128. stunda
3. Nefija 19. nodaļa
Ievads
Kad Glābējs bija pabeidzis Savu pirmo apmeklējumu pie nefijiešiem, ziņas par Viņa apmeklējumu izplatījās nefijiešu vidū visas nakts garumā. (Visi notikumi, kas pierakstīti 3. Nefija 11.–18. nodaļā, norisinājās vienas dienas laikā.) Visas nakts garumā ļaudis „ārkārtīgi pūlējās … lai viņi varētu no rīta būt tai vietā”, kur Glābējs atkal parādīsies (3. Nefija 19:3). No rīta divpadsmit mācekļi mācīja ļaudis un lūdza ar viņiem kopā. Jēzus Kristus parādījās un pavēlēja ļaudīm lūgt, kamēr Viņš lūdza Tēvu par viņiem. Pateicoties savai ticībai, divpadsmit mācekļi tika šķīstīti. Jēzus lūdza, lai mācekļi un visi tie, kas ticēja viņu vārdiem, tiktu vienoti ar Viņu un Viņa Tēvu.
Ieteikumi stundas mācīšanai
3. Nefija 19:1–14
Divpadsmit mācekļi kalpo ļaudīm tā, kā to pavēlēja Glābējs
Aiciniet studentus iztēloties — ko viņi darītu vai kā justos, ja zinātu, ka rītdien Jēzus ieradīsies templī (staba vai pilsētas centrā, vai kādā citā vietā, kur, lai nokļūtu, būtu jāpieliek zināmas pūles).
-
Kā jūs tur nokļūtu?
-
Ar ko jūs gribētu turp doties?
-
Ko jūs darītu, lai sagatavotos šai pieredzei?
Atgādiniet studentiem, ka Savas pirmās dienas apmeklējuma beigās Glābējs mudināja nefijiešu ļaudis doties mājās apdomāt un lūgt par Viņa mācībām, lai sagatavotos Viņa apmeklējumam nākamajā dienā (skat. 3. Nefija 17:3). Palūdziet studentiem patstāvīgi izlasīt 3. Nefija 19:1–3, meklējot nefijiešu reakciju uz Glābēja solījumu atgriezties nākamajā dienā. Kad studenti būs padalījušies tajā, ko atraduši, sniedziet 3. Nefija 19:4–8 kopsavilkumu, paskaidrojot, ka, tiklīdz nākamajā dienā ļaužu pulks bija sapulcējies, divpadsmit mācekļi to sadalīja divpadsmit grupās un sāka ļaudis mācīt. Kad ļaudīm tika norādīts nomesties ceļos lūgšanā, arī divpadsmit mācekļi lūdza un pēc tam mācīja ļaudīm tās pašas patiesības, kuras iepriekšējā dienā mācīja Jēzus. Tad mācekļi atkārtoti nometās ceļos lūgšanā.
Palūdziet kādam studentam nolasīt priekšā 3. Nefija 19:8–9. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, par ko mācekļi lūdza.
-
Kāda bija mācekļu lielākā vēlēšanās?
-
Pēc Glābēja aiziešanas divpadsmit mācekļi grasījās vadīt baznīcas lietas nefijiešu vidū. Kādēļ, jūsuprāt, viņiem kalpošanā bija nepieciešams Svētais Gars?
-
Par ko jūs visvairāk lūdzat savās lūgšanās?
-
Vai jūs lūdzat pēc Svētā Gara? Kāpēc — vai kāpēc ne?
Aiciniet kādu studentu nolasīt priekšā 3. Nefija 19:10–12. Kad students būs pabeidzis lasīt, paskaidrojiet, ka šī otrreizējā kristīšanās bija izņēmuma gadījums. Lai gan nefijieši iepriekš tika kristīti grēku nožēlošanai un bija cienīgi atrasties Jēzus Kristus klātbūtnē, Glābējs pavēlēja viņiem kristīties atkārtoti, jo Viņš no jauna izveidoja baznīcu.
Aiciniet kādu studentu nolasīt priekšā 3. Nefija 19:13–14. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, kādas svētības saņēma mācekļi savu taisnīgo vēlmju dēļ. Lai palielinātu studentu vēlmi pēc Svētā Gara ietekmes viņu dzīvē, veiciet šādu aktivitāti.
