76. stunda: Almas 11

76. stunda

Almas 11

Ievads

Kad Alma un Amuleks turpināja mācīt Amonihas ļaudis, jurists vārdā Zīzroms piedāvāja Amulekam naudu, lai viņš noliegtu Dieva eksistenci. Zīzroms arī mēģināja sagrozīt Amuleka vārdus un apšaubīt viņa mācības par Jēzu Kristu. Kad Amuleks aizstāvējās pret Zīzroma mēģinājumiem notvert viņu lamatās, viņš liecināja, ka pestīšana no grēkiem nāk tikai caur Jēzu Kristu. Amuleks arī liecināja, ka visa cilvēce taps augšāmcelta un tiks atvesta „un apsūdzēta Dēla Kristus un Dieva Tēva un Svētā Gara … tiesas priekšā” tiesas dienā (Almas 11:44).

Ieteikumi stundas mācīšanai

Almas 11:1–25

Amuleks noraida Zīzroma kārdinājumu noliegt Dieva eksistenci

Lūdziet studentus domāt par kaut ko viņiem piederošu, kas ir tik vērtīgs, ka to nekad nepārdotu. Aiciniet dažus studentus pastāstīt, par ko viņi domāja un kāpēc šīs lietas viņiem ir tik vērtīgas.

Paskaidrojiet, ka Almas 11 turpinās pieraksts par Almas un Amuleka mācībām Amonihas ļaudīm. Kad Amuleks mācīja, viņu konfrontēja jurists vārdā Zīzroms, kurš viņam piedāvāja naudu apmaiņā pret ko tādu, kas Amulekam bija ļoti vērtīgs.

Aiciniet studentus pētīt Almas 11:21–22, lai uzzinātu, cik lielu naudu Zīzroms piedāvā Amulekam un kāpēc. Aiciniet viņus pastāstīt, ko ir atraduši.

Norādiet, ka Mormona paskaidrojums par nefijiešu monetāro sistēmu Almas 11:4–19 palīdz mums saprast Zīzroma kukuļa apmēru. Palīdziet studentiem saprast, ka ontija bija sudrabs ar vislielāko vērtību (skat. Almas 11:6, 11–13). Vienas ontijas vērtība bija pielīdzināma aptuveni vienas nedēļas tiesneša algai (skat. Almas 11:3, 11–13), kas nozīmē, ka sešas ontijas bija pielīdzināmas aptuveni sešu nedēļu tiesneša algai.

Kāpēc Zīzroma piedāvājums dažiem cilvēkiem varētu šķist vilinošs?

Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt Almas 11:23–25.

Ko Amuleka atbilde liecina par viņu?
Saskaņā ar Almas 11:25, ko Zīzroms plānoja darīt, ja Amuleks pieņemtu viņa piedāvājumu? Kā tas ir pielīdzināms tam, ko Sātans dara, kad cilvēki ļaujas viņa kārdinājumiem?

Lai palīdzētu studentiem noteikt, kā Amuleks spēja pretoties Zīzroma piedāvājumam, uzrakstiet uz tāfeles šādu izteikumu: Es ….. neko, kas ir pret Tā Kunga Garu.

Aiciniet kādu studentu nolasīt Almas 11:22. Lūdziet audzēkņus meklēt, kādu vārdu Amuleks izmantoja, lai pabeigtu šo izteikumu.

Kādus vēl vārdus mēs varētu likt tukšajā vietā, kas varētu mums palīdzēt paļauties uz Svēto Garu, lai turētos pretī kārdinājumam? („Darīt”, „domāt” vai „skatīties”.)

Lūdziet studentus, balstoties uz Almas 11:22, noteikt principu, kas var viņiem palīdzēt atcerēties, kā viņi var pārvarēt kārdinājumu. Lai gan studentu atbildes var atšķirties, viņiem vajadzētu paust šādu principu: Kad mēs paļaujamies uz Svēto Garu, mēs varam pārvarēt kārdinājumu. (Jūs varat ierosināt studentiem pierakstīt šo principu savos Svētajos Rakstos līdzās Almas 11:22.)

