96. stunda: Almas 39

96. stunda

Almas 39

Ievads

Alma norāja savu noklīdušo dēlu Koriantonu, kurš bija pametis kalpošanu un veicis seksuālus grēkus. Alma mācīja viņam par šīs rīcības nopietnību un pauda vilšanos, ka Koriantons bija vainīgs tik nopietnā grēkā. Alma pavēlēja savam dēlam pārtraukt tiekšanos pēc tā, ko iekāro viņa acis, un nožēlot grēkus. (Almas padomi Koriantonam par citām tēmām turpinās 40.–42. nodaļā.)

Ieteikumi stundas mācīšanai

Almas 39:1–8

Alma paskaidro savam dēlam Koriantonam seksuālo grēku nopietnību

Uzrakstiet uz tāfeles šādu jautājumu: Kāpēc daži grēki ir nopietnāki par citiem?

Aiciniet studentus klusām pārdomāt atbildes uz šiem jautājumiem. Paskaidrojiet, ka Almas padoms, kas pierakstīts Almas 39, var mums palīdzēt saprast noteiktu grēku nopietnību.

Aiciniet studentus paskatīties uz piezīmi tieši virs 39. nodaļas virsraksta. Lūdziet viņus noteikt, kas runā šajā nodaļā un ko viņš uzrunā (Alma runā ar savu dēlu Koriantonu). Paskaidrojiet, ka Koriantons bija pavadījis savus brāļus Šiblonu un Almu, lai sludinātu evaņģēliju zoramiešiem, taču bija kritis grēkā. Norādiet, ka izpratne par to, ko Koriantons izdarīja nepareizi, palīdzēs studentiem saprast Almas padomu viņam šajā un nākamajās trīs nodaļās.

Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt Almas 39:1–5. Lūdziet pārējos audzēkņus meklēt, ko Koriantons izdarīja nepareizi. (Jūs varat paskaidrot, ka vārds netikle 3. pantā attiecas uz amorālu sievieti jeb prostitūtu.)

Ko Koriantons darīja, kas nebija pareizi? Kurš no viņa grēkiem bija visnopietnākais? (Seksuālā netikumība.)
Koriantons starp zoramiešiem bija lielījies ar savu spēku un gudrību (skat. Almas 39:2). Kādos veidos lepnības pilna attieksme var novest pie nopietniem grēkiem, piem., seksuālas netikumības? Kādi ir daži mūsdienu piemēri lepnības pilnai attieksmei, kas noved cilvēkus līdz seksuālu grēku veikšanai? (Kad studenti pārrunās šos jautājumus, norādiet, ka tad, kad cilvēki ir lepni, viņi bieži pārvērtē savus spēkus, tajā skaitā spēju pārvarēt kārdinājumu. Daži mūsdienu piemēri tam ir došanās uz satikšanos pārāk jaunā vecumā vai satikšanās tikai ar vienu cilvēku.)

Lūdziet studentus klusi izlasīt Almas 39:5, meklējot, kā Alma paskaidroja seksuālu grēku nopietnību. (Var būt noderīgi paskaidrot, ka vārds negantība attiecas uz kaut ko, kas ir grēcīgs, bezdievīgs vai nepatīkams.)

Ko Tas Kungs domā par seksuālu grēku? (Kad studenti atbild, palīdziet viņiem atpazīt šo patiesību, ka seksuāli grēki ir negantība Tā Kunga acīs.)
Kāpēc, jūsuprāt, ārlaulības sakari un laulības pārkāpšana ir atzīta tikpat nopietna kā slepkavība?

Lai palīdzētu studentiem saprast Tā Kunga standartus un apsolījumus, kas saistīti ar seksuālu šķīstību, aiciniet viņiem klusām izlasīt pirmās divas rindkopas sadaļā „Seksuāla šķīstība” Jaunatnes morāles stiprināšanai. Lasīšanas gaitā lūdziet viņus meklēt atbildes uz tālāk sniegto jautājumu. (Jūs varat uzrakstīt šo jautājumu uz tāfeles. Jūs varat arī ierosināt studentiem atzīmēt brošūrā atrastās atbildes.)

