Helamana 10–16 (23. daļa)

Sagatavošanās materiāli mājmācības skolotājiem

Ikdienas mājmācību stundu kopsavilkums

Šo mācību un principu kopsavilkumu, ko studenti apguva, studējot Helamana 10–16 (23. daļa), nav paredzēts mācīt kā jūsu stundas sastāvdaļu. Stunda, ko jūs mācīsiet, balstīsies tikai uz dažām no šīm mācībām un principiem. Sekojiet Svētā Gara pamudinājumiem, pārdomājot studentu vajadzības.

1. diena (Helamana 10)

Helamana 10 sniedza studentiem iespēju mācīties vairāk par Nefija garīgo spēku. Šis piemērs palīdzēja studentiem uzzināt, ka Tā Kunga lietu pārdomāšana mūs sagatavo atklāsmju saņemšanai. Viņi arī uzzināja, ka Tas Kungs mums uztic svētības un pienākumus tad, kad mēs Viņa gribu noliekam pāri mūsu gribai. Kad Nefijs nolika Tā Kunga gribu pāri paša gribai, Tas Kungs piešķīra viņam aizzīmogošanas varu.

2. diena (Helamana 11–12)

Studējot nefijiešu vēstures 14 gadus, studenti uzzināja, ka ar pazemību un grēku nožēlošanu mēs varam izvairīties no lepnības un iznīcināšanas. Ja mēs neuzmanīsimies, mūsu labklājība var novest pie tā, ka aizmirstam To Kungu. Nefijs mācīja: lai cilvēkiem palīdzētu izvairīties no kļūdām, Tas Kungs pārmāca savus ļaudis, lai pamudinātu viņus atcerēties Viņu.

3. diena (Helamana 13–14)

Samuēls, lamaniešu pravietis, parādīja, ka pravieši runā tās lietas, ko Dievs liek viņu sirdīs. Studējot viņa pravietiskos brīdinājumus, studenti uzzināja: ja mēs noraidām Tā Kunga praviešu vārdus, mēs piedzīvojam nožēlu un bēdas. Samuēls skubināja ļaudis ticēt Jēzum Kristum un liecināja, ka Tas Kungs dod zīmes un brīnumus, lai palīdzētu ļaudīm ticēt Viņam.

4. diena (Helamana 15–16)

Tāpēc, ka Tas Kungs bija svētījis nefijiešus tik bagātīgi, Samuēls centās viņiem palīdzēt saprast, kāds Dieva sods viņiem draudēja, ja viņi nenožēlos grēkus. No šī studenti uzzināja, ka cilvēki, kuri zaudē ticību pēc tam, kad ir saņēmuši evaņģēlija pilnību, saņems lielāku nosodījumu. No nefijiešu atbildes Samuēlam, studenti uzzināja, ka tad, kad mēs izvēlamies noraidīt Tā Kunga lieciniekus, mēs ļaujam Sātanam ietekmēt mūsu sirdis.

Ievads

Helamana 10–16 ir uzsvērta praviešu loma grēku nožēlošanas sludināšanā. Šīs nedēļas laikā studentiem bija iespēja mācīties par praviešu, Nefija un Samuēla–lamanieša, uzticību. Abi vīrieši bija saņēmuši gara izpausmes, un abiem bija dotas pilnvaras kalpot starp kūtrajiem nefijiešiem. Neskatoties uz nocietinātajām ļaužu sirdīm, abi vīrieši pasludināja grēku nožēlošanu. Viņi mācīja, ka laime ir atrodama, dzīvojot pēc Jēzus Kristus dotajiem evaņģēlija principiem, nevis darot netaisnību.

Ieteikumi stundas mācīšanai

Helamana 10–16

Helamans un Samuēls uzticīgi kalpo ļaudīm

Pajautājiet studentiem, vai viņi jebkad ir bijuši situācijā, kad brošūrā Jaunatnes morāles stiprināšanai atrodamo standartu atbalstīšana būtu bijusi nepopulāra starp draugiem. Jūs varētu uzaicināt dažus studentus padalīties ar savām pieredzēm un pastāstīt, ko viņi juta un iemācījās.

Pastāstiet studentiem, ka Helamana 10–16 sniedz piemēru par diviem vīriešiem, kuri iestājās par Tā Kunga standartiem, pat ja tas nebija populāri starp cilvēkiem. Aiciniet studentus pārdomāt, ko viņi varētu mācīties no Nefija un Samuēla–lamanieša piemēriem, kas viņiem varētu palīdzēt līdzīgās situācijās.

