129. stunda
3. Nefija 20. nodaļa
Ievads
Savas otrās kalpošanas dienas laikā nefijiešu vidū Jēzus Kristus atkal pasniedza ļaudīm Svēto Vakarēdienu. Viņš liecināja par to, ka Tēva derības un solījumi tiks piepildīti pēdējās dienās. Israēls tiks sapulcināts, un visas zemes tautas tiks svētītas.
Ieteikumi stundas mācīšanai
3. Nefija 20:1–9
Glābējs atkal pasniedz cilvēkiem Svēto Vakarēdienu
Stundas ievadā paskaidrojiet, ka jūs vēlētos, lai jaunie vīrieši un jaunās sievietes, kas atrodas audzēkņu vidū, atbildētu uz atsevišķiem jautājumiem. Aiciniet dažus jaunos vīriešus, kam ir Ārona priesterība, pastāstīt pārējiem par viņu pienākumu sagatavot, svētīt un izdalīt Svēto Vakarēdienu. Palīdziet viņiem dalīties savās sajūtās par šo pienākumu veikšanu, uzdodot šādus jautājumus:
-
Ko jums nozīmē — sniegt savu palīdzību Svētā Vakarēdiena pasniegšanā?
-
Kā jūs parādāt Tam Kungam, ka izprotat šī priekšraksta svēto raksturu?
Palīdziet dažām jaunajām sievietēm dalīties savās sajūtās par Svētā Vakarēdiena svētumu, uzdodot šādus jautājumus:
-
Kādas ir jūsu sajūtas, redzot cienīgus jaunos vīriešus pasniedzam Svēto Vakarēdienu?
-
Kā jūs Svētā Vakarēdiena pasniegšanas laikā parādāt, ka izprotat tā svēto raksturu?
Paskaidrojiet, ka Glābēja otrās kalpošanas dienas laikā nefijiešu vidū, Viņš kopā ar Saviem mācekļiem otro reizi pasniedza cilvēkiem Svēto Vakarēdienu. Aiciniet studentus patstāvīgi izlasīt 3. Nefija 20:1. Norādiet uz šo teikumu: „Un Viņš pavēlēja tiem, lai tie nepārstātu lūgt savās sirdīs.”
-
Ko jums nozīmē „nepārstāt lūgt” savā sirdī?
Palūdziet kādam studentam nolasīt priekšā 3. Nefija 20:3–5.
-
Kā, jūsuprāt, lūgšana sirdī var ietekmēt jūsu iknedēļas Svētā Vakarēdiena pieņemšanas pieredzi?
-
Kādēļ, jūsuprāt, ir svarīgi domāt par Glābēju, pieņemot Svēto Vakarēdienu?
Aiciniet kādu studentu nolasīt priekšā 3. Nefija 20:8. Lūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, ko simbolizē maize un vīns. (Būtu lietderīgi paskaidrot, ka pašlaik Baznīcā vīna vietā tiek izmantots ūdens. [Skat. M&D 27:2.])
-
Ko simbolizē Svētā Vakarēdiena maize un ūdens? (Glābēja miesu un asinis.)
Jūs varētu nolasīt šo eldera Džeimsa E. Talmidža, Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, izteikumu, lai palīdzētu studentiem saprast Glābēja aicinājuma ēst Viņa miesu un dzert Viņa asinis simbolisko nozīmi:
Ēst Kristus miesu un dzert Viņa asinis nozīmēja un nozīmē ticēt Viņam un pieņemt Viņu kā burtisku Dieva Dēlu un pasaules Glābēju, un paklausīt Viņa baušļiem. Tikai šādā veidā Dieva Gars var kļūt par pastāvīgu daļu individuāla cilvēka eksistencē, līdzīgi kā apēstā uztura saturs tiek uzņemts miesas audos.” (Jesus the Christ, 3. izd. [1916. g.], 342; pievienots slīpraksts.)
-
Kādu simbolismu ietver maizes un ūdens pieņemšana?
