1831. gada oktobra beigās vai novembra sākumā Olivers Kauderijs tika nozīmēts aizvest Pavēļu Grāmatas manuskriptu no Ohaio uz Misūri. Viljamam V. Felpsam vajadzēja iespiest šo grāmatu savā tipogrāfijā Misūri. 1831. gada 11. novembrī Tas Kungs nozīmēja Džonu Vitmeru, lai tas dotos kopā ar Oliveru, un pavēlēja viņam turpināt savus pienākumus Baznīcas vēstures darbā (skat. M&D 69. nodaļu). Nākamajā dienā Tas Kungs nozīmēja sešus vīrus kalpot par atklāsmju pārvaldniekiem (skat. M&D 70. nodaļu). 1831. gada decembrī Tas Kungs pavēlēja Džozefam Smitam un Sidnijam Rigdonam kalpot misijā, lai mazinātu nelabvēlīgo attieksmi pret Baznīcu un sagatavotu ceļu atklāsmēm un pavēlēm, kurām bija jātiek publicētām (skat. M&D 71. nodaļu).
Tas Kungs atklāj, cik svarīgi ir vest pierakstus par vēsturi
Pirms stundas sākuma uz tāfeles uzrakstiet šādu jautājumu: Vai jums kādreiz kāds ir uzticējis parūpēties par kaut ko vērtīgu?
Stundas sākumā dodiet studentiem laiku padomāt par šo jautājumu, kas uzrakstīts uz tāfeles. Pēc tam uzdodiet šādus jautājumus:
Kas jums ir bijis uzticēts? Kā šī uzticēšanās ietekmēja jūsu rūpes par vērtīgo lietu?
Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 69. nodaļas ievadu. Aiciniet pārējos audzēkņus sekot līdzi un noskaidrot, kas tika uzticēts Oliveram Kauderijam.
Kas tika uzticēts Oliveram Kauderijam?
Ja šīs vērtīgās lietas būtu uzticētas jums, kā jūs par tām parūpētos?
Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 69:1-2. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, kādu padomu Tas Kungs deva attiecībā uz šīm vērtīgajām lietām.
Kāpēc, jūsuprāt, bija gudri, ka par šīm vērtīgajām lietām parūpējas vairāk nekā tikai viens cilvēks?
Paskaidrojiet, ka Tas Kungs uzticēja Džonam Vitmeram vēl kādu svarīgu pienākumu, neskaitot palīdzību Oliveram Kauderijam atklāsmju un naudas nogādāšanā uz Misūri. Palūdziet vairākiem studentiem pēc kārtas nolasīt Mācības un Derību 69:3–8 un palūdziet audzēkņiem noskaidrot, ko vēl Tas Kungs uzticēja Džonam Vitmeram. Lūdziet studentus dalīties tajā, ko viņi ir atraduši. Jūs varētu atgādināt studentiem, ka 1831. gada pirmajā pusē Džons Vitmers tika aicināts par Baznīcas vēsturnieku un rakstvedi (skat. M&D 47. nod.).
Saskaņā ar 8. pantu, kāpēc bija svarīgi, lai Džons Vitmers pierakstītu Baznīcas vēsturi?
Paskaidrojiet, ka kopš Džozefa Smita laika Baznīcas vadītāji ir uzcītīgi centušies ievērot Tā Kunga norādījumu — rakstīt par „visām svarīgajām lietām … attiecībā uz … Baznīcu” (M&D 69:3). Viņi ir saglabājuši „visu, kas varētu noderēt baznīcai” (M&D 69:8), pat ja kaut kas no šīs vēstures varētu kādam būt apkaunojoši. Piemēram, Mācība un Derības satur dažas atklāsmes, kurās Tas Kungs norāj agrīnos Baznīcas vadītājus (skat. M&D 3:5–9; 93:41–50). Mūsdienās Baznīcas vēsturnieks Augstākā prezidija vadībā pārrauga Baznīcas vēstures departamenta centienus uzturēt precīzu pierakstu par „visām svarīgajām lietām”.
Lai studentiem palīdzētu noteikt principu Mācības un Derību 69:3, 8, uz tāfeles uzrakstiet šādu nepabeigtu apgalvojumu: Tas Kungs sagaida, lai vēsture tiktu pierakstīta … labumam.
Pajautājiet studentiem, kā viņi pabeigtu šo izteikumu, pamatojoties uz 3. un 8. pantu. Viņiem daloties savās atbildēs, pabeidziet uz tāfeles doto apgalvojumu: Tas Kungs sagaida, lai vēsture tiktu pierakstīta Baznīcas un jauno paaudžu labumam. Jūs varētu pārliecināties, ka studenti saprot, ka frāze „jaunajām paaudzēm” attiecas uz viņiem — Baznīcas jauniešiem.
