131. stunda
3. Nefija 23. nodaļa
Ievads
Pēc tam, kad Jēzus Kristus bija citējis Jesajas vārdus (skat. 3. Nefija 22. nodaļu), Viņš pavēlēja nefijiešiem pētīt šī pravieša vārdus. Viņš sacīja, ka Jesajas vārdi ir svētība, jo „viņš runāja … par visām lietām, kas attiecas uz Manu tautu, kas ir no Israēla nama” (3. Nefija 23:2). Viņš arī teica, ka visi Jesajas vārdi tika vai tiks piepildīti. Tad Glābējs pavēlēja nefijiešiem pētīt visu praviešu vārdus un norādīja, lai viņi papildinātu savus pierakstus.
Ieteikumi stundas mācīšanai
3. Nefija 23:1–5
Jēzus Kristus pavēl ļaudīm studēt praviešu vārdus
Uz tāfeles uzrakstiet šādu frāzi: Svētības no Svēto Rakstu studēšanas. Palūdziet studentiem apdomāt savu šī gada Mormona Grāmatas studēšanas pieredzi mājās un seminārā. Aiciniet viņus iznākt priekšā un uzrakstīt uz tāfeles kādu vārdu vai īsu frāzi, kas raksturo svētību, kura ir ienākusi viņu dzīvē, pateicoties Svēto Rakstu studijām. Jūs varētu palūgt dažiem studentiem uzrakstīto paskaidrot sīkāk. Tad norādiet uz svētībām, kas ir uzrakstītas uz tāfeles.
-
Kādēļ, jūsuprāt, mēs tiekam šādi svētīti, lasot Svētos Rakstus?
Palūdziet studentiem atsaukt atmiņā no iepriekšējās nodarbības, kura cilvēka vārdus citēja Jēzus Kristus, mācot nefijiešus. (Jesajas vārdus.) Palūdziet kādam studentam nolasīt priekšā 3. Nefija 23:1–3. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, kas, saskaņā ar Glābēja vārdiem, mums ir jādara ar Jesajas vārdiem. Jūs varētu ieteikt studentiem atzīmēt šajos pantos nozīmīgus vārdus un frāzes. Aiciniet viņus pastāstīt, ko ir atraduši.
-
Kādēļ Tas Kungs vēlējās, lai ļaudis pētītu Jesajas vārdus? (Skat. 3. Nefija 23:2–3.)
-
Kādā veidā zināšanas par to, ka visi Jesajas vārdi tiks piepildīti, ir svētība?
Palūdziet kādam studentam nolasīt priekšā 3. Nefija 23:4–5. Norādiet to, ka pēc tam, kad Glābējs bija pamācījis pētīt Jesajas vārdus, Viņš sacīja: „Pētiet praviešus.” Uz tāfeles uzrakstiet šo patiesību: Glābējs mums pavēl uzcītīgi pētīt Jesajas un citu praviešu vārdus.
-
Saskaņā ar 3. Nefija 23:5, kas mums ir jādara, lai taptu izglābti? Kā praviešu vārdi palīdz mums sekot šīm pavēlēm?
-
Kā uzcītīga praviešu vārdu pētīšana atšķiras no parastas praviešu vārdu lasīšanas? Kādēļ, jūsuprāt, ir svarīgi uzcītīgi pētīt Jesajas un citu praviešu vārdus?
-
Kuras Svēto Rakstu studēšanas metodes vislabāk palīdz padarīt Jesajas un citu praviešu vārdu pētīšanu par nozīmīgu jūsu dzīves sastāvdaļu?
Aiciniet kādu studentu izlasīt šo eldera Merila Dž. Beitmena, no Septiņdesmitajiem, izteikumu:
„Pētot Svētos Rakstus, tiek iegūtas noteiktas svētības. Kad cilvēks studē Tā Kunga vārdus un tiem paklausa, viņš vai viņa tuvinās Glābējam un iemanto lielāku vēlmi dzīvot taisnīgu dzīvi. Pieaug spēks pretoties kārdinājumiem, un tiek pārvarētas garīgās vājības. Tiek izdziedētas garīgās brūces.” („Coming unto Christ by Searching the Scriptures”, Ensign, 1992. g. nov., 28.)
