27. stunda
2. Nefija 5. nodaļa
Ievads
Ņemot vērā Tā Kunga brīdinājumu, Nefijs un viņa sekotāji aizgāja prom no Lamana, Lemuēla un Ismaēla dēliem. Viņi dzīvoja taisnīgumā un laimē, kamēr Lamana un Lemuēla sekotāji atšķīra sevi no Tā Kunga.
Ieteikumi stundas mācīšanai
2. Nefija 5:1–8
Tas Kungs atdala Nefija sekotājus no Lamana un Lemuēla sekotājiem
Aiciniet studentus apdomāt dažas sarežģītas problēmas un lēmumus, ar ko viņi saskaras. Mudiniet viņus paturēt prātā šīs personīgās grūtības, kad viņi studēs, kā Nefijs reaģēja uz grūtībām. Atgādiniet viņiem, ka pēc Lehija nāves Nefijs kļuva par ģimenes garīgo vadītāju. Palūdziet studentiem klusi pie sevis izlasīt 2. Nefija 5:1–4, lai uzzinātu, ar kādām grūtībām saskārās Nefijs.
-
Saskaņā ar 2. Nefija 5:1, ko Nefijs darīja, lai spētu atrast risinājumu savām grūtībām?
-
Pat tad, kad Nefijs bija lūdzis Dievu pēc palīdzības, ko Lamans un Lemuēls centās izdarīt?
Studentiem sniedzot savas atbildes, jūs varētu norādīt, ka mūsu lūgšanas ne vienmēr tiks atbildētas nekavējoties vai tā, kā mēs to vēlamies.
Aiciniet kādu studentu skaļi izlasīt 2. Nefija 5:5–8. Palūdziet audzēkņiem sekot līdzi, cenšoties noskaidrot, ko Tas Kungs izdarīja, lai palīdzētu Nefijam un viņa sekotājiem.
Palūdziet studentiem rezumēt, ko viņi ir iemācījušies no 2. Nefija 5:1–8. Jūs varētu uzsvērt vienu šādu patiesību — Tas Kungs vada tos, kas uzticīgi meklē Viņu lūgšanā. Saistībā ar šiem pantiem, pajautājiet:
-
Kāpēc ir svarīgi palikt uzticīgiem, kad mūsu lūgšanas netiek atbildētas nekavējoties vai tā, kā mēs vēlamies?
-
Kā Tas Kungs varētu mūs brīdināt?
Studentiem atbildot uz šo jautājumu, apsveriet iespēju nolasīt šo izteikumu, ko teicis prezidents Boids K. Pekers, no Divpadsmit apustuļu kvoruma:
„Mēs nevaram novirzīties no pareizā kursa, vispirms nenoraidot mums doto brīdinājumu” (citēts Kenets Džonsons, „Yielding to the Enticings of the Holy Spirit”, Ensign, 2002. g. nov., 90).
-
Kā mēs varam rīkoties saskaņā ar Nefija piemēru, kad saskaramies ar grūtībām?
Kad studenti pārrunās 2. Nefija 5:1–8, norādiet, ka nefijiešu nošķiršana no lamaniešiem bija naida, kas Lamanam un Lemuēlam bija pret Nefiju, sekas. Šī atšķirtība turpinājās gadsimtiem ilgi, Lamana un Lemuēla pēcnācējiem mācot savus bērnus ienīst Nefija pēcnācējus (skat. Mosijas 10:12–17).
2. Nefija 5:9–18, 26–27
Nefijieši dzīvo laimīgi
Uzņemieties vadību un kopā ar studentiem skaļi nolasiet 2. Nefija 5:27. Jūs varētu studentiem ierosināt iezīmēt šo pantu. Uz tāfeles uzrakstiet vārdu laime.
-
Ko, jūsuprāt, nozīmē dzīvot „laimīgi”?
Palūdziet kādam studentam skaļi izlasīt šo izteikumu, ko teicis elders Marlins K. Džensens, no Septiņdesmitajiem:
„Noteikti nemainīgi principi un patiesības sniedz mums laimi. Šis temats mani ir interesējis daudzus gadus, jo, kaut arī es esmu bagātīgi svētīts un man ir visi iemesli būt laimīgam, man tas dažreiz neizdodas, un man ne vienmēr ir dabiska tieksme uz laimi un priecīgu noskaņojumu, kas, šķiet, piemīt dažiem cilvēkiem.
