126. stunda
3. Nefija 17. nodaļa
Ievads
Kad Glābēja pirmā diena kopā ar nefijiešiem tuvojās noslēgumam, Viņš pamanīja, ka daudzi līdz galam nesaprata Viņa vārdus. Viņš mācīja, kā saņemt papildu sapratni, un Viņš uzsvēra, cik svarīgi ir lūgt un apdomāt. Cilvēki raudāja, kad Viņš paziņoja par Savu aiziešanu. Līdzjūtības pārņemts, Glābējs uzkavējās nedaudz ilgāk, lai dziedinātu slimos, lūgtu par cilvēkiem un svētītu viņu bērnus. Nefijiešus pārņēma prieks.
Ieteikumi stundas mācīšanai
3. Nefija 17:1–3
Jēzus pamāca nefijiešiem apdomāt Viņa vārdus un lūgt pēc sapratnes
Aiciniet studentus iedomāties sevi šādā situācijā: Jūs kopā ar draugu sēžat pirmajā rindā vispārējā vai reģionālajā konferencē, kurā uzstājas pravietis. Būdami tur, jums ir iespēja viņu satikt. Pēc konferences jūs kopā ar draugu dodaties mājās.
-
Par ko jūs ar draugu visdrīzāk runāsiet pēc sanāksmes?
Atgādiniet studentiem, ka Jēzus Kristus mācīja nefijiešus visdrīzāk lielāko dienas daļu. Gatavojoties doties prom, Viņš pamanīja, ka ļaudis ne līdz galam saprata Viņa mācības. Aiciniet studentus patstāvīgi izlasīt 3. Nefija 17:1–3, meklējot, ko, pēc Glābēja vārdiem, nefijiešiem vajadzēja darīt, lai iegūtu lielāku sapratni. (Jūs varat ierosināt studentiem atzīmēt savas atbildes.) Kad studenti būs pastāstījuši to, ko atrada, pajautājiet:
-
Ko nozīmē — apdomāt?
Aiciniet kādu studentu nolasīt priekšā šādu prezidenta Henrija B. Airinga, no Augstākā prezidija, izteikumu. Palūdziet pārējiem audzēkņiem saklausīt, ko pēc viņa vārdiem nozīmē — apdomāt.
„Lasīšana, studēšana un apdomāšana nav viens un tas pats. Mēs lasām vārdus un varam gūt idejas. Mēs studējam un varam atklāt Rakstos paraugus un saistības. Taču, kad mēs apdomājam, mēs aicinām Gara atklāsmi. Man apdomāšana nozīmē domāšanu un lūgšanu, ko es daru pēc rūpīgas Rakstu lasīšanas un studēšanas.” („Kalpojiet ar Garu”, Ensign vai Liahona, 2010. g. nov., 60.)
-
Kā, jūsuprāt, apdomāšana kopā ar lūgšanu var mums palīdzēt saprast to, ko mēs mācāmies baznīcā vai seminārā?
Norādiet uz Glābēja pamācību 3. Nefija 17:3, kurā ir teikts, ka nefijiešiem ir „[jāsagatavo savi prāti] rītam”, kad Viņš atgriezīsies, lai atkal viņus mācītu.
-
Ko cilvēks varētu darīt, lai sagatavotu savu prātu baznīcas vai semināra apmeklējumam?
-
Kāda nozīme ir tam, ka mēs sagatavojam savus prātus šādām mācīšanās iespējām?
Lai palīdzētu studentiem atklāt principu, kurš mācīts 3. Nefija 17:1–3, uz tāfeles uzrakstiet šādu teikuma sākuma daļu un aiciniet studentus to papildināt, balstoties uz savām jauniegūtajām zināšanām.
Lai gan studenti var izmantot citādu formulējumu, viņiem vajadzētu atklāt šādu principu: Apdomājot un lūdzot Tēvu, mēs varam saņemt lielāku sapratni.
