137. stunda: Mormona 1.–2. nodaļa

137. stunda

Mormona 1.–2. nodaļa

Ievads

Kaut arī Mormons uzauga laikā, kad valdīja liela bezdievība, viņš izvēlējās būt uzticīgs. Savas uzticības dēļ viņam tika pateikts, ka vēlāk viņa dzīvē viņam būs uzticēti cilvēku svētie pieraksti. 15 gadu vecumā viņš tika „piemeklēts no Tā Kunga” (Mormona 1:15). Viņš alka palīdzēt nefijiešiem nožēlot grēkus, bet, to tīšas pretošanās dēļ, Tas Kungs viņam bija aizliedzis tiem sludināt. Šajā agrīnajā vecumā viņš bija iecelts vadīt nefijiešu armiju. Tamdēļ, ka daudzi nefijieši bija zaudējuši Svēto Garu un citas Dieva dāvanas, viņi bija atstāti ar savu pašu spēku, kad tie cīnījās pret lamaniešiem.

Ieteikumi stundas mācīšanai

Mormona 1:1–5

Mormons uzzina, ka reiz viņam tiks uzticēti nefijiešu svētie pieraksti

Pirms stundas uzraksties uz tāfeles šādu jautājumu, lai studenti var par to padomāt, kad tie ieradīsies: „Kā tu jūties, kad cilvēki sauc tevi par mormoni?”

Stundas sākumā lūdziet studentus atbildēt uz tāfeles redzamo jautājumu. Pēc tam, kad viņi ir apsprieduši jautājumu, lūdziet kādam studentam nolasīt šādu prezidenta Gordona B. Hinklija izteikumu:

„Kamēr dažkārt man ir žēl, ka cilvēki nesauc šo baznīcu tās pareizajā vārdā, esmu laimīgs, ka iesauka, ko tie izmanto, ir viena no cienījamākām — ievērojama cilvēka un grāmatas dēļ, kas sniedz nepārspējamu liecību par pasaules Pestītāju.”

„Ikviens, kas iepazīst vīru, vārdā Mormons, lasot un apdomājot viņa vārdus, ikviens, kas lasa šos vērtīgos vēstures dārgumus, kurus viņš lielā skaitā apkopoja un saglabāja, uzzinās, ka Mormons nav vārds ar sliktu slavu, bet tas simbolizē augstāko labumu — to labumu, kas ir no Dieva.” („Mormon Should Mean ‘More Good’”, Ensign, 1990. g. nov., 52–53.)

Lai palīdzētu studentiem izprast Mormona 1.–2. nodaļas kontekstu, paskaidrojiet, ka 320 gadus pēc tam, kad Glābējs parādījās nefijiešiem, gandrīz ikviens šajā zemē dzīvoja bezdievībā. Tajā laikā Amarons, taisnīgs vīrs, kas kalpoja par pierakstu vedēju, tika Svētā Gara ietekmēts — noslēpt pierakstus, kas bija svēti (skat. 4. Nefija 1:47–49). Apmēram šajā pat laikā Amarons apciemoja desmitgadīgu zēnu, vārdā Mormons, un apmācīja viņu saistībā ar viņa nākotnes atbildību par pierakstiem.

Aiciniet studentus lasīt Mormona 1:2 klusu pie sevis, meklējot vārdus un frāzes, ko Amarons izmantoja, lai raksturotu Mormonu. Aiciniet viņus pastāstīt, ko ir atraduši. Uzrakstiet vārdu Mormons uz tāfeles un uzskaitiet viņu atbildes zem tā. Jums varētu būt nepieciešams izskaidrot, ka vārds prātīgs nozīmē: mierīgs, nopietns un apdomīgs.

Kā jums šķiet, attiecībā uz kādām lietām mums vajadzētu būt prātīgiem? (Atbildes varētu būt: Svētā Vakarēdiena priekšraksta izpildīšana vai piedalīšanās tajā, Svēto Rakstu studēšana, šķīstība, runāšana un liecināšana par Glābēju.) Kāpēc mums jābūt prātīgiem attiecībā uz šīm lietām?

Izskaidrojiet, ka cilvēks var būt prātīgs, tajā paša laikā priecājoties un smejoties. Taču prātīgs cilvēks saprot, kad līksmoties un kad kļūt nopietnam.

Ko, jūsuprāt, nozīmē — „būt apķērīgam”?

