Almas 14

Ievads

Daži ļaudis pēc tam, kad bija dzirdējuši Almas un Amuleka sludināšanu, noticēja un nožēloja grēkus. Lielākā daļa cilvēku bija dusmīgi un centās iznīcināt Almu, Amuleku un tos, kas noticēja viņu vārdiem. Alma un Amuleks tika apcietināti, spīdzināti un galu galā iemesti cietumā. Bezdievīgie Amonihas ļaudis izraidīja tos cilvēkus, kas noticēja, un sadedzināja viņu sievas, bērnus un Svētos Rakstus, kamēr Alma un Amuleks tika piespiesti to noskatīties. Pēc daudzām dienām Tas Kungs atbrīvoja Almu un Amuleku no ieslodzījuma un iznīcināja Amonihas bezdievīgos vadītājus.

Ieteikumi stundas mācīšanai

Almas 14:1–13

Alma un Amuleks tiek ieslodzīti un ticīgie amonihieši tiek izraidīti vai sadedzināti

Aiciniet studentus domāt par izaicinājumiem, ar kuriem viņi ir saskārušies vai saskaras tagad. Tad uzaiciniet kādu studentu skaļi nolasīt šo izteikumu:

„Likstu izcelsme ir dažāda. Jūs varat sastapties ar pārbaudījumiem, kas ir kā sekas jūsu pašu lepnumam un nepaklausībai. No šiem pārbaudījumiem var izvairīties, dzīvojot taisnīgi. Citi pārbaudījumi ir vienkārši dabiska dzīves sastāvdaļa un var rasties tad, kad jūs dzīvojat taisnīgi. Piemēram, jūs varat piedzīvot pārbaudījumus slimības vai nenoteiktības laikā vai tad, kad sastopaties ar tuvu cilvēku nāvi. Likstas dažkārt var rasties dēļ citu cilvēku sliktām izvēlēm un aizvainojošiem vārdiem un darbībām.

Jūsu panākumi un laime, gan tagad, gan mūžībā, lielā mērā ir atkarīgi no jūsu attieksmes pret dzīves grūtībām.” (Uzticīgi ticībai: evaņģēlija norādes [2005], 109.–110. lpp.)

Paskaidrojiet, ka šodienas stundā studenti pārrunās pierakstu par cilvēkiem, kas piedzīvoja smagus pārbaudījumus. Lielāko daļu no šiem pārbaudījumiem bija radījuši citi cilvēki. Mudiniet studentus apdomāt, kā tās patiesības, kuras viņi pārrunā šajā stundā, attiecas uz viņiem, neatkarīgi no tā, ar kādiem pārbaudījumiem viņi var saskarties.

Uz tāfeles uzrakstiet:

Alma un Amuleks

Zīzroms

Pievērstie vīrieši

Pievērstās sievietes un bērni

Aiciniet vairākus studentus pēc kārtas skaļi nolasīt Almas 14:1–10. Lūdziet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot piemērus tam, kādas ciešanas piedzīvoja tie cilvēki, kas uzrakstīti uz tāfeles.

Ko šie cilvēki izcieta? (Uzrakstiet studentu atbildes uz tāfeles.)

Norādiet, ka tad, kad Amuleks redzēja sieviešu un bērnu ciešanas, viņš vēlējās pielietot priesterības spēku, lai glābtu tos. Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt Almas 14:11 un lūdziet pārējos audzēkņus meklēt Almas atbildi uz Amuleka lūgumu.

Kāpēc Tas Kungs ļāva šīm sievietēm un bērniem tikt sadedzinātiem? (Jums var būt nepieciešams paskaidrot, ka šajā pantā frāze „Viņš pieļauj” nozīmē „Viņš atļauj”. Tas Kungs ļāva šiem cilvēkiem ciest, lai viņu nāves varētu būt par liecību pret cilvēkiem, kas viņus nogalināja. Skat. arī Almas 60:13.)
Saskaņā ar Almas teikto, kā sievietes un bērni tiktu svētīti par viņu uzticību Tam Kungam?

