26. stunda

2. Nefija 4. nodaļa

Ievads

Pēc Lehija nāves Lamans un Lemuēls sadusmojās uz Nefiju „dēļ Tā Kunga pārmetumiem”, ko Nefijs bija runājis uz viņiem (skat. 2. Nefija 4:13–14). Noraizējies par savu brāļu izturēšanos un rīcību, un savām paša vājībām un grēkiem, Nefijs pierakstīja savas sajūtas izteiksmīgā un dzejiskā valodā. Viņš aprakstīja savu mīlestību pret Svētajiem Rakstiem un savu pateicību par svētībām un spēku, ko bija saņēmis no Tā Kunga (skat. 2. Nefija 4:15–35).

Ieteikumi stundas mācīšanai

2. Nefija 4:1–11

Lehijs dod padomus savai ģimenei un svētī to

Pirms stundas sākuma uzrakstiet uz tāfeles šādu jautājumu:

Ja jūs būtu uzticīgs vecvecāks un jūsu bērni nedzīvotu saskaņā ar evaņģēlija standartiem, kādu padomu jūs dotu saviem mazbērniem?

Rakstīšana uz tāfeles

Interesi raisošs citāts vai jautājums uz tāfeles var palīdzēt ieinteresēt studentus stundas tematā un noturēt viņu uzmanību. Jums arī varētu būt noderīgi novietot uz tāfeles stundas materiālus, piemēram, Svēto Rakstu norādes, tabulas un diagrammas. Atkarībā no materiāla izmantošanas ilguma un veida, jūs to varētu pielikt pie tāfeles pirms stundas sākuma. Tas jums palīdzētu ietaupīt laiku stundas laikā un izvairīties no nevajadzīgiem pārtraukumiem.

Sāciet stundu, aicinot studentus atbildēt uz tāfeles esošo jautājumu. Pēc tam, kad studenti ir atbildējuši, pajautājiet:

• Kādi pienākumi ir vecākiem un vecvecākiem savu bērnu un mazbērnu mācīšanā un vadīšanā?

Šo pārrunu laikā jūs varētu nolasīt vai palūgt kādam studentam nolasīt šādu izteikumu:Vecākiem ir svēts pienākums audzināt savus bērnus mīlestībā un taisnīgumā, gādāt par viņu fiziskajām un garīgajām vajadzībām, mācīt viņiem mīlēt citam citu un savstarpēji kalpot, pildīt Dieva baušļus un būt labiem pilsoņiem, kas ievēro savas valsts likumus, lai kur viņi dzīvotu. Vīri un sievas — mātes un tēvi — atbildēs Dieva priekšā par šo pienākumu izpildi.

… Vajadzības gadījumā ģimenei būtu jāsaņem radinieku palīdzība” („Ģimene — Vēstījums pasaulei”, Ensign, 2010. g. nov., 129).

Iepazīstiniet studentus ar 2. Nefija 4. nodaļu, paskaidrojot, ka, pirms Lehijs nomira, viņš ieteica saviem pēcnācējiem ievērot baušļus. Aiciniet studentus izlasīt 2. Nefija 4:3–11, nosakot cilvēkus, kurus Lehijs mācīja, un padomus, ko viņš tiem deva.

• Kurus cilvēkus Lehijs mācīja? (Skat. 2. Nefija 4:3, 8, 10–11.)

• Kādu solījumu Lehijs deva Lamana un Lemuēla bērniem? (Skat. 2. Nefija 4:7, 9.)

• Pamatojoties uz 2. Nefija 4:5, kādu, pēc jūsu domām, pienākumu Tas Kungs ir uzlicis vecākiem? (Studenti var lietot dažādus vārdus, lai atbildētu uz šo jautājumu, taču pārliecinieties, ka viņi saprot, ka vecākiem ir Dieva dots pienākums mācīt saviem bērniem evaņģēliju.)

• Kādas patiesības jūs esat iemācījušies no saviem vecākiem vai vecvecākiem?

