mormona iespaidīgā piemēra un mācībām. Viņi mācīsies par Jēzus Kristus baznīcas pamata priekšrakstiem un kārtību; par to, cik svarīgi darīt taisnīgus darbus ar patiesu nolūku; kā atšķirt labu no ļauna; kāda saikne valda starp ticību, cerību un žēlsirdību un par to, kādēļ mazi bērni ir glābti. Studenti izlasīs Moronija pamudinājumu lūgt, lai uzzinātu, vai Mormona Grāmata ir patiesa (skat. Moronija 10:3–5), un nākt pie Kristus un tapt pilnveidotiem Viņā (Moronija 10:32).
Kas sarakstīja šo grāmatu?
Šo grāmatu sarakstīja Moronijs. Viņš iekļāva tajā gan savus paša vārdus, gan to, ko Jēzus Kristus mācīja Saviem divpadsmit apustuļiem (skat. Moronija 2. nodaļu), gan viņa tēva — Mormona — teikto (skat. Moronija 7.–9. nodaļu). Pirms nefijieši tika iznīcināti, Moronijs kalpoja par viņu karavadoni un Baznīcas vadītāju (skat. Mormona 6:12; Moronija 8:1). Moronijs, tāpat kā citi ievērojamākie Mormona Grāmatas autori un apkopotāji, bija Glābēja liecinieks. Viņš liecināja: „Es redzēju Jēzu un … Viņš runāja ar mani vaigu vaigā.” (Etera 12:39.) Moronijs saglabāja uzticību savai liecībai, atsakoties noliegt Kristu, kaut arī lamanieši tolaik nogalināja ikvienu nefijieti, kurš Viņu nenoliedza (skat. Moronija 1:1–3). 1823. gadā, aptuveni 1400 gadus pēc Mormona Grāmatas apkopošanas, Moronijs kā augšāmcelta būtne parādījās Džozefam Smitam, darot zināmu, ka šis pieraksts ir ticis noglabāts kalnā, netālu no Džozefa mājām (skat. Džozefs Smits — Vēsture 1:29–35). Gan tolaik, gan periodiski turpmāko četru gadu laikā Moronijs deva Džozefam Smitam norādījumus „attiecībā uz to, ko Tas Kungs grasās darīt, un kā un kādā veidā Viņa valstība tiks vadīta pēdējās dienās” (Džozefs Smits — Vēsture 1:54).
Kam un kādēļ šī grāmata tika sarakstīta?
Moronijs paziņoja: „Es rakstu vēl dažas lietas, lai varbūt tās varētu būt noderīgas maniem brāļiem lamaniešiem kaut kad nākamajās dienās.” (Moronija 1:4; skat. arī Moronija 10:1.) Viņš paziņoja, ka runā „uz visiem zemes galiem”, brīdinot, ka mēs visi nesīsim atbildību Dieva tiesas priekšā par to, vai būsim uzklausījuši viņa rakstītos vārdus (skat. Moronija 10:24, 27). Lai sagatavotos šai dienai, Moronijs aicināja mūs visus „nākt pie Kristus” (Moronija 10:30, 32).
Kur un kad tā tika sarakstīta?
Visdrīzāk Moronijs sarakstīja un apkopoja šo grāmatu laikā starp 401. gadu p.m.ē. un 421. gadu m.ē. (skat.Mormona 8:4–6; Moronija 10:1). Viņš neatklāja, kur atradās, kad to rakstīja. Viņš pateica tikai, ka klejo, kur vien iespējams, lai glābtu savu dzīvību (skat. Moronija 1:1–3).
Kādas ir šīs grāmatas raksturiezīmes?
Šajā grāmatā detalizēti izklāstīti Jēzus Kristus norādījumi divpadsmit nefijiešu apustuļiem, ko Viņš deva, piešķirot tiem spēku dāvāt Svētā Gara dāvanu (skat. Moronija 2. nodaļu; skat. arī 3. Nefija 18:36–37). Šī ir vienīgā grāmata Mormona Grāmatā, kurā iekļauti norādījumi par to, kā veikt priesterības priekšrakstus un kādas lūgšanas teikt, izpildot Svētā Vakarēdiena priekšrakstu (skat. Moronija 3.–5. nodaļu). Vēl šī grāmata ir īpaša ar Mormona mācībām par māku atšķirt labu no ļauna (skat. Moronija 7:12–19), eņģeļu kalpošanu (skat. Moronija 7:29–39), žēlsirdību kā tīro Kristus mīlestību (skat. Moronija 7:44–48) un mazu bērnu glābšanu (skat. Moronija 8. nodaļu). Šajā grāmatā ietverts arī Mormona apraksts par izvirtību, kas valdīja nefijiešu un lamaniešu vidū pirms pēdējās kaujas Kumorā (skat. Moronija 9. nodaļu). Moronijs pierakstīja arī savas paša mācības par Gara dāvanām (skat. Moronija 10:8–26). Vēl viņš izteica aicinājumu, kas atrodams Moronija 10:3–5 un uzskatāms par svarīgāko no viņa ieguldījumiem Mormona Grāmatas tapšanā. Runājot par šo aicinājumu, prezidents Gordons B. Hinklijs teica, ka Mormona Grāmata „ir vienīgā grāmata, kuras lappusēs ietverts solījums, ka lasītājs ar dievišķa spēka palīdzību var pārliecināties, vai tā ir patiesa” („A Testimony Vibrant and True”, Ensign, 2005. g. aug.).
Satura izklāsts
Moronija 1.–6. nodaļa. Savu klejojumu laikā, cenšoties glābt savu dzīvību, Moronijs veic pierakstus par Jēzus Kristus baznīcas priekšrakstiem un kārtību. To skaitā ietilpst Svētā Gara dāvanas piešķiršana, ordinēšana priesterībā, Svētā Vakarēdiena svētīšana un sagatavošanās kristībām. Moronijs runā arī par baznīcas locekļu garīgo spēcināšanu, kā arī par baznīcas sanāksmju mērķi un to noturēšanas kārtību.
Moronija 7. nodaļa. Moronijs pieraksta Mormona sprediķi, kur mācīts par Kristus gaismu; par to, cik svarīgi darīt taisnības darbus ar patiesu nolūku; kā atšķirt labu no ļauna; kā turēties pie katras labas lietas, un to, kāda sakarība valda starp ticību, cerību un žēlsirdību.
Moronija 8.–9. nodaļa. Moronijs iekļauj aprakstā Mormona vēstules, kur izskaidrots, kādēļ maziem bērniņiem nav vajadzīga kristīšana un cik liels ļaunums valda starp nefijiešiem un lamaniešiem.
Moronija 10. nodaļa. Moronijs mudina, lai visi, kuri lasīs Mormona Grāmatu, lūgtu par to, vai tā ir patiesa, nenoliegtu Dieva spēku un dāvanas, nāktu pie Kristus un taptu pilnveidoti Viņā.