Kā, jūsuprāt, tas, ka esam jūtīgi uz Svētā Gara pamudinājumiem, var mums palīdzēt pārvarēt kārdinājumu?

Izlasiet šo prezidenta Boida K. Pekera, no Divpadsmit apustuļu kvorumu, izteikumu:

„Ja jūs darāt to, ko jums nevajadzētu darīt, vai ja jūs draudzējaties ar cilvēkiem, kuri jūs velk prom nepareizā virzienā, tas ir laiks aizstāvēt savu neatkarību, savu rīcības brīvību. Klausieties Gara balsī, un jūs nevarēs aizvest nepareizā virzienā.

… Kā Tā Kunga kalps es apsolu, ka jūs būsiet pasargāti un aizsargāti no pretinieka uzbrukumiem, ja jūs uzklausīsiet pamudinājumus, kas nāk no Svētā Gara.” („Counsel to Youth”, Ensign vai Liahona, 2011. g. nov., 18.)

Lai palīdzētu studentiem saprast un just, cik svarīgi ir sekot Svētā Gara pamudinājumiem, uzdodiet šādus jautājumus:

Kādas ir dažas no situācijām, kurās jaunieši varētu tikt pamudināti rīkoties pretēji savām liecībām?
Ko jūs darāt, lai paļautos uz Svēto Garu? Kā tas jums palīdz?
Kad Svētais Gars ir jums palīdzējis pārvarēt kārdinājumu?

Nākamajā reizē, kad studenti tiek kārdināti ielaisties kompromisā ar savu pārliecību, mudiniet viņus pielietot to, ko viņi ir iemācījušies, atceroties Amuleka piemēru. Lieciniet, ka, dzīvojot tā, lai būtu Svētā Gara sadraudzības cienīgi, viņi var piedzīvot lielāku pārliecību pastāvēt par patiesību un pārvarēt kārdinājumus.

Almas 11:26–40

Amuleks liecina par Dieva Dēlu un pārvar Zīzroma mēģinājumus apšaubīt viņa vārdus

Pajautājiet studentiem, vai kāds kādreiz ir apšaubījis vai oponējis viņu pārliecībai ar argumentiem vai maldināšanu. Aiciniet vienu vai divus studentus dalīties savās pieredzēs.

Paskaidrojiet, ka pēc tam, kad Zīzromam neizdevās likt Amulekam noliegt Dieva eksistenci, viņš mainīja savu taktiku un sāka uzbrukt Amuleka ticībai Jēzum Kristum.

Aiciniet dažus studentus pēc kārtas skaļi nolasīt Almas 11:26–35. Lūdziet audzēkņus meklēt, kāda veidā Zīzroms centās sagrozīt Amuleka vārdus. Lūdziet studentus pastāstīt, ko viņi ir atklājuši. Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt Almas 11:36–37. Lūdziet audzēkņus atzīmēt, kā Amuleks izlabo Zīzroma nepatiesās mācības. Aiciniet studentus meklēt zemteksta piezīmi 34a. (Jūs varat ierosināt, lai studenti atzīmē zemteksta piezīmi 34a savos Svētajos Rakstos.) Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt Helamana 5:10–11.

Kāpēc ir neiespējami tikt izglābtiem savos grēkos? Kāda ir atšķirība starp tikt izglābtam savos grēkos un tikt izglābtam no saviem grēkiem?

Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt Almas 11:40. Paskaidrojiet, ka šis pants ietver principu, kas mums ir jāievēro, lai mēs tiktu izglābti no saviem grēkiem. Uz tāfeles uzrakstiet šo principu: Kad mēs ticam Jēzum Kristum, mēs varam tikt pestīti no saviem grēkiem.

Ko jums nozīmē ticēt Jēzum Kristum?
Kāpēc mums ir jātic Jēzum Kristum, lai tiktu izglābti no saviem grēkiem?