Kādi ir ieguvumi no seksuālas šķīstības saglabāšanas?

Pēc tam, kad studentiem ir bijis laika izlasīt un pastāstīt par atrastajām atbildēm, lūdziet viņus klusām izlasīt atlikušo tekstu sadaļā „Seksuālā šķīstība”, meklējot atbildi uz šādu jautājumu:

Kādus standartus Tas Kungs ir mums noteicis, lai saglabātu seksuālu šķīstību?

Aiciniet studentus pārdomāt, kādu vēstījumu, viņuprāt, Tas Kungs vēlas viņiem iemācīt no tā, ko viņi tikko izlasīja. Lieciniet par seksuāla grēka nopietnību un par svētībām, kas nāk no seksuālas šķīstības.

Norādiet, ka, dodot savam dēlam padomu par šo delikāto tēmu, Alma izpildīja savu tēva pienākumu. Lūdziet studentus apsvērt, kā viņi varētu atbildēt uz padomu, kuru devis kāds no viņu vecākiem vai baznīcas vadītājs attiecībā uz seksuālu šķīstību. Aiciniet viņus klusi izlasīt Almas 39:7–8, meklējot, kāds bija Almas nolūks, mācot Koriantonu par seksuāla grēka nopietnību.

Kāds bija Almas nolūks, mācot Koriantonu par viņa grēka nopietnību? (Palīdzēt Koriantonam nožēlot grēkus, lai viņam nebūtu jāstāv vainīgam Dieva priekšā.)
Kā mums vajadzētu reaģēt, kad kāds mūs aicina nožēlot grēkus?

Lai palīdzētu studentiem saprast, kāpēc vecāki līdzīgi kā Alma aicina savus bērnus nožēlot grēkus, nolasiet šo eldera D. Toda Kristofersona, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, izteikumu:

„Aicinājums nožēlot grēkus ir mīlestības izpausme. … Ja mēs neaicinām citus mainīties vai arī attiecībā uz grēku nožēlošanu neesam prasīgi paši pret sevi, mēs neizpildām pamatpienākumus pret citiem un sevi. Pārāk pielaidīgi vecāki, pārāk iecietīgi draugi, bailīgi baznīcas vadītāji patiesībā vairāk rūpējas par sevi nekā par to līdzcilvēku labklājību un laimi, kuriem varētu palīdzēt. Jā, aicinājums nožēlot reizēm šķiet neiejūtīgs vai aizvainojošs, iespējams, pat tiek uztverts kā apvainojums, taču — Gara vadībā — patiesībā tā ir sirsnīgas gādības izpausme.” („The Divine Gift of Repentance”, Ensign vai Liahona, 2011. g. nov., 39.)

Almas 39:9–19

Alma mudina Koriantonu nožēlot grēkus

Lai iepazīstinātu ar padomu, kuru Alma deva savam dēlam, kā nožēlot grēkus un vērsties pie Tā Kunga, uzrakstiet uz tāfeles šādu teikumu: Grēku nožēlošana ietver …

Aiciniet dažus studentus pēc kārtas skaļi nolasīt Almas 39:9–13. Ieturiet pauzi pēc katra panta, lai uzdotu studentiem šādus jautājumus:

