Ievads Ceturtajā Nefijā: Tā Nefija grāmatā
Kādēļ studēt šo grāmatu?
Studējot 4. Nefiju, studenti mācīsies par svētībām, kas tiek dotas cilvēkiem, kas dzīvo saskaņā ar Jēzus Kristus evaņģēliju. Pēc Glābēja kalpošanas Lehija pēcnācēju vidū visi cilvēki visā zemē tika pievērsti. Tā kā viņi paklausīja baušļiem, viņi baudīja mieru, labklājību un brīnišķīgas garīgās svētības. Mormons paziņoja: „Un noteikti nevarēja būt laimīgāku ļaužu starp visiem ļaudīm, kas bija tikuši radīti ar Dieva roku.” (4. Nefija 1:16.) Studenti arī mācīsies svarīgas mācības no cilvēku pakāpeniskas atkrišanas ļaunuma stāvoklī.
Kas sarakstīja šo grāmatu?
Lai izveidotu 4. Nefija grāmatu, Mormons apkopoja un saīsināja četru rakstītāju pierakstus. Pirmais no tiem bija Nefijs, kura vārdā tika nosaukta šī grāmata. Nefijs bija tā Nefija dēls, kurš bija viens no 12 mācekļiem, ko Tas Kungs izraudzījās laikā, kad kalpoja starp Lehija pēcnācējiem (skat. 3. Nefija 11:18–22; 12:1). Pārējie trīs autori bija: Nefija dēls Amoss, Amosa dēli — Amoss un Amarons (skat. 4. Nefija 1:19, 21, 47).
Kam un kādēļ šī grāmata tika sarakstīta?
Mormons neveltīja 4. Nefija grāmatu kādai konkrētai mērķauditorijai, un viņš nav paziņojis, kāpēc viņš to sarakstīja. Tomēr šī grāmata sekmē Mormona Grāmatas visaptverošos nolūkus — liecināt, ka Jēzus ir Kristus, un darīt zināmas Tā Kunga derības (skat. Mormona Grāmatas titullapu). Tas tiek panākts, attēlojot svētības, kas gūstamas, kad cilvēki nožēlo grēkus, nāk pie Jēzus Kristus un noslēdz derības ar Viņu. Tā arī parāda iznīcinošās sekas, kas notiek, kad cilvēki noliedz Glābēju un Viņa evaņģēliju un atmet savas derības.
Kur un kad tā tika sarakstīta?
Oriģinālie pieraksti, kas tika izmantoti kā avoti 4. Nefija grāmatai, visticamākais tika sarakstīti starp mūsu ēras 34. un 321. gadu. Mormons saīsināja šos pierakstus laikā starp mūsu ēras 345. un 385. gadu. Mormons nav pavēstījis, kur viņš atradās laikā, kad apkopoja šo grāmatu.
Kādas ir šīs grāmatas raksturiezīmes?
Tikai 49 pantos 4. Nefija grāmata apraksta apmēram 300 gadu ilgu periodu — gandrīz vienu trešo daļu no visas nefijiešu vēstures, kas aprakstīta Mormona Grāmatā. 4. Nefija grāmatas nelielais apjoms sekmē tās spēku. Tā kodolīgi izceļ kontrastu starp cilvēku taisnīgumu uzreiz pēc Glābēja kalpošanas starp tiem, un cilvēku ļaunumu četras paaudzes vēlāk. Grāmatas pirmie 18 panti attēlo svētības, kuras baudīja sabiedrība, kas bija veidota uz Jēzus Kristus evaņģēlija. Tālākie panti piedāvā liecību par lepnības postošo ietekmi, parādot, kā šī sabiedrība pakāpeniski novājinājās, līdz tā bija gandrīz pilnībā iznīcināta grēkā.
Satura izklāsts
4. Nefija 1:1–18 Pēc Jēzus Kristus kalpošanas visi cilvēki visā zemē tiek pievērsti un kristīti. Viņi vairs nešķiro sevi kā nefijiešus un lamaniešus. Viņiem „viss ir kopīgs” (4. Nefija 1:3), viņi piedzīvo daudzus brīnumus, un viņiem veicas, un viņi dzīvo vienotībā un laimē 110 gadus.
4. Nefija 1:19–34 Nefijs mirst, un viņa dēls Amoss veic pierakstus. Vēlāk Amoss nodod pierakstus savam dēlam Amosam. Daudzi cilvēki ļauj Sātanam „[iegūt] ietekmi pār viņu sirdīm” (4. Nefija 1:28). Sašķelšanās, lepnība un viltus baznīcas sāk rasties cilvēku vidū. Bezdievīgie sāk vajāt patiesās Baznīcas locekļus un „Jēzus [mācekļus], kas palika ar tiem” (4. Nefija 1:30).
4. Nefija 1:35–49 Cilvēki atkal sevi sāk dalīt nefijiešos un lamaniešos. Lamanieši apzināti saceļas pret evaņģēliju un izveido slepenās Gadiantona savienības. Galu galā arī nefijieši kļūst ļauni. Amoss mirst, un viņa brālis Amarons veic pierakstus līdz brīdim, kad Svētais Gars viņu piespiež tos noglabāt.