Mudiniet studentus kļūt par spēcīgiem posmiem savu ģimeņu ķēdēs — dzīvot pēc evaņģēlija un sagatavoties būt taisnīgiem vecākiem. Jūs varētu parādīt plakātu ar nosaukumu „Esiet spēcīgs ķēdes posms” (skat. http://lds.org/liahona/2003/09/poster?lang=eng).

2. Nefija 4:12–35

Nefijs atzīst savas vājības un pauž savu paļāvību uz To Kungu

Uzrakstiet uz tāfeles Mana dvēsele priecājas par …

Palūdziet studentiem uzrakstīt šo frāzi savās Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatās vai klases pierakstu kladēs un to pabeigt, uzskaitot to, kas iepriecina viņu dvēseles.

Palūdziet kādam studentam skaļi izlasīt 2. Nefija 4:15–16, lai uzzinātu, kā Nefijs pabeidza šo frāzi.

• Ko mēs varētu darīt, ja mūsu dvēseles priecājas par Svētajiem Rakstiem?

• Ko jums nozīmē priecāties par Tā Kunga lietām?

• Nefijs teica, ka viņa sirds pārdomāja to, ko viņš bija redzējis un dzirdējis. Ko tas jums nozīmē?

Vērsiet uzmanību, ka Nefijs pieredzēja lielu prieku savā dzīvē. Tomēr viņš saskārās arī ar grūtībām. Aiciniet studentus klusi pie sevis izlasīt 2. Nefija 4:12–13, lai uzzinātu dažas grūtības, ar kurām Nefijs saskārās šajā savas dzīves posmā. (Lehija nāve un Lamana, Lemuēla un Ismaēla dēlu dusmas.)

Daudzi Nefija pārdzīvojumi bija viņa vecāko brāļu rīcības un izturēšanās sekas. Taču Nefijs arī sajuta bēdas savu personīgo vājību dēļ. Uzrakstiet uz tāfeles Mana sirds bēdājas dēļ …

Aiciniet studentus izlasīt 2. Nefija 4:17–18 un atrast iemeslus, kāpēc Nefijs izjuta bēdas.

Kad studentiem ir bijis laiks, lai izlasītu šos pantus, pajautājiet viņiem, ko viņi ir atraduši. Vērsiet viņu uzmanību uz vārdiem nožēlojamais, miesa un apņem šajos pantos. Paskaidrojiet, ka vārds nožēlojams nozīmē nelaimīgs vai zemas kvalitātes. Svētajos Rakstos vārds miesa bieži apzīmē vājības, kas mums ir, jo dzīvojam kritušā stāvoklī. Vārds apņemt nozīmē aplenkt vai spiest no visām pusēm.

• Kādus grūtību piemērus jūs varat minēt, kas var mūs apņemt? (Atbildes varētu būt: nepatikšanas mājās, vienaudžu spiediens, sarežģīts mācību darbs un kārdinājumi.)

Aiciniet kādu studentu izlasīt 2. Nefija 4:19. Jūs varētu mudināt studentus izcelt apgalvojumu: „Tomēr es zinu, kam es esmu uzticējies”. Norādiet, ka 2. Nefija 4:19 Nefija vārdi mainās no skumjām uz cerību.

• Ko, jūsuprāt, Nefijs ar to domāja, kad teica: „Es zinu, kam es esmu uzticējies”?

• Kā Tā Kunga un Viņa labestības atcerēšanās var mums palīdzēt mazdūšības brīžos?

Izlasiet skaļi 2. Nefija 4:20–25. Palūdziet studentiem sekot līdzi savos Svētajos Rakstos. Aiciniet viņus meklēt vārdus un frāzes, kas ilustrē to, ka Dievs atbalsta tos, kas paļaujas uz Viņu.

Lasiet Svētos Rakstus skaļi

Reizi pa reizei lasiet skaļi priekšā Svētos Rakstus saviem studentiem. Tas viņiem dod iespēju sadzirdēt un sajust jūsu mīlestību pret Svētajiem Rakstiem, un tas viņus var motivēt pašiem lasīt Svētos Rakstus. Tas arī var sniegt iespēju, lai pārliecinātos, ka tiek uzsvērts noteikts jautājums, patiesība vai lūgums. Studentiem arī nāks par labu tas, ja viņi skaļi lasīs Svētos Rakstus cits citam un pat savu individuālo studiju laikā.

