29. stunda

2. Nefija 9:1–26

Ievads

Savu sprediķi nefijiešiem Jēkabs iesāka, citējot dažus Jesajas pravietojumus par to, ka Tas Kungs atpestīs Savu derības tautu. Šo Jēkaba sprediķa daļu var atrast 2. Nefija 6.–8. nodaļā (skat. 28. stundu šajā rokasgrāmatā). Šī divu dienu sprediķa turpinājums ir atrodams 2. Nefija 9.–10. nodaļā. Pēc Jesajas citēšanas Jēkabs dalījās savā liecībā par Jēzus Kristus veikto Izpirkšanu — par Glābēja spēku izglābt mūs no Krišanas sekām un mūsu grēku sekām. Prezidents Džozefs Fīldings Smits mācīja, ka 2. Nefija 9. nodaļa satur „vienu no vispamācošākajām lekcijām, kas jebkad ir sniegta par Izpirkšanu”. Viņš teica: „To vajadzētu rūpīgi izlasīt katram cilvēkam, kas meklē glābšanu” (Answers to Gospel Questions, apkop. Džozefs Fīldings Smits, jaun., 5 sēj. [1957–1966], 4:57).

Ieteikumi stundas mācīšanai

2. Nefija 9:1–9

Jēkabs izskaidro Krišanas sekas

Pirms nodarbības sākuma uzrakstiet tāfeles vidū vārdus drausmīgais briesmonis.

Sāciet stundu, paskaidrojot, ka 2. Nefija 9. nodaļa satur sprediķa, ko studenti sāka studēt iepriekšējā stundā, turpinājumu. Atgādiniet studentiem, ka sprediķa pirmajā daļā, kas atrodama 2. Nefija 6.–8. nodaļā, Jēkabs citēja Jesaju, lai mācītu par Glābēja žēlastību un Viņa spēku izglābt Savu derības tautu no tās zudušā un izklīdinātā stāvokļa. Turpinot savu sprediķi, Jēkabs mācīja, kā Glābējs atpestī mūs visus no mūsu kritušā un grēcīgā stāvokļa.

Vērsiet studentu uzmanību uz frāzi, ko uzrakstījāt uz tāfeles.

• Kas nāk jūsu prātā, kad domājat par drausmīgu briesmoni?

Atbildot uz šo jautājumu, studenti varētu minēt iedomātus radījumus. Ja viņi tādus min, paskaidrojiet, ka dažas īstas lietas var būt biedējošākas par iedomātiem radījumiem, jo tās var nodarīt ilgstošu kaitējumu. Dariet zināmu studentiem, ka Jēkabs lietoja frāzi „drausmīgais briesmonis”, lai raksturotu stāvokli, ar kuru mēs visi saskaramies, un mūžīgo kaitējumu, kas varēja no tā rasties. Palūdziet studentiem klusi pie sevis izlasīt 2. Nefija 9:10, meklējot Jēkaba aprakstītā briesmoņa divus raksturojošos elementus. Kad studenti dalās tajā, ko viņi ir atraduši, pierakstiet viņu atbildes uz tāfeles, kā tālāk parādīts:

Lai studentiem palīdzētu saprast Jēkaba lietotos terminus nāve un elle, paskaidrojiet, ka abi termini attiecas uz zināmu atšķirtības jeb atdalīšanas veidu. Kad Jēkabs lietoja vārdu nāve šajā sprediķī, viņš atsaucās uz „ķermeņa nāvi”, kas ir fiziskā ķermeņa atdalīšana no gara. Kad viņš lietoja vārdu elle, viņš atsaucās uz „gara nāvi”, kas ir cilvēka atšķiršana no Dieva klātbūtnes. Svētajos Rakstos šī atšķiršana bieži tiek saukta par „garīgo nāvi”.

Aiciniet studentus klusi pie sevis izlasīt 2. Nefija 9:6. Palūdziet viņiem sameklēt fiziskās nāves un garīgās nāves iemeslu.

• Kāds notikums atnesa mums visiem fizisko nāvi un garīgo nāvi? (Jums, iespējams, vajadzēs paskaidrot, ka Krišanas dēļ visi cilvēki ir padzīti no Dieva klātbūtnes un visi cilvēki galu galā fiziski nomirs.)

Paskaidrojiet, ka 2. Nefija 9:7–9, Jēkabs māca, kas ar mums notiktu, ja nebūtu Izpirkšanas, un Krišanas sekas paliktu uz visiem laikiem. Lai studentus sagatavotu šo pantu studēšanai, jūs varētu definēt dažus terminus 7. pantā: Kad Jēkabs runāja par „[pirmo] [sodu], kas nāca pār cilvēku”, viņš atsaucās uz Ādama un Ievas Krišanas sekām. Kad viņš runāja par „iznīcību”, viņš atsaucās uz mūsu mirstīgajiem ķermeņiem, kas nomirs. Kad viņš runāja par „neiznīcību”, viņš ar to domāja mūsu augšāmceltos ķermeņus, kas dzīvos mūžīgi.