Sadaliet studentus pa pāriem. Palūdziet katram pārim savās pierakstu kladēs vai Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatās uzskaitīt, ko Svētais Gars dara to cilvēku labā, kuri dzīvo cienīgu dzīvi. Pēc tam aiciniet studentus salīdzināt savu uzskaitījumu sarakstu ar tālāk sniegto eldera Roberta D. Heilza, Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, izteikumu. (Pirms nodarbības pavairojiet šo izteikumu vai uzrakstiet to uz tāfeles.) Aiciniet studentus papildināt savu sarakstu ar jaunām idejām, kuras viņi atklās, lasot šo izteikumu.
„Svētais Gars … ir mūsu liecības par Tēvu un Dēlu avots. …
Svētais Gars mums ir nepieciešams kā pastāvīgs pavadonis, palīdzot mums veikt labākas izvēles no ikdienā piedāvātajām. … Svētā Gara sabiedrība sniegs viņiem [mūsu jauniešiem] spēku pretoties ļaunumam un, kad nepieciešams, nožēlot grēkus un atgriezties uz taisnās un šaurās takas. … Mums visiem ir nepieciešams stiprinājums, ko sniedz Svētais Gars. Svētā Gara dāvana palīdz ģimenes locekļiem izdarīt gudras izvēles — izvēles, kas viņiem palīdzēs kopā ar savām ģimenēm atgriezties pie sava Tēva Debesīs un Viņa Dēla, Jēzus Kristus, lai dzīvotu ar Viņiem mūžīgi.” („The Covenant of Baptism: To Be in the Kingdom and of the Kingdom”, Ensign, 2000. g., nov., 8.)
-
Kādā veidā jūsu uzskaitītās svētības ir noderīgas jauniešiem baznīcā?
Aiciniet studentus pārskatīt savu izveidoto svētību sarakstu un apdomāt, kas mums ir jādara, lai būtu šo svētību cienīgi. Palūdziet viņiem patstāvīgi izlasīt 3. Nefija 19:9, 13, meklējot principu par Svētā Gara ietekmes saņemšanu. Aiciniet studentus pierakstīt sameklēto principu. Palūdziet dažiem dalīties tajā, ko viņi ir pierakstījuši. (Studenti visdrīzāk būs atklājuši šādu principu: Mūsu taisnīgās vēlmes un lūgšanas var mums ļaut būt Svētā Gara piepildītiem.)
-
Kad jūsu taisnīgās vēlmes un lūgšanas ir jums palīdzējušas sajust Svētā Gara ietekmi?
Uz tāfeles uzrakstiet šādu nepabeigtu teikumu. Aiciniet studentus norakstīt šī teikuma sākumu un pabeigt to saviem vārdiem.
Es parādīšu Debesu Tēvam savu vēlmi pēc Svētā Gara klātbūtnes, kad …
3. Nefija 19:15–36
Glābējs parādās un lūdz, lai ļaudis tiktu šķīstīti caur savu ticību
Palūdziet kādam studentam nolasīt priekšā 3. Nefija 19:15–16. Norādiet to, ka, kamēr ļaudis bija nometušies ceļos, viņi piedzīvoja, kā Jēzus Kristus noskaita trīs atšķirīgas lūgšanas par Saviem mācekļiem un ļaužu pulku. (Paskaidrojiet, ka vēlāk stundas gaitā studenti studēs Glābēja trešo lūgšanu.)
Pirms nodarbības uz tāfeles uzrakstiet šādas Svēto Rakstu atsauces un jautājumus (vai sagatavojiet tos kā izdales materiālus katram studentam):
Ko jūs varat mācīties par lūgšanu no šiem pantiem?
Kā jūs varētu pielietot savās personiskajās lūgšanās to, ko esat iemācījušies no šiem pantiem?
Sadaliet klasi grupās pa trim studentiem katrā. (Ja jums ir maza klase, sadaliet studentus mazākās grupās.) Uzdodiet katram studentam vienas grupas ietvaros izlasīt vienu no uz tāfeles uzrakstītajiem pantiem. Dariet studentiem zināmu, ka viņiem visiem ir jābūt gataviem sniegt atbildes savās grupās uz jautājumiem, kas uzrakstīti uz tāfeles.
