Ievads Helamana grāmatai
Kādēļ studēt šo grāmatu?
Studējot Helamana grāmatu, studenti mācīsies no piemēriem un mācībām no tādiem dižiem vīriem kā Helamans, viņa dēliem, Nefija un Lehija, un Samuēla–lamanieša, kas drosmīgi klausīja Tam Kungam un liecināja par Viņu. Šo vīru kalpošana parāda to, ka Dievs piešķir Saviem kalpiem spēku, lai palīdzētu izpildīt Viņa gribu un lai taisnīgo cilvēku centieni varētu svētīt tūkstošus. Studenti mācīsies arī par lepnības, netaisnības un slepeno savienību postošo iedarbību.
Kas sarakstīja šo grāmatu?
Mormons apkopoja un saīsināja lielo Nefija plākšņu pierakstus, lai izveidotu Helamana grāmatu. Grāmata ir nosaukta Helamana vārdā, kas bija Helamana dēls un Almas, jaunākā, mazdēls. Helamans saņēma pierakstus no Šiblona, sava tēvoča, un kalpoja par taisnīgu augstāko soģi pār nefijiešiem. Viņš mācīja saviem dēliem, Nefijam un Lehjam, ievērot baušļus un atcerēties viņu Pestītāju, un padarīt Viņu par savas dzīves pamatu (skat. Helamana 5:9–14). Šo mācību iedvesmoti un norūpējušies par cilvēku ļaunumu, Nefijs un Lehijs nefijiešiem un lamaniešiem sludināja grēku nožēlošanu. Nefijs atteicās no augstākā soģa amata, lai viņš varētu to darīt. Pēc tūkstošiem lamaniešu pievēršanas lamaniešu pravietis, vārdā Samuēls, tika iedvesmots sludināt nefijiešiem grēku nožēlošanu un pravietot. Helamana grāmata ir veidota no pierakstiem, kas tika vesti Helamana (Helamana 1–3) un Nefija (Helamana 4–16) valdīšanas un kalpošanas laikā. Nefija pieraksti saturēja Samuēla–lamanieša pravietojumus un mācības.
Kam un kādēļ šī grāmata tika sarakstīta?
Mormons Helamana grāmatu sarakstīja cilvēkiem, kas šo pierakstu saņemtu pēdējās dienās. Tāpat kā viņa pārējie lielo Nefija plākšņu saīsinājumi, Helamana grāmata liecina par Jēzus Kristus dievišķumu un pestīšanas darbu (skat. Helamana 3:27–30; 5:9–12; 8:13–23; 14:1–29; 16:4–5).
Kur un kad tā tika sarakstīta?
Helamana grāmatai izmantotie oriģinālie materiāli visticamāk tika sarakstīti starp 52. gadu pirms mūsu ēras un 1. gadu pirms mūsu ēras. Mormons šos pierakstus saīsināja kaut kad starp 345. gadu mūsu ērā un 385. gadu mūsu ērā . Mormons nepierakstīja, kur viņš atradās, kad viņš apkopoja šo grāmatu.
Kādas ir dažas no šīs grāmatas raksturiezīmēm?
Helamana grāmata ataino nefijiešu svārstīšanos starp taisnīgumu un netaisnīgumu daudz biežāk, kā jebkurā citā laikā vēsturē. Grāmatā ir daudzkārt pieminēti strīdi, kari, slepkavības un slepenās savienības. Tā arī iepazīstina un apraksta Gadiantona laupītāju darbības, kuru tumsības darbi galu galā noveda pie gandrīz pilnīgas nefijiešu bojāejas (skat. Helamana 2:13–14). Helamana grāmata ir unikāla arī tāpēc, ka tā apraksta laiku, kad „lielākā daļa” lamaniešu bija pievērsti un „viņu taisnīgums pārsniedza pat to, kas bija nefijiešiem” (Helamana 6:1). Vēl, tā parāda spēku, kuru Dievs piešķir Saviem praviešiem, kā tad, kad Nefijs atklāja augstākā soģa slepkavu un pravietoja soģa brāļa atzīšanos (skat. Helamana 8–9), un ka Nefijs no Tā Kunga saņēma aizzīmogošanas varu un tad to izmantoja, lai izraisītu un izbeigtu badu (skat. Helamana 10–11). Turklāt, lai saglabātu Samuēla–lamanieša teikto, šis ir vienīgais pieraksts ar lamaniešu pravieša sprediķi nefijiešiem (skat. Helamana 13–15). Šajā sprediķī Samuēls pravietoja par Jēzus Kristus dzimšanas un nāves zīmēm.
Satura izklāsts
Helamana 1–3 Divi augstākie soģi, Pahorans un Pakumenijs, ir nogalināti. Moronihass atraida Koriantumra vadīto lamaniešu uzbrukumu. Kiškumens tiek nogalināts, cenšoties nogalināt jauniecelto augstāko soģi — Helamanu. Kaut arī Gadiantons un viņa laupītāji paplašina slepenās savienības, Baznīcā tiek kristīti desmitiem tūkstošu cilvēku. Pēc Helamana nāves Nefijs kļūst par augstāko soģi.
Helamana 4–6 Armija no nefijiešu atkritējiem un lamaniešiem ieņem visas nefijiešu dienvidu zemes, tostarp Zarahemlu. Nefijieši kļūst vāji viņu bezdievības dēļ. Nefijs nodod soģa krēslu Sezoram. Nefijs un Lehijs atceras sava tēva, Helamana, vārdus un ziedo sevi evaņģēlija sludināšanai. Daudzi atkritēji nožēlo grēkus un atgriežas pie nefijiešiem. Pēc tam, kad Tas Kungs brīnumainā veidā cietumā aizsargā Nefiju un Lehiju, vairākums lamaniešu tiek pievērsti un nefijiešiem tiek atdotas viņiem atņemtās zemes. Labklājības laikā palielinās Gadiantona laupītāju skaits. Daudzi nefijieši pievienojas viņu ļaundarībām, kā rezultātā nefijiešu valdība kļūst samaitāta.
Helamana 7–12 Nefijs lūdz sava dārza tornī un aicina cilvēkus nožēlot grēkus. Viņš citē liecības no daudziem, kuri pravietoja par Kristu. Viņš arī atklāj, ka Sīzorams, augstākais soģis, ir viņa brāļa, Seantuma, noslepkavots. Nefijs saņem varu aizzīmogot un viņš turpina sludināt grēku nožēlošanu. Viņš lūdz To Kungu aizstāt nefijiešu karu ar badu, un pēc cilvēku grēku nožēlošanas viņa lūgšanas izraisa lietu, lai izbeigtu badu. Pēc īsa labklājības un miera perioda cilvēku starpā izplatās strīdi un bezdievība. Mormons ir apbēdināts par cilvēku nepastāvību un muļķību.
Helamana 13–16 Samuēls–lamanietis brīdina nefijiešus par grēku nožēlošamu, pravieto par viņu pilnīgu iznīcināšanu un pareģo zīmes, kas parādīsies Jēzus Kristus dzimšanas un nāves laikā. Tie, kas notic viņa vārdiem, tiek kristīti. Tomēr lielākā daļa cilvēku noraida Samuēlu un noraida zīmes un brīnumus, kas tika dotas.