Pravietis Džozefs Smits aprakstīja vairākus nozīmīgus notikumus, ko viņš pieredzēja, kad bija 17 līdz 22 gadus vecs. Šie notikumi ietvēra viņa pūliņus palīdzēt gādāt par savu ģimeni, viņa brāļa Alvina nāvi un viņa laulību ar Emmu Heilu. Džozefs rakstīja arī par to, ka vairākus gadus pēc eņģeļa Moronija sniegtās apmācības viņam tika uzticētas plāksnes un viņš sāka tulkot Mormona Grāmatu. Martins Heriss parādīja dažas plākšņu rakstzīmes un to tulkojumu izglītotiem cilvēkiem Ņujorkā. Šie izglītotie cilvēki apliecināja rakstzīmju īstenumu un tulkojuma pareizību. Taču viens izglītots cilvēks, piepildot Jesajas grāmatas pravietojumu, noraidīja stāstu par to, kā Džozefs Smits ieguva plāksnes (skat. Jesajas 29:11–12 un 2. Nefija 27:15–20).
Džozefs Smits strādā pie Džosijas Stoula un apprec Emmu Heilu
Piezīme: Grāmatā „Džozefs Smits — Vēsture” pravietis min Džosiju Stoulu. Dažos vēsturiskos pierakstos Stouls parādās arī kā Stovels un citos variantos.
Aiciniet dažus studentus minēt kādu nozīmīgu notikumu, kas bijis viņu dzīvē dažu pēdējo gadu laikā. Palūdziet viņiem paskaidrot, kā šis notikums ir ietekmējis viņu raksturu un viņu nākotni. Pēc tam palūdziet pārējiem audzēkņiem minēt kādus nozīmīgus notikumus, ko viņi sagaida savā dzīvē nākamo piecu gadu laikā. Paskaidrojiet, ka šodien viņi mācīsies par nozīmīgiem notikumiem pravieša Džozefa Smita dzīvē piecu gadu periodā. Norādiet, ka aprakstā, kas pierakstīts Džozefs Smits — Vēsture 1:55–65, Džozefs Smits bija vecumā starp 17 un 22 gadiem, kas ir līdzīgs tam vecumam, kāds ir daudziem semināra studentiem.
Kādi nozīmīgi notikumi norisinājās šajā Džozefa Smita dzīves laikā? (Studentu atbildes varētu būt šādas: nomira Džozefa brālis Alvins; Džozefs devās strādāt pie Džosijas Stoula; Džozefs apprecējās ar Emmu Heilu.)
Paņemiet līdzi kādu priekšmetu no mājām (vai izraugieties kādu priekšmetu savā klasē), kas, jūsuprāt, ir ļoti vērtīgs un ar ko jūs saudzīgi apietos. Paskaidrojiet, kādēļ šis priekšmets ir tik vērtīgs un kādēļ jūs ar to apietos tik saudzīgi?
Vai jūs esat kādreiz redzējuši kādu cilvēku, kurš nevērīgi izturas pret kaut ko vērtīgu vai nerūpējas par to? Kādēļ daži cilvēki tā rīkojas?
Paskaidrojiet, ka Džozefam Smitam tika uzticēts kaut kas ļoti nozīmīgs. Mudiniet studentus apdomāt, ko viņi var mācīties no viņa piemēra, studējot Džozefs Smits — Vēsture 1:59–62.
Aiciniet kādu studentu nolasīt Džozefs Smits — Vēsture 1:59. Aiciniet pārējos audzēkņus sekot līdzi un noteikt, kādas nozīmīgas lietas eņģelis Moronijs iedeva Džozefam Smitam.
Kādas lietas Moronijs uzticēja Džozefam Smitam? (Zelta plāksnes, Urīmu un Tumīmu un krūšu bruņas. Paskaidrojiet, ka Urīms un Tumīms ir dievišķi sagatavots rīks, kas gaišreģim palīdz tulkošanas darbā un atklāsmju saņemšanā.)
