70. stunda: Almas 3–4

70. stunda

Almas 3–4

Ievads

Pēc pievienošanās lamaniešu karapulkam amlisieši atšķīra sevi nefijiešiem, uz savām pierēm uzzīmējot sarkanas zīmes. Amlisieši un lamanieši cīnījās pret nefijiešiem, un „tūkstošiem un desmitiem tūkstošu” nomira kaujā (skat. Almas 3:26). Pēc šīs kaujas daudzi nefijieši pazemojās un „tika pamodināti atcerēties savus pienākumus” (Almas 4:3). Aptuveni 3500 tika kristīti, un viņi pievienojās baznīcai. Tomēr nākamajā gadā daudzi baznīcas locekļi kļuva lepni un sāka vajāt citus. Noraizējies par šo bezdievību, Alma atteicās no saviem augstākā soģa pienākumiem un turpināja kalpot kā augstais priesteris pār baznīcu. Šajā statusā viņš plānoja apmeklēt visu reģionu, liecinot skaidru liecību un aicinot cilvēkus nožēlot grēkus.

Ieteikumi stundas mācīšanai

Almas 3:1–19

Nefijieši cīnās pret amlisiešiem un lamaniešiem

Sadaliet studentus mazās grupās. Katrai grupai iedodiet papīra lapu, uz kuras uzrakstīti šādi vārdi: apģērbs, matu sakārtojums, auskari un rotas lietas, tetovējumi. Lūdziet grupām savā starpā pārrunāt, kādus vēstījumus cilvēki gan apzināti, gan neapzināti var sniegt citiem ar šo.

Atgādiniet studentiem, ka amlisieši atdalījās no nefijiešiem un apvienojās ar lamaniešu karapulku (skat. Alma 2). Aiciniet studentus izlasīt Almas 3:4 un noteikt, kā amlisieši izmainīja savu ārieni.

No kā amlisieši vēlējās „atšķirties”?
Kā daži cilvēki ar savu ārējo izskatu mūsdienās atšķir sevi no taisnīgajiem? (Kad studenti atbild, pārliecinieties, ka ir skaidri saprotams, ka daži cilvēki ar nolūku izmaina savu ārieni, lai atšķirtu sevi no taisnīgajiem vai dumpotos pret baznīcas standartiem. Citi seko pasaules standartiem, neapjaušot, ka viņi sūta vēstījumus par sevi.)

Paskaidrojiet, ka tad, kad amlisieši iezīmēja savas pieres, lai atšķirtu sevi no nefijiešiem, viņi parādīja, ka pār viņiem ir nācis lamaniešu lāsts. Aiciniet dažus studentus pēc kārtas skaļi nolasīt Almas 3:14–19. Palīdziet klasei analizēt šos pantus, uzdodot dažus vai visus šos jautājumus:

Kura frāze Almas 3:18 raksturo amlisiešu rīcību un attieksmi pret Dievu? („Atklāti sacēlušies pret Dievu.”)
Kā amlisieši lika lāstam „ nākt pār sevi”? (Almas 3:19).
Kādas patiesības mēs varam mācīties no šiem pantiem? (Atbildes var ietvert, ka tie, kas atklāti dumpojas pret Dievu, paši sev rada negatīvas sekas un ka, ja mēs esam atdalīti no Dieva, tas ir tāpēc, ka mēs paši esam atdalījušies no Viņa.)

Lai palīdzētu studentiem saprast, cik svarīgi ir atšķirties taisnīgos veidos, uzdodiet šos jautājumus:

Kādos veidos mēs varam ar savu apģērbu un ārējo izskatu parādīt, ka esam Jēzus Kristus mācekļi? (Ja studentiem rodas grūtības atbildēt uz šo jautājumu, jūs varat viņiem likt izlasīt ierakstu „Apģērbs un izskats” brošūrā Jaunatnes morāles stiprināšanai [2011], 6.–8. lpp. Uzsveriet, ka mūsu iekšējai liecībai par evaņģēliju ir jāietekmē mūsu apģērbs un ārējais izskats.)