Lai palīdzētu studentiem saprast, kā ticība Jēzum Kristum ved uz pestīšanu caur grēku nožēlošanu, izlasiet šādu prezidenta Dītera F. Uhtdorfa, no Augstākā prezidija, izteikumu:

„Lai nožēlotu grēkus, mums ir nepieciešama stipra ticība Kristum. Mūsu ticībai ir jāietver „pareiza izpratne par [Dieva] raksturu, pilnību un īpašībām.” (Lectures on Faith [1985], 38.) Ja mēs ticam, ka Dievs zina visu, ka Viņš ir mīlošs un žēlsirdīgs, mēs nešaubīgi spēsim uzticēties Viņam mūsu pestīšanai. Ticība Kristum mainīs tās mūsu domas, uzskatus un uzvedību, kas nav saskaņā ar Dieva gribu.” („Point of Safe Return”, Ensign vai Liahona, 2007. g. maijs, 100.)

Sadaliet studentus pāros. Lūdziet katram pārim pēc kārtas paskaidrot viens otram, kā viņi atbildētu, ja kāds jaunāks cilvēks viņiem uzdotu līdzīgus jautājumus. (Jūs varat uzrakstīt šos jautājumus uz tāfeles.)

Kāpēc man vajag ticēt Jēzum Kristum, lai nožēlotu grēkus un taptu izglābts no saviem grēkiem?
Kā ticība Jēzum Kristum ir jums palīdzējusi nožēlot grēkus?

Lieciniet, ka, esot ar ticību Jēzum Kristum, mēs varam nožēlot grēkus, tapt izglābti no saviem grēkiem un saņemt mūžīgo dzīvi.

Almas 11:41–46

Amuleks māca par augšāmcelšanos un visas cilvēces tiesu

Lai palīdzētu studentiem apsvērt, kāpēc ir svarīgi zināt, ka galu galā mēs tiksim augšāmcelti un tiesāti, pajautājiet:

Kādā ziņā cilvēki varētu dzīvot citādi, ja viņi ticētu, ka nav dzīves pēc nāves?

Uzrakstiet uz tāfeles vārdus Augšāmcelšanās un Tiesa. Aiciniet studentus klusi pētīt Almas 11:41–45, meklējot visu iespējamo informāciju par augšāmcelšanos un tiesu. Kad studenti atbild, ko viņi ir atraduši, uz tāfeles uzrakstiet viņu atbildes. Pārliecinieties, ka viens no izteikumiem, kas uzrakstīts uz tāfeles, vēsta patiesību, ka visi cilvēki, kas dzīvo uz Zemes, galu galā tiks augšāmcelti. Norādiet uz vienkāršo augšāmcelšanās definīciju Almas 11:45: „tie vairs nevarētu mirt; to gariem apvienojoties ar viņu ķermeņiem.” (Jūs varat mudināt studentus atzīmēt šo izteikumu.) Pēc tam, kad studenti ir pastāstījuši, ko viņi ir iemācījušies, jūs varat ierosināt, lai viņi savu Svēto Rakstu lappuses augšmalā uzraksta: Caur Jēzus Kristus Izpirkšanu, visi tiks augšāmcelti un tiesāti saskaņā ar saviem darbiem.

Kura no uz tāfeles uzrakstītajām patiesībām jūs motivē sagatavoties satikt Dievu?
Kāpēc patiesības par augšāmcelšanos taisnīgajiem sniedz mieru un cerību?

Aiciniet studentus klusi izlasīt Almas 11:46, meklējot Amuleka mācību ietekmi uz Zīzromu.

Kāpēc, jūsuprāt, kāds tā varētu reaģēt uz Amuleka mācībām?
Kuras no Almas mācībām Almas 11:41–45, jūsuprāt, varētu uztraukt Zīzromu? Kāpēc?

Lieciniet, ka, pateicoties Jēzus Kristus Izpirkšanai, visi cilvēki taps augšāmcelti un stāsies Dieva priekšā, „lai tiktu tiesāti saskaņā ar viņu darbiem” (Almas 11:44). Dodiet studentiem laiku pārdomāt, ko viņi šodien ir iemācījušies un kā tas ir attiecināms uz viņiem. Tad lieciet viņiem savās pierakstu kladēs vai Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatās pierakstīt atbildes uz šādiem jautājumiem. (Jūs varat uzrakstīt šos jautājumus uz tāfeles.)

