122. stunda
3. Nefija 12. nodaļa
Ievads
Jēzus Kristus mācīja nefijiešiem, kā saņemt Viņa evaņģēlija svētības, un sniedza norādījumus pozitīvi ietekmēt pārējos. Viņš paziņoja, ka piepildīja Mozus likumu, un Viņš deva cilvēkiem augstāku likumu, lai tos sagatavotu kļūt par tādiem kā Viņš un mūsu Tēvs Debesīs.
Ieteikumi stundas mācīšanai
3. Nefija 12:1–12
Jēzus Kristus māca ļaužu pulku par svētībām, kuras mēs saņemam, kad dzīvojam pēc Viņa evaņģēlija
Pirms stundas sākuma uz tāfeles uzrakstiet šādus jautājumus:
Vai Debesu Tēvs sagaida no mums, lai mēs būtu pilnīgi?
Vai mums šajā dzīvē ir jākļūst pilnīgiem, lai ieietu celestiālajā valstībā?
Vai mēs jebkad varam būt pilnīgi?
Stundas sākumā aiciniet studentus pārdomāt šos jautājumus. Lūdziet viņiem paturēt prātā šos jautājumus visas stundas garumā.
Aiciniet kādu studentu nolasīt priekšā 3. Nefija 12:48. Norādiet, ka šī ir prasmīgi pārzināmā rakstvieta. Jūs varētu mudināt studentus atzīmēt prasmīgi pārzināmās rakstvietas atšķirīgā veidā, lai viņi tās varētu viegli atrast.
Palūdziet kādam studentam nolasīt priekšā šo eldera Rasela M. Nelsona, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, izteikumu par bausli būt pilnīgiem:
„Mums nav jāraizējas, ja mūsu patiesākie centieni uz pilnību šobrīd izskatās tik grūti [sarežģīti] un bezgalīgi. Pilnība tuvojas. Tā pilnībā tiks sasniegta tikai pēc Augšāmcelšanās un tikai caur To Kungu. Tā gaida ikvienu, kas Viņu mīl un tur Viņa baušļus.” („Perfection Pending”, Ensign, 1995. g. nov, 88.)
-
Kādēļ, jūsuprāt, pilnība var nākt tikai „caur To Kungu”?
Atkārtojiet stundas sākumā trīs uzdotos jautājumus. Pajautājiet, vai pēc 3. Nefija 12:48 izlasīšanas un eldera Nelsona dzirdētā skaidrojuma viņi izmainītu savas atbildes uz šiem jautājumiem. Palīdziet studentiem saprast, ka Debesu Tēvs negaida, lai mēs kļūtu pilnīgi laicīgās dzīves laikā, taču, ja mēs uzcītīgi cenšamies turēt baušļus un paļaujamies uz Izpirkšanu, galu galā mēs varam kļūt pilnīgi.
Uzrakstiet uz tāfeles vārdu svētīgi. Aiciniet studentus patstāvīgi izlasīt 3. Nefija 12:1–12, meklējot, kādas īpašības Glābējs mūs mudina attīstīt, un kādas svētības Viņš sola par to.
-
Kādas svētības jūs esat saņēmuši, pateicoties tam, ka dzīvojat saskaņā ar Jēzus Kristus mācībām no 3. Nefija 12:1–12?
Norādiet, cik bieži vārds svētīgi parādās šajos pantos. Dalieties savā liecībā par to, kā jūs esat tikuši svētīti, dzīvojot saskaņā ar Glābēja mācībām.
Lūdziet studentus uzrakstīt pierakstu kladēs vai Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatās, kādu 3. Nefija 12:1–12 aprakstītu svētību viņi vēlētos. Aiciniet viņus pierakstīt īpašību, kas viņiem ir jāattīsta, lai šo svētību saņemtu. Tad aiciniet viņus uzrakstīt, ko viņi vēlētos darīt, lai šo īpašību attīstītu. Aiciniet dažus studentus dalīties tajā, ko viņi ir uzrakstījuši un to pamatot.