Pēc zināma laika palūdziet studentiem dalīties savās atbildēs uz jautājumiem ar pārējiem grupas locekļiem. Esiet gatavi atbildēt, ja studenti jautās, kādēļ mācekļi lūdza Glābēju (skat. 3. Nefija 19:18). Norādiet, ka šajā izņēmuma gadījumā mācekļi lūdza Jēzu Kristu, jo Viņš personiski bija klāt ar viņiem kā Tēva pārstāvis (skat. 3. Nefija 19:22).
Aiciniet kādu studentu nolasīt priekšā 3. Nefija 19:31–34. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi un apdomāt, kādēļ Glābēja lūgšana tik dziļi iespaidoja cilvēkus. Aiciniet dažus studentus pastāstīt, ko ir atraduši. Daloties savā starpā, studenti var apgūt daudzas patiesības, taču šī aktivitāte izcels divus principus, kurus viņi varētu atklāt studējot.
Uz tāfeles uzrakstiet: Pielietojot ticību Jēzum Kristum, …
Palūdziet studentiem patstāvīgi atkārtot 3. Nefija 19:28, meklējot, kā pabeigt uz tāfeles uzrakstīto teikumu. (Aiciniet studentus pierakstīt savas atbildes.) Viena no studentu iespējamām atbildēm varētu būt šāda: Pielietojot ticību Jēzum Kristum, mēs varam tikt šķīstīti.)
-
Ko nozīmē tikt šķīstītam? Kā ticības pielietošana Jēzum Kristum mums palīdz būt tīriem?
-
Kādā veidā mācekļi pielietoja ticību to notikumu laikā, kas ir pierakstīti 3. Nefija 19. nodaļā?
Lai palīdzētu studentiem saprast, ka mēs tiekam šķīstīti ar Svēto Garu, atgādiniet, ka mācekļi bija saņēmuši Svēto Garu un tika „piepildīti … ar uguni” (3. Nefija 19:13). Paskaidrojiet, ka frāze „piepildīti … ar uguni” ir simboliska, kas attiecas uz attīrīšanas svētībām caur Svētā Gara ietekmi.
Palūdziet studentiem vēlreiz patstāvīgi izlasīt 3. Nefija 19:23, 29, meklējot vēl citu svētību, kas tiek dota tiem, ar ko kopā ir Tā Kunga Gars. (Kad studenti būs izlasījuši, jūs varētu viņiem ieteikt izcelt abos pantos frāzi „lai mēs varētu būt viens.”)
-
Kā Jēzus Kristus un Tēvs ir viens? (Viņi ir atšķirīgas, taustāmas būtnes, taču viņi ir vienoti mērķī un doktrīnā. Viņi ir pilnīgi vienoti Debesu Tēva dievišķās glābšanas ieceres īstenošanā.)
-
Ko mums nozīmē — kļūt vienotiem ar Dievu Tēvu un Dēlu?
-
Ko mēs mācāmies no 3. Nefija 19:23,29 par to, kā mēs varam kļūt ar Viņiem vienoti? (Caur ticību mēs varam tapt šķīstīti un kļūt vienoti ar Jēzu Kristu, tāpat kā Viņš ir vienots ar Tēvu.)
Uzaiciniet kādu studentu nolasīt šo eldera D. Toda Kristofersona, Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, izteikumu. Palūdziet pārējiem audzēkņiem saklausīt, kā mēs varam būt vienoti ar Tēvu un Dēlu:
„Pilnīgu vienotību ar Tēvu Jēzus sasniedza, pakļaudams Sevi — kā miesu, tā garu — Tēva gribai. Viņa kalpošana vienmēr bija skaidra un mērķtiecīga, jo Viņam nebija tādu domu vai vēlmju, kas nebūtu saskaņā ar Tēvu un varētu novērst Viņa uzmanību no mērķa. Atsaucoties uz Savu Tēvu, Jēzus teica: „Kas Viņam labpatīk, to es daru vienmēr” (Jāņa 8:29). …
Protams, ka mēs nekļūsim ar Dievu un Kristu vienoti, ja vien mēs nepadarīsim Viņu gribu un interesi par mūsu lielāko vēlmi. Šādu pakļāvību nevar sasniegt dienas laikā, taču, ja mūsos ir šāda vēlme, tad caur Svēto Garu Tas Kungs laika gaitā mūs apmācīs, līdz varēs patiesi sacīt, ka Viņš ir mūsos, kā Tēvs ir Viņā.” („That They May Be One in Us”, Ensign, 2002. g. nov., 72, 73.)
