Bibliotēka
49. stunda: Ēnosa grāmata


49. stunda

Ēnosa

Ievads

Pēc tam, kad Ēnoss pārdomāja sava tēva vārdus, viņš lūdza par savu grēku piedošanu un saņēma to. Tad viņš lūdza par nefijiešu un lamaniešu garīgo labklājību un pavadīja savu dzīvi, strādādams viņu labā.

Ieteikumi stundas mācīšanai

Ēnosa 1:1–8

Pec tam, kad Ēnoss pārdomāja sava tēva vārdus, viņš lūdza un saņēma savu grēku piedošanu.

Uz tāfeles uzrakstiet: mana dvēsele bija izsalkusi. Aiciniet studentus domāt par situāciju, kad viņi ir bijuši ļoti izsalkuši.

  • Kādus vārdus jūs varētu lietot, lai raksturotu, kā jūs jutāties, kad bijāt izsalkuši? (Studenti var aprakstīt izsalkumu kā tukšuma, sāpju, vājuma sajūtu vai vēlmi tikt piepildītam.)

  • Ko cilvēks varētu būt domājis, lietojot frāzi — „mana dvēsele bija izsalkusi”? (Garīga tukšuma, sāpju vai vājuma sajūtas vai vēlme tikt garīgi piepildītam.)

Enos Praying

Aiciniet studentus domāt par situāciju, kad viņu dvēseles ir bijušas izsalkušas. Paskaidrojiet, ka šodien viņi studēs kāda cilvēka pieredzi, kad viņa dvēsele bija izsalkusi. Parādiet attēlu „Ēnoss lūdz Dievu” (62604; Evaņģēlija mākslas darbu grāmata [2009], 72. attēls).

  • Ko jūs zināt par cilvēku, kas redzams šajā attēlā? (Ja studenti nav pārliecināti, paskaidrojiet, ka tas ir Ēnoss, kurš bija Lehijas un Sārijas mazdēls un Jēkaba dēls. Īsi pirms sava tēva nāves viņam tika uzticētas mazās plāksnes [skat. Jēkaba 7:27].)

Aiciniet kādu no studentiem skaļi nolasīt Ēnosa 1:1, 3. Lūdziet audzēkņus meklēt, kā Jēkabs bija ietekmējis Ēnosu. Aiciniet dažus studentus dalīties ar pārējiem tajā, ko viņi ir atklājuši.

Uz tāfeles parādiet šādu tabulu. (Lai ietaupītu laiku, jūs varat tabulu izvietot uz tāfeles pirms stundas sākuma.) Tabula ir paredzēta, lai palīdzētu studentiem koncentrēties uz Ēnosa pieredzes dažādajām niansēm, kamēr viņi studē Ēnosa 1:2–8.

Pēc kā alka Ēnoss

Ko Ēnoss darīja

Ēnosa rīcības rezultāti

Ēnosa 1:2

Ēnosa 1:3

Ēnosa 1:2

Ēnosa 1:4

Ēnosa 1:8

Ēnosa 1:5

Ēnosa 1:6

Ēnosa 1:8

Paskaidrojiet, ka, Ēnosam pārdomājot sava tēva mācības, viņš pieredzēja garīgas sajūtas, kas noveda viņu pie konkrētām rīcības izpausmēm, kas savukārt veicināja viņa dzīvē noteiktas likumsakarības.

Sadaliet audzēkņus trīs grupās. Skaļi nolasiet Ēnosa 1:2–8. Kamēr studenti lasa, lieciet pirmajai grupai meklēt izteikumus, kas norāda uz Ēnosa vēlmēm. Aiciniet otro grupu meklēt, ko Ēnoss darīja. Lūdziet trešo grupu meklēt Ēnosa vēlmju un rīcības rezultātus. (Norādiet, ka panti, kas uzskaitīti tabulā, satur informāciju, kas atbilst katras grupas uzdevumam.)