Kā, jūsuprāt, Baznīcas vēstures un personīgās vēstures pieraksti dod labumu Baznīcai? Kā tie var palīdzēt jaunajai paaudzei?
Palūdziet, lai studenti padomā par kādu Baznīcas vēstures vai savas ģimenes vēstures pierakstu, kas viņiem ir palīdzējis. Sadaliet studentus pa pāriem un aiciniet studentus dalīties savās pārdomās vienam ar otru. Palūdziet, lai viņi pastāsta, kā šie pieraksti ir ietekmējuši viņus. Vai arī jūs varat lūgt dažiem studentiem dalīties savos stāstos ar pārējiem audzēkņiem.
Tas Kungs nozīmē pārvaldniekus, lai tie parūpētos par Viņa atklāsmēm
Aiciniet studentus klusībā izlasīt Mācības un Derību 70. nodaļas ievadu un noskaidrot, ko Džozefa Smita vēsture atklāj par Mācību un Derībām (sākotnēji sauktu par Pavēļu Grāmatu).
Kā pravietis raksturo Mācību un Derības?
Aiciniet kādu no studentiem nolasīt Mācības un Derību 70:1 un lieciet klasei sameklēt sešus Baznīcas vadītāju vārdus. Pēc tam aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 70:2–4. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, kādu atbildību Tas Kungs deva šiem sešiem vīriem.
Kādu atbildību Tas Kungs deva šiem sešiem vīriem? (Viņiem bija jābūt atklāsmju un pavēļu pārvaldniekiem.)
Saskaņā ar Mācības un Derību 70:4, ko Tas Kungs prasīs no šiem vīriem tiesas dienā? (Viņš prasīs atskaiti par viņu pārvaldījumu. Citiem vārdiem sakot, Viņš liks viņiem atskaitīties par savu kalpošanu.)
Ko tas māca par to, ko Tas Kungs no mums prasīs tiesas dienā? (Studentiem sniedzot savas atbildes, palīdziet viņiem atpazīt šādu patiesu principu: Tas Kungs prasīs no mums atbildību par pienākumiem, kurus Viņš mums ir uzticējis. Uzrakstiet šo patieso principu uz tāfeles.)
Kā šis patiesais princips varētu ietekmēt to, kā mēs uztveram Baznīcas aicinājumus un uzdevumus?
Sniedziet Mācības un Derību 70:5–18 kopsavilkumu, paskaidrojot, ka Tas Kungs lika šiem sešiem vīriem uzņemties pārvaldību pār atklāsmēm: „Tas ir viņu pienākums Dieva baznīcā, pārzināt tās un visas ar tām saistītās rūpes, jā, labumus no tām” (M&D 70:5). Saskaņā ar ziedošanās likumu, jebkuram ieņēmumam, ko viņi saņēma, kas bija vairāk, nekā viņiem vajadzīgs, bija jātiek nodotam Tā Kunga krātuvē (skat. M&D 70:7).
Tas Kungs māca Džozefam Smitam un Sidnijam Rigdonam, kā atbildēt uz kritiku par Baznīcu
Pajautājiet studentiem, vai viņi kādreiz ir dzirdējuši kritiku par Baznīcu. Jūs varētu aicināt dažus studentus pastāstīt par savām pieredzēm.
Kādā veidā vajadzētu atbildēt uz kritiku par Baznīcu?
Lai palīdzētu studentiem izprast Mācības un Derību 71. nodaļas kontekstu, aiciniet kādu studentu nolasīt tālāk sniegto informāciju (vai nolasiet to pats). Palūdziet klases audzēkņiem pievērst uzmanību tam, kā Baznīca un tās vadītāji tika kritizēti laikā, kad tika dota šī atklāsme.
