154. stunda

Moronija 6. nodaļa

Ievads

Tuvojoties savu pierakstu noslēgumam, Moronijs izskaidro dažus no priekšnoteikumiem, kas jāievēro tiem, kuri vēlas kristīties un pievienoties baznīcai. Viņš arī norāda, ka baznīcas locekļiem ir pienākums rūpēties citam par citu. Viņš izskaidro baznīcas sanāksmju mērķi, uzsverot, ka baznīcas sanāksmes jāvada ar Svētā Gara spēku.

Ieteikumi stundas pasniegšanai

Moronija 6:1–3

Moronijs apraksta kristību priekšnoteikumus

Lūdz, lai studenti iztēlojas, ka viņiem ir septiņgadīgs brālītis vai māsiņa, kuriem pēc dažiem mēnešiem apritēs astoņi gadi. Lūdz, lai viņi iztēlojas, ka vecāki lūguši viņiem pasniegt ģimenes mājvakara stundiņu par to, kā sagatavoties kristībām. Aicini, lai daži no studentiem pastāsta, ko viņi mācītu, lai palīdzētu jaunākajam brālim vai māsai sagatavoties kristībām.

Paskaidro, ka Moronija 6. nodaļā ir iekļauts Moronija apraksts par kristību priekšnoteikumiem. Aicini, lai studenti izlasa pie sevis Moronija 6:1–3, pievēršot uzmanību kristību priekšnoteikumiem. Palūdz, lai studenti pastāsta par to, ko uzgājuši. Tu vari uzdot viņiem šādus jautājumus:

• Kā jums šķiet, ko nozīmē „pienācīgais auglis”, kuru jānes tiem, kas vēlas tikt kristīti, lai parādītu, ka viņi ir tā cienīgi? (Viņiem ir jādzīvo saskaņā ar Dieva baušļiem, parādot, ka viņi ir gatavi slēgt un ievērot kristību derību.)

• Kā jums šķiet, kādēļ ir svarīgi, lai pirms kristībām cilvēkam būtu „salauzta sirds un nožēlas pilns gars”? (Tu vari paskaidrot, ka frāze „salauzta sirds un nožēlas pilns gars” nozīmē to, ka cilvēks ir pietiekami pazemīgs un vēlas nožēlot grēkus un ievērot Tā Kunga baušļus.)

Aicini, lai kāds no studentiem nolasa Moronija 6:3, un palūdz, lai pārējie paskaidro, ko mēs solām, slēdzot kristību derību. Studentiem vajadzētu minēt šo patieso principu: slēdzot kristību derību, mēs solām uzņemties Jēzus Kristus Vārdu un kalpot Viņam līdz pat mūža galam. (Tu vari mudināt studentus atcerēties, ko jūs mācījāties iepriekšējā stundā par to, ko nozīmē uzņemties Jēzus Kristus Vārdu.)

• Kādēļ, spriežot pēc jūsu pieredzes, cilvēkam, kurš vēlas kristīties, būtu jāapņemas kalpot Jēzum Kristum līdz pat savas dzīves beigām?

• Ko jūs esat darījuši, lai uzturētu un stiprinātu savu apņemšanos kalpot Tam Kungam?

Moronija 6:4

Moronijs skaidro, kā gādāt par baznīcas locekļiem un tos garīgi stiprināt

Pastāsti studentiem, ka pēc tam, kad Moronijs bija aprakstījis kristību priekšnoteikumus, viņš paskaidroja, kas tika darīts viņa laikā, lai palīdzētu nesen kristītiem cilvēkiem saglabāt uzticību savām derībām. Aicini, lai studenti izlasa pie sevis Moronija 6:4, pievēršot uzmanību tam, ko baznīcas locekļi darīja, lai palīdzētu jaunpievērstajiem. Lūdz, lai studenti pastāsta par to, ko uzgājuši. Pieraksti viņu teikto uz tāfeles.