Kā jūs jūtaties, kad domājat par to, ka tapsiet augšāmcelti un tiesāti?
Kas jums ir jādara, lai sagatavotos stāties Dieva priekšā?
Kā jūsu ticība tam, ka jūs tapsiet augšāmcelti un tiesāti, ietekmē to, kā jūs izvēlaties dzīvot katru dienu?

Komentāri un skaidrojumi

Almas 11:28. Vai ir vairāk nekā viens Dievs?

Pēdējo dienu svēto mācība par Dievību (ka Tēvs, Dēls un Svētais Gars ir trīs atsevišķas personas, kas ir pilnīgi vienoti mērķī un mācībā) ir nonākusi mūsdienu kristīgās pasaules krustugunīs. Kristieši, kuru pieņēmums par Dievu sakņojas ceturtā un piektā gadsimta pārliecībā par Trīsvienības mācību (ka Tēvs, Dēls un Svētais Gars nav atsevišķas būtnes), bieži uzdod jautājumus mūsu baznīcas locekļiem par mūsu unikālo pieņēmumu par Dievu. Jautājums, kas tiek uzdots un uz to sniegtās atbildes Almas 11:28–33, ir arī daudziem licis apšaubīt baznīcas mācību par Dievību, kas izklāstīta atjaunotajā baznīcā. Rojs V. Doksejs, Divpadsmit apustuļu biroja asistents un Brigama Janga universitātes Reliģisko norādījumu goda dekāns, paskaidroja iespējamo iemeslu Amuleka atbildei, ka ir tikai viens Dievs:

„Vai ir vairāk nekā viens Dievs? Šo jautājumu bieži uzdod pēc Almas 11. nodaļas izlasīšanas, kurā kritiķis Zīzroms cīnās ar misionāru Amuleku. …

Lai saprastu Amuleka izteikumu, [ka ir tikai viens patiesais un dzīvais Dievs], mums ir jāsaprot viss konteksts. Lielākajā vēstures daļā daudzi israēlieši (nefijiešu senči) dedzīgi pieņēma neskaitāmos ēģiptiešu un kanaāniešu pagānu dievus. Lai gan Mormona Grāmata klusē par konkrētiem Amonihas pilsētas, kurā dzīvoja Zīzroms, ļaužu atkrišanas uzskatiem, ir skaidrs, ka daži atkritušie nefijieši Almas dienās piekopa elkdievību — tāpat kā to bija darījuši viņu israēliešu priekšteči. Kad Alma, Amuleka misijas pārinieks, bija augstākais soģis, kā arī augstais priesteris baznīcā, viņš palīdzēja izveidot stipru un uzticīgu baznīcas locekļu grupu. Neskatoties uz to, „tie, kas nepiederēja pie baznīcas, nodevās burvestībām un elku pielūgšanai”. (Almas 1:32.) Atkrišana bija tāda problēma, ka Alma vēlāk atteicās no sava soģa amata, „lai viņš pats varētu iet starp saviem ļaudīm jeb starp Nefija ļaudīm, lai viņš varētu sludināt Dieva vārdu tiem”. (Almas 4:19.)

Būdams misionārs, Alma atklāja, ka daudzi cilvēki nodevās elkdievībai. Viņš, piemēram, atklāja, ka Zorama pilsētas ļaudis „sagroza Tā Kunga ceļus un ka Zorams, kas bija viņu vadonis, aizvilina ļaužu sirdis zemoties mēmiem elkiem”. (Almas 31:1.)

Lūk, tas ir konteksts, kādā notika Almas un Amuleka diskusija ar Zīzromu. Skatot to šādā gaismā, Amuleka atbilde bija pilnībā saprotama un, protams, pareiza: ir tikai viens „patiesais un dzīvais Dievs”, — kas nedala Savu dievišķību ar pulku viltus dieviem, kurus izgudrojis cilvēks.” („I Have a Question”, Ensign, 1985. g. aug., 11.)

