72. stunda: Almas 5:37–62

72. stunda

Almas 5:37–62

Ievads

Turpinot sludināt Zarahemlā, Alma brīdināja ļaudis, ka lēmumam sekot vai noraidīt viņa vārdus būs nopietnas sekas. Alma arī salīdzināja Jēzu Kristu ar Labo Ganu, kas viņus aicināja un vēlējās atvest atpakaļ Savā ganāmpulkā. Viņš mudināja cilvēkus nožēlot grēkus un izvairīties no niecīgajām pasaules lietām, lai viņi varētu iemantot Debesu valstību.

Ieteikumi stundas mācīšanai

Almas 5:37–42, 53–62

Alma brīdina bezdievīgos un aicina visus uzklausīt Labā Gana balsi

Parādiet attēlu „Jēzus nes pazudušo avi” (Evaņģēlija mākslas darbu grāmata [2009. g.], nr. 64).

Kādā ziņā Glābējs ir Labais Gans?

Pēc tam, kad daži studenti ir atbildējuši, nolasiet šo prezidenta Ezras Tafta Bensona izteikumu:

„Jēzus dienās palestīniešu gani bija ievērojami ar to, kā viņi aizsargāja savas avis. Atšķirībā no mūsdienu aitkopjiem, šie gani vienmēr gāja sava ganāmpulka priekšgalā. Viņš to vadīja. Gans pazina katru avi, un parasti katrai bija vārds. Aitas pazina viņa balsi un uzticējās viņam, un nesekoja svešiniekam. Tādēļ, kad aitas tika pasauktas, tās viņam sekoja. (Skat. Jāņa 10:14, 16.) …

Pateicoties Savai mīlestībai pret Saviem brāļiem un māsām, Viņš brīvprātīgi un nepiespiesti atdeva Savu dzīvību par viņiem.”. („A Call to the Priesthood: ‘Feed My Sheep’”, Ensign, 1983. g. maijs, 43; skat. arī Džons R. Lasaters, „Shepherds of Israel”, Ensign, 1988. g. maijs, 74–75.)

Palīdziet studentiem atcerēties Almas 5 kontekstu, paskaidrojot, ka Alma devās sludināt Zarahemlas ļaudīm, kas bija kā „avis, kam nav gana” (Almas 5:37). Lūdziet studentiem atsaukt atmiņā tās grūtības, ar kurām saskārās Zarahemlas ļaudis un ko Alma mudināja viņus darīt. Jūs varat īsti pārskatīt vairākus galvenos pantus no iepriekšējās stundas, piemēram, Almas 5:14–20, lai palīdzētu studentiem atcerēties šos notikumus. Pārliecinieties, ka studenti saprot, ka Zarahemlas ļaudis savas bezdievības dēļ atradās drausmīgā situācijā (skat. Almas 7:3).

Aiciniet divus vai trīs studentus pēc kārtas skaļi nolasīt Almas 5:37–42. Lūdziet audzēkņus meklēt veidus, kā cilvēks var pateikt, vai viņš vai viņa ir viena no Glābēja avīm. Kad studenti ir atbildējuši, uzdodiet šādus jautājumus:

Kāpēc cilvēkiem tāpat kā avīm ir vajadzīgs gans?
Saskaņā ar Almas 5:37–38, kā Labais Gans parāda Savu mīlestību un rūpes par avīm? (Viņš turpina tās saukt Savā vārdā.)
Saskaņā ar Almas 5:41, kā mēs varam pateikt, vai mēs uzklausām Labā Gana balsi?
Kādi darbi varētu norādīt uz to, ka cilvēks seko Labajam Ganam?

Kad studenti ir atbildējuši, lūdziet tos nolasīt šādu prezidenta Ezras Tafta Bensona izteikumu, kurā raksturoti vīrieši un sievietes, kas ir apņēmušies sekot Jēzum Kristum. (Jūs varat sagatavot šī izteikuma kopiju katram studentam.)

