75. stunda: Almas 9–10

75. stunda

Almas 9–10

Ievads

Almas un Amuleka sludināšanai Amonihas ļaudīm bija maz panākumu, jo Sātanam bija „liela vara pār ļaužu sirdīm” (skat. Almas 8:9). Daudzi no viņiem nocietināja savas sirdis pret evaņģēliju, un viņi pretojās Almas un Amuleka aicinājumam nožēlot grēkus. Neskatoties uz to, Alma un Amuleks ticības pilni aicināja viņus nožēlot grēkus, liecinot, ka, pateicoties tam, ka viņiem ir mācīta patiesība un viņi ir pieredzējuši Dieva spēku, Tas Kungs sagaida, lai viņi būtu taisnīgāki par lamaniešiem, kuriem nebija mācīta patiesība. Alma un Amuleks mācīja, ka, ja Amonihas ļaudis nenožēlos grēkus, viņi tiks iznīcināti. Viņi arī mācīja cilvēkiem, ka pestīšana ir iespējama tikai caur Jēzu Kristu.

Ieteikumi stundas mācīšanai

Almas 9

Alma brīdina Amonihas ļaudis nožēlot grēkus un sagatavoties Jēzus Kristus atnākšanai.

Piedāvājiet šādu scenāriju: Divi studenti ierodas skolā, un viņu skolotāji paziņo, ka viņiem ir jāpilda neplānots pārbaudes darbs. Pirmais students ir apmeklējis mācības katru dienu, bet otrais nebija skolā pēdējās divas nedēļas slimības dēļ.

Kurš students, jūsuprāt, labāk izpildīs pārbaudes darbu?

Aiciniet studentus pārskatīt Almas 9:1–7, meklējot vārdus un frāzes, kas norāda, cik labi Amonihas ļaudis saprata evaņģēliju un Dieva spēku. Aiciniet viņus pastāstīt par izlasīto.

Aiciniet dažus studentus pēc kārtas skaļi nolasīt Almas 9:8–13. Lūdziet pārējos audzēkņus meklēt vārdus un frāzes, kas norāda, vai šie cilvēki ir bijuši mācīti par evaņģēliju vai viņiem ir bijušas zināšanas par Dieva spēku. (Atbildēm būtu jāietver „jūs esat aizmirsuši” un „vai jūs neatminaties.”)

Vai Amonihas ļaudis kaut kad ir mācījušies par evaņģēliju vai viņiem tika mācīts par Dieva spēku?
Kas ir daži no iemesliem, kāpēc cilvēki, kuriem ir ticis mācīts evaņģēlijs, varētu aizmirst, ko viņi ir mācījušies, vai nav sapratuši, kas viņiem mācīts?

Aiciniet studentus pārskatīt Almas 8:9, 11; 9:5, 30 un 12:10–11, meklējot vārdus un frāzes, kas norāda uz to, kāpēc Amonihas ļaudis bija aizmirsuši vai nesaprata to, kas viņiem ticis mācīts. („Sātans bija ieguvis lielu varu pār [viņu] sirdīm; viņi nocietināja savas sirdis”; „viņi bija cietsirdīgi un stūrgalvīgi ļaudis”, „[viņu] sirdis bija ārkārtīgi nocietinātas pret Dieva vārdu”.)

Pārzīmējiet šo tabulu uz tāfeles, un lūdziet studentus to pārrakstīt savās pierakstu kladēs vai Svēto Rakstu studiju rokasgrāmatās. (Pārliecinieties, ka ir atstāta pietiekama vieta rakstīšanai.)

	Cilvēku garīgais stāvoklis	Ko Tas Kungs sagaidīja no ļaudīm, un ko Tas Kungs apsolīja ļaudīm
Lamanieši (Almas 9:14–17)
Amonihas ļaudis (Almas 9:18–24)

Sadaliet studentus pa pāriem. Lūdziet katram pārim aizpildīt tabulu, izmantojot Svēto Rakstu atsauces. Kad viņi ir aizpildījuši tabulu, lieciet studentiem zem savām tabulām vienā teikumā uzrakstīt, ko viņi ir iemācījušies. Palūdziet dažus dalīties, ko viņi ir uzrakstījuši. Studenti var sniegt citādu formulējumu, taču viņu atbildēm būtu jāatspoguļo šī patiesība: Tas Kungs gaida lielāku paklausību no tiem, kas ir saņēmuši zināšanas par evaņģēliju un tā svētības. Lai palīdzētu studentiem saprast, kā šis princips attiecas uz viņu dzīvi, uzdodiet šādus jautājumus:

Kāpēc, jūsuprāt, Tas Kungs no Amonihas ļaudīm sagaidīja vairāk?
Kāpēc ir taisnīgi, ka Tas Kungs sagaida vairāk no tiem, kas ir saņēmuši zināšanas par evaņģēliju un tā svētības?