-
Saskaņā ar 3. Nefija 20:8, ko Jēzus Kristus apsolīja tiem, kas pieņem Svēto Vakarēdienu? (Viņu dvēseles vienmēr būs sātas.)
Lai palīdzētu studentiem saprast, ko nozīmē dvēselēm būt sātām, aiciniet viņus padomāt par maizes un ūdens daudzumu, ko viņi apēd un izdzer Svētā Vakarēdiena pieņemšanas laikā. Tad pajautājiet:
-
Ja jūs būtu izsalkuši un izslāpuši, vai jūs iegūtu sāta sajūtu ar šo daudzumu?
Aiciniet kādu studentu nolasīt priekšā 3. Nefija 20:9 un pajautājiet pārējiem audzēkņiem:
-
Kādu principu mēs varam mācīties no Glābēja mācībām 3. Nefija 20:8–9? (Studenti to varētu formulēt dažādi, taču viņiem vajadzētu atklāt šādu principu: Ja mēs cienīgi pieņemam Svēto Vakarēdienu, mēs varam būt piepildīti ar Svēto Garu.)
Uzaiciniet kādu studentu nolasīt šo eldera Dalina H. Ouksa, Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, izteikumu. Palūdziet pārējiem audzēkņiem saklausīt, kādos veidos mēs varam tikt svētīti, ja esam piepildīti ar Garu:
„Būsim mūsu Glābēja solījuma cienīgi, ka, pieņemot Svēto Vakarēdienu, mēs būsim sāti (3. Nefija 20:8 ; skat. arī 3. Nefija 18:9), kas nozīmē, ka mēs būsim „piepildīti ar Garu” (3. Nefija 20:9). Šis Gars — Svētais Gars — ir mūsu mierinātājs, mūsu virziena rādītājs, mūsu saziņas persona, mūsu izskaidrotājs, mūsu liecinieks un mūsu šķīstītājs — mūsu nekļūdīgais vadonis un svētītājs mūsu laicīgajā ceļojumā uz mūžīgo dzīvi.
… No tik šķietami nelielas rīcības kā apzinātas un godbijīgas kristību derības atjaunošanas, tiek atjaunotas kristīšanās — ar ūdeni un Garu — svētības, ka mēs vienmēr varam saņemt Gara klātbūtni. Šādā veidā mēs visi varam tikt vadīti, un šādā veidā mēs visi varam tapt attīrīti.” („Always Have His Spirit”, Ensign, 1996. g. nov., 61.)
-
Kādā veidā mēs varam tikt svētīti, ja esam piepildīti ar Garu?
-
Kad Svētā Vakarēdiena pieņemšana ir jums palīdzējusi būt piepildītiem ar Svēto Garu?
Lieciniet par svētībām, kuras jūs esat saņēmuši, pateicoties Svētā Vakarēdiena pieņemšanai un tam, ka tikāt piepildīti ar Garu. Aplieciniet, ka, lūdzot savās sirdīs, mēs varam sagatavoties pieņemt Svēto Vakarēdienu un tikt piepildīti ar Svēto Garu. Mudiniet studentus pirms Svētā Vakarēdiena pieņemšanas veltīt laiku lūgšanai.
3. Nefija 20:10–46
Glābējs māca nefijiešiem par derībām, kuras tiks piepildītas pēdējās dienās
Aiciniet studentus uzrakstīt pierakstu kladēs vai Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatās savu īsu raksturojumu, minot svarīgākās iezīmes. Kad studenti būs pabeiguši, aiciniet pievērst uzmanību tam, kādas iezīmes viņi ir akcentējuši. Vai tās ir fiziskās īpašības? Rakstura īpašības? Garīgās iezīmes? (Ja ir pietiekami daudz laika, aiciniet dažus studentus nolasīt savu raksturojumu.) Izlasiet šādu eldera Deivida A. Bednāra, Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, izteikumu un aiciniet klases audzēkņus saklausīt, kas, pēc viņa vārdiem, nosaka cilvēka personību.