Aiciniet studentus patstāvīgi izlasīt 3. Nefija 19:35–36 un apdomāt viņu pašu lūgšanu spēku. Apsoliet studentiem, ka mēs arī varam iegūt lielākas garīgās pieredzes un tuvināties tam, lai kļūtu vienoti ar Tēvu un Dēlu, ja mēs palielinām savu ticību un patiesi lūdzam pēc Svētā Gara klātbūtnes.
Komentāri un skaidrojumi
3. Nefija 19:10–13. No jauna kristīti
Prezidents Džozefs Fīldings Smits paskaidroja, kāpēc nefijiešiem bija nepieciešams atkārtoti tikt kristītiem:
„Nav nekā dīvaina tajā, ka, kad Tas Kungs ieradās pie nefijiešiem, Nefijs un visi pārējie tika atkārtoti kristīti, lai gan viņi jau bija kristīti iepriekš.
Pirms Kristus atnākšanas baznīca nefijiešu vidū nebija savā pilnībā un atradās zem Mozus likuma. Glābējs atjaunoja baznīcas pilnību un deva viņiem visus evaņģēlija priekšrakstus un svētības. Tādējādi tā īstenībā kļuva par jaunu organizāciju, un viņi tai pievienojās caur kristīšanos.
Mēs atrodamies līdzīgā stāvoklī šajā evaņģēlija laikmetā. Pravietis Džozefs Smits un Olivers Kauderijs tika kristīti, jo eņģelis Jānis Kristītājs viņiem to pavēlēja. Daži citi cilvēki tika kristīti, pirms baznīca tika organizēta. Taču dienā, kad tika organizēta baznīca, visi, kas bija kristīti iepriekš, tika atkārtoti nokristīti — nevis grēku piedošanai, bet lai pievienotos baznīcai. Abos gadījumos iemesls bija tas pats.” Abos gadījumos iemesls bija tas pats.” (Answers to Gospel Questions, apkop. Džozefs Fīldings Smits, jaun., 5. sēj. [1957–1966. g.], 3:205–206.)
3. Nefija 19:18, 22. „Viņi lūdza Jēzu”
No Svētajiem Rakstiem un pēdējo dienu praviešu mācībām mēs zinām, ka mums ir jāpielūdz tikai Dievs Tēvs un tikai Viņš jālūdz. Mums nav jālūdz Jēzus Kristus. Piemēram, Jēzus mācīja nefijiešiem: „Jums vienmēr būs lūgt Tēvu Manā Vārdā” (3. Nefija 18:19). Taču neilgi pēc tam, kad Glābējs to bija mācījis, Viņa nefijiešu mācekļi lūdza tieši Viņu (skat. 3. Nefija 19:18). Viņš teica, ka viņi tā darīja, jo Viņš bija ar viņiem (skat. 3. Nefija 19:22). Elders Brūss R. Makonkijs, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, paskaidroja, ka šis bija izņēmums — vienreizējs gadījums:
„Tam bija īpašs iemesls, kādēļ tas tika šajā izņēmuma gadījumā darīts. Jēzus jau viņiem bija mācījis lūgt Tēvu Viņa vārdā, ko viņi no sākuma arī darīja. … Jēzus stāvēja Viņu priekšā kā Tēva simbols. Redzot Viņu, tas bija tas pats, kas redzēt Tēvu; lūgt Viņu, bija tas pats, kas lūgt Tēvu. Tas bija īpašs un vienreizējs gadījums.” (The Promised Messiah [1978. g.], 560, 561.)