„Kad jūs izvēlaties sekot Kristum, jūs izvēlaties tikt izmainīti. …

Vīriešus [un sievietes], kas ir izmainīti Kristus labā, vadīs Kristus. …

Viņu griba ir saplūdusi ar Viņa gribu. (Skat. Jāņa 5:30.)

Viņi vienmēr dara to, kas labpatīk Tam Kungam. (Skat. Jāņa 8:29.)

Viņi ne tikai mirtu par To Kungu, bet, kas ir svarīgāk, viņi vēlas dzīvot Viņam.

Ieejiet viņu namos, un attēli pie sienām, grāmatas plauktos, mūzika, kas skan, viņu darbi un rīcības liecinās, ka viņi ir kristieši.

Viņi stāv kā Dieva liecinieki visos laikos, un visās lietās un visās vietās. (Skat. Mosijas 18:9.)

Viņu prātā ir Kristus, jo viņi griežas pie Viņa katrā domā. (Skat. M&D 6:36.)

Viņu sirdī ir Kristus, jo viņu mīlestība ir nolikta Viņam mūžīgi. (Skat. Almas 37:36.)

Gandrīz katru nedēļu viņi pieņem Svēto Vakarēdienu un no jauna liecina savam Mūžīgajam Tēvam, ka viņi ir gatavi uzņemties Viņa Dēla vārdu, vienmēr atcerēties Viņu un ievērot Viņa baušļus. (Skat. Moronija 4:3 .) („Born of God”, Ensign, 1985. g. nov., 5, 6–7.)

Aiciniet studentus klusi izlasīt Almas 5:53–56, meklējot, kāda attieksme un rīcības dažiem cilvēkiem var apgrūtināt Glābēja balss uzklausīšanu. Pēc dažām minūtēm aiciniet dažus studentus uz tāfeles uzrakstīt savas atbildes. Lieciet viņiem rakstīt savas atbildes tā, lai būtu aizpildīta tik liela daļa tāfeles, cik vien iespējams. Lūdziet viņus papildināt uzrakstīto ar citu attieksmi vai rīcībām, kādas viņi ir redzējuši sev apkārt, kas apgrūtina Glābēja balss uzklausīšanu. (Studentu atbildes var ietvert — atlikt [ignorēt] Dieva mācības, lepnība, iedomība, sirds pievēršana bagātībām un pasaulīgām lietām, domāt, ka mēs esam labāki par citiem, taisnīgā vajāšana vai muguras pagriešana nabadzīgajiem un trūkumā esošiem. Jūs varat pievērst studentu uzmanību tam, ka Alma atkārtoti lietoja vārdu neatkāpsities, uzsverot, ka Zarahemlas tauta neatkāpās no šīs grēcīgās uzvedības un attieksmes.)

Tāfeles vidū atbrīvojiet vietu, kur rakstīt, izdzēšot daļu no studentu atbildēm. Šajā vietā ierakstiet seko Labā Gana balsij.

Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt Almas 5:57. Lūdziet klasi atrast frāzes, kas māca, kā mums ir jāreaģē uz sliktām ietekmēm. („Aizejiet no ļauno vidu”, „nošķirieties no tiem” un „neaiztieciet viņu nešķīstās lietas”.) Jūs varat ieteikt studentiem atzīmēt šīs frāzes savos Svētajos Rakstos. Norādiet, ka šīs frāzes uzsver, cik nepieciešami ir izvairīties no visa, kas var mūs garīgi samaitāt vai aptraipīt. Lai palīdzētu studentiem pārrunāt, kā viņi var neļauties uzmanības novēršanai, izvairīties no ļaunas ietekmes un sekot Labā Gana balsij, uzdodiet līdzīgus jautājumus:

Ko var darīt pēdējo dienu svētie, lai nošķirtos no bezdievīgajiem? (Lai studentu atbildes būtu spēcīgākas, apsveriet iespēju dalīties ar kādu pozitīvu piemēru, kuru esat redzējuši kādā savas klases audzēknī. Jūs varat arī aicināt studentus dalīties ar labiem piemēriem, kurus viņi ir redzējuši cits citā.)
Saskaņā ar Almas 5:56–57, kādas sekas ir, ja neatkāpjas no bezdievības? (Ja mēs neatkāpsimies no bezdievības, mēs nespēsim dzirdēt Labā Gana balsi un mēs nevarēsim tikt ieskaitīti starp taisnīgajiem.)