Iedrošiniet studentus parādīt, ka, izdarot ikdienas izvēles, tajā skaitā, izvēloties apģērbu un izskatu, viņi seko Tam Kungam. Uzsveriet, ka ar savu apģērbu un izskatu mēs varam atšķirt sevi kā Jēzus Kristus mācekļus.

Almas 3:20–27

Tūkstošiem ir nogalināti kaujā starp nefijiešiem un lamaniešiem un amlisiešiem

Apkopojiet Almas 3:20–25, pasakot, ka nefijieši lika lamaniešiem atkāpties, taču abām pusēm bija tūkstošiem upuru. Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt Almas 3:26–27. Aiciniet pārējos audzēkņus klausīties, kādu mācību Mormons vēlējās likt mums saprast.

Saskaņā ar šiem pantiem, kādu atalgojumu saņem tie, kas kalpo Tam Kungam?
Kādas sekas ir tiem, kas neseko Tam Kungam?

Kā kopsavilkumu jūs varat uzrakstīt uz tāfeles šādu principu Mēs saņemam laimi vai bēdas atkarībā no tā, kam mēs izvēlamies paklausīt.

Aiciniet studentus domāt par svētībām, kas nāk no izvēles sekot Tam Kungam.

Kādas svētības jūs esat saņēmuši no Tā Kunga, kad jūs esat izvēlējušies sekot Viņam?

Almas 4:1–14

Pēc izaugsmes perioda baznīcā tās locekļi kļūst lepni un strīdas cits ar citu

Uz tāfeles uzrakstiet pazemīgs un lepns.

Ko nozīmē būt pazemīgam? (Būt pazemīgam nozīmē būt mācāmam un ar pateicību atzīt savu atkarību no Tā Kunga — saprast, ka mums pastāvīgi nepieciešams Viņa atbalsts.)

Aiciniet dažus studentus pēc kārtas skaļi nolasīt Almas 4:1–5. Lūdziet audzēkņus meklēt pierādījumus tam, ka nefijieši kļuva pazemīgi. Kad studenti sniedz savas atbildes, var būt noderīgi norādīt, ka mums nav jāpieredz traģēdija, lai kļūtu pazemīgi, — mēs varam izvēlēties būt pazemīgi.

Norādiet, ka nefijiešu apraksts Almas 4:6 ļoti atšķiras no Almas 4:3–5. Norādiet uz vārdu lepns, kas uzrakstīts uz tāfeles.

Ko nozīmē būt lepnam? (Lepnība ir pretstats pazemībai. Cilvēki, kas ir lepni, nostājas pret citiem un pret Dievu. Viņi uzskata sevi par pārākiem par tiem, kas ir viņiem apkārt, un seko paši savām vēlmēm, nevis Dieva gribai.)

Aiciniet pusi audzēkņu klusi izlasīt Almas 4:6–8 un otru pusi klusi izlasīt Almas 4:9–12. Lūdziet abas grupas noteikt dažu nefijiešu lepnās rīcības un to, kā šīs rīcības ietekmēja citus. Pēc pietiekama laika lieciet abām grupām pastāstīt savas atbildes.

Ko šie panti māca par to, kā lepnība ietekmē mūsu izturēšanos pret citiem?
Kādus brīdinājumus jūs varat saskatīt Almas 4:10? (Pārliecinieties, ka studenti saprot, ka, ja mēs rādām netaisnīgu piemēru, mūsu rīcība var traucēt citiem pieņemt evaņģēliju.)

Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt Almas 4:13–14. Lūdziet audzēkņus meklēt piemērus tam, kā daži nefijieši bija pazemīgi pat tad, kad citi bija lepni.

Ko šie panti māca par to, kā pazemība ietekmē mūsu izturēšanos pret citiem?

Uzsveriet, ka mūsu lēmumi būt pazemīgiem vai lepniem ietekmē mūs un citus. Ja pietiek laika, aiciniet studentus pierakstīt pierakstu kladēs vai Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatās savu pieredzi, kas apliecina šīs izteikuma patiesumu.

Almas 4:15–20

Almas atsakās no augstākā soģa amata, lai viņš var veltīt savu laiku, aicinot cilvēkus nožēlot grēkus

Aiciniet studentus iztēloties, ka viņi ir Almas vietā. Viņi ir augstākie soģi, un daudz cilvēku ir kļuvuši lepni un vajā tos, kas turpina būt pazemīgi.

