Almas 8

Ievads

Pēc tam, kad daudzi bija pieņēmuši Almas vēstījumu Zarahemlā, Gideonā un Melekā, Amonihas ļaudis noraidīja Almu un izraidīja viņu no savas pilsētas. Kamēr Alma bēdājās par šo ļaužu bezdievību, tas pats eņģelis, kas bija parādījies viņam un Mosijas dēliem, viņam parādījās vēlreiz. Eņģelis uzslavēja Almu par viņa uzticību un pavēlēja viņam atgriezties Amonihā. Alma uzticīgi paklausīja Tā Kunga pavēlēm, un Tas Kungs aicināja Amuleku, lai palīdzētu viņam šajā kalpošanā. Alma un Amuleks uzticīgi devās mācīt Amonihas ļaudis, piepildīti ar Svēto Garu un spēku darīt Tā Kunga darbu.

Ieteikumi stundas mācīšanai

Almas 8:1–6

Daudzi cilvēki Melekā pieņem Almas vēstījumu un top kristīti

Lūdziet studentus pacelt roku, ja viņiem ir kāds radinieks vai draugs, kurš ir kalpojis baznīcas misijā. Aiciniet divus vai trīs studentus dalīties pieredzē, kad viņa radinieks vai draugs ir viņam stāstījis par to, kā misionāri jūtas, kad viņu vēstījums tiek pieņemts. (Jūs varat arī apsvērt iespēju aicināt studentus pastāstīt par reizēm, kad kāds ir bijis atsaucīgs uz viņu centieniem dalīties ar evaņģēliju. Jūs varat dalīties arī pats ar savu pieredzi.)

Aiciniet studentus klusām izlasīt Almas 8:1–5. Lieciet viņiem atrast tās trīs pilsētas, kurās Alma bija sludinājis evaņģēliju. Uz tāfeles uzrakstiet šo pilsētu nosaukumus. (Zarahemla, Gideona un Meleka.)

Kādi bija Almas sludināšanas rezultāti šajās trīs pilsētās? (Jūs varat ierosināt sameklēt Almas 6.–8. nodaļu kopsavilkumus, lai palīdzētu viņiem atbildēt uz šo jautājumu.)

Norādiet, ka, lai gan šo pilsētu iedzīvotāji pieņēma Almas vēstījumu, viņa misionāra kalpošana nenotika bez grūtībām.

Almas 8:7–32

Pēc tam, kad Almu Amonihā atraidīja, Tas Kungs viņam pavēlēja atgriezties

Pajautājiet studentiem, vai viņu radinieki vai draugi, kas ir kalpojuši pilnlaika misijā, ir kādu reizi pieredzējuši, ka cilvēki noraida evaņģēlija vēstījumu. Apsveriet iespēju aicināt dažus studentus pastāstīt par to, kā viņu radinieki vai draugi ir reaģējuši uz šādām pieredzēm.

Aiciniet dažus studentus pēc kārtas skaļi nolasīt Almas 8:7–14. Mudiniet audzēkņus domāt par to, kā Alma varēja justies, kad viņš centās mācīt evaņģēliju Amonihas ļaudīm. Kad studenti lasa šos pantus, laiku pa laikiem apstādiniet viņus, lai atbildētu uz tamlīdzīgiem jautājumiem:

Ko šie panti vēsta pat Almas raksturu? (Skat. Almas 8:8–10.)
Kā jūs būtu reaģējuši uz tādu izturēšanos, kādu saņēma Alma? (Skat. Almas 8:11–13.)
Kādā ziņā Almas reakcija bija līdzīga vai atšķirīga no tā, kāda būtu jūsu reakcija līdzīgā situācijā? (Skat. Almas 8:14. Jūs varat ieteikt, ka Almas lēmums turpināt Tā Kunga darbu Ārona pilsētā demonstrēja, ka viņam bija ticība Tam Kungam un ka viņš nepadevās.)

Norādiet, ka, lai gan Almas lūgšanas par Amonihas ļaudīm bija dedzīgas (skat. Almas 8:10), uz viņa lūgšanām netika atbildēts tūlīt. (Daži cilvēki Amonihā nožēloja grēkus vēlāk. (Skat. Almas 14:1.)