Ja pietiek laika, dodiet studentiem dažas minūtes apdomāt šādu jautājumu. Jūs varat likt viņiem atbildēt uz šo jautājumu pierakstu kladēs vai Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatās.

Ko Tas Kungs jums liktu darīt, lai jūs labāk pieņemtu Viņa aicinājumu nākt pie Viņa? (Jūs varat ierosināt, ka atbilde var būt kaut kas, kas, viņuprāt, ir jādara labāk, vai tas var būt kaut kas, ko viņiem ir jāpārtrauc darīt.)

Aiciniet studentus klusi izlasīt Almas 5:58–62, meklējot svētības, kas apsolītas tiem, kas pulcējas kopā ar To Kungu un Viņa tautu. (Jūs varat ieteikt studentiem atzīmēt šīs svētības savos Svētajos Rakstos.)

Kā jūs apkopotu Tā Kungu apsolījumus tiem, kas uzklausa Viņa balsi? (Lai arī studenti var ierosināt dažādus principus, pārliecinieties, ka viņi saprot, ka, ja mēs sekojam Tā Kunga [Labā Gana] balsij, mēs tiksim sapulcināti Viņa valstībā. (Jūs varat uzrakstīt šo principu uz tāfeles.)
Kādus ieradumus jūs esat attīstījuši, kas palīdz jums uzklausīt Labā Gana balsi?
Kā šie ieradumi jums ir palīdzējuši nepieļaut dažas no sliktajām ietekmēm, kas uzrakstītas uz tāfeles?

Lieciniet — kad mēs uzklausām Glābēja vārdus, mēs būsim starp taisnīgajiem, kas tiks sapulcināti Tā Kunga valstībā.

Almas 5:43–52

Alma izpilda savu pienākumu sludināt grēku nožēlošanu

Lūdziet studentus uzskaitīt piecas fiziskās maņas (redze, dzirde, tauste, oža un garša). Apsveriet iespēju atnest kādus priekšmetus, kas ļaus studentiem izmantot šīs maņas.

Ko jūs esat iemācījušies no katras no šīm piecām maņām?
Vai ir veids, kā kaut ko uzzināt vai iemācīties bez savu piecu maņu izmantošanas?

Aiciniet dažu studentus pēc kārtas nolasīt Almas 5:44–48. Lūdziet audzēkņus meklēt, ko Alma teica, ka viņš zina un kā viņš to zina.

Saskaņā ar Almas 5:48, ko Alma zināja?
Kas, saskaņā ar Almas vārdiem, bija viņa liecības avots?
Ko Alma bija izdarījis, lai saņemtu šo liecību no Svētā Gara?
Kā lūgšanas un gavēšana mums palīdz iegūt liecību par evaņģēliju vai stiprināt to?
Kad jūs esat jutuši, ka jūsu liecība ir tikusi stiprināta caur lūgšanu vai gavēšanu?

Lieciniet, ka caur Svēto Garu mēs varam uzzināt paši, ka Jēzus Kristus ir cilvēces Pestītājs. Lai uzsvērtu, cik svarīgi ir tiekties un saņemt personīgu liecību par to, ka Jēzus Kristus ir cilvēces Pestītājs, nolasiet šo Eldera M. Rasela Balarda, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, izteikumu:

„Individuāla, personīga liecība par evaņģēlija patiesumu, it īpaši par Tā Kunga Jēzus Kristus dievišķo dzīvi un misiju, ir pamats mūsu mūžīgai dzīvei. … Citiem vārdiem, mūžīgā dzīve balstās uz mūsu individuālām, personīgām zināšanām par mūsu Tēvu Debesīs un Viņa svēto Dēlu. Nepietiek vienkārši zināt par Viņiem. Mums ir jābūt personīgām garīgām pieredzēm, kas mūs padara nelokāmus. Tās rodas, ja tās meklē tieši tādā pašā intensīvā, uz vienu mērķi vērstā veidā, kā izsalcis cilvēks meklē ēdienu.” („Feasting at the Lord’s Table”, Ensign, 1996. g. maijs, 80.)

