Bibliotēka
87. stunda: Almas 27–29

87. stunda

Almas 27–29

Ievads

Kad lamaniešiem neveicās uzbrukumi nefijiešiem, viņi savas dusmas pavērsa pret anti-nefij-lehijiešiem. Dēļ derībām, kuras anti-nefij-lehijieši noslēdza, nekad vairs neizliet citu asinis, viņi atteicās ņemt rokās ieročus, lai sevi aizstāvētu. Amons aizveda anti-nefij-lehijiešus uz Zarahemlu, kur viņus aizstāvēja nefijieši un viņi kļuva zināmi kā Amona ļaudis. Nefijiešiem aizstāvot Amona ļaudis no lamaniešiem, tūkstošiem nefijiešu un lamaniešu gāja bojā kaujā. Par spīti bēdām par tuvo cilvēku zaudējumu, daudzi nefijieši atrada cerību un prieku Tā Kunga apsolījumā, ka taisnīgie tiks „uzcelti, lai dzīvotu pie Dieva labās rokas nebeidzamas laimes stāvoklī” (Almas 28:12).

Ieteikumi stundas mācīšanai

Almas 27

Amons ved anti-nefij-lehijiešus drošībā pie nefijiešiem

Lūdziet studentus pacelt roku, ja viņiem kāds kādreiz ir kaut ko apsolījis un tad lauzis savu solījumu. Tad lūdziet pacelt roku, ka viņi kādreiz ir kādam kaut ko apsolījuši un tad turējuši savu solījumu.

  • Ko viņi domā par cilvēkiem, kuri tur savus solījumus? Kāpēc?

  • Ko, jūsuprāt, Tas Kungs domā par tiem, kas tur savus solījumus Viņam?

Iepazīstiniet ar Almas 27, paskaidrojot, ka pēc tam, kad lamanieši nesekmīgi centās iznīcināt nefijiešus, viņi uzbruka anti-nefij-lehijiešiem, lamaniešiem, kas tika pievērsti caur Amona un viņa brāļu kalpošanu. Lūdziet studentus atcerēties, ko izdarīja anti-nefij-lehijieši, lai parādītu Tam Kungam, ka viņi ievēros savas derības nekad vairs neizmantot „ieročus cilvēku asins izliešanai” (Almas 24:18). (Viņi apraka kara ieročus.) Lai uzzinātu, cik apņēmības pilni bija anti-nefij-lehijieši ievērot savu solījumu, aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt Almas 27:2–3. (Jūs varat arī ierosināt, lai studenti izlasa Almas 24:18–19 un pieraksta šo atsauci līdzās Almas 27:3.)

  • Ja jūs būtu viens no anti-nefij-lehijiešiem, cik grūti jums varētu būt ievērot savu derību un neiet cīņā, lai aizsargātu sevi un savus tuviniekus?

Aiciniet studentus klusām izlasīt Almas 27:4–10, meklējot, ko Amons piedāvāja darīt, lai aizsargātu anti-nefij-lehijiešus un palīdzētu viņiem ievērot savas derības. Lūdziet studentus izveidot kopsavilkumu par šo rakstvietu.

Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt Almas 27:11–12, un lūdziet pārējos audzēkņus meklēt norādījumus, kurus Amons saņēma no Tā Kunga. Paskaidrojiet, ka anti-nefij-lehijieši sekoja Amonam uz Zarahemlu (skat. Almas 27:13–15). (Jūs varat arī apkopot Almas 27:16–19, norādot, ka, kā minēts Almas 17:1–4, šādos apstākļos Amons un citi Mosijas dēli atkal apvienojās ar Almu.)

Paskaidrojiet, ka nefijiešu augstākais soģis jautāja ļaudīm, vai viņi ļautu anti-nefij-lehijiešiem dzīvot starp viņiem. Aiciniet studentus klusi izlasīt Almas 27:22–24, meklējot nefijiešu atbildi uz augstākā soģa paziņojumu.

  • Kā nefijieši pateica, ka viņi palīdzēs anti-nefij-lehijiešiem?

  • Kāpēc, jūsuprāt, nefijieši bija gatavi aizstāvēt savus bijušos ienaidniekus?

Lūdziet studentus klusi izlasīt Almas 27:26, lai atklātu, kā nefijieši sāka saukt anti-nefij-lehijiešus.

Palūdziet vairākiem studentiem pēc kārtas skaļi nolasīt Almas 27:27–30. Lūdziet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot, par ko kļuva zināmi Amona ļaudis. Aiciniet studentus pastāstīt, ko ir atraduši.

  • Kā Amona ļaudis jūs iedvesmo? Kāpēc?

  • Ko Almas 27:27–30 māca par sakarību starp pievēršanu Tam Kungam un derību ievērošanu? (Studenti var izteikties dažādi, bet viņiem būtu jāparāda, ka viņi saprot šādu patiesību: Kad mēs esam pilnībā pievērsti Tam Kungam, mēs ievērojam derības, kuras esam noslēguši ar Viņu. Jūs varētu uzrakstīt šo principu uz tāfeles.)