• Kuri vārdi vai frāzes 2. Nefija 4:20–25 jums šķiet nozīmīgi? Kāpēc?

• Padomājiet par kādu notikumu, kad Tas Kungs ir atbalstījis jūs vai palīdzējis jums grūtā brīdī. Kā Viņš jums palīdzēja? Kā šī pieredze jūs ietekmēja?

Varētu būt lietderīgi dot studentiem laiku padomāt par šādām pieredzēm un pierakstīt tās savās Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatās. Studentiem arī varētu nākt par labu tas, ja jūs pastāstītu par notikumu, kad Dievs ir atbalstījis vai stiprinājis jūs.

Palīdziet studentiem saprast, ka tas, ka Nefijs spēja atcerēties un augstu novērtēt to, ko Tas Kungs bija darījis viņa labā pagātnē, deva viņam cerību un iedrošinājumu kļūt labākam. Aiciniet studentus klusi pie sevis izlasīt 2. Nefija 4:26–30, meklējot to, kā Nefija pieredzes ietekmēja viņa vēlmi būt taisnīgam. Palūdziet dažiem studentiem dalīties tajā, ko viņi ir atraduši.

Palūdziet dažiem studentiem, nomainot citam citu, skaļi izlasīt 2. Nefija 4:30–35. Kopā ar klases audzēkņiem nosakiet saistības, kuras Nefijs apņēmās izpildīt pret To Kungu, un svētības, kuras viņš lūdza.

• Ko mēs varam mācīties no šīs lūgšanas, un kas mums var palīdzēt mūsu personīgajās lūgšanās? (Studenti var lietot dažādus vārdus, lai atbildētu uz šo jautājumu, taču pārliecinieties, ka viņi saprot, ka sirsnīga lūgšana var stiprināt mūsu apņēmību pārvarēt grēku un mazdūšību.)

Aiciniet studentus padomāt par kādu notikumu, kad lūgšana viņiem ir palīdzējusi pārvarēt grēku vai mazdūšību. Jūs varētu ierosināt, lai viņi dalītos savās pieredzēs vai pierakstītu tās savās Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatās.

Dodiet studentiem nedaudz laika, lai sameklētu kādu rakstvietu 2. Nefija 4. nodaļā, kas atspoguļo kādu viņu vēlmi. Pēc pietiekama laika izlasiet šo izteikumu, ko teicis elders Deivids A. Bednārs, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, par to, kā lūgšana var veicināt garīgu izaugsmi:

„Mūsu raksturā, uzvedībā vai saistībā ar mūsu garīgo izaugsmi var būt kaut kas, par ko mums ir jāapspriežas ar Debesu Tēvu rīta lūgšanā. Pēc pienācīgas pateicības izteikšanas par saņemtajām svētībām mēs izlūdzamies sapratni, vadību un palīdzību, lai spētu paveikt to, ko nevaram paveikt tikai ar pašu spēkiem vien. Piemēram, lūdzot Dievu, mēs varētu:

• apdomāt gadījumus, kad esam runājuši skarbi vai nepiedienīgi ar sev vismīļākajiem cilvēkiem;

• atzīt, ka mūsu sapratne dažreiz ir labāka par mūsu rīcību jeb ka mēs ne vienmēr rīkojamies saskaņā ar savu sapratni;

• paust nožēlu par savām vājībām un to, ka pietiekami dedzīgi neatmetam miesīgo cilvēku;

• apņemties pilnīgāk veidot savu dzīvi pēc Glābēja parauga;

• izlūgties lielāku spēku, lai spētu rīkoties labāk un kļūt labāki” („Pray Always”, Ensign vai Liahona, 2008. g. nov., 41).

Stundas nobeigumā atsaucieties uz frāzēm, ko iepriekš uzrakstījāt uz tāfeles („Mana dvēsele priecājas par …” un „Mana sirds bēdājas dēļ …”). Paudiet pārliecību, ka pat tad, kad saskaramies ar sarežģītām situācijām, mēs varam piedzīvot laimi un mieru, ja pastāvīgi meklējam Tā Kunga palīdzību.