Norādiet uz frāzi „Tā Kunga ļoti ieredzēta tauta” Almas 9:20. (Jūs varat ierosināt, lai viņi iezīmē šo frāzi.)

Kādā ziņā Baznīcas locekļi šodien ir „Tā Kunga ļoti ieredzēta tauta”?
Saskaņā ar Almas 9:19–23, kādas dāvanas un svētības pieredzēja nefijieši (tajā skaitā Amonihas ļaudis), jo viņi bija Tā Kunga derības tauta?
Kādas dāvanas un svētības jūs esat pieredzējuši tāpēc, ka esat Tā Kunga Baznīcas locekļi?
Ko Tas Kungs sagaida no mums par tām dāvanām un svētībām, kuras esam saņēmuši no Viņa?

Lieciet pusei audzēkņu individuāli studēt Almas 9:24–27 un otrai pusei individuāli studēt Almas 9:28–30. Lūdziet studentus sagatavoties saviem vārdiem pastāstīt viņiem uzdoto rakstvietu kopsavilkumu. Uzrakstiet šādus jautājumus uz tāfeles, lai viņiem palīdzētu sagatavot kopsavilkumus:

Kādus pierādījumus jūs redzat šajos pantus, ka Tas Kungs sagaida lielāku paklausību no tiem, kam ir bijušas lielākas zināšanas par evaņģēliju?

Par kādām svētībām Alma atgādināja ļaudīm, kuras viņi varētu saņemt?

Kas, saskaņā ar Almas vārdiem, cilvēkiem bija jādara, lai saņemtu šīs svētības?

Pēc tam, kad studentiem ir bijis pietiekami daudz laika lasīšanai, aiciniet vienu studentu no katras grupas nolasīt uzdoto rakstvietu kopsavilkumu. Tad pavaicājiet audzēkņiem:

Kādos veidos mēs varam palikt uzticīgi saņemtajai gaismai un zināšanām? (Studenti var ieteikt Svēto Rakstu studēšanu, pateicības paušanu Dievam par savām svētībām, regulāru liecināšanu, iknedēļas Baznīcas sanāksmju apmeklēšanu, dienasgrāmatas rakstīšanu, utt.)

Almas 10:1–12.

Amuleks uzklausa Tā Kunga aicinājumu un apliecina Almas dievišķo aicinājumu

Paskaidrojiet, ka pēc tam, kad Alma uzrunāja ļaudis, viņi bija dusmīgi un vēlējās iemest viņu cietumā. Amuleks drosmīgi uzrunāja cilvēkus un papildināja Almas liecību ar savu liecību. (Skat. Almas 9:31–34.) Apkopojiet Almas 10:1–4, paskaidrojot, ka Amuleks bija Nefija pēctecis. Viņš bija strādīgs vīrs, kas bija ieguvis ievērojamu labklājību. Viņš bija arī labi zināms, un viņš nebija „zemu vērtēts” savu daudzo radinieku un draugu vidū (skat. Almas 10:4). Tomēr viņš nedzīvoja saskaņā ar evaņģēlija patiesībām, kas viņam bija mācītas.

Kāpēc, jūsuprāt, Amulekam, kas bija labi zināms sabiedrībā, būtu bijis noderīgi pavadīt Almu?

Pajautājiet studentiem, kā viņi šorīt pamodās. (Piemēram, vai viņus pamodināja modinātājpulkstenis vai kāds ģimenes loceklis? Ja jums ir modinātājpulkstenis vai attēls ar modinātājpulksteni, apsveriet iespēju to parādīt.) Pajautājiet studentiem, cik daudziem zvans nozvana vairāk nekā vienu reizi, līdz viņi izkāpj no gultas.

Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt Almas 10:5–6. Lūdziet audzēkņus meklēt Amuleka atbildi uz garīgo „modinātājzvanu”, kuru viņš bija saņēmis no Tā Kunga.

Ko, jūsuprāt, Amuleks domāja, kad viņš teica — „es negribēju dzirdēt” un „es negribēju atzīt”?
Kādos veidos Tas Kungs mūs aicina? (Iespējamās atbildes var būt ar Svētā Gara pamudinājumu, caur norādījumu no vecākiem un Baznīcas vadītājiem un ar Baznīcas aicinājumiem.)

Aiciniet studentus klusām izlasīt Almas 10:7–10, meklējot galvenos akcentus Amuleka sākuma liecībā savai tautai.