Kā daļu no diskusijas, uzaiciniet kādu studentu nolasīt šo eldera Deivida A. Bednāra, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, skaidrojumu:

„Kad mēs esam apķērīgi, mēs acumirklī vērojam vai pamanām un paklausām. Abi šie pamatelementi — vērošana un paklausīšana — ir būtiski, lai būtu apķērīgi. Un pravietis Mormons ir izteiksmīgs piemērs šai dāvanai dzīvē. …

… Garīgā dāvana — būt apķērīgam — mums ir ļoti svarīga pasaulē, kādu to zinām šobrīd, un [tādā], kādā vēl dzīvosim.” („Quick to Observe”, Ensign, 2006. g. dec., 34.)

Kā spēja — ātri redzēt un paklausīt Tā Kunga padomam — mums palīdz?

Uzaiciniet studentus savās pierakstu kladēs vai Svēto Rakstu studiju materiālos uzrakstīt kādu lietu, kuru viņiem vajadzētu uztvert nopietnāk — kādu lietu, attiecībā uz ko viņiem vajadzētu būt prātīgākiem. Tāpat palūdziet viņus uzskaitīt tās Tā Kunga norādes, kurām viņiem vajadzētu paklausīt daudz labprātīgāk. Iedrošiniet viņus meklēt, kā kļūt prātīgākiem un apķērīgākiem.

Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt Mormona 1:3–5 un lūdziet klasi atpazīt Amarona norādījumus Mormonam.

Ko Amarons lūdza Mormonam darīt?
Kā jums šķiet, kāpēc Mormonam vajadzēja būt prātīgam un apķērīgam, lai varētu izpildīt savus pienākumus?

Mormona 1:6–19

Cilvēku apzinātas pretošanās dēļ, Tas Kungs aizliedz Mormonam sludināt tiem

Pajautājiet studentiem, vai viņi kādreiz ir zaudējuši kaut ko, ko lolojuši, vai arī tiem ticis kas vērtīgs atņemts. Uzaiciniet dažus studentus dalīties savā pieredzē.

Apkopojiet Mormona 1:6–12, paskaidrojot, ka Mormons jaunībā bija liecinieks daudzām kaujām starp nefijiešiem un lamaniešiem. Viņš arī liecināja par bezdievības izplatīšanos starp cilvēkiem visā zemē.

Paskaidrojiet, ka tamdēļ, ka nefijieši kļuva ļoti ļauni, viņi zaudēja dārgas Tā Kunga dāvanas. Sadaliet klases audzēkņus divās daļās. Lieciet vienai pusei lasīt Mormona 1:13–14, 18 klusu pie sevis, meklējot dāvanas, kuras Tas Kungs sāka atņemt nefijiešiem. Otrai pusei lieciet lasīt Mormona 1:14, 16–17, 19, meklējot iemeslus, kādēļ Tas Kungs paņēma šīs dāvanas prom no nefijiešiem. Aiciniet studentus no katras grupas dalīties ar klasi tajā, ko tie atraduši.

Saskaņā ar Mormona 1:13–14, kas notiek ar cilvēkiem, kad tie pretojas un aizgriežas prom no Tā Kunga? (Studenti var sniegt dažādas atbildes. Apsveriet viņu atbilžu apkopošanu, uzrakstot šādu patiesību uz tāfeles: „Kad cilvēki ir ļauni un neticīgi, viņi zaudē garīgās dāvanas, ko tie ir saņēmuši no Tā Kunga, un vairs nav spējīgi saņemt Svētā Gara ietekmi.”)

Uzsveriet, ka nefijiešu pretošanās bija ārkārtēja. Taču šis princips attiecas uz katru no mums individuāli, kad mēs nepaklausām Dieva baušļiem.

Kuras no dāvanām, kas uzskaitītas Mormona 1:13–14, 18, jums būtu visgrūtāk zaudēt?

Aiciniet kādu no studentiem skaļi nolasīt Mormona 1:15. Lūdziet klasei sekot līdzi, meklējot, ko Mormons pieredzēja, kad daudzi no nefijiešiem zaudēja Dieva dāvanas un Svētā Gara klātbūtni.

Kā jums šķiet, kāpēc Mormons varēja piedzīvot garīgas pieredzes, neskatoties uz to, ka viņš bija liela ļaunuma vidū?