Kādu norādījumu Moronijs deva Džozefam Smitam attiecībā uz plāksnēm? (Jūs varētu ieteikt studentiem atzīmēt frāzi — „pielikšu visas savas pūles, lai tās pasargātu”.)
Uz tāfeles uzrakstiet šādu izteikumu: Ja mēs uzņemamies atbildību un pasargājam to, ko Tas Kungs mums ir devis, Viņš .
Ko Tas Kungs apsolīja Džozefam, ja viņš būs atbildīgs, sargājot plāksnes?
Aiciniet studentus ierosināt, kā pabeigt uz tāfeles rakstīto izteikumu. Šis ir viens ierosinājums, ko studenti varētu paust: Ja mēs uzņemamies atbildību un pasargājam to, ko Tas Kungs mums ir devis, Viņš sniegs Savu aizsardzību un palīdzību.
Lai palīdzētu studentiem pielīdzināt Džozefa pieredzi saviem apstākļiem, uzdodiet šādu jautājumu:
Ko svētu Tas Kungs mums ir uzticējis? (Atbildes varētu ietvert: godbijīga attieksme pret ķermeni, kristību un tempļa derības, priesterības pilnvaras un pienākumi, Baznīcas aicinājumi, mūsu pienākums stiprināt savu prātu un garu, ģimenes pienākumi un attiecības, mūsu liecības.)
Aiciniet kādu studentu nolasīt Džozefs Smits — Vēsture 1:60. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi un atrast teikumu, kas ilustrē to, ka Tas Kungs piepildīja Savu solījumu, jo Džozefs bija sniegtās uzticības cienīgs. („Bet ar Dieva gudrību tās palika drošībā manās rokās, līdz es paveicu visu, kas tika prasīts no manas rokas.”)
Lai ilustrētu to, kā Tas Kungs sniedza Savu aizsardzību un palīdzību, kad Džozefs uzcītīgi centās pasargāt plāksnes, aiciniet kādu studentu nolasīt tālāk doto aprakstu. Pirms students lasa, paskaidrojiet, ka tas ir izvilkums no Džozefa Smita mātes, Lūsijas Makas Smitas, apraksta par to, kas notika neilgi pēc tam, kad Džozefs Smits no Moronija pie Kumoras pakalna bija saņēmis plāksnes. Paskaidrojiet arī to, ka pēc tam, kad Džozefs Smits no Moronija bija saņēmis plāksnes, sākumā viņš tās slēpa kādā bērza dobumā, kas bija aptuveni 3 jūdzes no viņa mājām. Džozefa Smita māte aprakstīja, kas notika, kad viņš vēlāk paņēma plāksnes no savas slēptuves un nesa tās uz mājām:
Attēls
Lūsija Maka Smita
„Džozefs paņēma tās no savas slepenās vietas un, ietinis linu audeklā, palika tās zem rokas, un sāka ceļu uz mājām.
Pēc neliela attāluma veikšanas viņš nodomāja, ka drošāk būtu nogriezties no ceļa un doties caur mežu. Kādu gabalu ejot pēc nogriešanās no ceļa, viņš nonāca lielā vējgāzē, un, kad viņš lēca pāri kādam baļķim, kāds vīrs izlēca no aizmugures un stipri iesita viņam ar revolveri. Džozefs pagriezās apkārt un nogrūda viņu zemē, pēc tam skrēja, cik ātri vien spēja. Aptuveni pēc pusjūdzes viņam uzbruka vēlreiz — tādā pašā veidā kā iepriekš; viņš nogrūda šo vīru zemē, līdzīgi kā iepriekšējo, un atkal skrēja; un, pirms viņš sasniedza mājas, viņam uzbruka trešo reizi. Cīnoties ar pēdējo vīru, viņš izmežģīja savu īkšķi, taču to viņš ievēroja tad, kad bija māju tuvumā — kad viņš pārmetās pāri sētas stūrim, lai atgūtu elpu. Tiklīdz viņš to spēja, viņš piecēlās un devās uz mājām. Viņš bija pilnīgi mēms briesmu un skriešanas radītā noguruma dēļ” (skat. Lucy Mack Smith, History of Joseph Smith by His Mother, red. Preston Nibley [1958], 108).
