77. stunda
Almas 12
Ievads
Pēc tam, kad Amuleka vārdi bija likuši Zīzromam „trīcēt aiz savas vainas apziņas” (Almas 12:1), Alma piecēlās, lai izskaidrotu to, ko Amuleks bija mācījis. Alma koncentrējās uz patiesībām, kas varētu palīdzēt Amonihas ļaudīm nožēlot savu siržu cietsirdību un citus grēkus. Viņš uzsvēra Sātana viltīgās lamatas, sodus, kas nāks pār bezdievīgajiem, un pestīšanas ieceri, kas tiem, kas nožēlo grēkus, ļaus saņemt savu grēku piedošanu.
Ieteikumi stundas mācīšanai
Almas 12:1–7
Alma Amonihas ļaudīm atklāj Zīzroma plānu — un pretinieka plānu.
Sekojiet attēlā sniegtajiem norādījumiem, lai no virves vai striķa sasietu viegli atraisāmu cilpu jeb lamatas. Demonstrējiet, kā darbojas lamatas, turot cilpu uz galda vai sola virs konfektes vai kāda ēdiena. Lūdziet kādu studentu pasniegties pēc ēdiena cauri cilpai. Kad viņš vai viņa to dara, savelciet cilpu. (Uzmanieties, lai nesavainotu studentu.)
Aiciniet kādu studentu īsi pastāstīt pārējiem audzēkņiem, kā Zīzroms mēģināja noķert Amuleku lamatās (skat. Almas 11:21–25). Paskaidrojiet, ka pēc tam, kad Amuleks saprata Zīzroma nolūkus un atbildēja viņam, arī Alma piecēlās, lai uzrunātu Zīzromu un ļaudis, kuri klausījās (skat. Almas 12:1–2). Aiciniet studentus klusi izlasīt Almas 12:3–6, meklējot vārdus un frāzes, kuras Alma izmantoja, lai raksturotu Zīzroma taktiku. (Jūs varat ierosināt, lai studenti atzīmē šos vārdus un frāzes.) Aiciniet viņus pastāstīt par izlasīto.
-
Kā plānam sekoja Zīzroms?
-
Kādi, saskaņā ar Almas vārdiem, bija velna nolūki?
-
Kas Almam ļāva redzēt cauri šim plānam?
Aiciniet studentus noteikt principus, kas apkopo, ko viņi ir iemācījušies no Almas 12:3 par to, kā viņi var atpazīt pretinieka blēdības. Lai gan studenti var izmantot dažādus vārdus, viņiem vajadzētu noteikt šādu principu: Svētais Gars var mums palīdzēt atpazīt pretinieka blēdības. Jūs varat atgādināt studentiem, ka iepriekšējā stundā viņi mācījās, ka tad, kad mēs paļaujamies uz Svēto Garu, mēs varam pārvarēt kārdinājumus. Paskaidrojiet, ka, lai pārvarētu kārdinājumus vai blēdības, mums vispirms ir jāatpazīst tie un tas ļaunums, ko tie var mums nodarīt. Tad mums ir jādara viss, ko varam, lai no tā izvairītos.
-
Kad Svētais Gars ir jums palīdzējis atpazīt kārdinājumu un no tā izvairīties? (Kad studenti ir atbildējuši, jūs varat dalīties arī paši ar savu pieredzi.)
Dodiet studentiem dažas minūtes laika, lai viņi savās pierakstu kladēs vai Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatās pierakstītu, kā viņi var palielināt savu jutību pret Svētā Gara pamudinājumiem, lai viņi varētu atpazīt pretinieka lamatas un izvairīties no tām.
Almas 12:8–18
Alma māca par visas cilvēces pēdējo tiesu
Lūdziet studentus padomāt, kādu karjeru viņi gribētu izveidot. Aiciniet dažus no viņiem pastāstīt par to, kāda karjera viņus interesētu. Lūdziet viņus novērtēt, cik daudz viņiem būtu jāmaksā par mācību maksu koledžā, universitātē vai arodskolā, lai iegūtu tās zināšanas un prasmes, kas nepieciešamas, lai karjerā gūtu panākumus. Uzaiciniet kādu studentu nolasīt šo eldera Deivida A. Bednāra, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, izteikumu. Lūdziet klasi klausīties, kāda „mācību maksa” mums ir jāmaksā, lai saņemtu garīgas zināšanas.