Mormona 2:1–15

Mormons vada nefijiešu karapulkus un sēro par to bezdievīgumu

Aiciniet kādu 15 gadīgu (vai tuvu šim vecumam) studentu skaļi nolasīt Mormona 2:1–2. Aiciniet klasi meklēt pienākumus, kas tika doti Mormonam, kad viņš bija 15 gadus vecs (savas dzīves sešpadsmitajā gadā). Palūdziet studentus iedomāties, kā tas varētu būt — 15 gadu vecumā vadīt karapulku.

Kādos veidos īpašības, kas minētas Mormona 2:1, ir palīdzējušas Mormonam kā karapulka vadītājam?

Apkopojiet Mormona 2:3–9, pastāstot studentiem, ka lamanieši uzbruka nefijiešu karapulkiem ar tādu spēku, ka nefijieši nobijās un atkāpās. Lamanieši dzina tos no vienas vietas uz citu, līdz nefijieši tika sapulcināti vienā vietā. Beigās Mormona karapulks noturējās pret lamaniešiem un lika tiem bēgt.

Aiciniet studentus lasīt Mormona 2:10–15 klusu pie sevis, meklējot, kāds bija nefijiešu garīgais stāvoklis pēc šīm kaujām.

Kāpēc nefijieši sēroja? (Skat. Mormona 2:10–13. Viņi sēroja, jo tie nevarēja paturēt savas mantas. Citiem vārdiem sakot: viņi sēroja tikai savu grēku seku dēļ, bet ne tādēļ, ka tie nožēlotu savu rīcību.)
Saskaņā ar Mormona 2:13–14, kā Mormons varēja zināt, ka nefijiešu sēras neliecināja par patiesu grēku nožēlošanu?

Lai palīdzētu studentiem saskatīt atšķirību starp „sērām … nožēlojot” un „nolādēto sērošanu”, uz tāfeles uzrakstiet:

Tie, kas sēro, nožēlojot grēkus, …

Tie, kas sēro tikai grēku seku dēļ, …

Aiciniet studentus pārskatīt Mormona 2:12–15, meklējot šo divu ļaužu grupu raksturiezīmes. Aiciniet viņus pastāstīt, ko ir atraduši. Viņu atbildēm vajadzētu atspoguļot šādas patiesības:

Tie, kas sēro, nožēlojot grēkus, atpazīst Dieva labvēlību un nāk pie Kristus ar pazemīgām sirdīm.

Tie, kas sēro tikai to grēku izraisīto seku dēļ, turpina sacelties pret Dievu.

Paskaidrojiet, ka Mormons lietoja frāzi — „nolādēto bēdas” (Mormona 2:13), lai aprakstītu to sēras, kas bēdājās par savas rīcības izraisītajām sekām, bet nevēlējās nožēlot. Šāda attieksme neved pie piedošanas un miera. Tas noved pie lāsta, kas nozīmē, ka cilvēks tiek apturēts savā progresā pretim mūžīgajai dzīvei.

Aiciniet studentus apdomāt, kā viņi reaģē, kad saprot, ka ir grēkojuši. Iedrošiniet tos nākt pie Glābēja ar pazemības pilnu sirdi, lai tie varētu saņemt piedošanu, baudīt mieru un tikt samierinātiem ar Dievu.

Mormona 2:16–29

Mormons iegūst plāksnes un pieraksta pārskatu par savas tautas bezdievīgumu

Apkopojiet Mormona 2:16–18, paskaidrojot, ka, turpinoties kaujām ar lamaniešiem, Mormons atradās netālu no Šimas pakalna, kur Amarons bija noslēpis nefijiešu pierakstus. Viņš pārvietoja Nefija plāksnes un uzsāka pierakstīt, ko ir novērojis starp cilvēkiem, kopš viņš bija bērns.

Aiciniet kādu no studentiem skaļi nolasīt Mormona 2:18–19. Aiciniet klasi sekot līdzi, meklējot Mormona aprakstu par cilvēku garīgo stāvokli viņa dienās. Tāpat lūdziet viņus sameklēt viņa personīgos izteikumus par cerību.