Tāpēc pirms vairākiem gadiem kāda Mormona Grāmatas rakstvieta piesaistīja manu uzmanību. … Nefijs izveidoja kopienu, kas balstījās uz evaņģēlija patiesībām; un par šo kopienu viņš teica: „Un notika, ka mēs dzīvojām laimīgi” (2. Nef. 5:27). Šis pants dziļi mani iespaidoja. … Es vēlējos uzzināt, … kādi varētu būt patiesi laimīgu cilvēku un laimīgas dzīves elementi, un sāku pētīt Nefija rakstus, lai atrastu kādus domu pavedienus. Es … aicinu jūs veikt pašiem savu izpēti. Tā varētu būt vērtīga nodarbe mūža garumā. …
“… Tie paši ikdienas dzīves paraugi un elementi, kas deva iespēju Nefijam un viņa tautai būt laimīgiem 560 gadu pirms Kristus dzimšanas, tikpat labi darbojas arī šodien” („Living after the Manner of Happiness”, Ensign, 2002. g. dec., 56, 61).
Mudiniet studentus pieņemt Eldera Džensena aicinājumu. Palūdziet viņiem klusi pie sevis izlasīt 2. Nefija 5:6, 10–18, 26–27, meklējot „patiesi laimīgu cilvēku un laimīgas dzīves elementus”. Jūs varētu ieteikt, lai viņi iezīmē principus, kas padarīja nefijiešus laimīgus. Pēc dažām minūtēm aiciniet dažus studentus uzrakstīt uz tāfeles to, ko viņi ir atraduši. (Atbildes varētu būt, ka Nefijs un viņa sekotāji devās prom ar savām ģimenēm [skat. 6. pantu]; paklausīja Tam Kungam [skat. 10. pantu]; centīgi strādāja, lai sevi uzturētu [skat. 11., 15.–17. pantu]; paņēma sev līdzi Svētos Rakstus [skat. 12. pantu]; uzcēla templi [skat. 16. pantu]; un sekoja taisnīgiem vadītājiem [skat. 18., 26. pantu].)
Aiciniet studentus izvēlēties vienu vai divus uz tāfeles uzrakstītos principus un pastāstīt, kā šie principi ir palīdzējuši viņiem „dzīvot laimīgi”.
Atkarībā no tā, ko studenti uzsver, jūs varētu uzdot dažus tālāk dotos papildjautājumus:
-
Saskaņā ar 2. Nefija 5:10–11, 16, kādas svētības Nefija ļaudis saņēma, pateicoties tam, ka ievēroja Tā Kunga baušļus? Kad jūs esat jutuši, ka Tas Kungs ir bijis ar jums? Kā Tā Kunga ietekme jūsu dzīvē ir padarījusi jūs laimīgus?
-
Kā templis palīdzēja cilvēkiem „dzīvot laimīgi”? Kā templis ir palīdzējis jums vai kādam jums pazīstamam cilvēkam kļūt laimīgākam?
-
Kā centīgs darbs padara laimīgu?
Aiciniet studentus rezumēt to, ko viņi ir uzzinājuši par to, kā palielināt savu laimi. Kaut arī studenti varētu dalīties dažādos principos, pārliecinieties, ka viņi saprot, ka, Jēzus Kristus evaņģēlijam kļūstot par mūsu dzīvesveidu, mēs kļūstam laimīgāki. Jūs varētu šo principu uzrakstīt uz tāfeles.
Aiciniet studentus pārbaudīt savu dzīvi un apņemties izdarīt kaut ko, lai dzīvotu laimīgāk. Mudiniet viņus pierakstīt šo rīcību savās Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatās vai klases pierakstu kladēs. Dalieties savā liecībā par principiem un paradumiem, kas ir nesuši laimi jūsu dzīvē.
2. Nefija 5:19–25
Lamanieši tiek nolādēti savas nepaklausības dēļ
Aiciniet studentus klusi pie sevis izlasīt 2. Nefija 5:19–24, meklējot atšķirības starp lamaniešu dzīvesveidu un nefijiešu dzīvesveidu.
-
Saskaņā ar 2. Nefija 5:20, kādas bija lamaniešu nepaklausības sekas?
-
Kā 2. Nefija 5:21 jums palīdz saprast, kāpēc lamanieši tika atstumti no Tā Kunga? (Jūs varētu paskaidrot, ka krams ir ciets akmens. Sakot, ka lamanieši „kļuva [cietāki] par kramu”, Nefijs uzsvēra to, cik stipri lamanieši bija nocietinājuši savas sirdis.)
-
Kādu brīdinājumu Tas Kungs deva par nefijiešu precēšanos ar lamaniešiem, kuri bija noraidījuši evaņģēliju? (Skat. 2. Nefija 5:23.)
-
Kādēļ ir svarīgi izvairīties norunāt satikšanos, kā arī izvairīties precēties ar cilvēkiem, kas neklausa To Kungu? Kā, pēc jūsu domām, cilvēki, ar kuriem jūs satiekaties un galu galā apprecaties, ietekmēs jūsu pūliņus dzīvot pēc evaņģēlija? (Varētu būt noderīgi atgādināt studentiem, ka Augstākais prezidijs ir ieteicis „[izvēlēties] doties uz satikšanos tikai ar tādiem cilvēkiem, kuriem ir augsti morāli standarti un kuru sabiedrībā jūs varat saglabāt savus standartus” [Jaunatnes morāles stiprināšanai (brošūra, 2012), 4].)