„[Mums] nevar tik vienkārši dot … garīgu sapratni. Ir jāmaksā uzcītības un mācīšanās ar studēšanu un arī ar ticību mācību maksa, lai iegūtu un mums personīgi „būtu” šādas zināšanas. Tikai šādā veidā to, kas ir zināms prātā, var sajust arī sirdī.” („Watching with All Perseverance”, Ensign vai Liahona, 2010. g. maijs, 43.)
Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt Almas 12:7–8. Lūdziet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot pierādījumu tam, ka Zīzroms bija sācis maksāt to garīgo „mācību maksu”, kas nepieciešama, lai iegūtu garīgas zināšanas. Aiciniet studentus paskaidrot, ko viņi redz šajos pantos, kas norāda, ka Zīzroma sirds sāka mainīties.
Norādiet, ka Zīzroms uzdeva Almam jautājumu par augšāmcelšanos. Tā vietā, lai nekavējoties atbildētu uz šo jautājumu, Alma mācīja viņam par garīgu zināšanu iegūšanu. Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt Almas 12:9–11. Lūdziet audzēkņus meklēt, ko Alma mācīja Zīzromam par garīgu zināšanu iegūšanu. Paskaidrojiet, ka „Dieva noslēpumi ir garīgas patiesības, kuras var zināt tikai ar atklāsmi … tiem, kas ir paklausīgi evaņģēlijam” (Svēto Rakstu ceļvedis, „Dieva noslēpumi”, scriptures.lds.org). (Jūs varat uzrakstīt šo izteikumu uz tāfeles. Jūs varat arī ierosināt, lai studenti to pierakstītu savos Svētajos Rakstos līdzās Almas 12:9.)
Lūdziet studentiem paust saviem vārdiem, ka Almas 12:9 māca par to, kas mums ir jādara, lai saņemtu garīgu patiesību. (Studenti var izteikties dažādiem vārdiem, taču viņu atbildēm ir jāpauž, ka Tas Kungs mums atklāj garīgas patiesības saskaņā ar to, cik lielu uzmanību un uzcītību mēs pievēršam Viņa vārdiem. Jūs varat mudināt studentus pierakstīt šo principu savos Svētajos Rakstos līdzās Almas 12:9.)
-
Kāda ir saistība starp mūsu sirds stāvokli un mūsu spēju saņemt garīgu patiesību?
Almas 12:10–11 norāda uz to, kādas pretējas sekas ir tiem, kas nenocietina savas sirdis pret patiesību, un tiem, kas to dara.
-
Kā zināšanas par šīm sekām ietekmē jūsu vēlmi meklēt lielākas garīgas zināšanas?
Paskaidrojiet, ka pēc tam, kad Alma mācīja par to, kā mēs uzzinām garīgu patiesību, viņš atbildēja uz Zīzroma iepriekš uzdoto jautājumu. Lūdziet studentus pārfrazēt Zīzroma jautājumu Almas 12:8 saviem vārdiem. Aiciniet viņus klusi izlasīt Almas 12:12–15, meklējot, ko Alma mācīja Zīzromam par augšāmcelšanos un tiesu. Kamēr studenti lasa, uzrakstiet uz tāfeles šādu izteikumu: Mēs būsim atbildīgi Dieva priekšā par savām … , … un ….
Kad studenti ir beiguši lasīt, lūdziet viņus pabeigt uz tāfeles uzrakstīto teikumu: Mēs būsim atbildīgi Dieva priekšā par savām domām, vārdiem un darbiem.