Lūdz, lai studenti apkopo to, kas mācīts Moronija 6:4 par mūsu pienākumiem attiecībā pret citiem baznīcas locekļiem, it īpaši jaunpievērstajiem. (Studenti var atbildēt, piemēram, ka mums ir pienākums atminēties citus baznīcas locekļus un garīgi stiprināt viņus ar Dieva vārdu. Viņi var teikt arī, ka mums vajadzētu palīdzēt cits citam saglabāt pastāvīgu modrību caur lūgšanu un ka mums vajadzētu palīdzēt cits citam paļauties uz Glābēju un Viņa veikto Izpirkšanu.)

• Kā mēs varam izpildīt savu pienākumu — atminēties citam citu?

• Kā mēs varam stiprināt cits citu ar „labo Dieva vārdu”?

• Kādas svētības mēs saņemam, tiekot stiprināti ar Dieva vārdu?

Nolasi, ko teicis elders Džefrijs R. Holands, no Divpadsmit apustuļu kvoruma:

„Vairums cilvēku nenāk uz baznīcu tikai tālab, lai apgūtu dažus jaunus faktus par evaņģēliju vai tiktos ar seniem draugiem, kaut gan arī tas ir svarīgi. Viņi nāk, lai gūtu garīgu pieredzi. Viņi vēlas mieru. Viņi vēlas stiprināt savu ticību un atgūt cerību. Īsumā sakot, viņi vēlas tikt baroti ar labo Dieva vārdu un tikt stiprināti ar debesu spēku. Tiem no mums, kuri aicināti uzstāties, mācīt un vadīt, ir pienākums palīdzēt nodrošināt to, cik labi vien varam.” („A Teacher Come from God”, Ensign, 1998. g. maijs, 26. lpp.)

Lūdz, lai studenti padomā par tiem cilvēkiem, kuri cenšas vai ir centušies viņus atminēties un garīgi stiprināt. Pajautā, vai viņi ir padomājuši, piemēram, par visiem tiem cilvēkiem, kuri ir par viņiem lūguši, gatavojuši stundas, mudinājuši būt aktīviem baznīcā un palīdzējuši grūtos brīžos. Aicini, lai daži no studentiem pastāsta, kā viņi tikuši svētīti, pateicoties tam, ka kāds par viņiem atminējies un stiprinājis ar Dieva vārdu. Tu vari dot studentiem laiku, lai viņi varētu uzrakstīt pateicības vēstules tiem cilvēkiem, kuri viņiem palīdzējuši.

Lūdz, lai studenti padomā par konkrētiem cilvēkiem, kurus Tas Kungs vēlas, lai viņi atminētos un stiprinātu. Aicini, lai studenti pieraksta savās pierakstu kladēs vai Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatās, ko viņi varētu darīt, lai labāk veiktu savus pienākumus attiecībā pret citiem baznīcas locekļiem. Mudini viņus pievērst īpašu uzmanību jauno baznīcas locekļu vajadzībām.

Moronija 6:5–9

Moronijs apraksta baznīcas sanāksmju mērķi un kārtību, kādā tās būtu jānotur

Lūdz, lai studenti iztēlojas, ka viņi ir māte vai tēvs kādam jaunietim vai jaunietei, kuri dažu pēdējo nedēļu laikā vairākkārt teikuši, ka vairs nevēlas doties uz baznīcu, jo tā šķiet bezjēdzīga un garlaicīga nodarbe. Aicini, lai studenti padomā, ko viņi varētu teikt, lai iedrošinātu šo pusaudzi apmeklēt baznīcu, un kā viņi varētu palīdzēt viņam vai viņai izprast pareizos iemeslus, kādēļ regulāri apmeklēt baznīcu.

Uzraksti uz tāfeles šo nepabeigto frāzi:

Mums kā baznīcas locekļiem bieži jāsanāk kopā, lai …

Aicini, lai kāds no studentiem nolasa Moronija 6:5–6. Lūdz, lai pārējie studenti sekot līdzi lasītajam, mēģinot saprast, kā pabeigt uz tāfeles uzrakstīto frāzi. Pieraksti visas studentu atbildes uz tāfeles. Viņi varētu atbildēt, minot šādus patiesus apgalvojumus:

Mums kā baznīcas locekļiem bieži jāsanāk kopā, lai gavētu un lūgtu.

Mums kā baznīcas locekļiem bieži jāsanāk kopā, lai citam citu garīgi stiprinātu.