3. Nefija 12:13–16
Glābējs pārliecina ļaužu pulkus būt par taisnīgiem paraugiem pasaulē
Parādiet sāls trauciņu. Palūdziet audzēkņiem nosaukt sāls priekšrocības. Kad studenti sniedz atbildes, pārliecinieties, ka viņiem ir skaidrs, ka sāls piešķir ēdienam garšu un tā tiek izmantota kā konservants gaļai, lai tā nesabojātos. Jūs arī varētu paskaidrot, ka saskaņā ar Mozus likumu, priesteriem tika pavēlēts kopā ar saviem ziedojumiem upurēt sāli (skat. 3. Mozus 2:13). Tādējādi sāls bija derības simbols starp To Kungu un Viņa ļaudīm.
Aiciniet studentus patstāvīgi izlasīt 3. Nefija 12:13 un atrast, kam Glābējs pielīdzināja sāli. Kad studenti sniedz savas atbildes, paskaidrojiet, ka Glābējs to attiecināja ne tikai uz ļaužu pulku pie tempļa tajā dienā, bet arī uz visiem tiem, kas tiek kristīti Viņa baznīcā un dzīvo pēc Viņa evaņģēlija.
-
Kā mēs, būdami Jēzus Kristus sekotāji, varam būt kā sāls? (Mēs varam palīdzēt pasargāt vai izglābt cilvēkus un pilnveidot pasauli, to pozitīvi ietekmējot.)
-
Ko, jūsuprāt, nozīmē — sālim zaudēt savu garšu?
Studentiem pārrunājot šo jautājumu, jūs varētu nolasīt šo eldera Karlosa E. Eiseja, no Septiņdesmitajiem, izteikumu:
„Laikam ritot, sāls nezaudēs savu garšu. Garša tiek zaudēta, to sajaucot un pievienojot piemaisījumus. … Garša un kvalitāte pamet cilvēku, kad viņš piesārņo savu prātu ar netīrām domām, apgāna savu muti, runājot nepatiesību, un ļaunprātīgi izmanto savu spēku, veicot ļaunus darbus.” („Salt of the Earth: Savor of Men and Saviors of Men”, Ensign, 1980. g. maijs, 42.)
-
Kādēļ mums ir jābūt šķīstiem, lai pozitīvi ietekmētu pārējos?
Paskaidrojiet, ka Glābējs izmantoja vēl vienu simbolu, mācot, kā Viņa baznīcas derības ļaudīm vajadzētu pozitīvi ietekmēt citus. Aiciniet kādu studentu nolasīt priekšā 3. Nefija 12:14–16. Lūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, kā Glābējs izmantoja gaismu, mācot par Viņa derības ļaužu lomu pasaulē. Pirms studenti lasa, jūs varētu paskaidrot, ka pūrs šeit nozīmē ko līdzīgu kastei.
-
Kā baznīcas locekļi var būt gaisma citiem? Ko, jūsuprāt, nozīmē — ļaut mūsu gaismai spīdēt? (Studentiem atbildot uz šo jautājumu, palīdziet viņiem saskatīt, kā viņu taisnīgās dzīves paraugs var palīdzēt citiem cilvēkiem.)
-
Kā daži baznīcas locekļi varētu aizsegt savu gaismu?
-
Saskaņā ar 3. Nefija 12:16, kādēļ Glābējs vēlas, lai mēs ļautu savai gaismai spīdēt? (Kad mēs rādām taisnīgu piemēru, mēs varam palīdzēt citiem godināt Debesu Tēvu. Jūs varētu ieteikt studentiem uzrakstīt šo principu saviem vārdiem Svētajos Rakstos.)
-
Kuru cilvēku taisnīgais piemērs jums ir palīdzējis tuvināties Debesu Tēvam un stiprinājis jūsu vēlmi dzīvot saskaņā ar evaņģēliju?
Aiciniet studentus apdomāt, kādu piemēru viņi rāda apkārtējiem. Mudiniet viņus pārdomāt, kā viņi var palīdzēt citiem padziļināt mīlestību pret Debesu Tēvu un vēlmi sekot Viņam.
3. Nefija 12:17–48
Jēzus Kristus māca ļaužu pulkiem augstāko likumu, kas viņiem palīdzēs kļūt tādiem kā Viņš un Debesu Tēvs
Paskaidrojiet, ka Glābējs turpināja mācīt nefijiešus par to, kā nākt pie Viņa un ieiet Debesu valstībā. Aiciniet kādu studentu nolasīt priekšā 3. Nefija 12:19–20. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot vārdu, kas šajos pantos parādās vairākas reizes.