Pēc tam, kas studenti ir pabeiguši lasīt Ēnosa 1:2–8, aiciniet pirmās grupas studentus pastāstīt, ko viņi atraduši attiecībā uz Ēnosa vēlmēm. Kad studenti atbild, lieciet viņu atbildes uzrakstīt uz tāfeles. Jūs varat iedrošināt studentus atzīmēt šos izteikumus savos Svētajos Rakstos. Studenti var pieminēt tādas frāzes kā „savu grēku piedošanu”, „mūžīgo dzīvi” un „svēto prieku”.

Kad ir aizpildīta pirmā aile, aiciniet audzēkņus pārskatīt Ēnosa 1:4sākumu. Lieciet viņiem noteikt, ko Ēnoss piedzīvoja, kad viņa tēva vārdi „par mūžīgo dzīvi un svēto prieku iegrima dziļi [viņa] sirdī” (Ēnosa 1:3). Studentiem vajadzētu pamanīt izteikumu — „un mana dvēsele bija izsalkusi”. (Jūs varat iedrošināt studentus atzīmēt šo frāzi savos Svētajos Rakstos.)

  • Kā praviešu mācību pārdomāšana par mūžīgo dzīvi un svēto prieku var likt kāda cilvēka dvēselei būt izsalkušai? (Tas var rosināt cilvēku būt cienīgam, lai būtu ar To Kungu, un vēlēties laimi, kas gūstama no dzīvošanas saskaņā ar evaņģēliju.)

Norādiet, ka Ēnoss arī vēlējas savu grēku piedošanu. Norādiet, ka frāze — „mana dvēsele bija izsalkusi” — var norādīt uz garīga tukšuma sajūtu, kas rodas no grēka. Tā var arī norādīt uz cilvēka ilgām — tuvoties Tam Kungam un mācīties no Viņa.

  • Kāpēc grēks mums liek justies garīgi iztukšotiem? (Grēks liek Svētajam Garam mūs atstāt, un mēs jūtamies attālināti no Tā Kunga.)

Lai palīdzētu studentiem attiecināt Ēnosa pieredzi uz sevi, lūdziet viņus klusām apsvērt, vai viņiem ir līdzīgas garīgā izsalkuma sajūtas, kādas aprakstīja Ēnoss.

Lai palīdzētu audzēkņiem saskatīt, ko Ēnoss darīja, lai apmierinātu savu garīgo izsalkumu, aiciniet otrās grupas studentus pastāsīt savus atklājumus un uzrakstiet viņu atbildes uz tāfeles. Atbildēm ir jāietver: „cīņa … Dieva priekšā”, „piesaucu Viņu varenā lūgšanā” un „ticības Kristum [pielietošana]”.

  • Kā frāze — „cīņa .. Dieva priekšā” — raksturo cilvēka centienus saņemt grēku piedošanu? (Norādiet, ka Ēnoss necīnījās ar Dievu, bet Dieva priekšā lūgšanā. Šī cīņa norāda Ēnosa centienus parādīt Debesu Tēvam savas vēlmes patiesumu un gatavību nožēlot grēkus, veicot savā dzīvē nepieciešamās izmaiņas.) Kāpēc cīņa ir labs vārds, lai raksturotu mūsu centienus nožēlot grēkus?

  • Kādus pierādījumus tam, ka Ēnoss bija patiess, meklējot savu grēku piedošanu, jūs redzat Ēnosa 1:4? (Jums var būt nepieciešams palīdzēt studentiem saprast, ka pielūgšana nozīmē lūgt pazemīgi un ar lielu vēlmi.)

  • Kā mēs varam parādīt savu patiesumu, meklējot Tā Kunga piedošanu? (Jūs varat norādīt, ka mūsu lūgšanām nav jābūt tik garām kā Ēnosa lūgšanām, bet tām ir jābūt patiesām.)

Lai palīdzētu audzēkņiem saskatīt Ēnosa rīcības rezultātus, aiciniet trešās grupas studentus sniegt savas atbildes un pierakstiet tās uz tāfeles. Atbildēm ir jāietver: „tavi grēki ir tev piedoti”, „mana vaina bija aizslaucīta prom” un „tava ticība darījusi tevi veselu”. (Jūs varat paskaidrot, ka „darījusi veselu” nozīmē — tikt attīrītam vai šķīstītam no grēka.)

