93. stunda: Almas 36

93. stunda

Almas 36

Ievads

Pēc misijas pie zoramiešiem Alma katram no saviem dēliem deva individuālus padomus. Viņa padoms savam dēlam Helamanam ir atrodams Almas 36 un 37. Alma liecināja Helamanam, ka Dievs atbrīvos tos, kas Viņam uzticas. Lai ilustrētu šo patiesību, Alma aprakstīja savu pirms vairākiem gadiem iegūto pieredzi, kad viņš tika atbrīvots no savu grēku sāpēm caur Jēzus Kristus Izpirkšanu. Viņš arī stāstīja par saviem centieniem vest citus pie Kristus un pašiem pieredzēt grēku nožēlošanas prieku.

Piezīme: 94. stundā trīs studentiem ir iespēja mācīt. Ja jūs vēl to neesat izdarījuši, jūs varat tagad izraudzīties trīs studentus un iedot viņiem kopiju ar viņiem paredzētajām 94. stundas daļām, lai viņi var sagatavoties. Mudiniet viņus ar lūgšanu studēt stundas materiālu un meklēt Svētā Gara vadību, lai viņi zinātu, kā pielāgot stundu savu klasesbiedru vajadzībām.

Ieteikumi stundas mācīšanai

Almas 36:1–5

Alma māca Helamanam par Dieva atbrīvošanas spēku

Lūdziet studentus domāt par pozitīviem veidiem, kādos viņu vecāku liecība vai noteikta pamācība ir viņus ietekmējusi. Aiciniet vienu vai divus studentus dalīties savās domās ar pārējiem klasē.

Paskaidrojiet, ka 36.–42. nodaļa Almas grāmatā ietver Almas mācības viņa dēliem. 36.–37. nodaļa ir adresēta Helamanam, 38. nodaļa ir adresēta Šiblonam un 39.–42. nodaļa ir adresēta Koriantonam.

Mudiniet studentus iztēloties sevi Helamana vietā, kad viņš uzklausīja sava tēva liecību Almas 36:1–5. Lieciet studentiem klusi izlasīt šos pantus, meklējot, kas viņus iespaido Almas liecībā.

Kas jūs visvairāk iespaido šajos pantos? Kāpēc?

Almas 36:6–22

Alma raksturo savu sacelšanos un paskaidro, kā viņš saņēma piedošanu

Paskaidrojiet, ka, lai papildinātu savu liecību par Dieva spēku atbrīvot tos, kas Viņam uzticas, Alma dalījās savā pieredzē par to, kā viņš tika atbrīvots no sāpēm par saviem grēkiem. Lūdziet studentus pārskatīt Almas 36:6–9 un apkopot, kas notika ar Almu, kad viņš un Mosijas dēli centās iznīcināt baznīcu.

Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt Almas 36:10. Lūdziet audzēkņus noteikt, cik ilgi Alma cieta par saviem grēkiem. Paskaidrojiet, ka Almas 36:11–17 mēs saņemam daudz detalizētāku pierakstu par Almas pieredzi tajās trīs viņa ciešanu dienās un trīs naktīs, nekā mums ir pierakstā par viņa pievēršanu (skat. Mosijas 27 un Almas 38). Dodiet studentiem uzdevumu strādāt pāros. Aiciniet katru pārniecību studēt Almas 36:11–17, meklējot, ko Alma teica par bailēm vai sāpēm. Jūs varat ierosināt, lai studenti atzīmē, ko viņi ir atraduši. Lieciet studentiem ziņot par atrastajiem vārdiem vai frāzēm. (Jūs varat to uzrakstīt uz tāfeles.) Jūs varat uzdot šādus jautājumus, lai studenti dziļāk saprastu tos vārdus un frāzes, kuras viņi ir atraduši.

Ko, jūsuprāt, šī frāze (vai vārds) nozīmē? Kas Almam lika tā justies?

Lai palīdzētu studentiem labāk saprast vārdus spīdzināts un mokas, nolasiet šādu prezidenta Boida K. Pekera, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, izteikumu:

Spīdzināt nozīmē „kropļot”. Senatnē viens no spīdzināšanas rīkiem bija kāķis — karkass, uz kura tika noguldīts upuris, kura potītes un locītavas tika piesietas pie vārpstas, kas tika griezta, lai radītu neciešamas sāpes.

Ecēšas ir rāmis, kuram cauri iet smailes. Kad to velk pa zemi, tas uzplēš un irdina zemi. Svētie Raksti bieži runā par dvēselēm un prātiem, kas tiek „uzplēsti jeb spīdzināti” vainas apziņā.

Mocīt nozīmē „izkropļot” ar moku rīkiem, kas rada tik lielas sāpes, ka pat nevainīgais atzītos.” („The Touch of the Master’s Hand”, Ensign, 2001. g. maijs, 23.)