Mums kā baznīcas locekļiem bieži jāsanāk kopā, lai pieņemtu Svēto Vakarēdienu, pieminot Jēzu Kristu.

Elders Dalins H. Oukss, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, dalās ar citātu no kāda drauga vēstules, kurš iemācījās ar prieku apmeklēt baznīcu:

„Es mainīju savu attieksmi pret baznīcas apmeklēšanu jau pirms daudziem gadiem. Es eju uz baznīcu ne vairs sevis dēļ, bet domājot par citiem. Es cenšos sasveicināties ar visiem, kuri sēž vieni, laipni uzņemt viesus … un brīvprātīgi pieteikties dažādu uzdevumu veikšanai. …

Īsumā, es katru nedēļu dodos uz baznīcu ar mērķi būt aktīvam, nevis pasīvam, un labvēlīgi iespaidot citu cilvēku dzīvi. Līdz ar to baznīcas apmeklējums man sniedz daudz lielāku prieku un piepildījumu.” (Citāts no „Unselfish Service”, Ensign vai Liahona, 2009. g. maijs, 96. lpp.)

Apsverot savu studentu vajadzības, tu vari uzdot viņiem dažus vai visus no šiem jautājumiem, lai palīdzētu analizēt un piemērot principus, kurus viņi apguvuši, lasot Moronija 6:5–6:

• Vai jūsu dzīvē ir bijusi kāda pieredze, kas palīdzējusi saprast, cik svarīgi lūgt un gavēt kopā ar bīskapijas vai draudzes locekļiem?

• Kā jūs domājat, ko nozīmē tas, ka mums „[jārunā citam] ar citu par savu dvēseļu labklājību”? (Moronija 6:5.) Kā mēs to baznīcā darām?

• Kā izvērstos baznīcas apmeklējums, ja mēs dotos turp ar vēlmi garīgi stiprināt citus?

• Kā mēs varam atminēties Glābēju, pieņemot Svēto Vakarēdienu? Miniet dažus piemērus! Kā Svētā Vakarēdiena pieņemšana palīdz mums atcerēties par Viņu visas nedēļas garumā?

• Kā baznīcas apmeklēšana, ja mēs dodamies turp iepriekš apspriesto mērķu vadīti, palīdz „[turēties] uz pareizā ceļa”? (Moronija 6:4.) Kā jūs varētu mudināt citus jauniešus apmeklēt baznīcas sanāksmes?

Nolasi šo prezidenta Džozefa Fīldinga Smita izteikumu.

„Ciānā nav vietas tīšam grēciniekam. Taču tajā atradīsies vieta nožēlas pilnam grēciniekam — cilvēkam, kurš novēršas no visām nekrietnībām un tiecas pēc mūžīgās dzīves un evaņģēlija gaismas.” (Conference Report, 1915. g. apr., 120. lpp.)

Aicini, lai studenti izlasa pie sevis Moronija 6:7–8, pievēršot uzmanību tam, uz ko „stingri raudzījās” Moronija laiku vadītāji. Aicini, lai studenti pastāsta, ko apguvuši. Tu vari paskaidrot, ka šajā pantā vārds „izdzēsti” norāda uz ekskomunikāciju. Ja baznīcas locekļi izdara smagu grēku un to nenožēlo, viņiem draud ekskomunikācija — viņi var zaudēt savu baznīcas locekļa statusu un visas ar noslēgtajām derībām saistītās svētības.

• Ko baznīcas vadītāji dara mūsdienās, lai palīdzētu mums izvairīties no nekrietnības?

• Saskaņā ar Moronija 6:8 — kas mums tiek solīts, ja mēs patiesi nožēlosim savus grēkus? (Kad vien mēs nožēlosim grēkus un ar patiesu nolūku meklēsim piedošanu, mums tiks piedots.)

Lūdz, lai studenti padomā par iespēju sajust Svēto Garu iknedēļas baznīcas svētdienas sanāksmju laikā, piemēram: kopīgo lūgšanu vai Svētā Vakarēdiena laikā; kad baznīcas locekļi uzstājas ar uzrunām vai māca stundas; dziedot garīgās dziesmas vai stundas laikā domājot par kādu Rakstu pantu. Aicini, lai kāds no studentiem nolasa Moronija 6:9. Lūdz, lai pārējie seko līdzi lasītajam, pievēršot uzmanību tam, kādai vajadzētu būt Svētā Gara lomai mūsu sanāksmēs.