Ezra Būts bija agrākais metodistu mācītājs, kurš pievienojās Baznīcai pēc tam, kad bija izlasījis Mormona Grāmatu, runājis ar Džozefu Smitu un bijis liecinieks kādai dziedināšanai. Viņš devās uz Misūri kā misionārs, bet bija vīlies, jo viņš nespēja darīt brīnumus, lai pārliecinātu citus cilvēkus par patiesību. Turklāt Būts neticēja, ka Džozefs Smits ir piemērots, lai būtu pravietis vai garīgais vadītājs. Viņš pret Džozefu Smitu kļuva ļoti kritisks, aizgāja no Baznīcas un uzrakstīja deviņas vēstules, kritizējot Baznīcu un tās vadītājus. Šīs vēstules, kas tika publicētas avīzē ar nosaukumu Ohio Star (Ohaio Zvaigzne), radīja cilvēkos nepatiku pret Baznīcu un tās vadītājiem. Pravietis Džozefs Smits rakstīja, ka Ezras Būta rakstītais bija „vēstuļu virkne, kas pēc savas nokrāsas, negodīguma un veltīgajiem mēģinājumiem gāzt Tā Kunga darbu, atklāja viņa [Būta] vājumu, ļaunumu un neprātu, atstājot viņam kauna pieminekli, lai pasaule par to brīnītos” (skat. History of the Church, 1:216–217). Simonds Raiders, vēl kāds neapmierināts Baznīcas loceklis, iedeva dažu atklāsmju kopijas citam laikrakstam, cenšoties atrunāt cilvēkus no pievienošanās Baznīcai.
Paskaidrojiet, ka aģitācija, ko izvērsa Ezra Būts un Simonds Raiders, kļuva par nopietnu problēmu. Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 71:1–4 un palūdziet pārējiem audzēkņiem sameklēt, ko Tas Kungs lika darīt Džozefam Smitam un Sidnijam Rigdonam, lai mazinātu nelabvēlīgo attieksmi avīžu rakstu dēļ.
Saskaņā ar 1. pantu, ko Tas Kungs lika darīt Džozefam Smitam un Sidnijam Rigdonam, lai mazinātu cilvēku nelabvēlīgo attieksmi pret Baznīcu? (Viņiem bija jāizmanto Svētie Raksti un Gara spēks, ko Tas Kungs viņiem dotu.)
Kādu principu mēs varam mācīties no šī norādījuma par to, kā atbildēt uz kritiku par Baznīcu? (Lai gan studenti varētu sniegt daudzas pareizas atbildes, pārliecinieties, ka viņi ir noteikuši šādu principu: Kad cilvēki kritizē Baznīcu, mēs varam dalīties patiesībās no Svētajiem Rakstiem un sekot Gara vadībai. Uzrakstiet šo principu uz tāfeles.)
Ko mēs varam darīt jau tagad, lai sagatavotos kritikai pret Baznīcu un tās vadītājiem?
Lai palīdzētu studentiem saprast, cik svarīga ir Gara vadība, atbildot uz kritiku par Baznīcu, uzaiciniet kādu studentu izlasīt tālāk sniegto eldera Roberta D. Heilza, Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, izteikumu. Aiciniet klases audzēkņus saklausīt, kā Gars var palīdzēt mums atbildēt uz kritiku par Baznīcu.
Attēls
Elders Roberts D. Heilzs
„Kad atbildēsim citiem, katrs gadījums būs citādāks. Par laimi, Tas Kungs pazīst mūsu apsūdzētāju sirdis un zina, kā mēs visefektīvāk varam viņiem atbildēt.Kad patiesi mācekļi meklē vadību no Gara, viņi saņem iedvesmu, kas piemērota katrai sadursmei. Un katrā sadursmē patiess māceklis atbild tādos veidos, kas aicina Tā Kunga Garu” (skat. „Kristieša drosme — prasība mācekļiem”, Ensign vai Liahona, 2008. g. nov., 73. lpp.).
Izlasiet Mācības un Derību 71:5–11. Palūdziet studentiem sameklēt padomu un mierinājumu, ko Tas Kungs deva tiem, kuri atbild uz kritiku par Baznīcu.
Paskaidrojiet, ka Sidnijs Rigdons paklausīja Tā Kunga padomam un uzaicināja Ezru Būtu pievienoties viņam Ravennā, kur viņi publiski varētu apspriest vēstules, kuras Ezra sūtīja laikrakstam. Sidnijs uzaicināja arī Simondu Raideru uz publiskām debatēm par Mormona Grāmatu. Abi vīri noraidīja uzaicinājumu. Sidnijs vēl aizvien liecināja par patiesību Ravennā un citās vietās.
Kā padoms, kas dots Mācības un Derību 71:8–10, var būt mierinājums tiem, kuri atbild uz kritiku par Baznīcu?
Aiciniet studentus apdomāt, ko viņi darīs, lai labāk sagatavotos atbildēt uz kritiku par Baznīcu. Dalieties savā liecībā par Baznīcu un tās vadītājiem.