Ko Almas pieredze mums māca par grēka sekām? (Palīdziet studentiem atpazīt šādu patiesību: Grēks noved pie lielām sāpēm, ciešanām un nožēlas.)
Vai šķiet, ka Alma piedzīvoja sāpes un nožēlu par saviem grēkiem tieši pēc to veikšanas? Kāpēc, jūsuprāt, ir svarīgi aptvert, ka mēs varam nejust savu grēku sekas uzreiz?

Lūdziet studentus pārdomāt pieredzes, kurās viņi ir jutuši sāpes vai nožēlu par saviem grēkiem. Tad nolasiet šo prezidenta Pārkera izteikumu:

„Ikviens no mums ir vismaz jutis sirdsapziņas sāpes, kas seko mūsu kļūdām. …

Ja jūs nomāc depresīvas vainas vai vilšanās, neizdošanās vai kauna izjūtas, tam ir ārstniecisks līdzeklis.” („The Touch of the Master’s Hand”, 22.)

Norādiet, ka, kamēr Alma juta lielas sāpes un sirdsapziņas pārmetumus par saviem grēkiem, viņš atcerējās par kādu līdzekli savām sāpēm.

Saskaņā ar Almas 36:17, ko viņš atcerējās?

Palūdziet kādam studentam skaļi nolasīt Almas 36:18. Aiciniet audzēkņus meklēt, ko Alma darīja, lai rīkotos saskaņā ar sava tēva mācībām. Lai palīdzētu studentiem labāk saprast šos pantus, lūdziet kādu studentu nolasīt šo eldera Džefrija R. Holanda, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, izteikumu:

„Almu aizkustināja viņa tēva mācības, bet īpaši svarīgi, ka tas pravietojums, kuru viņš atcerējās, bija par „kāda Jēzus Kristus, Dieva Dēla, atnākšanu, lai izpirktu pasaules grēkus”. (Almas 36:17.) Tas ir tas vārds un tas vēstījums, kas jādzird katram cilvēkam. … Lai kādas citas lūgšanas mēs neskaitītu, lai kādas citas vajadzības mums nebūtu, viss kaut kādā mērā ir atkarīgs no šī lūguma: „Ak, Jēzu, Tu Dieva Dēls, apžēlojies par mani.” Viņš ir sagatavots, lai sniegtu mums šo žēlastību. Lai to izdarītu, Viņš samaksāja Pats ar Savu dzīvību.” (However Long and Hard the Road [1985], 85.)

Kāpēc, jūsuprāt, ir svarīgi, lai mēs ne tikai mācītos par Jēzu Kristu, bet arī lūgtu pēc Viņa Izpirkšanas svētībām?

Mudiniet studentus klusām apdomāt, vai viņi ir lūguši, lai saņemtu Jēzus Kristus Izpirkšanas svētības, tajā skaitā piedošanas svētību.

Aiciniet studentus klusi izpētīt Almas 36:19–22, meklējot vārdus un frāzes, kas raksturo, kā Almas sajūtas mainījās pēc tam, kad viņš lūdza pēc žēlastības.

Kādus vārdus un frāzes jūs atradāt, kas raksturo, kā mainījās Almas sajūtas?

Uzdodiet šādu jautājumu par katru frāzi un vārdu, ko studenti atrada:

Ko šī frāze (vai vārdi) māca jums par Glābēja Izpirkšanas spēku? (Kad studenti atbild, palīdziet viņiem saprast, ka ne tikai Almas sāpes tapa paņemtas, bet viņš tika arī piepildīts ar prieku.)

Uz tāfeles uzrakstiet šādu nepabeigtu izteikumu: Ja mēs pielietojam ticību Jēzum Kristum un Viņa Izpirkšanai, tad Viņš …

Ko mēs varam mācīties no Almas pieredzes par to, ko Tas Kungs dara mūsu labā, ja mēs patiesi nožēlojam grēkus? (Studenti var dalīties dažādos principos, bet pārliecinieties, ka viņi pauž — ja mēs pielietojam ticību Jēzum Kristum un Viņa Izpirkšanai, tad Viņš mūs atbrīvos no sāpēm par saviem grēkiem un piepildīs mūs ar prieku. Jūs varat uzrakstīt šo principu uz tāfeles.)
Ko mēs varam darīt, lai pielietotu ticību Jēzum Kristum, lai mēs varētu tikt atbrīvoti no mūsu grēku izraisītām sāpju vai sirdsapziņas pārmetumu sajūtām?

Skaļi nolasiet šo situāciju, un lūdziet studentus pārdomāt, kā viņi atbildētu:

Kāds draugs, kas bija lasījis Mormona Grāmatu, pauž šaubas par Almas vārdiem Almas 36:19. Jūsu draugs jums jautā: „Ja es varu atcerēties savus grēkus un vēl jūtu nožēlu par tiem, vai tas nozīmē, ka man nav piedots?”