Almas 39:9

Ko nozīmē „atmest savus grēkus”? (Pārstāt tos darīt.)
Kāda nozīmē ir frāzēm „nesekot vairs tam, ko iekāro tavas acis” un „apspied sevi šajās lietās” attiecībā uz grēku atmešanu? (Var būt noderīgi paskaidrot, ka mūsdienās frāze „tam, ko iekāro tavas acis” var attiekties uz tēliem un izklaidi, kas jebkādā veidā ir pornogrāfiski. Lai uzsvērtu pornogrāfijas bīstamību, apsveriet iespēju studentiem lūgt izlasīt brošūras Jaunatnes morāles stiprināšanai 12. lpp. doto padomu par šo tēmu. Jūs varat arī lūgt paskaidrot, ka frāze „apspied sevi” nozīmē pielietot paškontroli vai pašpilnveidošanos; skat. zemteksta piezīmi 9b.)
Kādi ir daži no veidiem, kā pēdējo dienu svētie var pielietot paškontroli seksuālas šķīstības jautājumos un izvairīties no sekošanas tam, ko iekāro viņu acis? (Lai palīdzētu studentiem sīkāk pārrunāt šo jautājumu, jūs varat aprakstīt kādu situāciju, kas atbilst jūsu studentu kultūrai un apstākļiem. Piemēram, jūs varat teikt ko tamlīdzīgu: Pēdējo dienu svēto jaunā sieviete ir nolēmusi „apspiest sevi”, taču kāds jauns vīrietis, kurš viņai ļoti patīk, uzaicina viņu uz nepiedienīgu ballīti. Kā viņai būtu jāatbild?)

Uzsveriet to, ka Almas 39:9 ir prasmīgi pārzināmā rakstvieta. Jūs varat ierosināt, lai studenti atzīmē šo rakstvietu savos Svētajos Rakstos, lai viņi to varētu viegli atrast.

Almas 39:10

Kādos veidos mēs varam tiekties pēc garīgas bagātināšanās — iespējams, no vecākiem, baznīcas vadītājiem, brāļiem vai māsām vai uzticamiem draugiem — lai palīdzētu mums nožēlot grēkus?

Almas 39:11

Ko nozīmē „neļauj sevi aizvilināt”? (Jūs varat paskaidrot, ka vārds neļauj nozīmē nepieļaut.)
Kādas ir dažas no „tukšām vai muļķīgām” lietām, kuras, kā jūs redzat, cilvēkus šodien aizvilina prom?

Almas 39:12

Ko nozīmē atturēties no nekrietnības? (Izvairīties no grēka.)

Almas 39:13

Paskaidrojiet, ka grēku nožēlošana nozīmē „sirds un gribas pievēršanu Dievam” (skat. Svēto Rakstu ceļvedi, „Nožēlot grēkus, grēku nožēlošana”). Svētajos Rakstos frāze „pievērsties Tam Kungam” parasti norāda uz grēku nožēlošanu.

Ko, jūsuprāt, nozīmē „pievērsties Tam Kungam ar visu savu prātu, spēku un izturību”?

Atgādiniet studentiem, ka savas misijas laikā pie zoramiešiem Koriantona rīcība bija likusi dažiem cilvēkiem neticēt Almas vārdiem (skat. Almas 39:11).

Kad mūsu grēki ietekmē citus, kas mums ir jādara kā daļa no savas grēku nožēlošanas? (Atzīt vai atzīties savā vainā tiem, kurus esam sāpinājuši, un censties atlīdzināt vainu.)

Uz tāfeles uzrakstiet šo patiesību: Grēku nožēlošana ietver mūsu grēku atzīšanu un atmešanu un pievēršanos Tam Kungam ar visu savu prātu, spēku un izturību. Jūs varat ierosināt, lai studenti ieraksta šo izteikumu savos Svētajos Rakstos līdzās Almas 39:13 . Aiciniet studentus ierakstīt pierakstu kladēs vai Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatās, kā viņi domā, ko Tas Kungs vēlētos, lai viņi darītu, lai pilnīgāk pievērstu savas sirdis un gribu Viņam.

Lai uzsvēru Glābēja lomu grēku nožēlošanas procesā, lūdziet kādu studentu skaļi nolasīt Almas 39:15–16, 19. Lūdziet audzēkņus meklēt frāzi, kas šajos pantos atkārtojas trīs reizes. (Šī frāze ir „prieka vēstis”, un jūs varat paskaidrot, ka tas nozīmē „labas ziņas”.)

Kādas „prieka vēstis” Alma mācīja savam dēlam? (Starp studentu dotajām atbildēm jābūt patiesībai, ka Jēzus Kristus nāca, lai paņemtu pasaules grēkus. Jūs varat to uzrakstīt uz tāfeles.)
Kāpēc Jēzus Kristus atnākšana bija labas ziņas Koriantonam? (Kad studenti atbild uz šo jautājumu, jūs varat viņiem pastāstīt, ka vēlāk Koriantons nožēloja savus grēkus un atkal kļuva par misionāru [skat. Almas 49:30].)