Elders Džefrijs R. Holands paskaidroja, kā un kāpēc pēdējo dienu svēto pārliecība par Dievību atšķiras no tradicionālās kristiešu pārliecības par Trīsvienību:

„Mūsu pirmais un vissvarīgākais ticības apliecinājums Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcā ir: „Mēs ticam Dievam, Mūžīgajam Tēvam, un Viņa Dēlam, Jēzum Kristum, un Svētajam Garam” [Ticības apliecinājumi 1:1]. Mēs ticam, ka šīs trīs dievišķās personas, kas rada vienu Dievību, ir vienotas mērķī, veidā, liecībā, misijā. Mēs ticam, ka Viņi ir piepildīti ar to pašu dievišķo žēlastības un mīlestības, taisnīguma un labvēlības, pacietības, piedošanas un grēku piedošanas sajūtu. Es domāju, ir pareizi teikt, mēs ticam, ka Viņi ir Viens ikvienā nozīmīgā un mūžīgā aspektā, kuru varam iedomāties, izņemot tajā, ka Viņi ir trīs personas, kas apvienotas vienā būtnē. Svētajos Rakstos nekad nav bijis rakstīts par trīsvienību tāpēc, ka tā nav patiesība. …

325. gadā pēc Kristus romiešu imperators Konstantīns sasauca Nīkajas padomi, lai — starp citiem jautājumiem — pārrunātu samilzušo jautājumu par Dieva dēvēšanu par „trīsvienību vienotībā”. Tas, kas radās no šo garīdznieku, filozofu un baznīcas augsto amatpersonu sakaitētajiem strīdiem, kļuva zināms (pēc vēl 125 gadiem un 3 lielām padomēm) [Konstantinopolē, 381. g. pēc Kristus; Efezā 431. g. pēc Kristus; Kaldejā, 451. g. pēc Kristus] kā Nīkajas ticības apliecība, kas vēlāk tika pārdēvēta par Atanāzija ticības apliecību. Šo dažādo ticības apliecību — un vēl citu, kas radās gadsimtu laikā, — veidošanās un variāciju rezultātā tika pasludināts, ka Tēvs, Dēls un Svētais Gars ir abstrakti, pilnīgi, neparasti, pastāvīgi klātesoši, … un nezināmi, bez ķermeņa, orgāniem vai kaislībām un mītoši ārpus telpas un laika. Šajās ticības apliecībās teikts, ka visi trīs locekļi ir atsevišķas personas, taču viņi ir viena būtne, kas bieži dēvēta par „trīsvienības noslēpumu”. Viņi ir trīs atsevišķas personas, tomēr viens Dievs, nevis trīs. Visas trīs personas ir neizprotamas, tomēr tas ir viens Dievs, kas ir neizprotams.

Mēs piekrītam saviem kritiķiem vismaz vienā punktā — ka šāds formulējums dievišķībai patiesi ir neizprotams. …

Mēs pasludinām, ka no Svētajiem Rakstiem ir pašsaprotams, ka Tēvs, Dēls un Svētais Gars ir atsevišķas personas, trīs dievišķas būtnes, ņemot vērā tik nepārprotamos piemērus — minēšu tikai četrus — Glābēja varenā starpnieka lūgšana … , Viņa kristīšana, ko veica Jānis, pieredze Pārvērtību kalnā un Stefana nogalināšana.” („The Only True God and Jesus Christ Whom He Hath Sent”, Ensign vai Liahona, 2007. g. nov., 40–41.)

Almas 11:38–39. Kā Jēzus Kristus ir patiesais Mūžīgais Tēvs?

Ja studentiem ir nepieciešama palīdzība, lai saprastu, kā Jēzus Kristus var būt gan Dieva Dēls, gan Mūžīgais Tēvs, jūs varat mācīt vai pārskatīt papildu mācīšanas ideju Mosijas 15:1–9 60. stundā.