-
Kur vēl, izņemot Svētos Rakstus, mēs varam atrast praviešu vārdus?
Palūdziet studentiem atbildēt uz šo jautājumu savās pierakstu kladēs vai Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatās:
-
Ko jūs varat darīt, lai uzcītīgāk studētu praviešu vārdus?
Aiciniet dažus studentus liecināt par svētībām, kuras nāk no praviešu vārdu studēšanas.
3. Nefija 23:6–14
Glābējs pavēl Saviem mācekļiem pievienot svarīgu notikumu viņu Svēto Rakstu pierakstiem.
Palūdziet dažiem studentiem nosaukt savus mīļākos Mormona Grāmatas stāstus. Uzrakstiet viņu atbildes uz tāfeles. Tad nodzēsiet vienu no stāsta nosaukumiem. Aiciniet studentus iedomāties, ka Mormons, Nefijs vai kāds cits pierakstu vedējs nolaidības dēļ neiekļāva šo pierakstu.
-
Kādas svarīgas mācības iztrūktu Mormona Grāmatā, ja šis pieraksts netiktu iekļauts?
Paskaidrojiet — kad Glābējs mācīja nefijiešus, Viņš norādīja, ka viņu pierakstu vedējs nolaidības dēļ nav iekļāvis kādu svarīgu notikumu, kas atgadījās, piepildoties pravietojumam. Palūdziet vairākiem studentiem pēc kārtas nolasīt priekšā 3. Nefija 23:6–13. Aiciniet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot, ko nefijieši kļūdas dēļ nebija iekļāvuši.
-
Nefijiešiem jau bija Samuēla pravietojuma apraksts (skat. Helamana 14:25). Kādēļ, jūsuprāt, būtu svarīgi, lai viņiem būtu arī šī pravietojuma piepildījuma apraksts?
Norādiet — lai gan mums nav pavēlēts vest Svēto Rakstu pierakstus baznīcas labā, mums ir ieteikts rakstīt personiskās dienasgrāmatās.
-
Kā Glābēja padoms 3. Nefija 23:6–13 ir attiecināms uz mūsu centieniem rakstīt personisko dienasgrāmatu?
Lai palīdzētu studentiem saskatīt vienu veidu, kā viņi var rakstīt savā dienasgrāmatā, uzaiciniet kādu studentu nolasīt priekšā šo pieredzi, ar kuru dalījās prezidents Henrijs B. Airings, no Augstākā prezidija:
„Es pārnācu no baznīcas uzdevuma vēlu mājās. Bija jau satumsis. Kad devos pie savas mājas parādes durvīm, mani pārsteidza sievastēvs, kurš dzīvoja mums kaimiņos. Viņš nesa smagas caurules pāri plecam, soļojot ļoti ātri, un bija tērpies darba drēbēs. Es zināju, ka viņš būvēja cauruļvadu sistēmu, kas sūknēs ūdeni uz mūsu īpašumu no strauta, kas atrodas zemāk ielejā.
Viņš pasmaidīja, klusi ierunājās un aizsteidzās man garām tumsā, lai turpinātu savu darbu. Es paspēru dažus soļus tuvāk mājai, pārdomādams, cik daudz viņš paveic mūsu labā, un, tikko pienākot pie durvīm, es prātā izdzirdēju — ne savā balsī pateiktos — vārdus: „Es nesniedzu šīs pieredzes tikai tev. Pieraksti tās.”
Es devos iekšā. Es negāju gulēt. Lai gan biju noguris, es paņēmu papīru un sāku rakstīt. Un, šādi darot, es sapratu vēstījumu, ko dzirdēju savā prātā. Man vajadzēja pierakstīt savu bērnu dēļ, lai kādreiz nākotnē viņi lasītu par to, kā es redzēju Dieva roku svētām mūsu ģimeni. Vectēvam nebija jādara tas, ko viņš darīja mūsu labā. Viņš varēja noorganizēt, lai kāds cits to izdara vai arī vispār to nedarītu. Taču viņš mums kalpoja, savai ģimenei, tādā veidā, kā to vienmēr dara uzticīgie Jēzus Kristus mācekļi. Es zināju, ka tas ir patiesi. Un tā es to pierakstīju, lai kādu dienu mani bērni varētu to atcerēties, kad viņiem tas būs nepieciešams.