Apsveriet iespēju dalīties ar audzēkņiem, kā vēstījums par Jēzus Kristus Izpirkšanu ir bijis „prieka vēsts” jums vai tiem, kurus jūs pazīstat. Vēl lieciniet par tiem principiem, kurus audzēkņi ir pārrunājuši, studējot Almas 39. Mudiniet studentus sekot pamudinājumiem, kurus viņi var būt saņēmuši šīs stundas laikā, lai nosargātu savu šķīstību un vērstos pie Tā Kunga caur grēku nožēlošanu.

Prasmīgi pārzināmā rakstvieta — Almas 39:9

Sadaliet audzēkņus grupās pa četriem vai pieciem cilvēkiem. Dodiet katrai grupai sešpusēju metamo kauliņu un zīmuli. (Ja metamais kauliņš nav pieejams, apsveriet iespēju pielāgot šo aktivitāti, ieliekot aploksnē vai kādā citā priekšmetā sešus mazus papīra gabaliņus, uz katra uzrakstīti numuru no 1 līdz 6.) Katram studentam būs arī nepieciešama tukša papīra lapa. Lieciet katrai studentu grupai cieši sasēsties ap galdu vai aplī. Aiciniet studentus atvērt savos Svētajos Rakstos Almas 39:9.

Paskaidrojiet, ka aktivitātes mērķis ir būt pirmajam cilvēkam grupā, kas pilnībā pārraksta Almas 39:9. Tomēr tā kā ir tikai viens zīmulis uz visu grupu, tad vienlaicīgi var rakstīt tikai viens cilvēks no grupas. Students var lietot zīmuli, ar metamo kauliņu uzmetot 1.

Lieciet katras grupas locekļiem pēc kārtas mest kauliņu (vai paņemt papīra lapiņu un tad to atdot.) Kad students uzmet (vai izvelk) 1, viņš vai viņa paņem zīmuli un sāk rakstīt, skaļi sakot katru no vārdiem, kuru pieraksta. Tajā pašā laikā citi grupas locekļi turpina mest kauliņu, lai iegūtu tiesības izmantot zīmuli. Kad kāds cits cilvēks grupā ir uzmetis 1, viņš paņem zīmuli no iepriekšējā rakstītāja un sāk pierakstīt šo pantu uz savas papīra lapas, skaļi izrunājot vārdus. Iepriekšējais rakstītājs pievienojas pārējiem grupā, lai mestu kauliņu. Ja studenti iegūst tiesības izmantot zīmuli un pirms tam jau ir pierakstījuši daļu šī panta uz savām lapām, viņiem ir skaļi jānolasa tā daļa, kuru viņi ir jau ir pierakstījuši, pirms rakstīt tālāk. (Tas nodrošina atkārtošanu, kas ļaus studentiem atcerēties šo pantu.) Šī aktivitāte noslēdzas, kad kāds students katrā grupā ir pierakstījis visu Almas 39:9).

Lūdziet audzēkņus vienbalsīgi atkārtot šo pantu pēc šīs aktivitātes.

Piezīme: Ņemot vērā šīs stundas tēmu un ilgumu, jūs varētu pielietot šo aktivitāti citā dienā, kad jums būs vairāk laika.