Dodiet studentiem laiku uzrakstīt atbildes uz šādu jautājumu. Mudiniet viņus arī pierakstīt, ko viņi darīs, lai iegūtu vai stiprinātu savu liecību par Jēzu Kristu. Mudiniet viņus sasniegt savus mērķus, pat tad, ja tam ir nepieciešamas „daudzas dienas” (Almas 5:46).

Kad jūs esat jutuši, ka Svētais Gars liecina jums, ka Jēzus Kristus ir pasaules Pestītājs?

Aiciniet studentus klusi izlasīt Almas 5:49–52, meklējot, ko Alma teica cilvēkiem, kas viņiem ir jādara, lai sagatavotos iemantot Debesu valstību.

Kāpēc grēku nožēlošana ir būtiska Dieva valstības iemantošanā?

Lai palīdzētu studentiem pielieto Almas mācības par sagatavošanos ieiet Dieva valstībā, lūdziet kādu studentu nolasīt šo eldera Dalina H. Ouksa, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, izteikumu:

„Kas būtu, ja Viņa atnākšanas diena būtu rīt? Ja mēs zinātu, ka mēs satiksim To Kungu rīt — pēkšņas nāves dēļ vai Viņa negaidītas atnākšanas dēļ — ko mēs darītu šodien? Kādos grēkos mēs atzītos? Ko mēs pārstātu darīt? Kādas nesaskaņas tiktu atrisinātas? Kam mēs sniegtu piedošanu? Par ko mēs liecinātu?

Ja mēs to visu darītu tad, kāpēc gan ne tagad? Kāpēc netiekties pēc miera, kamēr mēs to varam iegūt?” („Preparation for the Second Coming”, Ensign vai Liahona, 2004. g. maijs, 9.)

Noslēgumā dodiet studentiem laiku apdomāt, kas viņiem būtu jāmaina savā dzīvē, lai būtu sagatavoti satikt Glābēju un ieietu Viņa valstībā. Aiciniet viņus pierakstīt savas domas un sajūtas, lai viņi varētu tās pārlasīt vēlāk un atcerētos to darīt caur saņemtajiem pamudinājumiem.

Komentāri un skaidrojumi

Almas 5:46–47. „Atklāsmes gars”

Alma bija redzējis eņģeli, taču Almas 5:46–47viņš liecināja, ka viņa liecība par Jēzus Kristus izpērkošo misiju tika stiprināta caur Svēto Garu pēc lielas gavēšanas un lūgšanām. Prezidents Hibers Dž. Grants teica: „Daudz cilvēku saka: „Ja vien es varētu redzēt eņģeli, ja vien es varētu dzirdēt, kā eņģelis kaut ko pasludina, tas man liktu būt uzticīgam visas manas dzīves dienas!” Tas neietekmēja šos cilvēkus [Lamanu un Lemuēlu], kas nekalpoja Tam Kungam, un tam nebūtu ietekmes arī šodien.” (Skat. Conference Report, 1924.g. apr., 159.)

Prezidents Džozefs Fīldings Smits paskaidroja, ka Svētā Gara liecība var būt daudz spēcīgāka nekā eņģeļa apmeklējums:

„Kristus … pasludināja, ka tām izpausmēm, kuras mums varētu būt … no eņģeļa apmeklējuma, no taustāmas, augšāmceltas būtnes, tām nebūs tā iespaida … kādu mēs saņemam caur Svētā Gara vadību. Laikam ritot, personīgas vizītes var izbalēt atmiņā, taču Svētā Gara vadība top atjaunota un tā turpinās dienu no dienas, gadu pēc gada, ja mēs dzīvojam tā, lai būtu tās cienīgi.” (Doctrines of Salvation, rediģējis Brūss R. Makonkijs, 3 sēj. [1954–1956], 1:44.)