-
Kādus principus mēs varam mācīties no 2. Nefija 5:20–24? (Studentiem daloties principos, pārliecinieties, ka viņi saprot, ka brīdī, kad cilvēki nocietina savas sirdis pret To Kungu, viņi nošķir paši sevi no Viņa.)
Uzsveriet, ka 2. Nefija 5. nodaļā ir parādīts liels pretstats starp nefijiešiem un lamaniešiem. Mēs varam izvēlēties, kuram piemēram sekosim. Mudiniet studentus atcerēties, ko viņi apņēmās darīt, lai dzīvotu laimīgāk. Paudiet savu pārliecību, ka viņi var sekot nefijiešu paraugam un būt patiesi laimīgi.
Komentāri un skaidrojumi
2. Nefija 5:5–9. Nošķirieties no ļaundarības
Ir brīži, kad ir nepieciešams fiziski bēgt prom no ļaunuma, kā to darīja Nefijs un viņa sekotāji. Tomēr mēs ne vienmēr spēsim fiziski aiziet prom no ļaundarības. Elders Ričards G. Skots, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, paskaidroja, kā mēs varam aizsargāt sevi šādās situācijās:
„Dievs ir nodrošinājis veidu, kā dzīvot šajā pasaulē un neapgānīties ar dvēseli maitājošām ietekmēm, ko ļauni cilvēki viscaur tajā izplata. Jūs varat dzīvot tikumīgu, produktīvu un taisnīgu dzīvi, rīkojoties saskaņā ar Debesu Tēva radīto aizsardzības ieceri — Viņa laimes ieceri. Tā ir atrodama Svētajos Rakstos un Viņa praviešu iedvesmotajos paziņojumos. …
Izvairieties no pasaules ļaunuma. Ziniet, ka Dievs visu uzrauga un vada. Ar laiku Sātans cietīs pilnīgu sakāvi un saņems sodu par savu perverso ļaunumu. Dievam ir konkrēts plāns jūsu dzīvei. Viņš jums atklās šī plāna daļas, kad jūs tās meklēsiet ar ticību un pastāvīgu paklausību. Viņa Dēls ir darījis jūs brīvus — nevis no jūsu rīcības sekām, bet brīvus izdarīt izvēles. Dieva mūžīgais nodoms ir jūsu spējā — gūt panākumus šajā mirstīgajā dzīvē. Lai arī cik ļauna šī pasaule kļūst, jūs varat iegūt šo svētību. Meklējiet personisko vadību, ko jums dod Svētais Gars, un esiet uzmanīgi pret to. Turpiniet būt cienīgi, lai varētu to saņemt. Sniedzieties pretī cilvēkiem, kuri paklūp un ir apjukuši, neesot pārliecināti, pa kuru ceļu iet” („How to Live Well amid Increasing Evil”, Ensign vai Liahona, 2004. g. maijs, 100, 102).
2. Nefija 5:11, 13. „Mums ļoti labi veicās”
2. Nefija 5:11, 13 Nefijs stāsta par savu ļaužu labklājību un viņu veiksmi sīklopu, liellopu un graudaugu audzēšanā. Bieži vien mēs saistām labklājību ar taustāmām svētībām. Prezidents Hibers Dž. Grants mācīja, ka patiesa labklājība ir kas vairāk par pasaules bagātību vai materiālajām lietām:
„Kad es saku labklājība, es nedomāju tikai par dolāriem un centiem. … Taču tas, ko es uzskatu par īstu labklājību, kā kaut ko sevišķu starp visām pārējām lietām, kam ir liela vērtība katram pasaules vīrietim un sievietei, ir pieaugšana zināšanās par Dievu un liecībā, un spēkā dzīvot pēc evaņģēlija un iedvesmot savus ģimenes locekļus darīt tāpat. Tā ir vispatiesākā labklājība” (Teachings of Presidents of the Church: Heber J. Grant [2002], 124. lpp.).
2. Nefija 5:10–18, 26–27. „Mēs dzīvojām laimīgi”
Pravietis Džozefs Smits paskaidroja, ka pastāv ceļš, kas ved uz laimi: „Laime ir mūsu esamības mērķis un nolūks; un tādēļ tā būs arī iznākums, ja mēs iesim pa taku, kas uz to ved; un šī taka ir tikumība, taisnīgums, uzticība, svētums un visu Dieva baušļu ievērošana” (History of the Church, 5:134–135).