Kad jūs (vai kāds, ko jūs pazīstat), uzcītīgi cenšoties būt Tā Kunga svētās uzticības cienīgi, esat saņēmuši Tā Kunga aizsardzību un palīdzību?
Lai palīdzētu studentiem pārdomāt savu vēlmi būt Tā Kunga svētās uzticības cienīgiem, palūdziet kādam studentam nolasīt šo izteikumu, ko teicis elders D. Tods Kristofersons no Divpadsmit apustuļu kvoruma:
Attēls
Elders D. Tods Kristofersons
„Rīkojies gudri attiecībā uz to, ko Tas Kungs tev devis. Tā ir uzticība. …
Tā vietā, lai ieslīgtu bezrūpībā, kaut jūsu dzīve būtu tāda, kurā arvien vairāk izpaustos paklausība. Es ceru, ka jūs domāsiet, jutīsiet, ģērbsities un rīkosities tā, lai izrādītu godbijību pret svētām lietām, svētām vietām, svētiem notikumiem” („A Sense of the Sacred” [Baznīcas izglītības sistēmas svētbrīdis jaunajiem pieaugušajiem, 2004. g. 7. nov.], 9, 10; speeches.byu.edu).
Aiciniet kādu studentu nolasīt Džozefs Smits — Vēsture 1:61–62. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi un sameklēt piemērus tam, kā Tas Kungs svētīja Džozefu un Emmu Smitus par viņu uzticību, attiecoties atbildīgi pret svētām lietām.
Kā Tas Kungs svētīja pravieti un viņa sievu šajā laikā? (Palīdziet studentiem saprast, kas Tas Kungs palīdzēja Džozefam īstenot Viņa gribu ar Martina Herisa palīdzību.)
Martins Heriss parāda plākšņu rakstzīmes izglītotiem cilvēkiem Ņujorkā
Ja iespējams, parādiet studentiem zemāk redzamo attēlu, kurā redzami rakstzīmju piemēri, kas bija uz zelta plāksnēm. 1828. gadā Džozefs Smits nozīmēja dažas rakstzīmes uz papīra lapas. Martins Heriss palūdza, vai viņš varētu parādīt dažas nozīmētās rakstzīmes izglītotiem cilvēkiem Ņujorkā, kuriem bija zināšanas par senām valodām un civilizācijām. (Rādot attēlu, jūs varētu pieminēt, ka rakstzīmes tika pārzīmētas vairākas reizes. Nav zināms, vai šī ir tieši tā kopija, ko Martins Heriss rādīja izglītotajiem cilvēkiem.)
Attēls
rakstzīmes no plāksnēm
Uz tāfeles uzrakstiet Džozefs Smits — Vēsture 1:63–65 un Jesajas 29:10–12. Paskaidrojiet, ka Džozefs Smits — Vēsture rakstvietā aprakstīta Martina Herisa tikšanās ar izglītotajiem cilvēkiem. Jesajas grāmatas rakstvietā ietverts pravietojums par pēdējām dienām. Aiciniet studentus strādāt pa pāriem un pēc kārtas savstarpēji nolasīt šīs rakstvietas. Lieciet viņiem vispirms izlasīt Džozefs Smits — Vēsture rakstvietu. Jūs varētu ieteikt, lai pirms Jesajas rakstvietas lasīšanas viņi izlasītu Jesajas 29. nodaļas ievadu. Lasot Jesajas 29. nodaļas pantus, lieciet, lai viņi meklētu līdzības ar Martina Herisa aprakstu. Pēc tam, kad studenti ir beiguši lasīt un pārrunāt abas rakstvietas, uzdodiet šādu jautājumu:
Kādu patiesu principu šīs rakstvietas mums māca par Tā Kunga paredzējumu un Viņa kalpu pravietojumiem? (Jūs varētu pateikt, ka tad, kad Martins parādīja plākšņu rakstzīmes izglītotajiem cilvēkiem Ņujorkā, viņš palīdzēja piepildīt pravietojumu, kas pierakstīts Jesajas 29:11–12).