Kā Mormons aprakstīja garīgo stāvokli viņa laikā? („Nepārtraukta ļaundarību un bezdievību aina.”)
No tā, ko esam mācījušies par Mormonu, kā jums šķiet, kāpēc viņš var būt pārliecināts, ka viņš „[tiks] paaugstināts pēdējā dienā”? (Jūs varētu vēlēties palīdzēt studentiem saprast, ka tad, ka Mormons runāja par „paaugstināšanu pēdējā dienā”, viņš domāja par augšāmcelšanos un nokļūšanu Dieva klātbūtnē, lai paliktu ar Viņu mūžīgi.)
Kā Mormona taisnīguma piemērs var palīdzēt jums? (Studenti var sniegt dažādas atbildes. Viņu atbildēm vajadzētu paust šādu principu: Mēs varam izvēlēties dzīvot taisnīgi, pat atrodoties ļaunā sabiedrībā. Jūs varētu uzaicināt kādu studentu uzrakstīt šo patiesību uz tāfeles.)
Kad jūs esat redzējuši draugus vai ģimenes locekļus — stingri stāvot savā paklausībā Dieva gribai, pat tad, kad apkārtējie tādi nav bijuši?

Iedrošiniet studentus padomāt par kādu konkrētu savas dzīves sfēru, kurā viņi varētu darīt vairāk, lai atbalstītu to, kas ir pareizs. Uzaiciniet viņus ierakstīt savās pierakstu kladēs vai Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatās, kā viņi vēlētos nākamreiz reaģēt, saskaroties ar izaicinājumu šajā sfērā. Lieciniet, ka, tāpat kā Mormons, mēs varam izvēlēties dzīvot taisnīgi un ka Tas Kungs mums palīdzēs stingri iestāties par to, kas ir pareizs, pat tad, kad to nedarīs apkārtējie.

Komentāri un skaidrojumi

Mormona 1:1. „Es, Mormons”

Šis saraksts izceļ Mormona dzīves un kalpošanas aspektus:

Viņa tēva vārds bija Mormons (skat. Mormona 1:5).
Viņš tika nosaukts zemes, kur Alma nodibināja Baznīcu, vārdā (skat. 3. Nefija 5:12).
Viņš dēlu nosauca par Moroniju (skat. Mormona 6:6).
Viņš bija tiešs Lehija pēctecis (skat. 3. Nefija 5:20).
Viņš tika piemeklēts no Glābēja (skat. Mormona 1:15).
Viņš bija Jēzus Kristus māceklis (skat. 3. Nefija 5:13).
Viņš bija nefijiešu karapulku vadonis (skat. Mormona 2:1).
Viņš rakstīja saskaņā ar Dieva gribu (skat. 3. Nefija 5:14).
Viņš bija liecinieks nefijiešu krišanai (skat. Mormona 2:18–19; 3:16; 6:8–22).

Mormona 2:13–15. Bēdas grēku nožēlošanai

Mormons sēroja par saviem ļaudīm, redzot, ka „viņu bēdas nebija grēku nožēlošanai”, un zinot, ka „Tas Kungs nekad neļāva tiem gūt laimi grēkā” (Mormona 2:13). Kā novēroja prezidents Spensers V. Kimbals: „Bez grēku nožēlošanas nav piedošanas, un bez piedošanas visas mūžīgās dzīves svētības tiek apdraudētas.” (The Miracle of Forgiveness [1969], 117.)

Elders Brūss D. Porters, no Septiņdesmitajiem, mācīja par to, cik svarīgi ir izjust bēdas grēku nožēlošanai:

„Salauzta sirds un nožēlas pilns gars nozīmē — „dievišķas skumjas [nožēlojot grēkus]” (2. vēst. korintiešiem 7:10). Tas notiek, kad mūsu vēlme — būt attīrītiem no grēka — ir tik mokoša, ka mūsu sirdis sāp no bēdām un mēs ilgojamies būt mūsu Debesu Tēva mierā. Tie, kam salauzta sirds un nožēlas pilns gars, ir gatavi darīt jebko un it visu, ko Dievs no tiem prasa, bez pretošanās vai aizvainojuma. Mēs pārstājam darīt lietas „pa savam”, tai vietā mācoties tās darīt tā, kā vēlētos Dievs. Šādā paļāvības stāvoklī var tikt īstenota Izpirkšana un parādīties patiesa grēku nožēlošana. Tas, kurš nožēlos grēkus, izjutīs Svētā Gara iesvētošo spēku, kas piepildīs tos ar sirdsapziņas mieru un prieku no samierināšanas ar Dievu.” („A Broken Heart and a Contrite Spirit”, Ensign vai Liahona, 2007. g. nov., 32.)