Jūs varat uzsvērt, ka šajā konkrētajā gadījumā tā bija Tā Kunga griba ļaut šiem cilvēkiem ciest. Tomēr tā tas nav vienmēr. Pārlieciniet studentus, ka Tas Kungs viņus mīl un vēlas, lai viņi būtu laimīgi un viņu dzīvē būtu miers. Ja viņus jebkādā veidā sāpina vai izmanto, viņiem vajadzētu meklēt palīdzību pie vecākiem vai baznīcas vadītājiem, lai viņi varētu atrisināt šo problēmu.

Kādi vēl ir iemesli, kāpēc Tas Kungs varētu ļaut mums ciest? (Atbildes var ietvert, ka Viņš vēlas, lai mēs saprastu neprātīgu lēmumu sekas, ka Viņš vēlas, lai mēs attīstītu pacietību, ka Viņš vēlas, lai mēs attīstītu spēju just līdzi citiem, kas cieš, un ka Viņš vēlas, lai mēs saprastu, ka mums ir jāpaļaujas uz Viņu.)

Uz tāfeles uzrakstiet šo patiesību: Kad mēs paļaujamies uz To Kungu, Viņš mūs stiprina ciešanu laikā. Tad palūdziet kādam studentam skaļi nolasīt Almas 14:12–13.

Kā Almas vārdi parāda viņa uzticību Tam Kungam?

Jūs varat lūgt kādam studentam nolasīt šo eldera Ričarda G. Skota, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, izteikumu:

„Almas un Amuleka piemēri ir izskaidrojoši. Kamēr viņi centās darīt labu Amonihas ļaudīm, viņi tika saņemti gūstā. Amuleks uzticējās savam rūdītājam pāriniekam Almam, kas viņam sniedza lielāku paļāvību uz To Kungu. Kad viņi tika piespiesti noskatīties, kā sievietes un bērnus iznīcina uguns, Amuleks teica: „Varbūt viņi sadedzinās arī mūs.” Alma atbildēja: „Lai ir pēc Tā Kunga gribas!” — būtisks princips. „Bet … mūsu darbs nav pabeigts, tādēļ viņi mūs nesadedzinās!” [Almas 14:12–13; uzsvars pievienots]” („To Be Healed”, Ensign, 1994. g. maijs, 8.)

„Šī dzīve ir pieredze dziļai paļāvībai — paļāvībai uz Jēzu Kristu. … Paļauties nozīmē labprātīgi paklausīt, no paša sākuma nezinot beigas (skat. Salamana pamācības 3:5 –7). Lai jūsu paļāvība nestu augļus, jūsu ticībai Tam Kungam jābūt daudz spēcīgākai un izturīgākai nekā jūsu pārliecībai par pašu personīgajām sajūtām un pieredzi.” („Trust in the Lord”, Ensign, 1995. g. nov., 17.)

Paskaidrojiet, ka Almas 14:14–29 studenti redzēs vairāk piemēru Almas un Amuleka paļāvībai uz To Kungu. Viņi arī redzēs, kā Tas Kungs stiprināja viņus, lai viņi varētu darīt Viņa darbu.

Almas 14:14–29

Dievs atbrīvo Almu un Amuleku no cietuma un iznīcina daudzus bezdievīgus Amonihas vadītājus

Sadaliet klases audzēkņus divās grupās. Lieciet vienai grupai pētīt Almas 14:14–19, kamēr otra puse pēta Almas 14:20–25. Lūdziet abas grupas meklēt, ko Alma un Amuleks izcieta Amonihas bezdievīgo vadītāju dēļ. Kad studentiem ir bijis pietiekami daudz laika, lai izlasītu, lūdziet viņus dalīties izlasītajā. Uzrakstiet viņu atbildes uz tāfeles zem uzraksta „Alma un Amuleks”.

Kura no šīm grūtībām varētu jums būt vissarežģītākā? Kāpēc?
Kad jūs esat redzējuši, ka cilvēki cieš grūtības, lai gan viņi ļoti centās būt taisnīgi?