Lūdziet studentus paskaidrot, kā Almas pieredze attiecināma uz šo situāciju. Pēc tam, kad studenti ir atbildējuši, nolasiet šo prezidenta Dītera F. Uhtdorfa, no Augstākā prezidija, izteikumu:

„Sātans centīsies mums likt noticēt, ka mūsu grēki nav piedoti, jo mēs varam tos atcerēties. Sātans ir melis; viņš cenšas aizmiglot mūsu redzi un aizvest mūs prom no grēku nožēlošanas un piedošanas takas. Dievs mums neapsola, ka mēs neatcerēsimies savus grēkus. Atcerēšanās mums palīdzēs izvairīties no tās pašas kļūdas atkārtošanas. Taču, ja mēs paliksim uzticīgi un patiesi, ar laiku atmiņas par mūsu grēkiem tiks mazinātas. Tā būs daļa no nepieciešamās dziedināšanas un svētīšanas procesa. Alma liecināja, ka pēc tam, kad viņš bija piesaucis Jēzu, lūdzot žēlastību, viņš vēl varēja atcerēties savus grēkus, taču atmiņas par viņa grēkiem vairs viņu nenomāca un nemocīja, jo viņš zināja, ka viņam ir piedots (skat. Almas 36:17–19).

Mūsu pienākums ir izvairīties no jebkā, kas var no jauna izsaukt vecās, grēcīgās atmiņas. Kad mēs turpinām būt ar „salauztu sirdi un nožēlas pilnu garu” (3. Nefija 12:19), mēs varam paļauties, ka Dievs „vairāk neatcerēsies [mūsu grēkus].” („Point of Safe Return”, Ensign vai Liahona, 2007. g. maijs, 101.)

Pamatojoties uz prezidenta Uhtdorfa izteikumu, kā jūs paskaidrotu, ko nozīmē „nemocījos, atcerēdamies savus grēkus”? (Almas 36:19).

Lieciniet, ka, ja mēs pielietojam ticību Jēzum Kristum un Viņa Izpirkšanai, Viņš mūs atbrīvos no sāpēm par saviem grēkiem un piepildīs mūs ar prieku. Mudiniet studentus domāt par to, kā viņi varētu pielietot to, ko viņi ir iemācījušies no Almas pieredzes. Ja ir pietiekami daudz laika, lieciet audzēkņiem nodziedāt „Where Can I Turn for Peace?” (Hymns, nr. 129).

Almas 36:23–30

Alma paskaidro, kāpēc viņš nemitīgi strādā, lai vestu citus pie grēku nožēlošanas

Lai palīdzētu studentiem saprast, kāpēc Alma strādāja, lai vestu citus pie grēku nožēlošanas, apsveriet iespēju izmantot šādu aktivitāti. (Ja nav iespējams sagatavot cienastu saviem audzēkņiem, jūs varat tā vietā aprakstīt šo aktivitāti.)

Parādiet kādu saldumu (piemēram, kādu cepumu vai konfekti) un pajautājiet, vai kādam no audzēkņiem tas garšo. Nokodiet gabaliņu un pastāstiet, cik tas ir gards. Pastāstiet audzēkņiem, ka šis gardums ir tik garšīgs, ka jūs vēlētos dalīties tajā ar visu klasi. Parādiet vēl vairāk šī paša garduma, un pajautājiet, vai vēl kāds vēlētos to nogaršot. Dalieties ar šo gardumu ar ikvienu, kas to vēlas.

Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt Almas 36:23–24. Lūdziet audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, kā šī aktivitāte attiecas uz Almas pieredzi pēc viņa pievēršanas.

Kādā ziņā Almas rīcības ir salīdzināmas ar šo aktivitāti? Ko Alma vēlējās, lai cilvēki nobaudītu?

Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt Almas 36:25–26. Lūdziet audzēkņus noteikt, kā Almas pūliņi mācīt evaņģēliju ietekmēja viņu un citus.

Kā Almas mācības ietekmēja viņu un citus?
Kādus principus mēs varam iemācīties no šiem pantiem? (Studenti var izteikties dažādi, taču pārliecinieties, ka viņi pauž, ka mēs varam saņemt lielu prieku, kad tiecamies vest citus pie Kristus.)

Apkopojiet Almas 36:27–30, paskaidrojot, ka Alma atkal liecina Helamanam, ka Tas Kungs atbrīvos tos, kas tic Viņam. Lieciniet par prieku, ko mēs varam piedzīvot, kad mēs pielietojam ticību Jēzum Kristum un mudinām to darīt arī citus. Lai palīdzētu studentiem pielietot, ko viņi ir iemācījušies no Almas 36, aiciniet viņus pabeigt vienu no aktivitātēm, kas uzskaitītas tālāka tekstā. (Jūs varat tās uzrakstīt uz tāfeles.)