„Iespējams, ka jums patīk mūzika, sports vai esat tehniski ievirzīts cilvēks, un kādu dienu jūs, iespējams, būsiet kāda aroda, profesijas vai mākslas pārstāvis. Lai arī cik svarīgas šīs nodarbošanās un profesijas būtu, tās nenosaka to, kas mēs esam. Pirmkārt un galvenokārt, mēs esam garīgas būtnes. Mēs esam Dieva [bērni] un Ābrahāma pēcteči.” („Becoming a Missionary”, Ensign vai Liahona, 2005. g. nov., 47.)
-
Kas, pēc eldera Bednāra vārdiem, nosaka to, kas mēs esam? Kādēļ, jūsuprāt, mums ir svarīgi „pirmkārt un galvenokārt” sevi redzēt kā garīgas būtnes, kas ir Dieva bērni?
Norādiet, ka elders Bednārs sacīja, ka mēs ne tikai esam Dieva bērni, bet arī Ābrahāma pēcteči. Paskaidrojiet, ka frāze „Ābrahāma pēcteči” var tikt attiecināta uz cilvēkiem, kas ir burtiskie Ābrahāma pēcteči. Tā var arī tikt attiecināta uz cilvēkiem, kuri, pieņemot un paklausot Jēzus Kristus evaņģēlija likumiem un priekšrakstiem, saņem evaņģēlija pilnību, priesterības svētības un tos pašus solījumus un derības, ko Dievs noslēdza ar Ābrahāmu.
Pastāstiet studentiem, ka tālāk 3. Nefija 20. nodaļā viņi studēs Glābēja mācības nefijiešiem par derībām un solījumiem, kuri ir noslēgti ar Ābrahāmu un viņa pēctečiem (Israēla namu). Viņš teica, ka viņi var uzzināt par šīm derībām, studējot Jesajas vārdus. Aiciniet kādu studentu nolasīt priekšā 3. Nefija 20:11–12. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, kas, pēc Glābēja teiktā, notiks, kad Jesajas vārdi tiks piepildīti. Kad studenti būs dalījušies tajā, ko atrada, iespējams, jums būs jāpaskaidro, ka Jesajas vārdi tiks piepildīti pēdējās dienās.
Aiciniet kādu studentu nolasīt priekšā 3. Nefija 20:13 un pārējiem studentiem palūdziet atrast, kā Debesu Tēvs piepildīs Savas derības ar Israēla namu pēdējās dienās. Palūdziet studentiem sniegt kopsavilkumu patiesībām, kuras viņi apguva, studējot 3. Nefija 20:11–13. (Studentu atbildes var atšķirties, taču viņiem būtu jāatpazīst šāda patiesība: Tas Kungs piepildīs Savu derību, sapulcinot Israēla namu pēdējās dienās. Apsveriet iespēju uzrakstīt šo patiesību uz tāfeles.)
-
Saskaņā ar 3. Nefija 20:13, pie kādas nozīmīgas atziņas nāks Israēla nama ļaudis šīs sapulcināšanas rezultātā? (Viņi „tiksi vesti pie Tā Kunga, sava Dieva atziņas, kurš ir atpestījis tos.”)
Lai palīdzētu studentiem saskatīt, ka nākšana pie atziņas par Jēzu Kristu ir svarīga Israēla nama sapulcināšanas sastāvdaļa, palūdziet kādam studentam nolasīt priekšā šo eldera Brūsa R. Makonkija, Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, izteikumu. Aiciniet studentus saklausīt, ko ietver Israēla sapulcināšana.
„Israēla sapulcināšana ietver ticēšanu, pieņemšanu un dzīvošanu saskaņā ar visu to, ko Tas Kungs reiz piedāvāja Saviem izredzētajiem ļaudīm senatnē. Tā ietver ticību Tam Kungam Jēzum Kristum, grēku nožēlošanu, kristīšanos, Svētā Gara dāvanas saņemšanu un Dieva baušļu ievērošanu. Tā ietver ticēšanu evaņģēlijam, pievienošanos baznīcai un valstības iemantošanu. Tā ietver svētās priesterības saņemšanu, dāvinājuma saņemšanu svētās vietās ar spēku no augšienes un visu Ābrahāma, Īzāka un Jēkaba svētību saņemšanu caur celestiālās laulības priekšrakstu. Tā var arī ietvert pulcēšanos noteiktā pielūgšanas vietā vai zemē.” (A New Witness for the Articles of Faith [1985. g.], 515.)
