156. stunda: Moronija 7:20–48

156. stunda

Moronija 7:20–48

Ievads

Moronijs pieraksta sava tēva Mormona sprediķa noslēgumu, ar kuru viņš pirms dažiem gadiem uzstājās sinagogā. Šajā sprediķī Mormons māca tiem, kuri viņā klausās, kā „[turēties] pie katras labas lietas” (Moronija 7:20, 25). Viņš izskaidro sakarību starp ticību, cerību un žēlsirdību un noslēdz savu runu, lūdzoties, lai viņa ļaudis lūgtu Tēvam ar visu savas sirds spēku pēc žēlsirdības dāvanas jeb „tīrās Kristus mīlestības” (Moronija 7:47).

Ieteikumi stundas pasniegšanai

Moronija 7:20–39

Mormons māca, ka, pateicoties ticībai Jēzum Kristum, mēs varam turēties pie katras labas lietas.

Pirms stundas sākuma uzraksti uz tāfeles jautājumu:

Ar kādām labām lietām Debesu Tēvs ir jūs svētījis?

Stundas sākumā atvēli studentiem pāris minūšu laika, lai rakstiski atbildētu uz šo jautājumu savās pierakstu kladēs vai Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatās. Pēc tam aicini, lai viņi nolasa dažas no uzskaitītajām lietām.

Nolasi Moronija 7:24. Lūdz, lai studenti seko līdzi, pievēršot uzmanību tam, no kāda avota nākušas visas labās lietas, ko viņi saņēmuši.

No kāda avota nākušas visas labās lietas, ko jūs esat saņēmuši? (Studentu atbildes var būt dažādas, taču viņiem vajadzētu pieminēt šo patieso principu: viss, kas ir labs, nāk no Jēzus Kristus.)

Lai palīdzētu studentiem izprast doktrīnu, kas mācīta Moronija 7:24, paskaidro — kā Ādama un Ievas pēcteči mēs esam „krituši” un nespējam iegūt svētības paši saviem spēkiem (skat. arī Almas 22:14; Etera 3:2; Ticības apliecinājumi 1:3). Bez Jēzus Kristus un Viņa veiktās Izpirkšanas „nekas labs pie [mums nevar] nākt”. Viss labais, ko jebkad dzīvē esam saņēmuši no sava Debesu Tēva, ir dots mums, pateicoties Glābējam un Viņa veiktajai Izpirkšanai.

Paskaidro, ka Debesu Tēvs ir sagatavojis mums daudz svētību. Viņš vēlas, lai mēs „[turētos] pie katras labas lietas” (Moronija 7:19), un Viņš vēlas dāvāt mums visu, kas ir Viņam (skat. M&D 84:38).

Lūdz, lai kāds no studentiem nolasa Mormona jautājumu, kas minēts Moronija 7:20. Tad aicini, lai studenti izlasa pie sevis Moronija 7:21–24, pievēršot uzmanību tam, kas šajos pantos mācīts par to, kā mēs varam turēties pie katras labas lietas.

Spriežot pēc tā, ko izlasījāt Moronija 7:21–24, kā jūs atbildētu uz Mormona jautājumu, kas uzdots Moronija 7:20? (Uzklausot studentu atbildes, palīdzi viņiem atpazīt šo principu: pielietojot ticību Jēzum Kristum, mēs varam turēties pie katras labas lietas.)

Lai palīdzētu studentiem saprast, kā viņi var „[turēties] pie katras labas lietas”, palūdz, lai daži no viņiem pēc kārtas nolasa Moronija 7:25–26, 32–38. Aicini, lai puse no studentiem pievērš uzmanību tam, kā mums vajadzētu izrādīt savu ticību Jēzum Kristum. Palūdz, lai pārējie pievērš uzmanību tām labajām lietām, ko mēs tādējādi saņemam. (Kad tiek lasīts 33. pants, tu vari paskaidrot, ka vārdi „noderīgs Manī” nozīmē to, kas ir saskaņā ar Tā Kunga gribu.)