Uz tāfeles uzrakstiet:
Aiciniet studentus izvēlēties vienu no darbībām, kas uzrakstītas uz tāfeles. Sniedziet viņiem laiku, lai padomātu par to (1) kā viņi to ir darījuši un (2) kā tas viņiem ir palīdzējis vairāk iemācīties no savas pieredzes baznīcā vai seminārā. Uzaiciniet dažus studentus dalīties savās domās ar pārējiem. Mudiniet studentus apdomāt, kā viņi varētu pilnveidoties vienā no šīm sfērām un ieplānot, kā viņi to darīs. Jūs varētu ierosināt, lai viņi pieraksta šīs ieceres pierakstu kladēs vai Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatās. Pastāstiet studentiem, ka stundas turpinājumā viņiem tiks sniegta iespēja izmēģināt apdomāšanu.
3. Nefija 17:4–25
Glābējs dziedina slimos nefijiešu vidū, lūdz Tēvu par šiem ļaudīm un svēta viņu bērnus
Parādiet attēlu „Jēzus māca rietumu puslodē” (08165; Evaņģēlija mākslas darbu grāmata [2009. g.], nr. 82). Uzaiciniet kādu studentu nolasīt 3. Nefija 17:4. Norādiet uz frāzi „tagad Es eju pie Tēva”. Palūdziet studentiem iedomāties, ka viņi tikko ir pavadījuši dienu kopā ar Glābēju, un Viņš paziņo, ka ir pienācis laiks Viņam doties prom. Aiciniet dažus studentus dalīties sajūtās, kādas visdrīzāk viņus pārņemtu šādā situācijā. Aiciniet kādu studentu nolasīt priekšā 3. Nefija 17:5, palūdziet pārējiem klasē atrast, kā nefijieši reaģēja uz Glābēja nodomu doties prom.
Paskaidrojiet — ja nefijiešiem nebūtu taisnīgas vēlēšanās, 3. Nefija 17. un 18. nodaļā aprakstītie notikumi nemaz nebūtu notikuši. Nākamais uzdevums ir paredzēts, lai palīdzētu studentiem pilnīgāk saprast Jēzus Kristus mīlestību uz Saviem ļaudīm un patstāvīgi Svētajos Rakstos atrast patiesības par Jēzus Kristus personību. Uz tāfeles uzrakstiet šādas Svēto Rakstu atsauces un palūdziet studentiem tās pierakstīt savās pierakstu kladēs vai Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatās:
Nolasiet šo prezidenta Ezras Tafta Bensona izteikumu:
„Diženākais, visvairāk svētītais un priecīgākais cilvēks ir tas, kura dzīve vistuvāk līdzinās Kristus paraugam. Tam nav nekāda sakara ar pasaulīgām bagātībām, varu vai prestižu. Vienīgais patiesais diženuma, svētību un prieka kritērijs ir tāds, cik tuvu cilvēka dzīve līdzinās Kungam Jēzum Kristum. Viņš ir pareizais ceļš, pilnīgā patiesība un bagātīgā dzīve.” („Jesus Christ—Gifts and Expectations”, Ensign, 1988. g. dec., 2.)
Atvēliet studentiem 5 līdz 10 minūtes patstāvīgi izstudēt katru uz tāfeles uzrakstīto Svēto Rakstu kopu. Aiciniet viņus atrast patiesības attiecībā uz Glābēja personību. Studējot viņiem ir jāuzmeklē vismaz viena patiesība katrā Svēto Rakstu kopā. Palūdziet viņiem pierakstīt atrastās patiesības.
Kad studenti būs beiguši studēt, aiciniet dažus no viņiem uzrakstīt uz tāfeles, zem attiecīgās Svēto Rakstu atsauces, vienu no atklātajām patiesībām par Glābēju. Kad studenti būs izpildījuši šo uzdevumu, uzdodiet šādus jautājumus:
-
Kāpēc mums ir svarīgi zināt šīs patiesības par Glābēju?
-
Kādu apstiprinājumu jūs atradāt tam, ka Glābējs ir iejūtīgs pret mūsu vajadzībām un vēlmēm?
