Ievadsgrāmatā „Mormona vārdi”

Kādēļ studēt šo grāmatu?

Studējot „Mormona vārdus”, studenti var vairot savu ticību tam, ka „Tas Kungs zina visas lietas” (Mormona vārdi 1:7) un ka Viņš vada Savus kalpus, lai viņi īstenotu Viņa nodomus. Kā vēsturisks apraksts — šī grāmata savieno Nefija mazās plāksnes (1. Nefija gr.–Omnija gr.) un Nefija lielo plākšņu saīsinājumu, ko veica Mormons (Mosijas gr.–4. Nefijs). Tā var studentiem palīdzēt labāk saprast, kurus pierakstus Mormons saīsināja, kad apkopoja Mormona Grāmatu. Tā arī iepazīstina studentus ar ķēniņa Benjamīna ticību un sasniegumiem.

Kurš sarakstīja šo grāmatu?

Šo grāmatu sarakstīja Mormons. Viņš bija Mormona Grāmatas pravietis, rakstvedis, saīsinātājs un apkopotājs. Viņš bija arī taisnīgs tēvs un nefijiešu tautas militārais vadītājs. Pravietis Moronijs bija viņa dēls.

Kam šī grāmata tika uzrakstīta un kādēļ?

Mormons uzrunāja nākotnes lasītājus un klausītājus, cerot, ka viņa un viņa dēla Moronija raksti „[dos] viņiem labumu” (Mormona vārdi 1:2). It īpaši viņš rakstīja lamaniešu labumam. Par viņiem viņš teica: „Un mana lūgšana Dievam ir par maniem brāļiem, lai viņi kādreiz atkal varētu nākt pie Dieva atziņas, jā, Kristus pestīšanas; lai viņi kādreiz atkal varētu kļūt par patīkamu tautu” (Mormona vārdi 1:8).

Kad un kur tā tika sarakstīta?

Mormons sarakstīja šo grāmatu aptuveni m. ē. 385. gadā, kad bija „par liecinieku gandrīz pilnīgai savas tautas, nefijiešu, iznīcināšanai” (Mormona vārdi 1:1). Mormons neatklāja, kur atradās, kad rakstīja šo grāmatu.

Kādas ir šīs grāmatas īpatnējās iezīmes?

Šī īsā grāmata pārtrauc Mormona Grāmatas sākumā doto grāmatu hronoloģisko secību. Mormons to sarakstīja vairāk nekā 500 gadu pēc tam, kad Amalekijs bija pabeidzis Omnija grāmatu. Šajā grāmatā Mormons īsumā paskaidro, kā ir apkopojis un saīsinājis savas tautas pierakstus. Lai saprastu viņa skaidrojumu, ir lietderīgi atcerēties, ka Tas Kungs pavēlēja Nefijam izgatavot divu veidu plāksnes „īpašam” un „gudram” nolūkam (skat. 1. Nefija 9:3, 5). Vienas plāksnes, ko bieži sauc par lielajām plāksnēm, saturēja nefijiešu laicīgo vēsturi, kamēr otras plāksnes, ko bieži sauc par mazajām plāksnēm, saturēja nefijiešu tautas svētos pierakstus, viņu sludināšanu, atklāsmes un pravietojumus (skat. 1. Nefija 9:2–4; Jēkaba gr. 1:3–4).

Mormons atklāja Nefija mazās plāksnes, kad jau bija saīsinājis daļu no lielo plākšņu pieraksta (skat. Mormona vārdi 1:3). Tā Kunga Gara vadīts, Mormons pievienoja mazās plāksnes savam saīsinātajam pierakstam no lielajām plāksnēm. Viņš to darīja „ar gudru nodomu”, saskaņā ar Tā Kunga gribu (skat. Mormona vārdi 1:4–7).

Pēc daudziem gadiem viens iemesls kļuva acīmredzams šādai iedvesmotai rīcībai. Kad Džozefs Smits sāka tulkot Mormona Grāmatu, viņš vispirms tulkoja Mormona veikto Nefija lielo plākšņu saīsinājumu — laicīgo vēsturi. Martins Heriss, kurš pierakstīja šo pravieša veiktā tulkojuma daļu, nozaudēja 116 manuskripta lappuses. Tas Kungs atklāja Džozefam Smitam, ka ļauni cilvēki bija ieguvuši šīs lappuses un samainījuši vārdus (skat. M&D 10:8–10). Ja Džozefs būtu pārtulkojis šīs pašas lappuses vēlreiz, šie cilvēki būtu apgalvojuši, ka viņš nav pravietis, jo nespēj vēlreiz pārtulkot to pašu grāmatu tādā pašā veidā (skat. M&D 10:11–19). Tas Kungs pateica Džozefam netulkot to pašu daļu vēlreiz, bet tulkot Nefija mazās plāksnes, ko Mormons bija pievienojis savam lielo plākšņu saīsinājumam (skat. M&D 10:30–45). Tādējādi „Mormona vārdi” palīdz mums saprast, kā Tas Kungs sagatavoja veidu, lai izjauktu ļaunu cilvēku plānus, un iekļāva Svētos Rakstus, kuros ne tikai apskatīts tas pats laika posms kā nozaudētajā manuskriptā, bet arī kas „dod plašāku skatījumu uz Manu evaņģēliju” (M&D 10:45). Elders Džefrijs R. Holands, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, mācīja: „Neapšaubāmi būtu interesanti, ja kāds reiz atrastu Mormona Grāmatas oriģinālā manuskripta nozaudētās 116 lappuses. Taču, lai kas arī būtu tajās lappusēs, tas nebūtu svarīgāks vai būtiskāks Mormona Grāmatas nolūkam kā mācības …, kas pierakstītas uz mazajām plāksnēm.” (Christ and the New Covenant: The Messianic Message of the Book of Mormon [1997], 35–36.)

Papildus ieskatiem par savas tautas svēto pierakstu apkopošanu, Mormons sniedza īsu aprakstu par ķēniņa Benjamīna kalpošanu (skat. Mormona vārdi 1:10–18). Šis apraksts palīdz sasaistīt Nefija mazās plāksnes ar Mormona veikto lielo plākšņu saīsinājumu. Ķēniņš Benjamīns ir pieminēts Omnija grāmatas beigās, kas ir mazo plākšņu pēdējā grāmata (skat. Omnija 1:23–25). Mosijas grāmata, kas ir mūsu rīcībā esošā pirmā grāmata Mormona veiktajā lielo plākšņu saīsinājumā, sākas ar aprakstu par ķēniņa Benjamīna valdīšanas un kalpošanas beigām (skat. Mosijas 1:1, 9).

Īss grāmatas izklāsts

Mormona vārdi 1:1–9 Mormons atrod Nefija mazās plāksnes un pievieno tās savam lielo plākšņu saīsinājumam.

Mormona vārdi 1:10–18 Mormons rezumē ķēniņa Benjamīna valdīšanu.