Kad studenti ir dalījušies savos atklājumos, tu vari palūgt, lai viņi izvirza un pieraksta kādu mērķi, kas palīdzēs daudz lielākā mērā pielietot ticību Jēzum Kristum un turēties pie visām tām labajām lietām, ko Debesu Tēvs vēlas viņiem dot. Dalies savā liecībā par tām dižajām svētībām, kas mums tiek dotas, pateicoties Glābējam, Viņa evaņģēlijam un Viņa veiktajai Izpirkšanai. Mudini, lai studenti daudz lielākā mērā pielietotu ticību Viņam.

Moronija 7:40–43

Mormons māca, ka ticība Jēzum Kristum dāvā mums cerību uz mūžīgo dzīvi.

Uzzīmē uz tāfeles tabureti ar trīs kājām (vai arī noliec to studentu priekšā).

Nolasi, ko teicis elders M. Rasels Balards, no Divpadsmit apustuļu kvoruma:

„Kopš pašiem pirmsākumiem pastāv trīs dievišķi principi, uz kuriem balstoties, mēs varam veidot savu dzīvi. … Visi kopā tie sniedz mums drošu pamatu, līdzīgi kā trīs kāju taburete.” („The Joy of Hope Fulfilled”, Ensign, 1992. nov., 33. lpp.)

Pie vienas taburetes kājas pieraksti ticība Jēzum Kristum. Lūdz, lai studenti padomā, ko simbolizē pārējās kājas. Tad palūdz, lai studenti izlasa pie sevis Moronija 7:40 un noskaidro, ko simbolizē otra kāja. (Otra kāja simbolizē cerību.)

Nolasi šos izteikumus, kuros pausta cerība. Aicini, lai studenti pievērš uzmanību tam, ar ko tie viens no otra atšķiras.

Es ceru, ka šodien līs.
Man ir cerība uz Tā Kunga solījumu, ka, nožēlojot grēkus, iegūšu sirdsmieru.

Kā šie izteikumi atšķiras? (Palīdzi studentiem saprast, ka pirmajā piemērā vārds cerība saistās ar vēlmi, par kuras īstenošanos neesam pārliecināti. Otrajā piemērā vārds cerība pauž drošu pārliecību. Šajā gadījumā cerība motivē rīkoties un tā balstās uz Jēzus Kristus veikto Izpirkšanu.)

Lai palīdzētu studentiem izprast vārda cerība nozīmi Svētajos Rakstos, palūdz, lai kāds no viņiem nolasa, ko teicis prezidents Dīters F. Uhtdorfs, no Augstākā prezidija:

„Cerība ir Gara dāvana. …

Cerība nav zināšanas, bet drīzāk gan nezūdoša paļāvība, ka Tas Kungs izpildīs mums dotos solījumus. Cerība ir pārliecība, ka, dzīvojot saskaņā ar Dieva likumiem un Viņa praviešu vārdiem tagad, pēc kāda laika noteikti iegūsim kārotās svētības. Mēs ticam un sagaidām, ka mūsu lūgšanas tiks atbildētas. Cerība izpaužas pārliecībā, optimismā, entuziasmā un pacietīgā izturībā.” („The Infinite Power of Hope”, Ensign vai Liahona, 2008. g. nov., 21.–22. lpp.)

Aicini, lai kāds no studentiem nolasa Moronija 7:41. Lūdz, lai pārējie seko līdzi, pievēršot uzmanību tam, uz ko mums, saskaņā ar Mormona mācīto, būtu jācer. Kamēr studenti dalās tajā, ko uzgājuši, pie otras taburetes kājas pieraksti cerība uz mūžīgo dzīvi.

Norādi, ka Moronija 7:41 ir prasmīgi pārzināmā rakstvieta. Tu vari ieteikt, lai studenti atzīmē šo pantu, lai pēc tam viegli varētu atrast.

Spriežot pēc Moronija 7:41 — kā mēs varam iegūt cerību uz to, ka tiksim uzcelti mūžīgajā dzīvē? (Lai gan studenti var izteikties dažādi, viņiem būtu jāspēj atpazīt šādu principu: ja mēs pielietojam ticību Jēzum Kristum, mēs varam iegūt cerību, ka, pateicoties Viņa veiktajai Izpirkšanai, tiksim uzcelti mūžīgajā dzīvē.)