Prezidents Gordons B. Hinklijs mācīja: „Laime gūstama taisnīgumā. „Bezdievība nekad nav bijusi laime.” (Almas 41:10.) Grēks nekad nav bijis laime. Savtīgums nekad nav bijis laime. Mantkārība nekad nav bijusi laime. Laime ir rodama dzīvošanā pēc Jēzus Kristus evaņģēlija principiem” („Fast-Paced Schedule for the Prophet”, Church News, 1996. g. 20. apr., 3).
2. Nefija 5:16. „Es, Nefijs, uzcēlu templi”
Elders Marlins K. Džensens, no Septiņdesmitajiem, paskaidroja, kā tempļa apmeklēšana sniedz laimi:
„Nefijs rakstīja: „Un es, Nefijs, uzcēlu templi” (2. Nef. 5:16). Nefija templis, iespējams, kādā no aspektiem atšķīrās no mūsu pēdējo dienu tempļiem, taču tā galvenais nolūks droši vien bija tāds pats: mācīt un apmācīt Dieva bērnus par Viņa ieceri viņu laimei un nodrošināt priekšrakstus un derības, kas ir būtiskas šīs laimes sasniegšanai.
Nodzīvojis uz šīs labās Zemes vairāk par piecām desmitgadēm, es atklāti varu teikt, ka garīgi visnobriedušākie un laimīgākie cilvēki, kurus es pazīstu, ir dedzīgi tempļa apmeklētāji. Tam ir labs iemesls. Tieši templī viss Dieva mums radītās programmas vēriens tiek stāstīts un pārstāstīts, ar katru reizi nesot arvien lielāku sapratni un apņemšanos dzīvot dzīvi Viņa veidā. …
Labs pārbaudījums tam, cik labi mums veicas mūsu meklējumos nākt pie Kristus, var būt tas, ko mēs jūtam pret templi un mūsu pieredzēm templī. Vārds templis var būt sinonīms vārdiem laime un prieks. Tāds tas bija Nefijam un viņa ļaudīm” („Living after the Manner of Happiness”, Ensign, 2002. g. dec., 60).
2. Nefija 5:20–25. Lamaniešiem uzliktais lāsts
2. Nefija 5:20–25 mēs varam atrast atbildes uz vismaz četriem jautājumiem par lāstu, kas nāca pār lamaniešiem:
1. Kāds bija šis lāsts?
Lāsts ir skaidri noformulēts 2. Nefija 5:20 kā „[padzīšana] no Tā Kunga vaiga”. Lamaniešu tumšā āda nebija lāsts.
2. Kas izraisīja lāstu?
Saskaņā ar 2. Nefija 5:21, lāsts nāca pār lamaniešiem „viņu nekrietnības dēļ” un tāpēc, ka „tie nocietināja savas sirdis pret [To Kungu]”. Kopš Ādama Krišanas ļaundarības sekas vienmēr ir bijušas padzīšana no Tā Kunga klātbūtnes (skat. 1. Nefija 2:21; 2. Nefija 4:4, 9:6; Almas 9:13; Etera 10:11).
3. Kādēļ lamaniešiem tika uzlikta tumšās ādas zīme?
Šī bija specifiska zīme specifiskos apstākļos. Nefijs paskaidroja: „Lai viņi [lamanieši] nevarētu būt valdzinoši manai tautai, Dievs Tas Kungs lika viņu ādai kļūt tumšai” (2. Nefija 5:21). Alma sniedza līdzīgu skaidrojumu: „Lamaniešu āda bija tumša, … lai tādējādi Dievs Tas Kungs varētu saglabāt Savu tautu, lai viņi nesajauktos un neticētu nepareizām paražām” (Almas 3:6, 8). Šie skaidrojumi saskan ar citiem brīdinājumiem Svētajos Rakstos, ka Tā Kunga ļaudīm nevajag precēties ar neticīgajiem, jo tā rezultātā taisnīgie bieži vien novēršas no Tā Kunga (skat. 5. Mozus 7:2–4; 1. Ķēniņu 11:4; 2. korintiešiem 6:14; M&D 74:5).
4. Kādas bija lāsta sekas?
Lāsta dēļ — būdami padzīti no Tā Kunga klātbūtnes — lamanieši „kļuva par slinku tautu, pilnu ļaunuma un viltības” (2. Nefija 5:24).
Lāsts turpinājās tikai tik ilgi, kamēr cilvēki bija ļauni. Kad lamanieši nožēloja grēkus un izvēlējās dzīvot pēc evaņģēlija, „Dieva lāsts tiem vairs nesekoja” (Almas 23:18). Mormona Grāmatā ir minēti daudzi piemēri par lamaniešiem, kuri nožēloja grēkus un saņēma Tā Kunga Gara vadību. Helamana grāmatā ir stāstīts par laiku, kad lamanieši bija taisnīgāki nekā nefijieši (skat. Helamana 13:1).