Apdomājiet, vai jūs esat jutuši, ka Glābējs atbrīvo jūs no grēka un piepilda jūs ar prieku. Savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā paskaidrojiet, ko jūs darīsiet, lai varētu saņemt šīs svētības.
Domājiet par kādu (piemēram, draugu, brāli vai māsu vai bīskapijas locekli), kas varētu gūt labumu no jūsu liecības par Glābēju. Uzrakstiet šim cilvēkam vēstuli un iekļaujiet tajā savu liecību par to, kā Jēzus Kristus var mūs atbrīvot no sāpēm par grēku un piepildīt mūs ar prieku.

Komentāri un skaidrojumi

Almas 36:12. „Mana dvēsele … tika spīdzināta ar visiem maniem grēkiem.”

Elders Dalins H. Oukss, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, mācīja, ka zināma ciešanu deva par saviem grēkiem ir svarīgs aspekts mūsu grēku nožēlošanā:

„Taisnība pieprasa, ka grēkus nenožēlojušiem pārkāpējiem jācieš pašiem par saviem grēkiem [skat. M&D 19:16–19]. …

… Kā ir ar grēkus nožēlojušiem pārkāpējiem? Vai viņi ir sodīti? Vai viņiem ir jācieš? …

… Cilvēkam, kurš nožēlo grēkus, nav jācieš, „tāpat kā” Glābējs cieta par šo grēku. Grēcinieki, kas nožēlo grēkus, piedzīvos zināmas ciešanas, taču, pateicoties grēku nožēlošanai un Izpirkšanai, viņi nepiedzīvos tāda skaudras mūžīgās mokas, kuras Glābējs izcieta par šo grēku.

Prezidents Spensers V. Kimbals, kurš devis tik visaptverošas mācības par grēku nožēlošanu un piedošanu, teica, ka personīgas ciešanas „ir ļoti svarīga grēku nožēlošanas daļa. Cilvēks nav sācis nožēlot grēkus, līdz viņš nav intensīvi cietis par saviem grēkiem.” (Teachings of Spencer W. Kimball, 88. lpp.)

Ja cilvēks nav cietis, tad viņš nav nožēlojis grēkus. … Viņam ir jāiet cauri savas vērtības sistēmas maiņai, kas liek viņam ciest, un tad piedošana ir iespēja.” (Teachings of Spencer W. Kimball, 99.) …

Visa mūsu pieredze apstiprina faktu, ka mums ir jāizcieš personīgas ciešanas grēku nožēlošanas procesā — par nopietniem pārkāpumiem šīs ciešanas būs smagas un ilgstošas. Es ticu, ka ikviens no mums, kas ir pilnīgā godīgs pret sevi, apzinās šī principa patiesumu. Mēs esam to jutuši savā dzīvē, un mēs esam to redzējuši citu cilvēku dzīvē.

Mums vajadzētu arī ņemt vērā, ka mūsu personīgās ciešanas par grēku ir privātas, nevis publiskas. Bieži tikai grēcinieks, Tas Kungs un Tā Kunga kalps zina, kas notiek. Pretstatā sabiedriskajai sodu kārtībai, ko radījuši cilvēka likumi, ciešanas, kas noved pie žēlastības saskaņā ar Dieva likumu, ir ļoti personīgas.” („Sins, Crimes, and Atonement”, [uzruna BIS reliģijas pedagogiem, 1992. g. 7. febr.], 4–6, si.lds.org).

Almas 36. Hiasmi

Hiasmi (dažkārt saukti par ebreju paralēlismu) ir izteiksmes līdzeklis literatūrā, kas tika plaši lietots antīkajā semītu un grieķu dzejā, kā arī citu kultūru literatūrā. Šajā izteiksmes veidā vārdi vai domas tiek sakātoti noteiktā kārtībā un tad atkārtoti apgrieztā secībā. Šī atkārtošana uzsver svarīgas domas un vārdus. Rakstītāja galvenā doma bieži ir novietota hiasma centrā vidū. Zemāk esošajā tabulā ievērojiet, ka hiasma centrālais vēstījums Almas 36 vēsta par to laiku Almas dzīvē, kad viņš vērsās pie Jēzus Kristus pēc mierinājuma.

A. 1. pants
 B. 2. pants
  C. 3. pants
   D. 4.–5. pants
    E. 6. pants
     F. 10. pants
      G. 14. pants
       H. 16. pants
        I. 17. pants
        I. 18. pants
       H. 19.–21. pants
      G. 22. pants
     F. 23. pants
    E. 24. pants
   D. 26. pants
  C. 27. pants
 B. 28.–29. pants
A. 30. pants