Aicini, lai studenti izlasa pie sevis Moronija 7:42–43, pievēršot uzmanību tam, kādas rakstura īpašības nepieciešamas, lai mums varētu būt ticība un cerība. Palūdz, lai viņi pastāsta, ko uzgājuši. (Tu vari paskaidrot, ka būt lēnprātīgiem un no sirds pazemīgiem nozīmē izrādīt pazemību, būt maigiem un pakļauties Tā Kunga gribai.)

Kā jums šķiet, kādēļ mums vajag būt lēnprātīgiem un no sirds pazemīgiem, lai varētu iegūt ticību un cerību uz Jēzus Kristus veikto Izpirkšanu?

Lūdz, lai studenti rakstiski atbild uz šo jautājumu savās pierakstu kladēs vai Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatās:

Kā ticība Jēzum Kristum un Viņa veiktajai Izpirkšanai dod jums cerību, ka jūs iegūsiet mūžīgo dzīvi?

Moronija 7:44–48

Mormons māca par žēlsirdības nozīmi

Atgādini studentiem par trīs kāju tabureti. Aicini, lai viņi izlasa pie sevis Moronija 7:44, pievēršot uzmanību tam, ko varētu simbolizēt trešā taburetes kāja. Kamēr studenti dalās tajā, ko uzgājuši, pieraksti pie trešā taburetes kājas žēlsirdība. Palūdz, lai viņi pastāsta saviem vārdiem, kāda ir žēlsirdības definīcija.

Aicini, lai kāds no studentiem nolasa Moronija 7:45–47. Lūdz, lai pārējie seko līdzi, pievēršot uzmanību Mormona sniegtajam žēlsirdības skaidrojumam un definīcijai.

Kā Mormons definē žēlsirdību Moronija 7:47? („Tīrā Kristus mīlestība.”)
Ko, jūsuprāt, nozīmē tas, ka žēlsirdība nekad nebeidzas?
Kā jums šķiet, kādēļ mēs neesam nekas, ja mums nav žēlsirdības?

Aicini, lai studenti izvēlas dažas no Moronija 7:45 minētajām žēlsirdības iezīmēm un paskaidro, ko tās, viņuprāt, nozīmē. Ja nepieciešams, papildini viņu teikto. (Piemēram, „pacieš daudz” nozīmē, ka cilvēks pacietīgi iztur visus pārbaudījumus. „Neskauž” nozīmē, ka cilvēks neapskauž citus. „Nav uzpūtīgs” nozīmē, ka cilvēks ir pazemīgs. „Nemeklē savu labumu” raksturo cilvēku, kurš pirmajā vietā liek Dievu un citus cilvēkus. „Nav viegli aizkaitināms” nozīmē, ka cilvēku nav viegli sadusmot. „Tic visam” raksturo cilvēku, kas pieņem patiesības pilnību.)

Pajautā studentiem, kāda būtu viņu rīcība turpmāk minētajās situācijās, ja viņiem trūktu žēlsirdības. Pēc tam pajautā, kā viņi rīkotos, būdami žēlsirdības pārpilni. (Tu vari piemērot šīs situācijas savu studentu interesēm un vajadzībām.)

Citi skolēni izsmej tevi vai kādu no taviem skolas biedriem.
Tavs brālis vai māsa tevi pastāvīgi kaitina.
Kāds tavs paziņa ir pastrādājis smagu grēku.
Tev labāk patika tavs iepriekšējais kvoruma padomdevējs vai klases padomdevēja.

Aicini, lai kāds no studentiem nolasa Moronija 7:48. Lūdz, lai pārējie seko līdzi lasītajam, pievēršot uzmanību tam, kas mums jādara, lai mēs tiktu svētīti ar žēlsirdības dāvanu. Uzklausot studentu atbildes, pārliecinies, ka viņi skaidri saprot šo principu: ja mēs lūgsim Tēvu ar visas savas sirds spēku un dzīvosim kā patiesi Jēzus Kristus sekotāji, mēs varēsim tikt piepildīti ar žēlsirdību.