Nolasiet šo Rasela M. Nelsona, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, izteikumu:

„Es atzīstu, ka reizēm dažas no mūsu dedzīgākajām lūgšanām šķietami netiek atbildētas. Mēs brīnāmies „Kāpēc?” Es zinu šo sajūtu! Es zinu šo brīžu bailes un asaras. Bet es arī zinu, ka mūsu lūgšanas nekad netiek ignorētas. Mūsu ticība nekad nav nenovērtēta. Es zinu, ka Visgudrā Debesu Tēva redzējums ir daudz plašāks par mūsu. Lai gan mēs zinām savas laicīgās problēmas un sāpes, Viņš zina par mūsu nemirstīgo progresu un potenciālu.” („Jesus Christ—the Master Healer”, Ensignvai Liahona, 2005. g. nov., 86.)

Ko elders Nelsons māca, kas var mums palīdzēt saglabāt ticību pat tad, kad uz mūsu taisnīgajām lūgšanām netiek atbildēts tajā pašā mirklī vai tādā veidā, kādā mēs esam cerējuši?

Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt Almas 8:14–17. Lūdziet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot mierinājuma vēstis eņģeļa vārdos un pavēlēs, kurām Almam varēja būt bijis grūti paklausīt.

Kā eņģeļa vārdi Almas 8:15 varēja būt par mierinājumu Almam? Kā eņģeļa vārdi varētu būt mierinoši jums?
Kāpēc šajā situācijā Almam varēja būt bijis grūti būt paklausīgam?

Lieciet studentiem izlasīt Almas 8:18, meklējot vārdus, kas raksturo, kā Alma reaģēja uz Tā Kunga pavēli atgriezties Amonihas pilsētā. (Jūs varat ierosināt, lai studenti atzīmē vārdu steidzīgi.)

Ko mēs varam mācīties par Almu no tā, ka viņš steidzīgi atgriezās Amonihā?

Nolasiet šo prezidenta Henrija B. Airinga, no Augstākā prezidija, izteikumu. Lūdziet studentus klausīties, ko viņi var iegūt, nevilcinoties uzklausot To Kungu:

„Lai cik liela būtu mūsu ticība paklausīt Dievam šajā brīdī, mums to vajadzēs nemitīgi stiprināt un pastāvīgi atsvaidzināt. Mēs to varam darīt, nolemjot tagad paklausīt ātrāk un daudz apņēmīgāk izturēt līdz galam. Mācīšanās sākt agri un būt nelokāmam — ir atslēgas garīgai sagatavotībai. …

…Mīlošais Debesu Tēvs un Viņa Mīļotais Dēls ir devis mums visu iespējamo palīdzību, lai mēs nokārtotu to dzīves pārbaudi, kas nolikta mūsu priekšā. Taču mums it jānolemj paklausīt un tad darīt to. Mēs veidojam ticību, lai nokārtotu paklausības pārbaudi laika gaitā un savās ikdienas izvēlēs. Mēs varam nolemt tagad bez vilcināšanās darīt, lai ko arī Dievs no mums neprasītu. Un mēs varam nolemt būt nelokāmi mazās pacietības pārbaudēs, kas veido ticību, kas nes mūs cauri lielākām pārbaudēm, kas noteikti būs.” („Spiritual Preparedness: Start Early and Be Steady”, Ensign, 2005. g. nov., 38, 40.).

Saskaņā ar prezidenta Airinga teikto, kas notiek ar mūsu ticību, kas mēs izvēlamies nevilcinoties paklausīt Tam Kungam?
Kad jūs esat jutuši, ka jūsu ticība Tam Kungam tiek stiprināta, pateicoties jūsu ātrajai un nelokāmajai paklausībai?

Katrā no šīm situācijām pajautājiet studentiem, kā paklausība bez vilcināšanās var viņus svētīt:

Kad jauna sieviete gatavojas doties uz skolu, viņas māte viņai lūdz uzvilkt pieticīgākus svārkus.
Intervijā ar savu bīskapu jauns priesteris tiek mudināt iegūt „Pildot savu pienākumu pret Dievu” atzinību.
Divi misionāri jūt iedvesmu savas ikdienas plānošanas laikā apmeklēt mazaktīvu ģimeni, kurā māte nav baznīcas locekle.

Paskaidrojiet, ka Tas Kungs svētīja Almu par viņa tūlītējo paklausību. Aiciniet trīs studentus klases priekā, lai izspēlētu lomās sarunu starp Almu un Amuleku Almas 8:19–26. Lieciet vienam studentam lasīt Almas vārdus, otrajam studentam Amuleka vārdus un trešajam studentam teksta daļu. Mudiniet studentus lasīt savas daļas ar tām emocijām, kuras, viņuprāt, juta Alma un Amuleks.