Gadiem ilgi es katru dienu pierakstīju dažas rindiņas. Es nekad neizlaidu nevienu dienu, lai arī cik noguris es biju, vai arī cik agri man bija jāceļas nākamajā dienā. Pirms es rakstīju, es apdomāju šo jautājumu: „Vai es šodien esmu redzējis Dieva roku izstieptu, lai pieskartos mums, mūsu bērniem vai ģimenei?”” („Ak, atcerieties, atcerieties”, Ensign vai Liahona, 2007. g. nov., 66–67.)
-
Kādēļ, jūsuprāt, mums ir svarīgi pierakstīt pieredzes, kas mūs garīgi stiprina?
-
Kādu labumu mēs varam gūt, sekojot prezidenta Airinga piemēram? Kā mūsu pieraksti varētu palīdzēt citiem?
Paskaidrojiet, ka prezidents Airings pastāstīja par svētībām, kuras viņš saņēma, pateicoties tam, ka ik dienu pierakstīja, kā Dievs svēta viņa ģimeni. Palūdziet kādam studentam nolasīt šo izteikumu priekšā. (Iespējams, jūs jau esat dalījušies ar daļu no šī izteikuma 117. stundā. Studentiem var nākt par labu to dzirdēt vēlreiz.)
„Šādi turpinot, kaut kas sāka atgadīties. Dienas beigās to pārdomādams, es redzēju pierādījumus tam, ko Dievs bija darījis kādam no mums, ko es nebiju ievērojis dienas aizņemtajos brīžos. Kad tas notika, un tas notika bieži, es sapratu, ka, cenšoties atcerēties, es ļāvu Dievam man parādīt to, ko Viņš bija paveicis.
Manā sirdī parādījās lielāka pateicība. Izauga mana liecība. Es ieguvu arvien lielāku pārliecību par to, ka mūsu Debesu Tēvs dzird un atbild uz lūgšanām. Es sajutu lielāku pateicību par cilvēku siržu mīkstināšanu un attīrīšanu, pateicoties Glābēja, Jēzus Kristus, veiktajai Izpirkšanai. Un es ieguvu lielāku pārliecību par to, ka Svētais Gars var mums visu atgādināt — pat par to, ko mēs neievērojām vai kam nepievērsām uzmanību tad, kad tas notika.” („Ak, atcerieties, atcerieties”, 67.)
-
Kādu principu mēs varam apgūt no šī pieraksta 3. Nefija 23. nodaļā un no prezidenta Airinga pieredzes? (Studentu atbildes var atšķirties, taču tām būtu jāatspoguļo šāda patiesība: Pierakstot garīgās pieredzes, mēs tiksim svētīti individuāli un savās ģimenēs.)
Daži studenti varētu domāt, ka ar viņiem nav atgadījies nekas tāds, ko būtu vērts pierakstīt. Lai viņiem palīdzētu, jūs varētu palūgt kādu studentu nolasīt priekšā šo eldera Džona H. Groberga, no Septiņdesmitajiem, izteikumu:
„Daži cilvēki saka: „Man nav ko pierakstīt. Ar mani nenotiek nekas garīgs.” Es atbildu: „Sāciet pierakstīt, un jūs piedzīvosiet garīgas pieredzes. Tās pastāv visu laiku, taču mēs tās labāk sajūtam, tās pierakstot.”” („Writing Your Personal and Family History”, Ensign, 1980. g. maijs, 48.)
Aiciniet studentus sev pajautāt, vai viņi nav izturējušies nevērīgi pret kādas savas pieredzes pierakstīšanu, kas ir viņus garīgi stiprinājusi. Mudiniet viņus pierakstīt šīs pieredzes un turpināt pierakstīt arī citas pieredzes visas dzīves laikā. Jūs varētu ieteikt viņiem sekot prezidenta Airinga piemēram, veicot pierakstus katru dienu.