Norādi, ka Moronija 7:45, 47–48 ir prasmīgi pārzināmā rakstvieta. Tu vari ieteikt, lai studenti atzīmē šos pantus, lai pēc tam viegli varētu atrast.

Kā jums šķiet, kādēļ mums būtu jālūdz pēc žēlsirdības dāvanas ar visu savas sirds spēku?
Kādus žēlsirdības piemērus jūs esat redzējuši? (Aicini, lai daži studenti dalītos savā pieredzē. Arī tu pats vari dalīties savā pieredzē.)
Vai jūs esat jutuši, kā Tas Kungs palīdz jums izjust lielāku žēlsirdību pret citiem? Miniet piemērus!

Lūdz, lai studenti pārskata Moronija 7:45 un izvēlas kādu žēlsirdības aspektu, kurā viņiem vajadzētu pilnveidoties. Mudini viņus lūgt pēc žēlsirdības dāvanas, cenšoties pilnveidoties konkrētajā aspektā. Liecini par to, kā ticība, cerība un žēlsirdība ir iespaidojusi tavu dzīvi.)

Rakstvietu prasmīga pārzināšana: Moronija 7:41

Palīdzi studentiem iegaumēt Moronija 7:41. Tu vari izmantot kādu no metodēm, kas ietverta šīs rokasgrāmatas pielikumā.

Rakstvietu prasmīga pārzināšana — Moronija 7:45, 47–48

Aicini, lai studenti izvēlas kādu cilvēku, pret kuru viņi vēlētos just lielāku žēlsirdību: ģimenes locekli, kvoruma vai klasesbiedru baznīcā, klasesbiedru skolā, draugu vai kaimiņu. Mudini, lai viņi padomā par šo cilvēku, lasot Moronija 7:45, un apsver dažādas iespējas izrādīt pret viņu lielāku kristīgu mīlestību. Aicini, lai viņi pieraksta savās pierakstu kladēs vai Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatās vienu vai divus veidus, kā viņi izrādīs žēlsirdību pret izvēlēto cilvēku. Mudini, lai viņi lūgtu par to visu turpmāko nedēļu. Tu vari dot studentiem iespēju dalīties savā pieredzē turpmāko nodarbību laikā.

Piezīme: ņemot vērā stundai atvēlēto laiku, tu vari izmantot šo aktivitāti citreiz, kad jums būs vairāk laika.

Komentāri un skaidrojumi

Moronija 7:29–31: eņģeļu kalpošana

Elders Dalins H. Oukss, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, skaidro, kas ir eņģeļu kalpošana:

Svētajos Rakstos par „eņģeli” tiek dēvēta ikviena debesu būtne, kas nes Dieva vēstījumu” (George Q. Cannon, Gospel Truth, izd. Jerreld L. Newquist [1987], 54). Svētajos Rakstos aprakstīti daudzi gadījumi, kad cilvēkiem parādījušies eņģeļi. Eņģeļu parādīšanās Caharijam un Marijai (skat. Lūkas 1. nodaļu), kā arī ķēniņam Benjamīnam un Nefijam, Helamana dēlam (skat. Mosijas 3:2; 3. Nef. 7:17–18) ir tikai daži no tiem. …

… Eņģeļu kalpošana var būt acīm neredzama. Eņģeļu vēstījums var būt dzirdams vai tikt nodots ar domu un sajūtu starpniecību. Prezidents Džons Teilors skaidroja, ka „eņģeļi jeb Dieva vēstneši iedarbojas uz mūsu prātu tā, lai mūsu sirdīs ieplūstu … no mūžīgās pasaules nākušās atklāsmes” (Gospel Kingdom, apkopojis G. Homer Durham [1987. g.], 31. lpp.).