Prasmīgi pārzināmo rakstvietu atkārtošana

Piezīme: Šajā stundā varētu būt pietiekami laika, lai veiktu tālāk doto prasmīgi pārzināmo rakstvietu aktivitāti. Jūs varētu veikt šo aktivitāti stundas sākumā vai kad tiek pabeigta kāda stundas sadaļa, vai stundas beigās. Nodrošiniet, lai aktivitāte būtu īsa un pietiktu laika stundas mācīšanai. Citas aktivitātes skatiet pielikumā rokasgrāmatas beigās.

Kontrolpārbaudes var studentiem palīdzēt atcerēties, ko viņi ir iemācījušies, un novērtēt viņu mācības. Izvēlieties dažas jaunas prasmīgi pārzināmās rakstvietas un aiciniet studentus tās izlasīt un iezīmēt savos Svētajos Rakstos. Tad sarīkojiet mutvārdu pārbaudi par šīm rakstvietām un citām prasmīgi pārzināmajām rakstvietām, kuras viņi jau ir apguvuši. Izlasiet katru rakstvietu raksturojošo vārdu vai frāzi no semināra grāmatzīmes. Tad palūdziet studentiem sameklēt attiecīgo rakstvietu savos Svētajos Rakstos.

Komentāri un skaidrojumi

2. Nefija 4:16–35. Savu grēku un vājību pārvarēšana

Studējot Nefija dziļi izjusto lūgšanu Tam Kungam palīdzēt viņam pārvarēt savus grēkus un vājības, mēs saprotam, ka varam vērsties pie Tā Kunga pēc tādas pašas palīdzības. Nefija vārdi atbalsojas pēdējo dienu praviešu vārdos.

Pravietis Džozefs Smits mācīja:

„Jo vairāk cilvēks tuvojas pilnībai, jo skaidrāki kļūst viņa uzskati un jo lielāks viņa prieks, līdz viņš ir pārvarējis visu ļauno savā dzīvē un zaudējis katru vēlmi grēkot” (Baznīcas prezidentu mācības: Džozefs Smits [2010], 208).

Elders Ričards G. Skots, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, liecināja par svētībām, kuras mēs saņemam, kad nožēlojam grēkus:

„Kādēļ mūsu Tēvs un Viņa Dēls ir mums pavēlējuši nožēlot grēkus? Tādēļ, ka Viņi mūs mīl. Viņi zina, ka mēs visi pārkāpsim mūžīgos likumus. Vai tie būtu mazi vai lieli, taisnība pieprasa, ka ikvienam pārkāptajam likumam jātiek apmierinātam, lai saglabātu apsolījumu gūt prieku šajā dzīvē un privilēģiju atgriezties pie Debesu Tēva. Ja kāds no tiem netiks apmierināts, Tiesas dienā taisnība pieprasīs, lai mēs tiktu izraidīti no Dieva klātbūtnes un paliktu Sātana varā [skat. 2. Nefija 9:8–10; 2. Nefija 2:5].

Mūsu Skolotājs un Viņa veiktā pestīšana padara iespējamu mums izvairīties no tādas nosodīšanas. To var paveikt ar ticību Jēzum Kristum, paklausību Viņa baušļiem un, taisnīgi dzīvojot, izturību līdz galam.

Vai jūs pilnā mērā savā dzīvē izmantojat pestīšanas spēku, ko sniedz grēku nožēlošana, lai jūs varētu gūt lielāku mieru un prieku? Nemierīgums un izmisums bieži vien signalizē par nepieciešamību nožēlot grēkus. Arī garīgas vadības trūkums var būt pārkāptu likumu sekas. Ja nepieciešams, pilnīga grēku nožēlošana sakārtos jūsu dzīvi. Tā atrisinās visas sarežģītās garīgās sāpes, kas ir pārkāpumu rezultāts. Taču šajā dzīvē tā nevar izlabot dažas smagu grēku radītās fiziskās sekas. Esiet gudri un nepārtraukti dzīvojiet Tā Kunga noteiktā taisnīguma drošās robežās” („The Path to Peace and Joy”, Ensign, 2000. g. nov., 25).