Kaut gan studenti varētu izteikties dažādi, tiem vajadzētu atpazīst šādu patiesu principu: Tā Kunga kalpu pravietojumi piepildīsies. Jūs varētu uzrakstīt šo principu uz tāfeles. Jūs varat arī ierosināt, lai studenti to pierakstītu savos Svētajos Rakstos, līdzās Džozefs Smits — Vēsture 1:65. Pajautājiet studentiem, vai viņi var iedomāties kādas prasmīgi apgūstamās rakstvietas, kas māca šo pašu principu (piemēram, skat. M&D 1:37–38 un Amosa 3:7). Jūs varat ierosināt, lai viņi pieraksta šīs atsauces līdzās Džozefs Smits — Vēsture 1:65.
Kādā veidā dievišķo apsolījumu vai pravietisko izteikumu piepildīšanās stiprina jūsu ticību?
Aiciniet studentus pierakstīt savās klases pierakstu kladēs vai studiju dienasgrāmatās dažus teikumus, kas sniedz kopsavilkumu tam, ko tie apguva šajā stundā, un kādēļ tas viņiem ir nozīmīgi. Lai sniegtu studentiem iespēju paskaidrot un liecināt par patiesajiem principiem, ko viņi ir apguvuši, aiciniet dažus studentus dalīties tajā, ko viņi ir pierakstījuši, ar pārējo klasi.
Lūsija Maka Smita stāstīja, ka, pirms Alvins Smits mira, viņš savam jaunākajam brālim Džozefam teica šādus vārdus:
„Es vēlos, lai tu būtu labs zēns un darītu visu, kas ir tavos spēkos, lai iegūtu pierakstus. Esi uzticīgs, saņemot norādījumus, un ievēro katru bausli, kas tev tiks dots. Tavam brālim Alvinam tagad ir tevi jāatstāj, bet atceries piemēru, kuru viņš tev ir devis, un esi labs paraugs bērniem, kas ir jaunāki par tevi, un vienmēr izturies laipni pret tēvu un māti.” (Lucy Mack Smith, History of Joseph Smith by His Mother, red. Preston Nibley [1958], 87.)
Kopš agrīnajām Atjaunošanas dienām kritiķi ir uzbrukuši Džozefam Smitam, jo jaunībā viņš strādāja raktuvēs par sudraba meklētāju. Kritiķi ir nodēvējuši viņa centienus par „naudas rakšanu” vai „dārgumu meklēšanu”, cenšoties nomelnot viņa reputāciju. Džozefs Smits uzauga tādā laikā un kultūrā, kur dārgumu meklēšana vai zelta un sudraba raktuvju meklēšana bija ierasta un pieņemta nodarbe. Savā vēstures pierakstā Džozefs Smits paskaidro, ka viņš un viņa ģimenes locekļi tika nolīgti, lai meklētu sudraba raktuves (skat. Džozefs Smits — Vēsture 1:56).