Nefijs aprakstīja visus trīs eņģeļu kalpošanas veidus, atgādinot saviem dumpīgajiem brāļiem, ka (1) viņi ir „redzējuši eņģeli”, (2) viņi ir „dzirdējuši viņa balsi laiku pa laikam” un (3) ka eņģelis ir „runājis [ar viņiem] klusā, mierīgā balsī”, lai gan viņi bija „nejūtīgi” un „nevarēja sajust” viņa vārdus (1. Nefija 17:45). Svētajos Rakstos ir ietverti daudzi citi apgalvojumi par to, ka tiek sūtīti eņģeļi, lai mācītu evaņģēliju un vestu cilvēkus pie Kristus (skat. Ebr. 1:14; Almas 39:19; Moron. 7:25, 29, 31–32; M&D 20:35). Vairums eņģeļu vēstījumu ir drīzāk sajūtami un sadzirdami, nekā saredzami.” („The Aaronic Priesthood and the Sacrament”, Ensign, 1998. g. nov., 38.–39. lpp.)

Moronija 7:45–48: žēlsirdība, „tīrā Kristus mīlestība”

Prezidents Tomass S. Monsons māca par to, ka mums nepieciešama žēlsirdības dāvana:

„Mums visiem ārkārtīgi nepieciešama žēlsirdība, kas mudina pievērst uzmanību tiem, kuri palikuši nemanīti, dāvāt cerību tiem, kurus nomāc bezcerība, un sniegt palīdzību bēdu nomāktajiem. Patiesa žēlsirdība ir mīlestība darbībā. Žēlsirdība ir nepieciešama it visur. …

Žēlsirdība izpaužas pacietībā pret kādu, kurš mūs pievīlis. Tā ir pretošanās impulsīvam aizvainojumam. Tā ir vājību un trūkumu pieņemšana. Tā izpaužas, pieņemot cilvēkus tādus, kādi viņi ir. Tā izpaužas, kad raugāmies dziļāk par ārieni, meklējot īpašības, kas laika gaitā neizbālē. Tā ir pretošanās tieksmei iedalīt cilvēkus kategorijās. …

… Nevienam no mums nav ideāla dzīve. Tā vietā, lai cits citu nosodītu un kritizētu, izrādīsim tīro Kristus mīlestību pret saviem līdzcilvēkiem šajā dzīves ceļā. …

… Lai [žēlsirdība] vada jūs it visā, ko darāt! Lai tā iespiežas dziļi jūsu dvēselēs un rod izpausmi it visās jūsu domās un rīcībā!” („Charity Never Faileth”, Ensign vai Liahona, 2010. g. nov., 124.–125. lpp.)

Elders Mārvins Dž. Eštons, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, uzskaita veidus, kā mēs varam izrādīt žēlsirdību:

„Īstena žēlsirdība nav kaut kas, ko tu dāvā; tas ir ieguvums, ko padarām par daļu no sevis. …

Laikam jau dižākā žēlsirdība izpaužas, esot laipniem citam pret citu, nenosodot un neiedalot cilvēkus kategorijās, bet vienkārši spriežot par citiem labvēlīgi vai paklusējot. Būt žēlsirdīgam nozīmē pieņemt atšķirīgo citos, pieņemt viņu vājības un trūkumus, būt pacietīgam pret kādu, kurš mūs pievīlis, pārvarēt aizvainojumu, ja kāds nerīkojas tā, kā cerēts. Būt žēlsirdīgam nozīmē necensties izmantot citu vājības un labprātīgi piedot kādam, kas mūs sāpinājis. Būt žēlsirdīgam nozīmē sagaidīt no citiem to labāko.” („The Tongue Can Be a Sharp Sword”, Ensign, 1992. g. maijs, 19. lpp.)

Moronija 7:45–48: „tīrās Kristus mīlestības” dižākā definīcija.

Runājot par to, ko Mormons teicis Moronija 7:45–48, elders Džefrijs R. Holands, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, māca:

„Būtu lietderīgi pieminēt, ka žēlsirdība jeb „tīrā Kristus mīlestība”, kura mums būtu jālolo savās sirdīs, var tikt saprasta divējādi. Viena no tās nozīmēm ir žēlastīgā, piedodošā mīlestība, ko Kristus mācekļiem vajadzētu izrādīt citam pret citu. Tas nozīmē, ka visiem kristiešiem būtu jācenšas mīlēt tā, kā mīlēja Glābējs, izrādot pret visiem īstenu un atbrīvojošu līdzcietību. Diemžēl tikai dažiem mirstīgajiem, ja vispār kādam, tas ir pilnībā izdevies, un tomēr mums visiem jācenšas šo aicinājumu īstenot.