  • Atbilstoši Ēnosa 1:7–8, kas ļāva Ēnosam saņemt piedošanu un kļūt veselam? (Viņa ticība Jēzum Kristum.)

  • Kādas mācības mēs varam gūt no Ēnosa par savu grēku piedošanas procesu? (Papildus citām patiesībām, kuras studenti var pieminēt, pārliecinieties, ka viņi saprot, ka, pielietojot savu ticību Jēzum Kristum, mūsu grēki var tikt piedoti un mēs varam tapt veseli.) Kāpēc ir nepieciešams pielietot ticību Jēzum Kristum, lai mēs saņemtu šīs svētības? (Jēzus Kristus izpirka mūsu grēkus. Tikai caur Viņa Izpirkšanu mēs varam tapt veseli.)

  • Atbilstoši Ēnosa 1:5–6, kā Ēnoss zināja, ka viņam ir piedots? (Jūs varat norādīt, ka balss, kas minēta Ēnosa 1:5, bija balss, kas nāca Ēnosa prātā [skat. Ēnosa 1:10].)

  • Kā jūs varat zināt, ka jūsu grēki jums ir piedoti?

Diskusijā par atbildi uz pēdējo jautājuma daļu nolasiet šo prezidenta Dītera F. Uhtdorfa, no Augstākā prezidija, izteikumu:

„Tiklīdz mēs būsim patiesi nožēlojuši grēkus, Kristus noņems no mums mūsu grēku vainas nastu. Mēs paši varam zināt, ka mums ir piedots un esam darīti tīri. Svētais Gars mums to apliecinās; Viņš ir Svētītājs. Nav citas lielākas liecības par piedošanu.” („Point of Safe Return”, Ensign vai Liahona, 2007. g. maijs, 101.)

  • Kāpēc ir noderīgi zināt, ka Kristus paņems mūsu grēku vainas nastu pēc tam, kad esam patiesi nožēlojuši grēkus?

Lūdziet studentus klusām pārdomāt šādus jautājumus:

  • Kad jūs esat jutuši, ka Tas Kungs ir jums piedevis jūsu grēkus?

  • Kā jūs pielietojāt ticību Jēzus Kristus Izpirkšanai?

  • Kā jūs zinājāt, ka jums ir piedots?

  • Vai jūs pēdējā laikā esat jutuši Tā Kunga piedošanu?

Lieciniet, ka mums tiks piedots, kad mēs pielietosim ticību Jēzum Kristum un patiesi nožēlosim mūsu grēkus. Pateicoties Glabējam, mūsu vaina var tikt aizskalota un mēs varam tapt veseli.

Ēnosa 1:9–27

Ēnoss lūdz par nefijiešu un lamaniešu garīgo labklājību, un viņš uzcītīgi strādā viņu pestīšanai.

Uz tāfeles uzzīmējiet šādu diagrammu. Paskaidrojiet, ka pēc tam, kad Ēnoss lūdza par sevi, viņš paplašināja savas lūgšanas, iekļaujot tajās lūgumus par citu cilvēku labklājību. Dodiet studentiem uzdevumu — strādāt pāros. Aiciniet studentus katrā pārī pēc kārtas skaļi nolasīt Ēnosa 1:9–14. Lūdziet viņus noteikt divas cilvēku grupas, par kurām Ēnoss lūdza, un par ko viņš lūdza katrā no gadījumiem. Kad studenti stāsta par to, ko viņi ir iemācījušies, attēlā jautājumu zīmes vietā ievietojiet vārdus nefijieši un lamanieši.

lūgšanas diagramma
  • Atbilstoši Ēnosa 1:14, kādi bija lamaniešu nolūki attiecībā pret nefijiešiem?

  • Ko mēs mācāmies par Ēnosu no viņa lūgšanas par lamaniešiem?

Nolasiet tālāk sniegto prezidenta Hovarda V. Hantera izteikumu. Lūdziet studentus klausīties, kā tas attiecināms uz Ēnosa pieredzi:

„Katru reizi, kad mēs piedzīvojam Izpirkšanas svētības savā dzīvē, mums gribot negribot ir bažas par mūsu brāļu labklājību. …

Liels rādītājs cilvēka pievēršanai ir vēlme dalīties evaņģēlijā ar citiem.” (The Teachings of Howard W. Hunter, red. Clyde J. Williams [1997], 248–249.)