Kā Amuleka pieredzes bija sagatavojušas viņu būt par otru Almas vēstījuma liecinieku Amonihas ļaudīm?
Kā, jūsuprāt, Amuleka lēmums paklausīt mainīja viņa dzīvi?

Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt Almas 10:11–12 un lūdziet pārējos audzēkņus klausīties, kādā veidā Amuleka lēmums paklausīt Tā Kunga aicinājumam ietekmēja citus. Aiciniet viņus pastāstīt par dzirdēto.

Uz tāfeles uzrakstiet šādu principu: Kad mēs dzirdam un paklausām Tā Kunga aicinājumam, mēs un citi saņemam svētības. (Jūs varat ierosināt, lai studenti pieraksta šo principu līdzās Almas 10:11–12.) Lai palīdzētu studentiem sajust šī principa patiesumu un nozīmi, pajautājiet:

Kad jūs esat sajutuši, ka esat tikuši svētīti par to, ka paklausījāt Tā Kunga aicinājumam?
Kā jūs esat redzējuši, ka citi saņem svētības, pateicoties tam, ka jūs vai kāds cits atsaucāties uz Tā Kunga aicinājumu?
Kā šīs pieredzes ietekmē jūsu vēlmi vēlēties uzklausīt un paklausīt Tā Kunga aicinājumiem?

Almas 10:13–32

Amuleks atbild tiem, kas nostājas pret viņu, un pārliecina ļaudis nožēlot grēkus

Uz tāfeles uzrakstiet šādas frāzes:

Kļūtu dusmīgs un sāktu aizstāvēties
Apšaubītu padoma nozīmīgumu
Kritizētu cilvēku, kurš deva padomu
Iebilstu vai apstrīdētu padomu
Pazemīgi uzklausītu un paklausītu

Lūdziet studentus klusām pārdomāt, kura frāze uz tāfeles visprecīzāk atbilst tam, kā viņi reaģētu, ja vecāki vai baznīcas vadītāji palabotu viņu vai lūgtu viņiem mainīt kaut ko no tā, ko viņi dara.

Kādi iemesli ir tam, ka cilvēki varētu atbildēt uz labojumiem šādos veidos?

Uz tāfeles uzrakstiet šīs Svēto Rakstu atsauces: Almas 9:2–3; Almas 9:4–5; Almas 10:13, 16–17; Almas 10:24, 28–30

Aiciniet studentus izvēlēties vienu no uz tāfeles uzrakstītajām rakstvietām, lai to individuāli studētu. Lūdziet viņus meklēt, kā šī rakstvieta raksturo Amonihas tautas reakciju uz Almas un Amuleka vēstījumu. Lūdziet viņus arī meklēt frāzi uz tāfeles, kas visprecīzāk raksturo tautas reakciju. Pēc pietiekama laika lūdziet studentus paskaidrot, kura no piecām uz tāfeles uzrakstītajām atbildēm vislabāk atbilst tai rakstvietai, kuru viņi studēja.

Kāpēc pirmās četras uz tāfeles uzrakstītās atbildes ir garīgi bīstamas?

Aiciniet dažus studentus pēc kārtas skaļi nolasīt Almas 10:19–23. Mudiniet viņus meklēt, ko Amuleks mācīja par grēka sekām un taisnīgo izraidīšanu.

Lai palīdzētu studentiem apdomāt, kādas iznīcinošas sekas ir tam, ka mēs nenožēlojam grēkus, izlasiet šo prezidenta Gordona B. Hinklija izteikumu:

„Visur ir tik daudz ļaunuma. Kārdinājums, ar visu tā tīkamo satraukumu, ir mums visapkārt. Diemžēl dažus mēs zaudējam šiem iznīcinošajiem spēkiem. Mēs skumstam par katru, kurš ir zudis. Mēs cenšamies viņiem palīdzēt, glābt viņus, bet pārāk daudzos gadījumos mūsu centieni palīdzēt tiek atraidīti. Traģisks ir tas ceļš, pa kuru viņi iet. Tas ir ceļš, kas ved uz iznīcību.” („My Testimony”, Ensign, 2000. g. maijs, 69.)

Kādas ir dažas no tām iznīcinošajām sekām, kuras piedzīvo cilvēki personīgi vai cilvēku grupas, kad viņi nepaklausa Dieva baušļiem?

Ja pietiek laika, aiciniet studentus uzrakstīt atbildes uz šādiem jautājumiem:

Kā jūs var svētīt patiesības, kuras jūs esat iemācījušies šodienas stundā?