Palūdziet kādam studentam skaļi izlasīt 2. Nefija 9:7–9. Aiciniet klases audzēkņus sameklēt frāzes, kas raksturo to, kas notiktu ar mūsu ķermeņiem un gariem, ja fiziskā un garīgā nāve paliktu uz visiem laikiem.

• Kas notiktu ar mūsu ķermeņiem, ja nebūtu Izpirkšanas?

• Kas notiktu ar mūsu gariem, ja nebūtu Izpirkšanas?

Lai uzsvērtu to, kāds būtu mūsu liktenis bez Jēzus Kristus veiktās Izpirkšanas, palūdziet kādam studentam izlasīt skaļi šo izteikumu, ko teicis elders D. Tods Kristofersons, no Divpadsmit apustuļu kvoruma.

„Ja mūsu atšķirtība no Dieva un mūsu fiziskā nāve būtu neatgriezeniska, tikumiskā rīcības brīvība neko nenozīmētu. Jā, mēs varētu brīvi izvēlēties, taču kāda tam būtu jēga? Vienalga kāda būtu mūsu rīcība, gala rezultāts vienmēr būtu tas pats — nāve bez jebkādas cerības uz augšāmcelšanos un nokļūšanu debesīs. Lai cik labi vai slikti mēs izvēlētos būt, mēs visi beigās kļūtu par „velna eņģeļiem” [2. Nefija 9:9.]” („Moral Agency”, Ensign, 2009. g. jūn., 50).

2. Nefija 9:10–26

Jēkabs māca, ka caur Izpirkšanu Glābējs izglābj mūs no Krišanas sekām un piedāvā mums piedošanu par mūsu grēkiem

Palūdziet studentiem vēlreiz izlasīt 2. Nefija 9:10.

• Saskaņā ar šo pantu, ko Dievs mums ir sagatavojis?

Uzsveriet, ka Jēkaba galvenais vēstījums šajā sprediķī ir tāds, ka Dievs ir sagatavojis „ceļu mūsu izglābšanai no … nāves un elles”. Šī izglābšana — no fiziskās un garīgās nāves, ko izraisīja Krišana — ir nodrošināta, pateicoties Jēzus Kristus Izpirkšanas upurim.

Sadaliet klases audzēkņus divās grupās. Aiciniet pirmo grupu klusi pie sevis izlasīt 2. Nefija 9:5, 19–21, meklējot upura, ko Glābējs nesa par mums, aprakstus. Aiciniet otro grupu klusi pie sevis izlasīt 2. Nefija 9:11–12, 15, 22, meklējot frāzes, kurās minēts, ka Jēzus Kristus izglābj mūs no fiziskās nāves. (Iespējams, būtu noderīgi šīs norādes uzrakstīt uz tāfeles.)

Kad studentiem ir bijis pietiekami laika šo rakstvietu izlasīšanai, uzdodiet pirmajai grupai šādus jautājumus:

• Ko Glābējs bija ar mieru izciest, lai varētu mūs izglābt no fiziskās un garīgās nāves? Kādus sev nozīmīgus aprakstus jūs atradāt?

• Jēkabs uzsvēra, ka Jēzus Kristus izcieta visu cilvēku sāpes. Ko tas nozīmē jums? Kā šīs zināšanas ietekmē jūsu sajūtas pret Glābēju? (Lai studentiem palīdzētu apdomāt Glābēja upura diženumu, jūs varētu uz brīdi apturēt pārrunas un uzsvērt, ka Glābējs izcieta visu uz Zemes dzīvojušo cilvēku un to, kas vēl dzīvos, sāpes. Lai studentiem palīdzētu apdomāt Glābēja upura personisko raksturu, apsveriet iespēju viņus aicināt uzrakstīt savus vārdus uz lappuses malas blakus 2. Nefija 9:21 par atgādinājumu, ka Glābējs izcieta viņu sāpes.)

Uzdodiet otrajai grupai šādus jautājumus:

• Kādas frāzes jūs atradāt, kurās minēts, ka Jēzus Kristus izglābj mūs no fiziskās nāves?

• Saskaņā ar 2. Nefija 9:22, kas tiks augšāmcelti un atvesti atpakaļ Dieva klātbūtnē?