-
Kādu nozīmīgu vārdu Glābējs izmanto trīs reizes, aicinot nākt pie Viņa? (Baušļi.)
Paskaidrojiet, ka 3. Nefija 12:21–47 ietver dažus specifiskus Glābēja dotos baušļus, kuri mums palīdzēs nākt pie Viņa un vairāk līdzināties Viņam. Kad Viņš nefijiešiem mācīja šos baušļus, Viņš atsaucās uz pamācībām, kuras bija Mozus likuma sastāvdaļa, un tad mācīja augstāko likumu. Kad Viņš izmantoja tādas frāzes kā „tie, no seniem laikiem, ir teikuši” un „ir rakstīts”, Viņš atsaucās uz Mozus likuma tradicionālo izpratni. Kad Viņš teica „bet es saku jums”, Viņš izteica to, kā Viņš vēlas, lai mēs turētu šo bausli šodien.
Lai palīdzētu studentiem studēt šos pantus, uzzīmējiet uz tāfeles šādu tabulu. Sadaliet studentus četrās grupās. Iedaliet katrai grupai vienu tabulas rindu un aiciniet studentus izlasīt tajā iekļautos pantus, kā arī atbildēt uz jautājumiem.
|
Kāda bija Mozus likuma tradicionālā izpratne? |
Kā Glābējs mums pamācīja dzīvot? |
Ko jaunietis vai jauniete varētu darīt, lai pielietotu Glābēja mācību? |
|---|---|---|
Lai audzēkņi labāk saprastu 3. Nefija 12:22, jūs varētu paskaidrot, ka ģeķis ir noniecinošs vai izsmejošs jēdziens (skat. Mateja 5:22). Jūs arī varētu paskaidrot, ka elders Deivids E. Sorensens, no Septiņdesmitajiem, mācīja, ka frāze „vienojies ar savu pretinieku bez kavēšanās” (3. Nefija 12:25) nozīmē „atrisināt mūsu domstarpības sākumā, pirms mirkļa kaislības pāraug fiziskā vai emocionālā nežēlībā un mūs sagrābj mūsu dusmas.” („Forgiveness Will Change Bitterness to Love”, Ensign vai Liahona, 2003. g. maijs, 11.)
Kad studenti būs pabeiguši studēt sev uzdotos pantus, aiciniet katru grupu dalīties savās atbildēs. Jūs varētu aicināt viņus pierakstīt savas atbildes uz tāfeles.
-
Kas izmainījās starp Mozus likumu un augstāko likumu, ko mācīja Jēzus Kristus?
Jūs varētu norādīt, ka augstākais likums vairāk akcentē mūsu vēlmes, domas un nolūkus, nevis ārējās darbības.
-
Kādēļ, cenšoties pēc pilnības, ir svarīgi koncentrēties uz vēlmēm, domām un nolūkiem?
Aiciniet studentus izvēlēties vienu no Glābēja mācībām 3. Nefija 12. nodaļā un īsi aprakstīt, kā viņi attīstīsies šajā jomā.
Aiciniet kādu studentu nolasīt priekšā 3. Nefija 12:19–20. Palīdziet studentiem saprast, ka, nožēlojot grēkus un uzcītīgi cenšoties turēt Glābēja mācītos baušļus, mēs varam kļūt pilnīgāki caur Izpirkšanu un „[ieiet] Debesu valstībā” (3. Nefija 12:20).
Kad studenti būs pabeiguši šos uzdevumus, aiciniet viņus dalīties tajā, kas tiem bija visnozīmīgākais. Sniedziet šīs nodaļas kopsavilkumu, uzrakstot uz tāfeles šādu principu: Kad mēs nākam pie Kristus un turam Viņa baušļus, mēs varam vairāk līdzināties Viņam un mūsu Tēvam Debesīs, kas ir pilnīgi. Atgādiniet studentiem — lai iegūtu jebkādu pilnības pakāpi, mums ir jāpaļaujas uz Jēzus Kristus veikto Izpirkšanu. Aiciniet studentus pierakstīt vienu vai divus veidus, kā viņi vēlētos pielietot šodien apgūtās Glābēja mācības. Noslēgumā dalieties savā liecībā par principu, kas ir uzrakstīts uz tāfeles.