Pārzīmējiet uz tāfeles vai papīra šo tabulu:

Līdzības starp Nefiju un Samuēlu–lamanieti
Nefijs (Helamana 10:1–5, 12, 15–16)		Samuēls (Helamana 13:1–6; 16:1–2)

Lieciet studentiem uz tāfeles uzskaitītajos pantos meklēt līdzības starp Nefiju un Samuēlu. Uzaiciniet dažus studentus tabulas tukšajā vietā uzskaitīt šī līdzības. Viņu atbildes varētu būt šādas: cilvēku noraidīti; dzirdēja Tā Kunga balsi; nekavējoties sekoja Tā Kunga norādījumiem; runāja to, ko Tas Kungs ielika viņu sirdīs; brīdināja nefijiešus: ja viņi nenožēlos grēkus, viņi tiks iznīcināti; tika aizsargāti ar Dieva spēku, lai viņi varētu nodot Viņa vēstījumu.

Pēc tam, kad studenti ir uzskaitījuši atrastās līdzības, aiciniet kādu no studentiem skaļi nolasīt Helamana 10:4. Pēc tam uzdodiet šādus jautājumus:

Kādi ir daži no iemesliem Nefija neatlaidībai?
Kā neatlaidību izrādīja Samuēls? Kā mēs varam pieaugt šādā neatlaidībā?

Palūdziet, lai kāds no studentiem visai klasei nolasa šo eldera Nīla A. Maksvela, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, izteikumu, kurā viņš mums māca, kā mēs varam attīstīt šo īpašību:

„Ja mēs esam orientēti uz Jēzu un Viņa darbu, mūsu spējas un izturība tiek palielinātas. … Nefijs nemeklēja egoistiski piepildīt „savas vēlmes”, bet centās darīt Dieva gribu. Tas viņam deva papildu un nedalītu enerģiju, kas padarīja iespējamus viņa neatlaidīgos centienus. Nefijs zināja, kādā virzienā viņš raugās: uz Dievu.” (If Thou Endure It Well [1996], 116.)

Pavaicājiet:

Saskaņā ar eldera Maksvela teikto, ko mēs varam darīt, lai kalpotu ar neatlaidīgu centību?
Kādas frāzes Helamana 10:4 norāda uz to, ka Nefijs „raudzījās uz Dievu” jeb, citiem vārdiem sakot, viņš bija koncentrējies uz Dieva gribas izpildi.
Kādas frāzes Helamana 13:3–5 norāda, ka Samuēls nostādīja Dieva gribu pār savējo?
Kādu patiesību mēs varam mācīties no Nefija un Samuēla pieredzēm? (Viena no atbildēm, kas varētu atspoguļot patiesību, kuru studenti šonedēļ ir uzzinājuši caur personīgajām studijām: Tas Kungs mums uztic svētības un pienākumus tad, kad mēs Viņa gribu nostādām pāri mūsu gribai.)

Izlasiet eldera Dalina H. Ouksa, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, stāstu par 12-gadīgu meiteni, kas pieņēma Dieva gribu pāri savai gribai:

„Mums nevar būt patiesa ticība Tam Kungam, ja mums nav pilnīga paļaušanās Tā Kunga gribai un Tā Kunga laikam. Kad mums ir šāda ticība un paļaušanās uz To Kungu, mūsu dzīvēs ir patiesa drošība …

Es lasīju par kādu jaunu sievieti, kurai bija šāda ticība un paļaušanās. Viņas māte vairākus mēnešus bija ļoti slima. Visbeidzot, uzticīgais tēvs paaicināja visus bērnus pie viņas gultas un lika viņiem atvadīties no viņu mātes, jo viņa mira. Divpadsmitgadīgā meita iebilda:

„Tēt, es negribu, lai mana mamma mirtu. Esmu bijusi ar viņu slimnīcā … sešus mēnešus; atkal un atkal … tu viņai esi devis svētības, un viņai ir kļuvis vieglāk, un viņa ir mierīgi devusies gulēt. Es gribu, lai tu manai mamma uzliktu rokas un dziedinātu viņu.”

Tēvs, kas bija elders Hībers Dž. Grants, pateica saviem bērniem, ka viņš savā sirdī juta, ka mātes laiks ir pienācis. Bērni aizgāja, un viņš nometās ceļos pie sievas gultas. Vēlāk viņš atcerējās savu lūgšanu: „Es teicu Tam Kungam, ka es atzīstu Viņa roku dzīvībā [un] nāvē. … Bet es teicu Tam Kungam, ka man trūka spēka ļaut manai sievai nomirt un tam ietekmēt manu mazo bērnu ticību.” Viņš lūdzās Tam Kungam, lai Viņš dotu viņa meitai zināšanas, ka tas bija Viņa prāts un Viņa griba, ka viņas mātei bija jāmirst.