Ko jūs varētu darīt, lai palīdzētu cilvēkiem mainīties?

Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt Almas 4:15–19. Aiciniet audzēkņus meklēt, ko Alma izvēlējās darīt.

Ko Alma nolēma darīt? (Viņš nolēma atteikties no sava augstākā soģa amata, lai varētu veltīt savu laiku cilvēku mācīšanai.)
Ko frāze „iespaidojot tos ar skaidru liecību” (Almas 4:19) liecina par to, ko Alma varētu mācīt?
Kad jūs esat dzirdējuši, ka cilvēki liecina „skaidru liecību”? Kā šīs pieredzes ir jūs ietekmējušas?
Kādas patiesības mēs mācāmies no Almas priekšzīmes Almas 4:19?

Studentu atbildes uz šiem jautājumiem var ietvert:

Mūsu garīgo pienākumu pildīšana var prasīt upuri.

Skaidras liecības liecināšana palīdz citiem tuvoties Dievam.

Mudiniet studentus meklēt Almas skaidro liecību, kad viņi lasa Almas 5–16 individuālo studiju laikā un kad viņi pārrunās šīs nodaļas turpmākajās stundās. Mudiniet viņus arī pievērst uzmanību Almas liecības ietekmei uz cilvēkiem.

Rakstvietu prasmīgas pārzināšanas atkārtojums

Iepazīstiniet studentus ar dažām jaunām prasmīgi pārzināmām rakstvietām vai atkārtojiet dažas rakstvietas, kas viņiem ir jau zināmas. Sagatavojiet jautājumus, kas viņiem palīdzēs atklāt šo rakstvietu principus. Aiciniet viņus savās pierakstu kladēs vai Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatās ierakstīt mērķi par to, ko viņi darīs, lai dzīvotu labākā saskaņā ar vienu no šiem principiem. Dodiet viņiem noteiktu laiku, lai viņi sasniegtu savus mērķus, un, kad viņi tos ir sasnieguši, lūdziet viņiem sagatavoties pastāstīt par to kādam klases loceklim vai visai klasei.

Piezīme: Ja jums nav laika pielietot šo aktivitāti šajā stundā, dariet to citā dienā. Citas atkārtošanas aktivitātes skatiet pielikumā šīs rokasgrāmatas beigās.

Komentāri un skaidrojumi

Almas 3:4. Tetovējumi un ķermeņa caurduršana

Amlisieši iezīmēja sevi, lai varētu „atšķirties no nefijiešiem” (Almas 3:4). Mūsdienās pravieši ir pamācījuši jaunus vīriešus un sievietes saglabāt savus ķermeņus svētus, neiezīmējot sevi ar tetovējumiem vai ķermeņa caurduršanu. Prezidents Gordons B. Hinklijs teica:

„Es nevaru saprast, kāpēc gan kāds jauns vīrietis — vai sieviete, kas attiecas uz šo jautājumu, — varētu vēlēties būt pakļauts sāpīgajam procesam, izkropļojot ādu ar dažādiem daudzkrāsainiem cilvēku, dzīvnieku un citiem simboliem. Tetovējumi ir paliekoši, ja vien netiek veikta cita sāpīga un dārga procedūra, lai tos noņemtu. Tēvi, brīdiniet savus dēlus no savu ķermeņu tetovēšanas. Šajā brīdī viņi var pretoties jūsu teiktajam, taču pienāks laiks, kad viņi jums par to pateiksies. Tetovējums ir grafiti uz ķermeņa tempļa. Tāpat ir ar ķermeņa caurduršanu, lai varētu ielikt vairākus auskarus ausīs, degunā, pat mēlē.

Vai viņi tiešām domā, ka tas ir skaisti? … Augstākais prezidijs un Divpadsmit apustuļu kvorums ir pasludinājis, ka mēs neatbalstām tetovējumus un arī „ķermeņa caurduršanu jebkādu iemeslu, izņemot medicīnisku, dēļ.” Tomēr mums nav nekādu iebildumu „pret minimālu ausu caurduršanu sievietēm vienam auskaru pārim” — vienam pārim”.” („Great Shall Be the Peace of Thy Children”, Ensign, 2000. g. nov., 52.)