-
Kā, jūsuprāt, šī patiesība varēja ietekmēt Zīzromu? (Lūdziet studentus uzšķirt Almas 14:6 un 15:3, lai atrastu atbildi.) Kāpēc, jūsuprāt, šai patiesībai bija tik liela ietekme uz Zīzromu? (Jūs varat norādīt, ka Zīzroms neuztraucās tikai par sevi. Viņš bija norūpējies par cilvēkiem, kurus viņš bija novedis no ceļa.)
-
Ar kādām domām, vārdiem un darbiem, kas var viņus nolādēt, ja viņi nenožēlos grēkus, cilvēkiem ir grūtības? (Lai palīdzētu studentiem pārdomāt un diskutēt par to, kā viņu izvēlētā izklaide un mediji var ietekmēt viņu domas, vārdus un rīcības, jūs varat atsaukties uz padomu par izklaidi un medijiem Jaunatnes morāles stiprināšanai.)
-
Kādas izmaiņas jūsu ikdienas izvēlēs ieviesīs tas, ja jūs atcerēsities to patiesību, kas uzrakstīta uz tāfeles?
Norādiet uz Almas 12:14 zemteksta piezīmes 14a atsauci uz Mosijas 4:30 un aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt Mosijas 4:30. (Jūs varat ierosināt studentiem atzīmēt šo atsauci.) Ja ir pietiekami daudz laika, lūdziet studentus atstāstīt, ko viņi pierakstīja par savas jutības palielināšanos pret Svētā Gara pamudinājumiem. Aiciniet viņus papildināt ar dažām domām par to, kā savas personīgās atbildības Dieva priekšā apzināšanās ietekmē viņu vēlmi atpazīt kārdinājumu un izvairīties no tā.
Almas 12:19–37
Alma paskaidro, kā pestīšanas iecere palīdz mums pārvarēt krišanas sekas
Parādiet studentiem attēlu „Ādams un Ieva nometušies ceļos pie altāra” (Evaņģēlija Mākslas darbu grāmata, [2009, nr. 4). Paskaidrojiet, ka vīrs vārdā Antions, kas bija viens no galvenajiem vadītājiem Amonihā, uzdeva jautājumus par to, ko Alma un Amuleks bija mācījuši par augšāmcelšanos. Viņš nāca, lai jautātu Almam, kā cilvēce varētu kļūt nemirstīga. (Skat. Almas 12:20–21.)
Pajautājiet studentiem, cik pārliecināti viņu justos, lai paskaidrotu kādam, kas nav baznīcas loceklis, kā mēs varam tapt pestīti no krišanas. Lai palīdzētu viņiem būt sagatavotiem mācīt šo patiesību kādam citam, lieciet viņiem meklēt pantus šajā tabulā un atbilstošās kolonnās ierakstīt, ko viņi iemācās. (Jūs varat uzzīmēt tabulu uz tāfeles pirms stundas sākuma. Aiciniet studentus pārrakstīt to savās pierakstu kladēs vai Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatās.)
|
Krišanas sekas (Almas 12:22, 24) |
Ko Dievs ir darījis, lai īstenotu mūsu pestīšanu (Almas 12:24–25, 28–33) |
Kas mums ir jādara, lai mēs taptu pestīti (Almas 12:24, 30, 34, 37) |
|---|---|---|
Kad studenti aizpilda šo tabulu, dažiem no viņiem var būt vajadzīga palīdzība. (Viens veids, kā palīdzēt studentiem saprast Svētos Rakstus, ir norādīt viņiem uz zemteksta piezīmēm. Piemēram, Svēto Rakstu atsauce, kas dota zemteksta piezīmē 22c, var palīdzēt studentiem saprast, ko visiem cilvēkiem nozīmē būt zudušiem un kritušiem.) Kad studenti ir pabeiguši tabulu, uzdodiet šādus jautājumus. (Jūs varat pierakstīt šos jautājumus uz tāfeles pirms stundas sākuma, lai studenti, aizpildot tabulu, var pārdomāt savas atbildes.)