Māte nomira stundas laikā. Kad elders Grants paaicināja bērnus atpakaļ viņas istabā un pastāstīja viņiem par notikušo, mazais sešgadīgais zēns [vārdā Hībers] sāka rūgti raudāt. Divpadsmitgadīgā māsa paņēma viņu savās rokās un teica: „Neraudi, Hīber; kad mēs izgājām no šīs istabas, Tā Kunga balss no debesīm man pateica — jūsu mātes nāvē tiks piepildīta Tā Kunga griba.” (Brajens S. Hinklijs, Hībers Dž. Grants: Highlights in the Life of a Great Leader, Salt Lake City: Deseret Book Co., 1951, lpp. 243–44.)

Ja mums ir tāda ticība un paļaušanās, kādu parādīja šī jaunā sieviete, tad mums ir spēks, kas mums palīdzēs katrā svarīgā notikumā mūsu dzīvē.” („Faith in the Lord Jesus Christ”, Ensign, 1994. g. maijs, 100.)

Pavaicājiet:

Kas palīdzēja prezidentam Hīberam Dž. Grantam un viņa ģimenei nolikt Tā Kunga gribu pāri viņu pašu gribai?
Vai jums kādreiz ir bijusi pieredze, kad jums bija jāpaļaujas uz Dievu un jānoliek Viņa griba pāri jūsu pašu gribai? (Apsveriet iespēju aicināt dažus studentus padalīties savās pieredzēs ar pārējiem klasē. Atgādiniet studentiem, ka viņi var nedalīties pārāk personiskās pieredzēs.)

Pārlieciniet studentus, ka tad, kad mēs paļaujamies uz Dievu un noliekam Viņa gribu pāri mūsu pašu gribai, Viņš mūs atbalstīs grūtos laikos.

Paskaidrojiet, ka svarīga Nefija kalpošanas daļa bija palīdzēt cilvēkiem atcerēties Dievu un nožēlot savus grēkus. Tomēr viņi turpināja nocietināt savas sirdis un nevēlējās mainīties.

Sadaliet klasi divās grupās. Lūdziet vienai grupai izlasīt Helamana 10:15–18; 11:3–10, un otrai grupai izlasīt Helamana 11:30–37; 12:1–3. (Jūs varētu uzrakstīt šos pantus uz tāfeles.) Lieciet abām grupām sagatavoties pārrunāt iemeslus, kāpēc Tas Kungs pārmācīja Savus ļaudis. Studenti varētu minēt dažādus iemeslus, bet pārliecinieties, ka tie izsaka: Tas Kungs pārmāca Savus ļaudis, lai mudinātu viņus atcerēties Viņu.

Kādu pārmācīšanu Tas Kungs izmantoja, lai pievērstu ļaužu uzmanību?
Saskaņā ar Helamana 12:3, daudzi cilvēki neatceras To Kungu, ja vien Viņš viņus nepārmāca. Kāpēc, jūsuprāt, tas tā ir?

Aiciniet kādu no studentiem skaļi nolasīt Helamana 15:3.

Kādā veidā Tā Kunga pārmācīšana ir mīlestības izpausme?

Lūdziet studentiem padalīties ar atbildēm no šīsnedēļas 2. dienas 5. uzdevuma. Jūs varat atgādināt, ka ar pazemību un grēku nožēlošanu mēs varam izvairīties no lepnības un iznīcināšanas un ka, ja mēs neuzmanīsimies, mūsu labklājība var novest pie tā, ka aizmirstam To Kungu.

Nākamā daļa (3. Nefija 1.–11. nodaļa)

Studentu nākamajā uzdevumā viņi lasīs par visas nefijiešu tautas pulcēšanos, lai cīnītos varenā kaujā pret Gadiantona laupītājiem. Kā nefijiešiem izdevās sakaut ļaunos laupītājus? Studenti lasīs arī par plašo iznīcināšanu Amerikā, kas notika brīdī, kad Jeruzalemē nomira Jēzus Kristus. Cilvēki tumsā dzirdēja Jēzus Kristus balsi. Tad augšāmceltais Glābējs ieradās, lai kalpotu viņiem personīgi. Aiciniet studentus padomāt, kā viņi justos, ja viņi būtu tur bijuši.