-
Kādā veidā ticība un sekošana Jēzum Kristum ir Israēla sapulcināšanas svarīgākā sastāvdaļa?
Sniedziet 3. Nefija 20:14–22 kopsavilkumu. Paskaidrojiet, ka Glābējs nefijiešiem mācīja to, ka Israēla sapulcināšanas ietvaros un, piepildot Tā Kunga derību ar Ābrahāmu, Debesu Tēvs Lehija pēctečiem deva mantojamo zemi, uz kuras viņi dzīvoja. Viņš arī paskaidroja, kādā vēl veidā nefijieši tika svētīti kā derības ļaudis. Aiciniet studentus patstāvīgi izlasīt 3. Nefija 20:23–24, meklējot, kas, saskaņā ar Mozus pravietojumu, svētīs Israēla namu. Kad studenti būs dalījušies savās atbildēs, aiciniet viņus patstāvīgi izlasīt 3. Nefija 20:25–26. Palūdziet viņiem atrast, kā tika svētīti Lehija pēcteči, pateicoties derībai, ko Tas Kungs noslēdza ar Ābrahāmu. Kad studenti būs dalījušies tajā, ko atrada, uzsveriet to, ka Debesu Tēvs sūtīja Jēzu Kristu apmeklēt Lehija pēctečus un izglābt viņus no grēka „tāpēc ka [viņi bija] derības bērni.”
-
Kā mēs esam svētīti, noslēgdami derības ar Debesu Tēvu?
Aiciniet kādu studentu nolasīt priekšā 3. Nefija 20:27 un palūdziet pārējiem audzēkņiem atrast, kāds pienākums mums tiek dots, noslēdzot derības ar To Kungu.
-
Tiklīdz mēs esam noslēguši derības ar To Kungu, kāds ir mūsu pienākums pret pārējiem cilvēkiem visā pasaulē? (Studentiem būtu jāatpazīst šāda patiesība: Mums kā Ābrahāma pēctečiem ir derības pienākums svētīt visus zemes cilvēkus. Apsveriet iespēju uzrakstīt šo patiesību uz tāfeles.)
-
Kā, jūsuprāt, mēs varam būt svētība visiem zemes cilvēkiem? (Ja esat uzrakstījis doktrināro izteikumu uz tāfeles, pierakstiet klāt „, daloties ar viņiem evaņģēlijā.”)
Sniedziet 3. Nefija 20:29–46 kopsavilkumu, īsi paskaidrojot, ka Glābējs ne tikai mācīja nefijiešiem par viņu kā derības ļaužu svētībām un pienākumiem, bet Viņš arī apstiprināja, ka Jeruzāleme būs jūdu mantojamā zeme. Viņš citēja Jesajas pravietojumus par laiku, kad jūdiem tiks atpakaļ atdota to mantojuma zeme pēc tam, kad viņi noticēs Jēzum Kristum un lūgs Tēvu Viņa vārdā.
Noslēgumā palūdziet kādam studentam nolasīt priekšā 3. Nefija 20:46. Aiciniet pārējos studentus sekot līdzi un izvēlēties vienu veidu, kā nākamās nedēļas laikā viņi varētu svētīt kāda cilvēka dzīvi ar evaņģēliju. Ieplānojiet nākamās nodarbības laikā sniegt studentiem iespēju padalīties savās pieredzēs. Lieciniet par to, cik svarīgi ir pildīt mūsu pienākumu — palīdzēt sapulcināt Israēlu.