-
Kas no šī pieraksta jūs visvairāk iespaidoja? Kāpēc?
-
Kādēļ, jūsuprāt, cilvēkus pārņēma prieks? (Skat. 3. Nefija 17:18.)
-
Kādēļ, jūsuprāt, Glābēja prieks tajā dienā bija pilnīgs? (Skat. 3. Nefija 17:20.)
Palūdziet studentiem sniegt kopsavilkumu tam, ko viņi iemācījās no 3. Nefija 17:6–25. Studenti varētu sniegt dažādas atbildes. Viena patiesība, ko viņi varētu atklāt, ir: Glābējs izjūt pret mums dziļu žēlsirdību. (Uzrakstiet šo patiesību uz tāfeles.) Jūs varētu ieteikt studentiem pierakstīt šo vai kādu citu patiesību, kuru viņi ir atklājuši, savu Svēto Rakstu lappušu malā līdzās 3. Nefija 17:6.
Lai palīdzētu studentiem novērtēt, kā sapratne par Jēzus Kristus personību palīdz palielināt mūsu ticību, izlasiet šādu izteikumu:
„Jūs varat izrādīt ticību Kristum, kad jums ir pārliecība, ka Viņš pastāv, pareizs priekšstats par Viņa raksturu un zināšanas, ka jūs cenšaties dzīvot saskaņā ar Viņa gribu.” (Uzticīgi ticībai: evaņģēlija norādes [2005. g.], 179. lpp.)
-
Kā izpratne par Glābēja žēlsirdīgo dabu palīdz jums pielietot ticību Viņam?
Norādiet uz frāzi „kas sirga jebkādā veidā”3. Nefija 17:9.
-
Kāda veida kaites ietilpst raksturojumā — „jebkādā veidā”? (Visa veida fiziskās, emocionālās, prāta un garīgās kaites.)
Palūdziet studentiem apdomāt, ar ko viņi varētu „sirgt” un ko viņi Viņam lūgtu dziedināt, ja Viņš personīgi viņus svētītu. Atgādiniet, ka, lai gan Glābējs nav personīgi klāt, lai mums kalpotu, Viņa spēks svētīt un dziedināt ir pieejams caur priesterību.
-
Pie kā jūs vēršaties pēc priesterības svētībām?
-
Kad pēdējo reizi jūs jutāt Glābēja dziedinošo ietekmi savā dzīvē?
Atgādiniet studentiem par apdomāšanas principu, kuru jūs pārrunājāt stundas sākumā. Pastāstiet, ka viens veids, kā apdomāt, ir, iztēlojoties sevi situācijās, kuras aprakstītas Svēto Rakstu aprakstos, ko viņi lasa. Aiciniet studentus iztēloties sevi nefijiešu vidū tajā laikā, kad tika pierakstīti notikumi 3. Nefija 17. nodaļā. Dodiet studentiem laiku, lai viņi varētu pierakstīt pierakstu kladēs vai Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatās to, ko viņi varētu dzirdēt, redzēt, sajust un iemācīties, ja viņi atrastos nefijiešu vidū un sarunātos ar Glābēju. Jūs varētu viņiem ieteikt uzrakstīt par kaiti, kuru jūs lūgtu Glābējam dziedināt. Kad viņi būs pabeiguši rakstīt, apsveriet iespēju uzaicināt dažus studentus nolasīt priekšā tikko uzrakstīto. Pārliecinieties, ka viņi zina to, ka viņiem nav jādalās pārāk personiskās pieredzēs.
Kad daži studenti būs dalījušies tajā, ko uzrakstīja, jūs varētu uzaicināt vienu vai divus studentus padalīties ar to, kā viņi uzzināja, ka Jēzus Kristus viņus mīl un izjūt pret viņiem žēlsirdību. Mudiniet studentus apdomāt šo stundu un paļauties uz Glābēja žēlsirdību, kad viņi vēršas pie Viņa pēc palīdzības attiecībā uz savām vēlmēm, vājībām, sirdssāpēm un pārbaudījumiem.