• Ko mēs varam mācīties no Moronija 6:9 attiecībā uz to, kā vajadzētu vadīt baznīcas sanāksmes? (Baznīcas sanāksmes jāvada ar Svētā Gara spēku.)

• Vai jūs esat jutuši, ka baznīcas sanāksme tiek vadīta ar Svētā Gara spēku? Miniet piemērus!

Lai palīdzētu studentiem saprast, kā šis patiesais princips attiecas uz visiem baznīcas sanāksmju aspektiem, lūdz, lai viņi iztēlojas, ka nonākuši turpmāk minētajās situācijās. (Tu vari uzrakstīt šīs situācijas uz tāfeles vai arī iekļaut izdales materiālā.) Aicini, lai studenti paskaidro, kā katrā no šīm situācijām varētu tikt piemērots Moronija 6:9 minētais princips.

1. Tev ir lūgts uzstāties dievkalpojumā ar uzrunu par Jēzus Kristus veikto Izpirkšanu.

2. Tev ir lūgts organizēt muzikālu priekšnesumu nākamajam dievkalpojumam.

3. Liecību sanāksmes laikā tu sajūti pamudinājumu dalīties savā liecībā, taču neesi īsti pārliecināts, ko teikt.

Atgādini studentiem, ka pirms brīža lūdzi, lai viņi padomā, ko vecāki varētu teikt, mudinot savu pusaugu dēlu vai meitu apmeklēt baznīcu. Noslēdzot stundu, pajautā studentiem, vai viņi ir izdomājuši, ko viņi šādā gadījumā teiktu. Pēc tam dalies savā liecībā par svētībām, ko esi saņēmis, apmeklējot baznīcu, vai liecini par jebkuru citu no šodien apspriestajiem principiem.

Komentāri un skaidrojumi

Moronija 6:2: „Salauzta sirds un nožēlas pilns gars”

Elders D. Tods Kristofersons, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, skaidro, ko nozīmē nākt pie Tā Kunga ar salauztu sirdi un nožēlas pilnu garu:

„Tiecoties pēc pievēršanās svētības, jūs varat pienest Tam Kungam dāvanu — savu salauzto jeb pazemīgo sirdi un savu nožēlas pilno jeb paklausīgo garu. Patiesībā jūs pienesat dāvanā sevi pašu — to, kas esat, un to, par ko kļūstat.” („When Thou Art Converted”, Ensign vai Liahona, 2004. g. maijs, 12. lpp.)

Moronija 6:4: „attīrīti ar Svētā Gara spēku”

Mēs saņemam Glābēja veiktās Izpirkšanas iesvētošo spēku caur Svētā Gara klātbūtni (skat. 3. Nefija 27:19–20; Moronija 6:4). Elders Brūss R. Makonkijs, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, skaidro:

„Grēki mums tiek piedoti nevis kristību ūdeņos, kā mēs pārnestā nozīmē sakām, bet, kad saņemam Svēto Garu. Dieva Svētais Gars palīdz mums atmest visu miesīgo un atgriezties taisnīguma stāvoklī. Mēs tiekam attīrīti, saņemot pilnīgu Svētā Gara sadraudzību un klātbūtni. Tad visi grēki, sārņi un ļaunais tiek izkvēpēts no mūsu dvēseles kā ar uguni. Kristīšana ar Svēto Garu tik tiešām ir kristīšana ar uguni.” (A New Witness for the Articles of Faith [1985. g.], 290. lpp., skat. arī 239. lpp.)

Moronija 6:4: mūsu pienākums stiprināt citam citu

Prezidents Henrijs B. Airings, no Augstākā prezidija, stāsta:

„Esmu redzējis daudzus ganus, kuri baro savu ganāmpulku. Viens no tiem bija diakonu kvoruma prezidents. Kāds no viņa kvoruma locekļiem dzīvoja netālu no manām mājām. Šis kaimiņpuika nekad nebija apmeklējis nevienu kvoruma sanāksmi vai darījis kaut ko kopā ar savu kvorumu. Viņa patēvs nebija baznīcas loceklis un māte vairs neapmeklēja baznīcu.