  • Kurš jūsu dzīvē ir bijis piemērs šim principam?

Almas 28

Nefijieši sakauj lamaniešus lielā kaujā

Norādiet, ka, lai gan daudzi nefijieši bija uzticīgi, viņi vēl joprojām saskārās ar grūtībām.

Paskaidrojiet, ka prezidents Tomass S. Monsons dalījās šādā pierakstā par kādu pieredzi savā jaunībā. Pēc tam, kad viņš uzzināja, ka viņa draugs Arturs Patons nomira Otrā pasaules kara laikā, jaunais Tomass Monsons devās apciemot Artura māti, kura nebija baznīcas locekle. Vēlāk viņš atminējās:

„Gaisma atstāja Patona kundzes dzīvi. Viņa taustījās pilnīgā tumsā un dziļā izmisumā.

Ar lūgšanu savā sirdī es devos pa pazīstamo celiņu uz Patonu māju, domādams, kādi mierinājuma vārdi varētu izskanēt no vienkārša zēna lūpām.

Durvis atvērās, un Patona kundze apskāva mani kā savu pašas dēlu. Māja kļuva par lūgšanu namu, kad bēdu nomākta māte un pilnīgi nesagatavots zēns nometās ceļos lūgšanā.

Pieceļoties kājās, Patona kundze ieskatījās man acīs un teica: „Tomij, es nepiederu nevienai baznīcai, taču tu piederi. Pasaki man, vai Arturs atkal dzīvos?”” („Mrs. Patton—the Story Continues”, Ensign vai Liahona, 2007. g. nov., 22.)

  • Kā jūs atbildētu uz Patona kundzes jautājumu?

Izlasiet prezidenta Monsona atbildi:

„Ar visu savu spēku es liecināju viņai, ka Arturs patiesi atkal dzīvos.” („Mrs. Patton—the Story Continues”, 22.)

  • Kā zināšanas par pestīšanas ieceri maina perspektīvu tiem, kuru tuvinieki ir miruši?

Palūdziet vairākiem studentiem pēc kārtas skaļi nolasīt Almas 28:1–3. Lūdziet audzēkņus meklēt cenu, kuru nefijieši samaksāja, lai palīdzētu Amona ļaudīm ievērot savas derības. Aiciniet studentus klusi izlasīt Almas 28:4–6, meklējot, cik lielā mērā nāve ietekmēja nefijiešus. Lūdziet audzēkņus meklēt Almas 28:11–12 iemeslus, kāpēc daži cilvēki varētu izjust bailes, kad tuvinieki nomirst, kamēr citi jūt cerību.

  • Kāpēc daži cilvēki izjūt bailes, kad viņu tuvinieki nomirst?

  • Kāpēc daži cilvēki var izjust cerību, kad tuvinieki nomirst? (Studenti var izteikties dažādi, taču viņiem būtu jāpauž, kad mums ir ticība Jēzum Kristum un Tā Kunga apsolījumi, mums var būt cerība un prieks, saskaroties ar nāvi.)

Uz tāfeles uzrakstiet šādu nepabeigtu teikumu: Un tā mēs redzam …

Pajautājiet studentiem, kā viņi pabeigtu šo teikumu, balstoties uz to, ko viņi ir studējuši Almas 28.

Kad studentiem ir bijis laiks atbildēt, aiciniet kādu studentu nolasīt Almas 28:13–14. Lūdziet studentus salīdzināt savas atbildes ar principiem, kas mācīti šajos pantos. (Jūs varat ierosināt, lai studenti atzīmē frāzi „un tā mēs redzam” katru reizi, kad tā šajos pantos parādās. Paskaidrojiet, ka Mormons bieži izmantoja šo frāzi, lai iepazīstinātu ar nozīmīgām mācībām, kuras varam mācīties no Mormona Grāmata pierakstiem.)

  • Ko jūs esat izlasījuši Almas 27–28, kas pierāda Mormona izteikumus — „un tā mēs redzam”?

  • Kad jūs esat redzējuši, ka kāds ar cerību saskaras ar pats savu vai mīļota cilvēka nāvi, pateicoties savai ticībai Jēzum Kristum?

  • Kā jūs paskaidrotu augšāmcelšanos, lai palīdzētu kādam iegūt cerību pašam savas nāves priekšā vai tuvinieka nāves gadījumā?

Almas 29

Alma slavina dvēseļu vešanu pie Dieva

Pastāstiet studentiem, ka Almas 29 satur Almas izteikumus par savu vēlēšanos būt darbarīkam Tā Kunga rokās. Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt Almas 29:1–3. Lieciet audzēkņiem meklēt, ko Alma būtu varējis izdarīt, ja viņam būtu „[viņa] sirds vēlme”. (Viņš būtu varējis „katru cilvēku piesaukt grēku nožēlošanai.”)