Almas 3:5. Sekošana modes tendencēm

Amlisieši izmainīja savu ārieni, lai līdzinātos lamaniešiem. Daudzi pēdējo dienu svētie šodien jūt spiedienu sekot modes tendencēm, lai viņi varētu vairāk līdzināties cilvēkiem, kas ir populāri pasaulē. Taču dažas tendences liek cilvēkiem „nepaklausīt pravietim un tā vietā sekot pasaules untumiem.” („Questions and Answers,” New Era, 2006. g. marts, 14; skat. arī For the Strength of Youth [2011], 6–8.)

Elders M. Rasels Balards mācīja jaunos vīriešus, kuri bija priesterības nesēji, ka dažas modes tendences mazina viņu spēju pastāvēt par patiesību:

„Ir vesela sabiedrības grupa, kas ar mūziku, ģērbšanās stilu, valodu, attieksmi un uzvedību slavina mūsdienu bandas un to kriminālo izturēšanos. Daudzi no jums ir redzējuši, kā moderni draugi ir pieņēmuši stilu kā kaut ko „populāru” un „foršu” tikai tāpēc, lai iekļautos šajā sabiedrības grupā. …

… Es neticu, ka jūs varat pastāvēt par patiesību un taisnību, ģērbjot ko tādu, kas nav piemērots cilvēkam, kas ir Dieva priesterības nesējs.” („Standing for Truth and Right”, Ensign, 1997. g. nov., 38–39.)

Almas 3:6–17. Zīme un lāsts

Studējot Almas 3, studentiem var rasties jautājumi par zīmi un lāstu, kas bija uzlikts lamaniešiem. Jūs varat paskaidrot, ka ir atšķirība starp zīmi un lāstu. Zīme, kas bija uzlikta lamaniešiem, bija tumša āda (skat. Almas 3:6). Šīs zīmes mērķis bija atšķirt un nodalīt lamaniešus no nefijiešiem (skat. Almas 3:8). Lāsts, kas bija daudz nopietnāks, bija „[padzīšana] no Tā Kunga vaiga” (2. Nefija 5:20). Lamanieši un amlisieši izsauca šo lāstu uz sevi, jo viņi sacēlās pret Dievu (skat. 2. Nefija 5:20; Almas 3:18–19). Lai gan tumšā āda šajā gadījumā bija zīme par lāstu, kas uzlikts lamaniešiem, Mormona Grāmata māca, ka Tas Kungs „nevienam neliedz nākt pie Viņa, nedz baltam nedz melnam, nedz vergam nedz brīvam, nedz vīram nedz sievai; … visi ir vienādi Dieva priekšā” (2. Nefija 26:33). Nefija 26:33). Jēzus Kristus evaņģēlijs ir ikvienam. Baznīca nepārprotami nosoda rasismu, tajā skaitā jebkāda veida un visu pagātnes rasismu no indivīdu puses gan baznīcā, gan ārpus tās. Prezidents Gordons B. Hinklijs paziņoja:

„Neviens cilvēks, kurš izsaka nievājošas piezīmes pret tiem, kas pieder citai rasei, nevar uzskatīt sevi par patiesu Kristus mācekli. Nedz arī viņš var uzskatīt, ka dzīvo saskaņā ar Baznīcas mācībām. …

Ikviens apzināsimies, ka ikviens no mums ir mūsu Tēva Debesīs, kas mīl visus Savus bērnus, dēls vai meita.” („The Need for Greater Kindness”, Ensign vai Liahona, 2006. g. maijs, 58). Papildu palīdzību šai tēmai skatīt 27. stundā.

Almas 4:9–12. „Liels klupšanas akmens”

Kad daži no nefijiešu baznīcas locekļiem kļuva lepni, viņu negatīvais piemērs kļuva par klupšanas akmeni tiem, kas nepiederēja Baznīcai (skat. Almas 4:9–12; skat. arī Almas 39:11). Prezidents Gordons B.Hinklijs pastāstīja šādu stāstu, kas ilustrē labo un slikto piemēru sekas:

„Viņš nebija Baznīcas loceklis. Viņš kopā ar vecākiem bija aktīvs citas baznīcas loceklis.