Kādu svētdienas rītu diakonu kvoruma prezidijs sapulcējās kopā padomes sanāksmē. … Šajā prezidija sanāksmē trīspadsmitgadīgie gani atminējās par puisi, kurš nenāk uz baznīcu. Viņi runāja par to, cik ļoti viņam nepieciešams tas, ko saņem viņi. Prezidents norīkoja savu padomnieku doties pakaļ šai noklīdušajai avij.

Es pazinu šo padomnieku, zināju, ka viņš ir kautrīgs, un zināju, cik grūts ir šis uzdevums, tādēļ apbrīnā vēros pa logu, skatoties, kā padomnieks smagiem soļiem paiet garām manām mājām, dodoties augšup pa ceļu apciemot puisi, kurš nenāk uz baznīcu. Šī gana rokas bija sabāztas kabatās. Viņš lūkojās lejup. Viņš gāja lēni, tāpat kā to darītu jūs, ja nebūtu droši, ka vēlaties sasniegt savu galamērķi. Pēc kādām 20 minūtēm viņš nāca atpakaļ, ar pazudušo diakonu pie sāniem. Šī aina atkārtojās vēl dažas svētdienas. Tad šis puisis, kurš bija pazudis un atkal atgūts, pārcēlās uz citu dzīvesvietu. …

… Pēc vairākiem gadiem es apmeklēju staba konferenci, kura notika citā kontinentā — tālu no tās istabas, kur reiz tikās iepriekš minētā prezidija padome. Pie manis pienāca kāds sirms vīrs un klusi teica: „Pirms daudziem gadiem jūsu bīskapijā dzīvoja mans mazdēls.” Viņš iejūtīgi pastāstīja par šī puiša dzīvi. Un tad pavaicāja, vai es varot sazināties ar diakonu, kurš lēni gājis augšup pa to ceļu. Un viņš lūdza, lai es pasakos viņam un pastāstu, ka viņa mazdēls, kurš tagad izaudzis par lielu vīru, vēl joprojām to atceras.” („Watch with Me”, Ensign, 2001. g. maijs, 38.–39. lpp.)

Moronija 6:4: stiprināt jaunpievērstos

Prezidents Gordons B. Hinklijs mudināja, lai visi baznīcas locekļi, tai skaitā arī jaunieši, atbalsta un stiprina tos, kuri pievienojas baznīcai:

„Nav viegli kļūt par šīs baznīcas locekli. Vairumā gadījumu tas nozīmē atmest vecos ieradumus, atstāt vecos draugus un pazīšanās un ienākt svešā, atšķirīgā sabiedrībā, ar diezgan augstām prasībām.

Ņemot vērā pastāvīgi pieaugošo jaunpievērsto skaitu, mums jāpieliek aizvien lielākas pūles, lai palīdzētu viņiem iepazīt šo jauno ceļu. Ikvienam no viņiem ir nepieciešamas trīs lietas: draugs, atbildība un barošana ar „labo Dieva vārdu” (Moronija 6:4). Mums ir uzticēts pienākums un dota iespēja nodrošināt šīs lietas. …

Tas ir mūsu visu darbs. Tas ir mājskolotāju un apmeklējošo māsu darbs. Tas ir bīskapības, priesterības kvorumu, Palīdzības biedrības, Jauno vīriešu un Jauno sieviešu biedrības, un pat Sākumskolas darbs.

Vēl tikai pagājušo svētdien es apmeklēju gavēņa un liecību sanāksmi. Piecpadsmit vai sešpadsmit gadus vecs puisis izgāja draudzes priekšā, lai pateiktu, ka nolēmis kristīties.

Pēc tam skolotāju kvoruma puiši cits pēc cita nāca pie mikrofona, lai paustu savu mīlestību pret viņu, pateiktu, ka viņš rīkojas pareizi un apliecinātu, ka būs viņam līdzās un palīdzēs. Tā bija brīnišķīga pieredze — dzirdēt, kā šie jaunie vīrieši teic savam draugam atzinības un uzmundrinājuma vārdus.” („Converts and Young Men”, Ensign, 1997. g. maijs, 47.–48. lpp.)