Pēc lomu lasījuma pajautājiet:

Kā Tas Kungs svētīja Almu par paklausību?
Kā Almas pieredze ar Amuleku ir rādītājs tam, ka Tas Kungs dzirdēja un atbildēja uz Almas lūgšanām? (Skat. Almas 8:10.)
Kādus principus mēs varam iemācīties no Almas pieredzes? (Studenti var ierosināt dažādus principus. Viena iespējamā atbilde ir kad mēs nevilcinoties reaģējam uz Tā Kunga vārdiem, Viņš mums palīdz paklausīt Viņa baušļiem.)

Aiciniet studentus klusām izlasīt Almas 8:27–32, meklējot papildu pierādījumus tam, ka, ja mēs esam uzticīgi un uzcītīgi, Tas Kungs mums palīdzēs būt paklausīgiem Viņa baušļiem.

Ar kādiem izaicinājumiem saskārās Alma un Amuleks, kad viņi devās mācīt ļaudis? (Skat. Almas 8:28–29. Ļaudis bija kļuvuši vēl bezdievīgāki, un Tas Kungs pavēlēja Almam un Amulekam aicināt tos nožēlot grēkus.)
Kā Tas Kungs palīdzēja Almam un Amulekam? (Skat. Almas 8:30–31. Viņi bija Svētā Gara piepildīti un saņēma dievišķu spēku, kas tos aizsargāja. Jūs varat ierosināt, lai studenti atzīmē šo svētību aprakstus savos Svētajos Rakstos.)
Kad jūs esat jutuši, ka Tas Kungs ir jums palīdzējis, kad jūs esat bijuši uzticīgi un uzcītīgi?

Aiciniet studentus pierakstīt šādu prezidenta V. Hantera izteikumu pierakstu kladēs vai Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatās:

„Neapšaubāmi visvairāk par visu citu Tas Kungs mīl nelokāmu apņēmību paklausīt Viņa padomam.” („Commitment to God”, Ensign, 1982. g. nov., 58.)

Tad dodiet viņiem dažas minūtes laika pierakstīt atbildi uz šādu jautājumu:

Ko jūs šodien darīsiet, lai parādītu savam Debesu Tēvam, ka jūs paklausīsiet Viņa padomam bez vilcināšanās un kalposiet Viņam uzticīgi un uzcītīgi?

Lieciniet par svētībām, kuras mēs saņemam, kad mēs uzticīgi ievērojam Tā Kunga padomu. Jūs varat arī dot studentiem iespēju dalīties savās liecībās par šo patiesību.

Komentāri un skaidrojumi

Almas 8:10. „Varena lūgšana”

Frāze „varena lūgšana” norāda uz spēcīgu, ticības pilnu sarunu ar Dievu. Elders Džozefs B. Virtlins, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, ierosina, kādos veidos mēs varam izvērtēt savas lūgšanas un censties uzlabot savu lūgšanu spēku:

„Vai es šodien varu lūgt apsvērt jūsu lūgšanu efektivitāti? Cik tuvi jūs jūtaties savam Debesu Tēvam? Vai jūs sajūtat, ka jūsu lūgšanas tiek atbildētas? Vai jūs sajūtat, ka laiks, kuru jūs veltāt lūgšanai, bagātina un pacilā jūsu dvēseli? Vai vēl ir kas jāpilnveido?

Ir daudz iemeslu, kāpēc mūsu lūgšanas zaudē spēku. Dažreiz tās kļūst par rutīnu. Mūsu lūgšanas kļūst tukšas, kad mēs sakām līdzīgus vārdus līdzīgos veidos atkal un atkal tik bieži, ka tas kļūst vairāk par atstāstīšanu nekā par sarunu. Tieši to Glābējs raksturoja kā „pļāpāšanu”. (Mateja 6:7). Viņš teica, ka šādas lūgšanas netiks uzklausītas. …

„Vai reizēm jūsu lūgšanas šķiet nemainīgas? Vai jūs kādreiz esat lūguši mehāniski, it kā jūsu izteiktie vārdi būtu izgriezti ar kādu iekārtu? Vai jums kādreiz lūdzot ir bijis garlaicīgi?

Lūgšanas bez nopietnas līdzdomāšanas nebūs cienīgas izpelnīties lielu uzmanību no mūsu Debesu Tēva. Kad jums šķiet, ka jūsu lūgšanas kļūst par rutīnu, atkāpieties un padomājiet. Uz brīdi pārdomājiet, par ko jūs tiešām esat pateicīgi.” („Improving Our Prayers”, [svētbrīža runa Brigama Janga universitātē, 2003. g. 21. janv.], 2, speeches.byu.edu).