  • Saskaņā ar Almas 29:2, kāpēc Alma to vēlējās?

Lieciet studentiem klusām izlasīt Almas 29:4–5, meklējot, ko Tas Kungs dāvā tiem, kam ir taisnīgas vēlmes. (Ja studentiem nepieciešama palīdzība, lai atbildētu uz šo jautājumu, jūs varat norādīt uz frāzi: „Es zinu, ka Viņš dāvā cilvēkiem atbilstoši viņu vēlmei”. Paskaidrojiet, ka, ja mēs vēlamies taisnīgas lietas, Tas Kungs mūs svētīs atbilstoši šīm vēlmēm. Norādiet, ka, ja visas mūsu taisnīgās vēlmes nav piepildītas šajā dzīvē, tās tiks piepildītas mūžībās.)

Lūdziet studentus individuāli pētīt Almas 29:10, 14, 16, meklējot, kādas svētības Alma saņēma, kad viņš palīdzēja citiem nākt pie Kristus. Lūdziet studentus dalīties tajā, ko viņi atrada.

  • Kādu vārdu Alma izmantoja, lai aprakstītu, kā viņš jutās, palīdzot citiem nākt pie Kristus? (Jūs varat ierosināt, lai studenti šajos pantos atzīmē katru vārda prieks lietojumu.)

  • Kādus principus mēs varam mācīties no Almas pieredzes palīdzēt citiem nožēlot grēkus un nākt pie Jēzus Kristus? (Studenti var izteikties dažādi, taču viņiem būtu jāparāda, ka viņi saprot šādu principu: Mēs jutīsim prieku, palīdzot citiem nožēlot grēkus un nākt pie Jēzus Kristus.)

  • Kad jūs esat jutuši prieku, kas rodas, palīdzot citiem nākt pie Kristus?

Mudiniet studentus meklēt iespējas palīdzēt citiem nākt pie Jēzus Kristus. Apsveriet iespēju dalīties pats savā priekpilnā misionāra pieredzē.

Komentāri un skaidrojumi

Almas 28:11–12. Atrast mieru nāves priekšā

Elders Rasels M. Nelsons, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, runāja par to, kā mūsu rīcības šajā dzīvē var sniegt mums mieru nāves priekšā:

„Brāļi un māsas, mēs dzīvojam, lai nomirtu, un mēs mirstam, lai dzīvotu — citā valstībā. Ja mēs esam labi sagatavoti, nāve neraisīs bailes. No mūžīgās perspektīvas raugoties, nāve ir pāragra tikai tiem, kas nav sagatavoti satikt Dievu.

Tagad ir laiks sagatavoties. Tad, kad pienāk nāve, mēs varam virzīties pretī tai celestiālajai godībai, ko Debesu Tēvs ir sagatavojis Saviem uzticīgajiem bērniem. Tajā pašā laikā sērojošajiem tuviniekiem, kas paliek, … nāves dzeloni mīkstina nelokāma ticība Kristum, pilnīgs cerības spožums, Dieva un visu cilvēku mīlestība, un dziļa vēlme kalpot tiem.” („Now Is the Time to Prepare”, Ensign vai Liahona, 2005. g. maijs, 18.)

Elders Vilfords V. Andersens, no Septiņdesmitajiem, atstāstīja, kā daži draugi saskārās ar sava tēva nāvi:

„Nesen kāds man tuvs draugs nomira no audzēja. Viņš un viņa ģimene ir cilvēki ar lielu ticību. Bija iedvesmojoši redzēt, kā viņu ticība vadīja viņus cauri šim ārkārtīgi grūtajam laikam. Viņus pildīja iekšējs miers, kas viņus spēcināja un stiprināja. Ar viņu atļauju es vēlētos nolasīt no viena ģimenes locekļa vēstules, kas tika uzrakstīta tikai dažas dienas pirms viņas tēva nāves:

„Dažas pēdējās dienas bija īpaši grūtas. … Vakar, kad mēs pulcējāmies pie tēta gultas, Tā Kunga Gars bija sajūtams un patiesi darbojās kā mūsu mierinātājs. Mēs esam mierā. … Tas ir bijis grūtākais, ko ikviens no mums jebkad ir pieredzējis, taču mēs sajutām mieru zināšanās, ka … mūsu Tēvs Debesīs ir apsolījis, ka mēs atkal dzīvosim kopā kā ģimene. Pēc tam, kad ārsts slimnīcā bija tētim pateicis, ka vairs neko nevar darīt, tētis paskatījās uz mums visiem ar pilnīgu ticību un drosmīgi pavaicāja: „Vai kādam no jums ir grūtības ar pestīšanas ieceri?” … … Mēs esam pateicīgi tēvam un mātei, kuri ir mūs mācījuši būt ar pilnīgu paļāvību šai iecerei.” („The Rock of Our Redeemer”, Ensign vai Liahona, 2010. g. maijs, 17–18.)