Komentāri un skaidrojumi

Almas 39:3. Seksuāla grēka sekas

Elders Džefrijs R. Holands, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, runāja par seksuāla grēka nopietnību un sekām:

„Pievērsdams tādu nopietnību fiziskajai iekārei, kas tik plaši dāvāta, ko Dievs cenšas mums pastāstīt par tās vietu Viņa plānā visiem vīriešiem un sievietēm? Es domāju, ka Viņš tieši to dara — izsakās par dzīves plāna būtību. Neapšaubāmi starp Viņa lielākajām rūpēm attiecībā uz mirstību ir tas, kā cilvēks ienāk šajā pasaulē un kā viņš no tās aiziet. Attiecībā uz šiem jautājumiem Viņš ir noteicis ļoti stingras robežas. …

„Ķermenis ir būtiska dvēseles daļa. Šī konkrētā un ļoti svarīgā pēdējo dienu svēto doktrīna uzsver, kāpēc seksuāls grēks ir tik nopietns. Mēs pasludinām, ka tas, kas bez dievišķas atļaujas izmanto cita cilvēka Dieva doto ķermeni, ļaunprātīgi izmanto šī cilvēka dvēseli, ļaunprātīgi izmanto dzīves centrālo mērķi un dzīves procesus, kā to reiz nosaucis prezidents Boids K. Pekers, dzīves būtību [skat.Ensign, 1972. g. jūl., 113]. Izmantojot cita cilvēka ķermeni — kas nozīmē viņa vai viņas dvēseles izmantošanu —, cilvēks apgāna Kristus Izpirkšanu, kas šo dvēseli izglāba un kas sniedz mūžīgās dzīves dāvanu. Un, kad kāds izsmej Taisnības Dēlu, tas ieiet valstībā, kas ir karstāka par pusdienas sauli. Jūs nevarat to darīt un netikt sadedzināts.

Lūdzu, nekad nesakiet: „Kam tas nodara pāri? Kāpēc nevar būt nedaudz brīvības? Es varu pārkāpt tagad un nožēlot to vēlāk.” Lūdzu, neesiet tik muļķīgi un nežēlīgi. Jūs nevarat nesodīti „Dieva Dēlu sist krustā”. [Skat. Ebrejiem 6:6.] „Sargieties no netiklības”, sauc Pāvils [skat. 1. korintiešiem], un sargieties no „no visa tam līdzīga” papildina Mācība un Derības [skat. M&D 59:6; uzsvars pievienots]. Kāpēc? Viens no iemesliem ir tās neaptveramās ciešanas gan miesā, gan garā, kuras izcieta pasaules Glābējs, lai mēs varētu sargāties [īpaši skat. M&D 19:15–20]. M&D 19:15–20]. Mēs Viņam par to esam ko parādā. „Jūs nepiederat sev pašiem”, Pāvils saka. „Jūs esat dārgi atpirkti. Tad nu pagodiniet Dievu ar savu miesu [un savā garā, kas ir Dieva].” [1. kor. 6:19–20; uzsvars pievienots; skat. arī 13.–18. p..] Seksuālos pārkāpumos tiek apdraudēta dvēsele — gan ķermenis, gan gars. …

Jautājumos, kas skar cilvēku intimitāti, jums ir jāgaida! Jums ir jāgaida, līdz jūs varat dot visu, un jūs nevarat dot visu, līdz neesat likumīgi un juridiski laulāts. Nelikumīgi dot to, kas nav jūsu (atcerieties — „jūs nepiederat sev pašiem”), un dot tikai daļu no sevis, ja tam neseko sevis visa dāvāšana, ir emocionālas iznīcības risks. Ja jūs turpināt tiekties pēc fiziska apmierinājuma bez debesu pilnvarojuma, jūs esat briesmīgā stāvoklī, kas rada tādus garīgus, fiziskus bojājumus, kas var iznīcināt gan ilgas pēc fiziskas tuvības, gan spēju sniegt pilnvērtīgu ziedošanos vēlākai, patiesai mīlestībai. Jūs varat nonākt līdz šim svētītas mīlestības, patiesas savienības mirklim, tikai lai sev par šausmām atklātu, ka to, ko jums vajadzēja saglabāt, jūs esat zaudējis, un ka tikai Dieva labvēlība var atjaunot šo pa gabaliņam izšķērdēto tikumību, kuru jūs tik vieglprātīgi atdevāt. Savā kāzu dienā vislielākā dāvana, kuru jūs varat dot savam mūžīgajam dzīvesbiedram, ir vislabākais, kāds tu vari būt pats, — tīrs un šķīsts, un cienīgs saņemt tādu pat šķīstību pretī.” („Personal Purity”, Ensign, 1998. g. nov., 76–77.)