Taču „tīrā Kristus mīlestība” savā pārākajā nozīmē ir nevis tā žēlsirdība, ko mēs kā kristieši vairumā gadījumu neveiksmīgi pūlamies izrādīt pret citiem, bet drīzāk tā žēlastība, ko Kristus tik pilnīgi izrādījis pret mums. Īstena žēlsirdība ir izpaudusies tikai vienreiz. Tā savā pilnīgajā un īstenajā veidolā izpaudusies caur Kristus neizsmeļamo, pārāko un izpērkošo mīlestību pret mums. Kristus mīlestība pret mums ir tā, kas „pacieš daudz, un ir laipna, un neskauž”. Tā ir Viņa mīlestība pret mums, kas „nav uzpūtīga … , nav viegli aizkaitināma, nepiemin ļaunu”. Tā ir Kristus mīlestība pret mums, kas „panes visu, tic visam, cer uz visu, iztur visu”. Kristus parāda, ka „žēlsirdība nekad nebeidzas”. Tā ir žēlsirdība — Viņa tīrā mīlestība pret mums —, bez kuras mēs nebūtu nekas un grimtu bezcerībā, jūtoties kā visnožēlojamākie no visiem vīriešiem un sievietēm. Patiesi, tiem, kuri tiks atrasti pēdējā dienā, saņēmuši Viņa mīlestības svētības — Izpirkšanu, Augšāmcelšanos, mūžīgo dzīvi un mūžīgo solījumu —, neapšaubāmi klāsies labi.

Tas nekādā ziņā neatspēko pavēli censties iegūt šādu mīlestību citam pret citu. Mums vajag „[lūgt] Tēvu ar visu savas sirds spēku, lai [mēs] varētu tikt piepildīti ar šo mīlestību”. [1. korintiešiem 13:4–5, 7–8; Moronija 7:48.] Mums jācenšas kļūt pastāvīgākiem un uzticamākiem, pacietīgākiem un laipnākiem, vairoties no skaudības un uzpūtības attiecībās ar apkārtējiem. Mums vajadzētu dzīvot tā, kā dzīvoja Kristus, un mums vajadzētu mīlēt tā, kā mīlēja Kristus. Taču tā tīrā Kristus mīlestība, par kuru runā Mormons, tieši tā arī ir — Kristus mīlestība. Ja mums ir šī dievišķā dāvana, šī izpērkošā balva, mums ir viss; bez tās mums nebūs nekā un beigu beigās arī mēs paši nebūsim nekas vairāk kā vien velni un velna eņģeļi. [2. Nefija 9:9.]

Dzīvē ir sava daļa baiļu un neveiksmju. Gadās, ka mēs piedzīvojam vilšanos. Dažkārt mūs pieviļ līdzcilvēki, citkārt ekonomika, uzņēmējdarbība vai valdība. Taču ir viena lieta, kas nepieviļ mūs ne tagad, ne mūžībā, — tā ir tīrā Kristus mīlestība. …

… Kristus žēlsirdības brīnums atpestī un maina mūs. Viņa pestījošā mīlestība atpestī mūs no nāves un elles, kā arī no miesīgas, juteklīgas un velnišķīgas uzvedības. Šī pestījošā mīlestība maina mūsu dvēseles, paceļot tās pāri pagrimušiem standartiem un vedinot uz kaut ko daudz cēlāku, daudz svētāku. Tādēļ mums ir „jāpaliek pie žēlsirdības” — Kristus tīrās mīlestības pret mums un arī mūsu mērķtiecīgajiem centieniem iegūt tīru mīlestību pret Viņu un visiem pārējiem —, jo bez tās mēs neesam nekas un mūsu nodoms iegūt mūžīgo laimi ir pilnīgi velts. Ja mūsu dzīvē nav pestījošās Kristus mīlestības, tad viss pārējais, kas mums piemīt, — pat mūsu tikumi un priekšzīmīgie, labie darbi — nenodrošinās mums glābšanu un laimi.” (Christ and the New Covenant: The Messianic Message of the Book of Mormon [1997], 336–337).