Atsaucieties uz tāfeles iepriekš uzrakstīto frāzi „drausmīgais briesmonis”. Aiciniet studentus saviem vārdiem raksturot, ko Jēkabs mācīja par to, kā mēs varam tikt izglābti no šī „briesmoņa”. Pārliecinieties, ka studenti saprot, ka caur Izpirkšanu Jēzus Kristus izglābj visu cilvēci no fiziskās un garīgās nāves, ko izraisīja Krišana. Aiciniet kādu studentu uzrakstīt šo patiesību uz tāfeles.

Atgādiniet studentiem, ka papildus visas cilvēces izglābšanai no fiziskās un garīgās nāves, ko izraisīja Krišana, Jēzus Kristus var izglābt mūs no garīgās nāves, ko izraisa mūsu pašu grēki.

Paskaidrojiet, ka Jēkabs raksturoja to cilvēku stāvokli, kas nāk Dieva priekšā savos grēkos. Aiciniet studentus sameklēt šos aprakstus, kamēr kāds students skaļi nolasa 2. Nefija 9:15–16, 27.

• Kā Jēkabs raksturoja to cilvēku stāvokli, kas nāks Dieva priekšā savos grēkos?

Paskaidrojiet, ka Jēkabs arī raksturoja to cilvēku stāvokli, kas nāk Dieva priekšā šķīstībā. Aiciniet studentus sameklēt šos aprakstus, kamēr kāds students skaļi nolasa 2. Nefija 9:14, 18.

• Kā Jēkabs raksturoja to cilvēku stāvokli, kas nāks Dieva priekšā šķīstībā?

Norādiet, ka, lai gan izglābšana no Krišanas ir dāvana visai cilvēcei, mūsu izglābšana no mūsu grēku sekām daļēji ir atkarīga no mūsu vēlmēm un rīcības. Uz tāfeles uzrakstiet: Caur Jēzus Kristus veikto Izpirkšanu mēs varam pārvarēt savu grēku sekas, ja mēs …

Aiciniet kādu studentu skaļi izlasīt 2. Nefija 9:21, 23–24. Palūdziet klases audzēkņiem sameklēt frāzes, lai pabeigtu teikumu uz tāfeles.

• Saskaņā ar šiem pantiem, kā jūs pabeigtu šo teikumu? (Lai pabeigtu iepriekš doto teikumu, studentu atbildēm vajadzētu būt šādām: Caur Jēzus Kristus veikto Izpirkšanu, mēs varam pārvarēt mūsu grēku sekas, ja izrādām ticību Jēzum Kristum, nožēlojam grēkus, tiekam kristīti un izturam līdz galam. Viņiem daloties savās atbildēs, pabeidziet uz tāfeles doto teikumu.)

Pabeidziet šo stundu, izvēloties vienu no tālāk minētajām aktivitātēm. Abas aktivitātes ir izveidotas, lai palīdzētu studentiem pārdomāt, ko viņiem nozīmē Glābēja veiktā Izpirkšana, un dalīties savās sajūtās par Viņu.

1. Palūdziet studentiem pārskatīt 2. Nefija 9:1–22 un atrast visus pantus, kas sākas ar vārdu Ak. Aiciniet studentus izlasīt skaļi šo pantu pirmos teikumus.

   Aiciniet studentus uzrakstīt līdzīgus izteikumus savās Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatās vai klases pierakstu kladēs, raksturojot viņu personīgās pateicības sajūtas par Glābēju un Viņa upuri viņu labā. Palūdziet viņiem sekot Jēkaba paraugam, sākot katru izteikumu ar vārdu Ak un pabeidzot ar izsaukuma zīmi. Palūdziet dažiem studentiem piemēroti dalīties savos izteikumos. Pārliecinieties, ka viņi saprot, ka viņiem nav jājūtas spiestiem dalīties sajūtās vai pieredzēs, kas ir pārāk privātas vai personiskas.

2. Visi kopā klasē nodziediet garīgo dziesmu „Ak, tas ir brīnums man!” (Garīgās dziesmas, nr. 118, vai citu garīgo dziesmu par Jēzus Kristus veikto Izpirkšanu vai nolasiet jūsu izvēlētās dziesmas vārdus. Aiciniet studentus izvēlēties tās garīgās dziesmas rindiņas, kas atspoguļo viņu sajūtas pret Glābēju un Viņa Izpirkšanas upuri. Ļaujiet viņiem pastāstīt klases audzēkņiem par izvēlētajām rindiņām un paskaidrot iemeslus, kāpēc viņi tās augstu vērtē.