Almas 39:6. Kas ir nepiedodams grēks?

Pravietis Džozefs Smits deva dziļākas zināšanas par nepiedodamu grēku:

„Visi grēki var tikt piedoti, izņemot grēku pret Svēto Garu; jo Jēzus izglābs visus, izņemot pazušanas dēlus. Kas cilvēkam ir jādara, lai viņš veiktu nepiedodamu grēku? Viņam ir jāsaņem Svētais Gars, jāļauj, lai debesis viņam atveras, un jāpazīst Dievs, un tad jāgrēko pret to. Pēc tam, kad cilvēks ir grēkojis pret Svēto Garu, viņam nav grēku nožēlošanas. Viņam ir jāpasaka, ka saule nespīd, redzot, ka tā spīd; viņam ir jānoliedz Jēzus Kristus, kad debesis viņam ir bijušas atvērtas, un jānoliedz pestīšanas iecere laikā, kad viņa acis ir bijušas atvērtas tās patiesumam; un no tā brīža viņš sāk kļūt par ienaidnieku. Tā tas ir ar daudziem, kas ir atkrituši no Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas.” (Skat. History of the Church, 6:314.)

Cilvēks, kas saņem Svēto Garu un tad atkrīt vai kļūst mazaktīvs baznīcā, nav vainojams nepiedodamā grēkā.

Almas 39:13. Grēku nožēlošana: „atkal pievērsties Dievam”

Elders Nīls L. Andersens, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, raksturoja grēku nožēlošanu kā vēršanos vai atgriešanos pie Dieva:

„Kad mēs grēkojam, mēs novēršamies no Dieva. Kad mēs nožēlojam grēkus, mēs atkal pievēršamies Dievam.

Aicinājums nožēlot grēkus reti kad ir soda balss, bet drīzāk mīlošs lūgums apgriezties un no jauna vērsties pie Dieva.” („Repent … That I May Heal You”, Ensign vai Liahona, 2009. g. nov., 40.)

Almas 39:15. Jēzus Kristus uzņemsies pasaules grēkus

Elders D. Tods Kristofersons, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, paskaidroja, kā mēs iegūstam Izpirkšanas svētības:

„Vienīgi grēku nožēlošana ved uz gaišāku un labāku dzīvi. Un, protams, vienīgi pateicoties grēku nožēlošanai, mēs gūstam pieeju Jēzus Kristus Izpirkšanas labvēlībai un ceļam uz glābšanu. Grēku nožēlošana ir dievišķa dāvana, un, runājot par to, mums jāatplaukst smaidā. Tā mūs virza uz brīvību, pārliecību un mieru. Grēku nožēlošanas dāvana ir nevis traucēklis, bet gan iemesls īstām svinībām.

Vienīgi Jēzus Kristus veiktā Izpirkšana paver iespēju nožēlot grēkus. Viņa bezgalīgais upuris „dod cilvēkiem iespēju, lai tiem varētu būt ticība grēku nožēlošanai” (Almas 34:15). Grēku nožēlošana ir nepieciešams priekšnoteikums, un Kristus labvēlība ir spēks, ar ko „žēlastība var apmierināt taisnības prasības” (Almas 34:16). …

… Grēku nožēlošana prasa nopietnu apņemšanos un vēlmi izturēt pat tad, ja tas ir sāpīgi. Lai gan dažkārt pūliņi izveidot sarakstu ar noteiktiem grēku nožēlošanas soļiem var būt noderīgi, tas var novest pie mehāniskas ķeksīša ievilkšanas, bez patiesas nožēlas un pārmaiņām. Patiesa grēku nožēlošana nedrīkst būt virspusēja. Tas Kungs izvirza divus pamatnosacījumus: „To jūs varat zināt — ja cilvēks nožēlo savus grēkus — lūk, viņš atzīsies tajos un atmetīs tos” (M&D 58:43).” („The Divine Gift of Repentance”, Ensign vai Liahona, 2011. g. nov., 38, 40.)