Aiciniet vairākus studentus pēc kārtas skaļi nolasīt Almas 14:25–29. Lūdziet audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, ko Tas Kungs darīja, lai atbrīvotu Almu un Amuleku no cietuma. Lai palīdzētu studentiem noteikt un saprast principus, kas ir šajos pantos, dažiem vai visiem uzdodiet šādus jautājumus:

Kāpēc Alma un Amuleks spēja saņemt spēku un spēju no Tā Kunga? (Skat. Almas 14:26, 28.)
Kādus principus mēs varam mācīties no Almas un Amuleka pieredzes cietumā? (Studentu atbildes var būt dažādas, taču tām vajadzētu paust patiesību, ka, ja mēs piesaucam To Kungu ticībā, Viņš mūs stiprinās mūsu grūtībās un atbrīvos mūs Savā veidā un Pats Savā laikā. Jūs varat ierosināt, lai studenti Almas 14:26, 28 atzīmē frāzes, kas uzsver šo principu.)
Kādi ir daži veidi, kā cilvēki var pielietot ticību Jēzum Kristum grūtību brīžos?

Aiciniet dažus studentus dalīties savās pieredzēs, kad viņi ir bijuši liecinieki spēkam, kas nāk mūsu dzīvēs, kad mēs pielietojam ticību Jēzum Kristum un pazemīgi gaidām uz Viņu. Viņi var dalīties paši savās pieredzēs vai arī to cilvēku dzīves pieredzēs, kurus viņi pazīst. Jūs arī varat dalīties pieredzē no savas dzīves vai kāda jums pazīstama cilvēka dzīves.

Noslēgumā lieciniet par Tā Kunga spēju dot mums spēku un atbrīvot mūsu no grūtībām Viņa veidā un Viņa Paša laikā. Apstipriniet studentiem, ka tad, kad mēs uzticamies Tā Kunga gribai, Viņš palielinās mūsu spēku un spēju izturēt grūtības.

Komentāri un skaidrojumi

Almas 14:7–11. „Tas Kungs pieņem viņus pie sevis”

Lai gan mēs sērojam par taisnīgu cilvēku nāvi, mēs līksmojam, zinot par viņu balvu garu pasaulē (skat. Almas 40:12) un viņu galīgo stāvokli celestiālajā valstībā (skat. M&D 76:50–70). Tas Kungs teica: „Tie, kas mirst Manī, nebaudīs nāvi, jo tā tiem būs salda” (M&D 42:46). Prezidents Džozefs F. Smits paskaidroja:

„Tā ir patiesība, ka es esmu pietiekami vājš, lai raudātu par savu draugu un radinieku nāvi. Man var birt asaras, kad redzu citus sērojam. Manā sirdī ir līdzjūtība pret cilvēku bērniem. Es varu raudāt kopā ar viņiem, kad viņi raud; es varu līksmot kopā ar viņiem, kad viņi līksmo; taču man nav iemesla sērot, nedz arī skumt par to, ka pasaulē ienāk nāve. … Visas bailes par šo nāvi pēdējo dienu svētajiem ir zudušas. Viņiem nav baiļu par laicīgo nāvi, jo viņi zina, ka tāpat kā Ādama pārkāpuma dēļ pār viņiem nāk nāve, tāpat Jēzus Kristus taisnīguma dēļ pār viņiem nāks dzīvība, un, lai arī viņi mirtu, viņi atkal dzīvos. Ar šīm zināšanām viņiem ir prieks pat nāvē, jo viņi zina, ka viņi atkal augšāmcelsies un atkal satiksies pēc šīs dzīves.” (Conference Report, 1899. g. okt., 70.)

Elders Brūss R. Makonkijs, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, mācīja:

„Dažkārt Tā Kunga ļaudis tiek vajāti un gūstīti. Dažreiz Viņš ar iepriekšēju nodomu ļauj Saviem uzticīgajiem svētajiem vārgt un ciest gan miesā, gan garā, lai pārbaudītu viņus visās lietās un redzētu, vai Viņi paliks uzticīgi savā derībā ar Viņu, patiesi līdz nāvei, lai viņi tiktu uzskatīti par mūžīgās dzīves cienīgiem. Ja tāds ir kāda no mums liktenis, lai tas tā būtu.” („The Dead Who Die in the Lord”, Ensign, 1976. g. nov., 108.)