Daži ir vaicājuši: „Vai mums ir sīkāka informācija par to, kā tika tulkota Mormona Grāmata?” Elders Nīls A. Maksvels, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, sniedza šādu atbildi:
Attēls
Elders Nīls A. Maksvels
„Daudzi no tiem, kas lasa Mormona Grāmatu, saprotami vēlas uzzināt vairāk par tās izcelsmi, tajā skaitā tulkošanas patieso norisi. Tā tas pavisam noteikti bija ar ticīgo un uzticamo Hairamu Smitu. Pēc viņa lūguma pravietis Džozefs Hairamam pateica, ka „nav paredzēts stāstīt pasaulei visas sīkās ziņas par Mormona Grāmatas nākšanu klajā” un „ka nav lietderīgi viņam atstāstīt šīs lietas” (History of the Church, 1:220). Tādējādi tas, ko mēs zinām par patieso Mormona Grāmatas nākšanu klajā, ir pietiekami, bet nav visaptveroši. …
Lai kādas būtu šī procesa nianses, līdztekus palīdzībai, ko sniedza tulkojuma atklāšanas instrumenti, tas no Džozefa prasīja intensīvas, personīgas pūles. Process varēja būt atšķirīgs, pieaugot Džozefa spējām, iesaistot Urīmu un Tumīmu, bet, iespējams, ar mazāku šo instrumentu pielietojumu pravieša vēlīnā tulkošanas darbā. Elders Orsons Prats, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, teica, ka Džozefs Smits viņam pastāstīja, ka viņš izmantoja Urīmu un Tumīmu, kad viņam nebija pieredzes tulkošanas darbā, bet ka vēlāk viņam tas nebija nepieciešams, un tas attiecas uz daudziem Džozefa Smita veiktajiem Bībeles pantu tulkojumiem” (skat. Latter-day Saints’ Millennial Star, 1874. g. 11. aug., 498–499). …
„Kādēļ mums netiek vairāk atklāts par Mormona Grāmatas tulkošanas procesu? Iespējams, viss process netiek atklāts tādēļ, ka mēs nebūtu gatavi to pieņemt, pat ja tas taptu zināms. Iespējams arī, ka Tas Kungs vēlējās, lai Mormona Grāmata paliktu ticības līmenī, kaut arī tā ir pilna ar būtiskiem pierādījumiem. Galu galā Kristus pamācīja Mormonu, kurš pārskatīja paša Glābēja mācības, kas bija starp nefijiešiem, nepierakstīt visu uz plāksnēm, jo: „Es pārbaudīšu Savu ļaužu ticību” (3. Nef. 26:11). Iespējams, tulkošanas detaļas netiek atklātas arī tādēļ, ka bija paredzēts, lai mēs gremdētos grāmatas saturā, nevis pārlieku raizētos par procesu, kādā tā tika saņemta” („By the Gift and Power of God”, Ensign, 1997. g. janv., 39, 41).
Kaut gan mēs nezinām visas detaļas par to, kā tika pārtulkota Mormona Grāmata, mēs zinām, ka tā tika pārtulkota „ar Dieva dāvanu un spēku” (M&D 135:3) un ka pārtulkotā daļa ir patiesa (skat. M&D 17:6).
Urīms un Tumīms bija „instrumenti, ko sagatavojis Dievs, lai palīdzētu cilvēkam iegūt atklāsmi un tulkot valodas” (Svēto Rakstu ceļvedis, „Urīms un Tumīms”). Džozefs Smits izmantoja Urīmu un Tumīmu kā palīglīdzekli Mormona Grāmatas tulkošanā. Papildus Urīmam un Tumīmam, pravietis tulkošanas procesā izmantoja gaišreģa akmeni.
Elders Nīls A. Maksvels, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, par tulkošanas procesu un to, kā Džozefs Smits izmantoja Urīmu un Tumīmu un gaišreģa akmeni, teica:
Attēls
Elders Nīls A. Maksvels
Pravietis Džozefs vienīgais zināja visu norisi, un viņš bija apdomīgi negribīgs detaļu izklāstīšanā. Mēs lasām Deivida Vitmera, Džozefa Naita un Martina Herisa vārdus, kuri bija novērotāji, nevis tulkotāji. Deivids Vitmers norādīja, ka tad, kad pravietis izmantoja dievišķos instrumentus, kas bija doti, lai viņam palīdzētu, „parādījās hieroglifi un arī tulkojums angļu valodā … ar spožiem, spīdīgiem burtiem”. Tad Džozefs nolasīja šos vārdus Oliveram (citēts James H. Hart, „About the Book of Mormon”, Deseret Evening News, 1884. g. 25. marts, 2). Martins Heriss runāja par gaišreģa akmeni: „Teikumi parādījās, un tos nolasīja pravietis un pierakstīja Martins Heriss” (citēts Edward Stevenson, „One of the Three Witnesses: Incidents in the Life of Martin Harris”, Latter-day Saints’ Millennial Star, 1882. g. 6. febr., 86–87). Līdzīgi novērojumi bija arī Džozefam Naitam (skat. Dean Jessee, „Joseph Knight’s Recollection of Early Mormon History”, BYU Studies 17 [Autumn 1976]: 35).