  • Kā šis izteikums attiecas uz Ēnosa pieredzi? (Ēnoss atklāj, ka, piedzīvojot Jēzus Kristus Izpirkšanas svētības, mēs tieksimies palīdzēt citiem saņemt glābšanu. Jūs varat iedrošināt studentus pierakstīt šo principu savos Svētajos Rakstos.)

Lūdziet studentus klusām studēt Ēnosa 1:12, 15–20, meklējot, kā Ēnoss atklāja sakarību starp lūgšanu, ticību un uzcītību.

  • Ko, jūsuprāt, nozīmē lūgt ticībā?

  • Atbilstoši Ēnosa 1:12, 19–20, kā Ēnoss parādīja uzcītību savas lūgšanas laikā un pēc tās?

  • Ko mēs varam mācīties par lūgšanu no Ēnosa priekšzīmes? (Studentiem vajadzētu saskatīt, ka Tas Kungs atbild uz mūsu lūgšanām atbilstoši mūsu ticībai un uzcītībai.)

Lai palīdzētu studentiem apsvērt veidus, kā viņi var sekot Ēnosa piemēram, uzrakstiet uz tāfeles šādus izteikumus vai arī izsniedziet tos kā izdales materiālu. Aiciniet studentus izvēlēties vienu apgalvojumu un atbildēt uz to savās Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatās.

  1. Tāpat kā Ēnoss, es vēlos saņemt savu grēku piedošanu. Es parādīšu Tam Kungam, ka mana vēlme ir patiesa, …

  2. Tāpat kā Ēnoss, es vēlos palīdzēt savas ģimenes locekļiem un saviem draugiem nākt pie Kristus. Cilvēks, kuram es centīšos palīdzēt, ir … Šim cilvēkam es palīdzēšu šādi …

  3. Ēnoss lūdza par lamaniešiem, kas tika uzskatīti par viņa ienaidniekiem. Tāpat kā Ēnoss, es vēlos parādīt Tā Kunga mīlestību tiem, kas nav laipni pret mani. Viens veids, kā es to darīšu, ir …

Pēc tam, kad studenti ir pabeiguši rakstīt, palūdziet kādam no studentiem nolasīt Ēnosa 1:26–27. Aiciniet audzēkņus meklēt pierādījumus tam priekam, kuru Ēnoss juta savu pūļu dēļ. Pēc tam, kad studenti ir pastāstījuši, ko viņi ir atraduši, iedrošiniet viņus paveikt to, ko viņi pierakstīja savās Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatās. Lieciniet, ka tad, kad mēs pielietojam ticību Jēzum Kristum, mēs varam pieredzēt piedošanu un prieku un pieaugs mūsu vēlme palīdzēt citiem nākt pie Kristus.

Komentāri un skaidrojumi

Ēnosa 1:2 „Es saņēmu savu grēku piedošanu”

Ēnoss nepieminēja sava grēka sīku raksturojumu, bet drīzāk aprakstīja grēku nožēlošanas procesu, kas mums katram jāpaveic, lai saņemtu dievišķu piedošanu. Prezidents Spensers V. Kimbals mācīja:

„Man vienmēr ir paticis Ēnosa stāsts, kas atklāj viņa lielo vajadzību. Tāpat kā ikviens no mums, jo neviens no mums nav pilnīgs, — viņš bija nomaldījies. Es nezinu, cik drūmi bija viņa grēki, bet viņš rakstīja: „Es jums pastāstīšu par cīņu, kas man bija Dieva priekšā, pirms es saņēmu savu grēku piedošanu.” [Ēnosa 1:2.] …

Kāda tā ir svētība un prieks ikvienam no mums — zināt, ka mūsu Tēvs dzīvo un ka Viņš mūs mīl, ka pēc mūsu grēku nožēlas Viņš mums tos piedod, ka Viņš vienmēr ir gatavs palīdzēt un sniegt mīlestību Saviem mīļotajiem bērniem!” („Pray Always”, Ensign, 1981. g. okt., 6.)