Šis izteikums no Uzticīgi ticībai paskaidro, kā notiek patiesa pievēršana:

„Pievēršanās ir process, nevis tikai atgadījums. Jūs kļūstat pievērsts savu taisnīgo centienu sekot Glābējam rezultātā. Starp šiem centieniem ir ticības izrādīšana Jēzum Kristum, grēku nožēlošana, kristīšanās, Svētā Gara dāvanas saņemšana un izturība līdz galam ticībā.

Lai arī pievēršanās ir brīnumaina un tā izmaina dzīvi, tas ir klusi notiekošs brīnums. Eņģeļu apmeklējumi un citi iespaidīgi notikumi nenodrošina pievēršanos. Pat Alma, kurš redzēja eņģeli, kļuva pievērsts tikai pēc tam, kad viņš bija „gavējis un lūdzis daudzas dienas”, lai iegūtu liecību par patiesību (Almas 5:46). Un Pāvils, kurš redzēja augšāmcelto Glābēju, mācīja, ka „neviens nevar teikt: Kungs ir Jēzus, — kā vien Svētajā Garā.” (1. korintiešiem 12:3.)” (Uzticīgi ticībai: evaņģēlija norādes [2005], 139. lpp.)

Almas 5:57. „Aizejiet no ļauno vidus, un nošķirieties no tiem”

Elders Deivids R. Stouns, no Septiņdesmitajiem, pārrunāja, ka tehnoloģija, kas izmantota Manhetenas Ņujorkas tempļa celtniecībā, sniedz piemēru, kā pasargāt sevi no pasaules ietekmes:

„Pārāk daudz cilvēku pasaulē sākuši līdzināties senatnes Babilonijai, staigājot savus ceļus un sekojot dievam, „kura tēls ir pēc pasaules līdzības” [M&D 1:16].

Viens no lielākajiem izaicinājumiem, ar kuru mēs saskarsimies, ir būt spējīgam dzīvot pasaulē, bet kaut kādā veidā nebūt no tās pasaules. Mums ir jārada Ciāna Babilonijas vidū. …

„Līdzdalība Manhetenas tempļa celtniecībā man deva iespēju bieži būt šajā templī pirms tā iesvētīšanas. Bija brīnišķīgi sēdēt celestiālajā zālē un atrasties tur pilnīgā klusumā, nedzirdot nevienu skaņu no pārpildītajām Ņujorkas ielām ārpusē. Kā tas bija iespējams, ka templis varēja būt tik godbijīgi kluss, kad tikai dažus metrus tālāk bija metropoles kņada un steiga?

Atbilde slēpās tempļa konstrukcijā. Templis tika uzcelts jau esošas ēkas sienās, un tempļa iekšējās sienas tika savienotas ar ārējām sienām tikai dažos savienojuma punktos. Tā šis templis (Ciāna) mazināja Babilonijas jeb ārējās pasaules ietekmi.

Tajā var būt mums mācība. Mēs varam radīt īstu Ciānu starp mums, ierobežojot apmēru, kādā Babilonija ietekmēs mūsu dzīves. …

Lai kur mēs neatrastos, lai kādā pilsētā mēs nedzīvotu, mēs varam uzcelt paši savu Ciānu ar celestiālās valstības principiem un vienmēr tiekties būt sirdī šķīsti. …

Mums nav jākļūst par marionetēm laika un vietas kultūras rokās. Mēs varam būt drosmīgi un varam staigāt Tā Kunga ceļus un sekot Viņa pēdās.” („Zion in the Midst of Babylon”, Ensign vai Liahona, 2006. g. maijs, 90–93.)