Viņš atceras, ka pieaugot daži no viņa vienaudžiem, kas bija pēdējo dienu svētie, viņu noniecināja, lika viņam justies nevietā un izsmēja viņu.

Viņš burtiski sāka ienīst baznīcu un tās cilvēkus. Viņš nesaskatīja nekā laba nevienā no tiem.

Tad viņa tēvs zaudēja darbu un bija spiests pārcelties. Jaunajā dzīves vietā 17 gadu vecumā viņš varēja iestāties koledžā. Tur pirmo reizi savā mūžā viņš sajuta draugu sirsnību, viens no tiem vārdā Ričards aicināja viņu pievienoties klubam, kurā viņš bija prezidents. Viņš raksta: „Pirmo reizi mūžā kāds vēlējās, lai es būtu kopā ar viņiem. Es nezināju, kā reaģēt, bet ar pateicību pieņēmu uzaicinājumu. … Es jutu, ka es mīlu šo sajūtu, ka man ir draugs. Es biju par to lūdzis visu savu mūžu. Un tagad, pēc 17 gaidīšanas gadiem, Dievs atbildēja uz šo lūgšanu.”

19 gadu vecumā viņš kopā ar Ričardu mita vienā teltī vasaras darbu laikā. Viņš ievēroja, ka Ričards katru vakaru lasīja grāmatu. Viņš pajautāja, ko viņš lasa. Viņam pateica, ka viņš lasa Mormona Grāmatu. Viņš piebilst: „Es ātru nomainīju tēmu un devos gulēt. Galu galā tā ir grāmata, kas sabojāja manu bērnību. Es centos to aizmirst, bet nedēļa gāja uz priekšu, un es nevarēju gulēt. Kāpēc viņš to lasa katru vakaru? Drīz es vairāk nevarēju izturēt šo neatbildēto jautājumu savā prātā. Tā nu kādu vakaru es viņam pajautāju, kas tajā grāmatā ir tik īpašs. Kas tajā rakstīts? … Viņš sāka lasīt, kur bija apstājies. Viņš lasīja par Jēzu un par Viņa parādīšanos Amerikas kontinentā. Es biju satriekts. Es nedomāju, ka mormoņi tic Jēzum.” …

Vēlāk šis jaunais cilvēks kopā ar savu draugu ceļoja. Ričards pasniedza viņam Mormona Grāmatu un lūdza, lai viņš to lasītu skaļi. Viņš tā darīja, un pēkšņi viņu aizskāra Svētā Gara iedvesma.

Laiks gāja uz priekšu, un viņa ticība pieauga. Viņš piekrita kristīties. …

Tās ir šī stāsta beigas, taču šajā stāstā ir lielas pamācības. Viena no tām ir veids, kā viņa jaunie mormoņu biedri izturējās pret viņu.

Nākamā pamācība ir veids, kā pret viņu izturējās jaunatrastais draugs Ričards. Tas bija pilnīgi atšķirīgi no viņa iepriekšējās pieredzes. Tā noveda līdz viņa pievēršanai un kristībām, lai gan tas šķita neticami.” („The Need for Greater Kindness”, Ensign vai Liahona, 2006. g. maijs, 59–60.)

Almas 4:19. „Skaidra liecība”

Kad Alma redzēja, ka viņam ir „jāiespaido ar skaidru liecību pret viņiem” (Almas 4:19), viņš aicināja ļaudis nožēlot grēkus. Tomēr mūsu gavēņa un liecības sanāksmēs mūsu liecībām ir jābūt vienkāršiem savas ticības paziņojumiem, nevis pārliecināšanai. Prezidents Spensers V.Kimbals teica:

„Nestāstiet citiem, kā ir jādzīvo. Vienkārši pastāstiet, kā jūs iekšēji jūtaties. Tā ir liecība. Mirklī, kas jūs sākat citiem sludināt, jūsu liecība beidzas.” (The Teachings of Spencer W. Kimball, rediģējis Edvards L. Kimbals [1982], 138.)