Komentāri un skaidrojumi
3. Nefija 20:16. „Kā jauns lauvēns avju barā”
Atsaucoties uz mācībām 3. Nefija 20:16, elders Brūss R. Makonkijs, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, mācīja:
„Šie Tā Kunga vārdi nefijiešiem ir citēti no Mihas 5:8–9, un tie norāda uz izpostīšanu un galīgo dedzināšanu, kas iznīcinās ļaunos Otrajā Atnākšanā. Citticībnieki nenožēlos grēkus, izņemot tikai dažus pazemīgos Kristus sekotājus. Viņi nodosies savā riebumā un grēkā uz atjaunoto evaņģēliju, un Tā Kunga nākšanas spožums viņus sadedzinās, kamēr taisnīgie — šeit saukti par Jēkaba atlikumu — sagaidīs dienu. Un tad, pravietiskā tēlainībā izsakoties, Israēla atlikums gāzīs savus ienaidniekus kā jauns lauvēns avju barā.” (The Millennial Messiah: The Second Coming of the Son of Man [1982. g.], 248.)
3. Nefija 20:26. Derības bērni
Elders Rasels M. Nelsons, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, runāja par svētībām, ko sniedz zināšanas par to, ka esam derības bērni:
„Kad mēs apzināmies, ka esam derības bērni, mēs zinām, kas mēs esam un ko Dievs no mums sagaida. Viņa likums ir ierakstīts mūsu sirdīs. Viņš ir mūsu Dievs, un mēs esam Viņa ļaudis. Uzticīgie derības bērni paliek nelokāmi pat grūtību laikos. Kad šī mācība ir dziļi iedēstīta mūsu sirdī, pat nāves dzelonis ir vieglāk panesams un mūsu garīgā izturība tiek stiprināta.” („Derības”, Ensign vai Liahona, 2011. g. nov., 88.)
3. Nefija 20:26–27. Ābrahāma derības piepildīšana
Elders Rasels M. Nelsons, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, runāja par to, kā mēs varam palīdzēt piepildīt Ābrahāma derību:
„Mums ir pienākums palīdzēt piepildīt Ābrahāma derību. Mūsu pēcteči ir iepriekš izredzēti un sagatavoti svētīt visus pasaules cilvēkus. Tādēļ priesterības pienākums ietver misionāru darbu. Pēc aptuveni 4000 gaidu un sagatavošanās gadu, šis ir noteiktais laiks, kad evaņģēlijam ir jātiek nogādātam zemes ciltīm. Šis ir apsolītais Israēla sapulcināšanas laiks! Un mēs tajā piedalāmies! Vai tas nav aizraujoši? Tas Kungs paļaujas uz mums un mūsu dēliem — un Viņš ir ārkārtīgi pateicīgs par mūsu meitām — kuras cienīgi kalpo kā misionāres šajā dižajā Israēla sapulcināšanas laikā.” („Derības,” Ensign vai Liahona, 2011. g. nov., 88.)
3. Nefija 20:27. Jums ir pienākums dalīties ar evaņģēliju
Elders Deivids A. Bednārs, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, apstiprināja, ka mums ir pienākums dalīties evaņģēlijā ar citiem:
„Jums un man, šodien un vienmēr, ir jāsvēta visas zemes tautas un tautības. Jums un man, šodien un vienmēr, ir jāsniedz liecība par Jēzu Kristu un jāpaziņo vēstījums par Atjaunošanu. Jums un man, šodien un vienmēr, ir jāaicina visus saņemt glābšanas priekšrakstus. Evaņģēlija sludināšana nav pusslodzes priesterības pienākums. Tā nav vienkārša aktivitāte, kurai mēs atvēlam ierobežotu laiku, vai uzdevums, kas mums kā Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas locekļiem ir jāizpilda. Misionāru darbs drīzāk ir mūsu garīgās identitātes un mantojuma izpausme. Mēs tikām iepriekš ordinēti pirmslaicīgajā dzīvē un piedzimuši laicīgajā dzīvē, lai piepildītu derību un apsolījumu, ko Dievs noslēdza ar Ābrahāmu. Mēs esam šeit šajā laikā uz Zemes, lai paaugstinātu priesterību un sludinātu evaņģēliju. Tādi mēs esam, un tādēļ mēs esam šeit — šodien un vienmēr.” („Becoming a Missionary”, Ensign vai Liahona, 2005. g. nov., 47.)