Komentāri un skaidrojumi

Almas 9:19–23. „Pēc tam, kad viņiem bijis tik daudz gaismas un tik daudz zināšanu, dotu tiem”

Amonihas ļaudis saskārās ar lielākām savas bezdievības sekām nekā lamanieši, jo Amonihas ļaudīm bija lielākas zināšanas par evaņģēliju. Šis māsas Šerijas L. Djū, kura kalpoja Palīdzības biedrības vispārējā prezidijā, izteikums ir teikts baznīcas sievietēm, bet tas attiecināms uz visiem baznīcas locekļiem:

„Mēs esam unikālas. Mēs esam unikālas, pateicoties savām derībām, mūsu garīgajām privilēģijām un pienākumiem, kas uz tām attiecas. Mēs esam apdāvinātas ar spēku, un mums ir Svētā Gara dāvana. Mums ir dzīvais pravietis, kas mūs vada, priekšraksti, kas saista mūs ar To Kungu un citu ar citu, un priesterības spēks, kas ir starp mums. Mēs saprotam, kur mēs atrodamies lielajā laimes iecerē. Un mēs zinām, ka Dievs ir mūsu Tēvs un ka Viņa Dēls ir mūsu uzticamais Aizstāvis.

Līdz ar šīm privilēģijām nāk arī liela atbildība, jo „kam daudz tiek dots, no tā daudz tiek prasīts.” (M&D 82:3.)” („We Are Women of God”, Ensign, 1999. g. nov., 98.)

Almas 10:6–11. Tā Kunga aicinājuma uzklausīšana nes svētības citiem

Prezidents Tomass S. Monsons dalījās kādā stāstā, kas parāda, cik svarīgi ir sekot Svētā Gara iedvesmai:

„Kādā vēlā pēcpusdienā es peldēju „Deseret” baseinā, lūkojoties griestos, kamēr metru pēc metra peldēju uz muguras. Klusi, taču tik skaidri, manā prātā ienāca doma: „Te nu tu peldi gandrīz bez piepūles, laikā, kad tavs draugs Stens vārgst slimnīcas gultā, nespēdams pakustēties.” Es jutu šo pamudinājumu: „Dodies uz slimnīcu un dod viņam svētību.”

„Es pārstāju peldēt, apģērbos un steidzos uz Stena palātu slimnīcā. Viņa gulta bija tukša. Medmāsa pateica, ka viņš savā ratiņkrēslā bija pie baseina un gatavojās terapijai. Es steidzos uz turieni, un tur bija Stens viens pats pie pašas dziļākās baseina daļas malas. Mēs sasveicinājāmies viens ar otru un atgriezāmies viņa palātā, kur es viņam devu svētību.

Lēni, taču pārliecinoši Stena kājās atgriezās spēks un kustību spēja. …

Baznīcas sanāksmēs Stens bieži runā un stāsta par Tā Kunga labestību pret viņu. Dažiem viņš atklāj tās drūmās, depresijas radītās domas, kas nomāca viņu tajā pēcpusdienā, kad viņš sēdēja savā ratiņkrēslā pie baseina malas, domādams, ka viņš ir nolemts izmisuma pilnai dzīvei. Viņš stāsta, kā viņš apsvēra šo variantu. Būtu bijis tik viegli ievirzīt nīstamo ratiņkrēslu klusajos dziļā baseina ūdeņos. Tad dzīve būtu beigusies. Taču tieši tajā mirklī viņš ieraudzīja mani, savu draugu. Tajā dienā Stens burtiski iemācījās, ka mēs nestaigājam vieni. Arī es tajā dienā apguvu mācību: Nekad, nekad, nekad neatlieciet sekošanu pamudinājumam.” („The Spirit Giveth Life”, Ensign, 1985. g. maijs, 70.)

Almas 10:22–23. „Taisno ļaužu lūgšanas”

Ievērojiet, kāda ietekme bija taisno ļaužu lūgšanām uz Amonihas ļaudīm. Vēlāk taisno ļaužu lūgšanas arī atturēja nefijieši no iznīcības virsnieka Moronija un Samuēla-lamanieša dienās (skat. Almas 62:40; Helamana 13:12–14).

Prezidents Spensers V. Kimbals par lūgšanām, kas izskan mūsu dienās, teica šādi:

„Ir tik daudz godājamu un uzticīgu cilvēku, kas dzīvo saskaņā ar visiem baušļiem un kuru dzīves un lūgšanas pasargā pasauli no iznīcības.” („Voices of the Past, of the Present, of the Future”, Ensign, 1971. g. jūn., 16.)

Tiklīdz taisnīgie tika iznīcināti vai aizgāja no Amonihas, taisnīgo lūgšanas par pilsētas glābšanu apsīka, un lamanieši iznīcināja „katru dzīvo amonihiešu dvēseli” (Almas 16:9).