Komentāri un skaidrojumi

2. Nefija 9:7. Kas ir „bezgalīga grēku izpirkšana”?

Tālāk dotajos izteikumos elders Rasels M. Nelsons, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, paskaidro Izpirkšanas mūžīgo dabu un Glābēja unikālās spējas paveikt Izpirkšanu:

„Viņa Izpirkšana ir bezgalīga — bez beigām. [Skat. 2. Nefija 9:7; 25:16; Almas 34:10, 12, 14.] Tā arī bija bezgalīga tāpēc, ka visa cilvēce tiek izglābta no nebeidzamas nāves. Tā bija bezgalīga Viņa neaptveramo ciešanu dēļ. Tā bija bezgalīga laikā, jo izbeidza iepriekš veikto dzīvnieku upurēšanas simbolisko paraugu. Tā bija bezgalīga savā vērienā — tā tika izpildīta reizi par visām reizēm. [Skat. Ebrejiem 10:10.] Un Izpirkšanas žēlastība plešas ne tikai pār bezgalīgu skaitu cilvēku, bet arī pār bezgalīgu skaitu pasauļu, kuras Viņš ir radījis. [Skat. M&D 76:24; Mozus 1:33.] Tā bija bezgalīga, pārsniedzot jebkādu cilvēcisku mēru sistēmu vai mirstīgu saprašanu.

Jēzus bija vienīgais, kurš varēja paveikt tik bezgalīgu Izpirkšanu, jo Viņš piedzima mirstīgai mātei un nemirstīgam Tēvam. Pateicoties šai unikālajai pirmdzimtībai, Jēzus bija nebeidzama Būtne.” („The Atonement”, Ensign, 1996. g. nov., 35.)

„Saskaņā ar mūžīgo likumu, šai Izpirkšanai bija vajadzīgs personīgs upuris, kuru nes nemirstīga būtne, kas nav pakļauta nāvei. Tomēr Viņam ir jāmirst un atkal jāceļas Savā ķermenī. Glābējs bija vienīgais, kas to varēja paveikt. No Savas mātes Viņš iemantoja spēju mirt. No Sava Tēva Viņš ieguva spēju pārvarēt nāvi.” („Constancy amid Change”, Ensign, 1993. g. nov., 34.)

2. Nefija 9:7. Kādas būtu Krišanas sekas bez Izpirkšanas?

Elders D. Tods Kristofersons, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, paskaidroja, kāds būtu mūsu liktenis bez Jēzus Kristus veiktās Izpirkšanas:

„Tieši tā, kā nāve mūs nolemtu bojāejai un padarītu mūsu rīcības brīvību bezjēdzīgu, ja nebūtu Kristus veiktās pestīšanas, tāpat mūsu grēki un sliktās izvēles, bez Viņa labvēlības, atstātu mūs zudušus uz visiem laikiem. Nebūtu nekāda veida, kā pilnībā atgūties no savām kļūdām, un, būdami nešķīsti, mēs nekad nevarētu atkal dzīvot [Dieva] klātbūtnē.

… Mums ir vajadzīgs Glābējs, Starpnieks, kurš var pārvarēt mūsu grēku un kļūdu sekas, lai tām nevajadzētu būt liktenīgām. Tieši Kristus veiktās Izpirkšanas dēļ mēs varam atgūties no sliktām izvēlēm un būt taisnoti pēc likuma, it kā mēs nebūtu grēkojuši” („Moral Agency”, Ensign, 2009. g. jūn., 50).

2. Nefija 9:10. „Ak, cik liela ir mūsu Dieva labestība”

Prezidents Gordons B. Hinklijs pauda pateicību par Glābēja lomu Izpirkšanas paveikšanā:

„Paldies Dievam par Viņa mūžīgās ieceres brīnumu un majestātiskumu. Pateicieties Viņa Mīļajam Dēlam un slaviniet Viņu, kurš ar neaprakstāmām ciešanām atdeva Savu dzīvību uz Golgātas krusta, lai samaksātu mirstīgā grēka parādu. Tas bija Viņš, kurš ar Savu Izpirkšanas upuri sarāva nāves saites un ar dievišķu spēku triumfāli uzcēlās no kapa. Viņš ir mūsu Pestītājs, visas cilvēces Pestītājs. Viņš ir pasaules Glābējs. Viņš ir Dieva Dēls, mūsu glābšanas Gādnieks” („The Victory over Death”, Ensign, 1985. g. maijs, 51).

2. Nefija 9:22. „Lai visi varētu stāvēt Viņa priekšā”

Ādama un Ievas Krišanas dēļ visi cilvēki pamet Dieva klātbūtni. Jēzus Kristus veiktās Izpirkšanas dēļ visi cilvēki atgriezīsies Dieva klātbūtnē, lai tiktu tiesāti. Vairāk informācijas par šo tēmu skatiet šajos pantos: 2. Nefija 2:9–10; 9:15, 22, 38; Almas 11:43–44; 12:12–15, 24; 42:23; Helamana 14:15–17; 3. Nefija 26:4; Mormona 9:12–13.