-
Kā Jēzus Kristus Izpirkšana ļauj mums pārvarēt krišanas sekas? (Pateicoties Jēzus Kristus Izpirkšanai, mēs pārvarēsim fizisko nāvi caur augšāmcelšanos. Un caur Glābēja Izpirkšanu un savu grēku nožēlošanu, mēs varam atgriezties pie Dieva no sava „zudušā un kritušā” stāvokļa.)
-
Saskaņā ar Almas 12:24, ko Alma mācīja, kas ir dzīves mērķis? (Viņš teica, ka šī dzīve ir laiks, lai mēs sagatavotos satikt Dievu. Jūs varat ierosināt, lai studenti atzīmē tās frāzes Almas 12:24, kas māca šo patiesību.)
Lai palīdzētu studentiem pielietot to, ko viņi ir iemācījušies, uzdodiet līdzīgus jautājumus:
-
Kā jums ir palīdzējušas zināšanas par dzīves mērķi?
-
Kā jūsu ticība Debesu Tēvam un Jēzum Kristum palīdzēja jums sagatavoties satikt Viņus?
Noslēgumā sniedziet savu liecību, ka tagad ir laiks sagatavoties satikt Dievu.
Komentāri un skaidrojumi
Almas 12:24. „Pārbaudes stāvoklis”
Visā Mormona Grāmatā termini „pārbaudes stāvoklis” vai „pārbaudes laiks” parādās tikai Almas grāmatā (skat. Almas 12:24; 42:4, 10, 13). Elders L. Toms Perijs, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, raksturoja šo pārbaudes laiku:
„Galvenais zemes dzīves mērķis ir ļaut mūsu gariem, kas eksistēja, pirms pasaule tika radīta, būt vienotiem ar mūsu ķermeņiem lielu iespēju laikā mirstībā. Šo divu vienību apvienošanās ir devusi mums privilēģiju augt, attīstīties un nobriest tā, kā tas ir iespējams tikai, kad gars un ķermenis ir vienoti. Ar saviem ķermeņiem mēs pārvaram noteiktu devu grūtību, kas nosaka mūsu eksistences pārbaudes stāvokli. Šis ir mācīšanās laiks un laiks, lai pierādītu sevi kā cienīgus mūžīgām iespējām. Tas viss ir daļa no dievišķa plāna, kas mūsu Tēvam ir Saviem bērniem.” („Proclaim My Gospel from Land to Land”, Ensign, 1989. g. maijs, 14.)
Almas 12:32. Deva viņiem baušļus pēc tam, kad bija darījis zināmu tiem pestīšanas ieceri
Prezidents Boids K. Pekers, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, mācīja, ka zināšanas par Dieva plānu palīdz mums saprast, kāpēc mums vajadzētu ievērot baušļus. Uzrunājot jauniešu skolotājus, viņš teica:
„Jauni cilvēki vaicā „kādēļ?” — kādēļ mums ir pavēlēts darīt kaut ko, un kādēļ mums ir pavēlēts nedarīt kaut ko citu? Zināšanas par laimes ieceri, kaut vai vispārējs ieskats par to, var jaunajiem prātiem sniegt atbildes uz šiem „kādēļ”.
Uz lielāko daļu to sarežģīto jautājumu, ar kuriem mēs šobrīd saskaramies baznīcā, un mēs tos varētu uzskaitīt — aborts un visi citi, visi tie priesterības nesēju un to, kam nav priesterība, izaicinājumi — nevar atbildēt bez kādām zināšanām par šo ieceri.
Alma ir teicis, un šis pēdējā laikā ir viens no maniem mīļākajiem pantiem, lai gan šad un tad tie mainās: „Dievs deva viņiem baušļus pēc tam, kad bija darījis zināmu tiem pestīšanas ieceri”. (Almas 12:32; uzsvars pievienots). …
… Ja jūs cenšaties [studentiem] dot atbildes uz „kādēļ”, ievērojiet šo paraugu: „Dievs deva viņiem baušļus pēc tam, kad bija darījis zināmu tiem pestīšanas ieceri.” („The Great Plan of Happiness” [uzruna BIS reliģijas pedagogiem, 1993. g. 10. aug.], si.lds.org.)