Rakstvietu prasmīga pārzināšana — 3. Nefija 12:48
Aiciniet studentus atvērt savus Svētos Rakstus 3. Nefija 12:48. Aiciniet viņus kopā skaļi nolasīt šo pantu. Dodiet studentiem laiku, lai šo pantu iegaumētu, tad aiciniet viņus aizvērt savus Svētos Rakstus un noskaitīt šo pantu, cik precīzi vien spēj. Lūdziet viņus atkārtot šo aktivitāti: ieskatīties pantā, aizvērt Svētos Rakstus un tad noskaitīt šo pantu no galvas.
-
Kā jūs pilnveidojāties, pieliekot pūles?
-
Kā šī aktivitāte palīdz jums izprast savu ceļojumu uz pilnību?
Norādiet, ka mūsu centieniem dzīvē ir izšķiroša nozīme. Taču atgādiniet studentiem, ka Tas Kungs negaida, lai mēs kļūtu pilnīgi visās jomās savas laicīgās dzīves laikā. Caur Izpirkšanu un mūsu uzcītīgajām pūlēm sekot Glābējam, mēs galu galā varam kļūt pilnīgi. Aiciniet studentus padomāt par vienu veidu, kā mēs varam censties sekot Glābējam.
Piezīme: Tā kā šī stunda ir pietiekami gara, jūs varētu pielietot šo aktivitāti citā reizē, kad jums būs vairāk laika.
Komentāri un skaidrojumi
3. Nefija 12:28–30. Iekāres grēks
Elders Džefrijs R. Holands, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, paskaidroja:
„Kāpēc iekāre ir tāds nāvējošs grēks? Nu, papildus tam, ka tā nodara ļaunumu mūsu dvēselēm, pilnīgi iznīcinot mūsos Garu, es domāju, ka iekāre ir grēks tāpēc, ka tā apgāna cēlākās un svētākās attiecības, kādas Dievs dod mirstībā, — mīlestību, kas vīrietim un sievietei ir vienam pret otru, un pāra vēlmi laist pasaulē bērnus ģimenē, kura ir iecerēta uz mūžīgiem laikiem. … Mīlestība mums liek instinktīvi tiekties pie Dieva un citiem cilvēkiem. Iekāre, no otras puses, nekādā ziņā nav dievbijīga, tā cildina savu iegribu apmierināšanu. Mīlestība nāk ar atvērtām rokām un atvērtu sirdi; iekāre nāk vienīgi ar neremdināmu apetīti.” („Nedot vietu savas dvēseles ienaidniekam”, Ensign vai Liahona, 2010. g. maijs, 44–45.).
3. Nefija 12:43–44. „[Mīliet] savu tuvāko” un „mīliet savus ienaidniekus”
Glābēja mācība nefijiešiem par to, ka viņiem vajadzētu mīlēt citam citu un mīlēt savus ienaidniekus, bija atbilstoša laikam. Pēc gadsimtiem ilgajiem kariem starp nefijiešiem un lamaniešiem, kā arī pēc iekšējām nesaskaņām bija izveidojies ieradums konkurējošām grupām ienīst citai citu. Piemēram, Mosijas 10:17ir rakstīts, ka lamanieši „bija mācījuši savus bērnus, ka viņiem jānīst nefijieši un ka viņiem jāslepkavo tie, un ka viņiem jāaplaupa un jāapzog tie, un jādara viss, ko viņi var, lai tos iznīcinātu.” Ja ļaudis turpinātu dzīvot pēc Glābēja mācībām no 3. Nefija 12:43–44, viņi, iespējams, būtu saglabājuši mieru un uz visiem laikiem atmestu kļūdainu ieradumu — mācīt saviem bērniem ienīst savus ienaidniekus. Taču miera gadi, kas bija pēc Glābēja apciemojuma, tika iznīcināti, jo daži cilvēki izvēlējās „apzināti [sacelties] pret Kristus evaņģēliju; un viņi mācīja savus bērnus, lai tie neticētu.” Viņi izvēlējās pārņemt „viņu tēvu [bezdievību] un [negantību] …, tāpat kā tas bija sākumā. Un viņi tika mācīti ienīst Dieva bērnus, tāpat kā lamanieši no sākuma tika mācīti ienīst Nefija bērnus” (4. Nefija 1:38–39).