Ir pierakstīts, ka Olivers Kauderijs ir liecinājis tiesā, ka Urīms un Tumīms ļāvis Džozefam „lasīt angļu valodā pārveidotās ēģiptiešu valodas zīmes, kas bija iegravētas uz plāksnēm” („Mormonites”, Evangelical Magazine and Gospel Advocate, 1831. g. 9. apr.). Ja šie pieraksti ir precīzi, tie norāda, ka Dievs deva Džozefam „spēju un spēku tulkot” (M&D 3:12).
Ja ar šo instrumentu palīdzību pravietis redzēja senos vārdus, tulkotus angļu valodā, un pēc tam tos diktēja, tad nebija vajadzīgs nemitīgi pētīt plākšņu rakstzīmes — nebija vajadzīgs parastais tulkošanas process, kurā pamīšus notiek sena teksta apdomāšana un attiecīgi mūsdienīga tulkojuma sniegšana.
Šīs atklāsmes process acīmredzami nepieprasīja, ka Pravietim bija jākļūst par antīkās valodas ekspertu. …
Lai kādas būtu šī procesa nianses, līdztekus palīdzībai, ko sniedza tulkojuma atklāšanas instrumenti, tas no Džozefa prasīja intensīvas, personīgas pūles. Process varēja būt atšķirīgs, pieaugot Džozefa spējām, iesaistot Urīmu un Tumīmu, bet, iespējams, ar mazāku šo instrumentu pielietojumu pravieša vēlīnā tulkošanas darbā. Elders Orsons Prats, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, teica, ka Džozefs Smits viņam pastāstīja, ka viņš izmantoja Urīmu un Tumīmu, kad viņam nebija pieredzes tulkošanas darbā, bet ka vēlāk viņam tas nebija nepieciešams, un tas attiecas uz daudziem Džozefa Smita veiktajiem Bībeles pantu tulkojumiem (skat. Latter-day Saints’ Millennial Star, 1874. g. 11. aug., 498–499).” („By the Gift and Power of God”, Ensign, 1997. g. janv., 39.)
Martins Heriss apmeklēja vismaz trīs vīrus, kas bija slaveni ar savām valodu zināšanām. Olbanī, Ņujorkā, viņš runāja ar Luteru Bredišu, diplomātu, valstsvīru, pasaules apceļotāju un valodu zinātāju. Ņujorkas pilsētā viņš apciemoja Dr. Semjuelu Mičelu, Ratdžeras Medicīnas koledžas prezidentu. Viņš apmeklēja arī kādu vīru, kurš pārzināja vairākas valodas, tostarp ebreju un babiloniešu. Tas bija profesors Čārlzs Antons no Kolumbijas koledžas Ņujorkas pilsētā, viens no vadošajiem tā laika zinātniekiem. Martina Herisa apmeklējuma laikā Čārlzs Antons bija grieķu un latīņu valodas nepilna laika profesors. Viņš zināja franču, vācu, grieķu un latīņu valodu, un, ja pierādījums ir grāmatas viņa bibliotēkā, viņš bija pazīstams ar jaunākajiem atklājumiem attiecībā uz ēģiptiešu valodu, tostarp ar Čampoliona (Champollion) agrīnajiem darbiem.