Prezidents Spensers V. Kimbals liecināja par to, cik svarīgi ir rakstīt personīgo vēsturi:
Attēls
Prezidents Spensers V. Kimbals
„Jūsu dienasgrāmata ir jūsu autobiogrāfija, tādēļ tā jāraksta rūpīgi. Jūs esat īpaši, un jūsu dzīves pieredzē var būt tādi gadījumi, kas savā ziņā ir cēlāki un uzslavas vērtāki nekā tie, kas pierakstīti kāda cita cilvēka dzīvē. Reizēm var būt kāds apgaismības brīdis un stāsts par uzticību. …
Jūsu stāsts jāuzraksta jau tagad, kamēr tas ir nesens un kamēr jūs atceraties patiesās detaļas. …
Ko labāku jūs varat darīt savu bērnu un savu mazbērnu labā, kā pierakstīt savas dzīves stāstu, jūsu uzvaras pār likstām, jūsu atgūšanos pēc krišanas, jūsu attīstību, kad viss šķita bezcerīgs, jūsu prieku, kad jūs beidzot ko sasniedzāt? …
Iegādājieties piezīmju grāmatiņu … dienasgrāmatu, kas saglabāsies cauri visiem laikiem, un varbūt eņģeļi varēs no tās citēt mūžībā. Sāciet jau šodien un aprakstiet savas dzīves gaitas, savas dziļākās domas, savus sasniegumus un savas neveiksmes, savas draudzības saites un savas uzvaras, savus iespaidus un savas liecības” („The Angels May Quote from It”, New Era, 1975. g. okt., 5).
Džozefa Smita vēsturē ietverts apraksts par to, kā Džozefs Smits un Sidnijs Rigdons pildīja Tā Kunga pavēli — mazināt nedraudzīgās jūtas, kas bija izveidojušās pret Baznīcu Ezras Būta avīžu rakstu dēļ:
Attēls
Pravietis Džozefs Smits
„No šī brīža līdz 1832. gada 8. vai 10. janvārim mēs ar elderu Rigdonu turpinājām sludināt Šalersvillā, Ravennā, un citās vietās, izklāstot patiesību, aizstāvot mūsu Glābēja lietu; parādot, ka atmaksas diena nāk pār šo paaudzi kā zaglis naktī, ka daudzu cilvēku prāti ir pildīti ar aizspriedumiem, aklumu un tumsību, kas tiem licis vajāt patieso Baznīcu un noraidīt patieso gaismu, ar kuras palīdzību mēs daudz darījām, lai mazinātu nedraudzīgās jūtas, kas izveidojās skandalozo vēstuļu dēļ, kuras iepriekš minētais atkritējs Ezra Būts publicēja avīzē Ohio Star Ravennā” (skat. History of the Church, 1:241).
Kad Simonds Raiders pirmoreiz uzzināja par Baznīcu, viņš kādu laiku nevarēja izlemt, vai vēlas kristīties. Tomēr 1831. gadā viņš avīzē izlasīja rakstu par postu Pekinā, Ķīnā, un atcerējās, ka pirms sešām nedēļām kāda mormoņu meitene bija pareģojusi šīs pilsētas izpostīšanu. Šī pieredze vadīja viņu pievienoties Baznīcai.
Neilgi pēc tam, kad Simonds tika kristīts un konfirmēts, viņš tika ordinēts par elderu. Viņš saņēma vēstuli, ko bija parakstījuši pravietis Džozefs Smits un Sidnijs Rigdons, sakot, ka Tā Kunga griba, kas darīta zināma ar Svēto Garu, ir tāda, ka viņam jāsludina evaņģēlijs. Tomēr gan saņemtajā vēstulē, gan oficiālajā sludināšanas pilnvarā viņa vārds bija uzrakstīts Riders, nevis Raiders. Šī kļūdas dēļ Saimonds sāka šaubīties par Džozefa Smita atklāsmēm un par viņa aicinājumu būt Dieva pravietim. Galu galā Saimonds atstāja Baznīcu. Kaut arī viņa vārda nepareizā rakstība nebija vienīgais viņa atkrišanas iemesls, tā to sekmēja. Pēc savas atkrišanas Saimonds Raiders kļuva par vienu no bandas locekļiem, kas aplēja ar darvu un apbēra dūnām Džozefu Smitu pie Džona un Elzas Džonsonu mājām 1832. gada 24.–25. marta naktī.
Elders Roberts D. Heilzs, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, deva šādu padomu par to, kā atbildēt cilvēkiem, kas kritizē Baznīcu:
Attēls
Elders Roberts D. Heilzs
„Kā patiesiem sekotājiem, mūsu prioritātei jābūt citu labklājībai, nevis savas taisnības pierādīšanai. Jautājumi un kritika dod iespēju sniegties pretī citiem un parādīt, ka viņi ir svarīgi Debesu Tēvam un mums. Mūsu mērķim vajadzētu būt palīdzēt viņiem saprast patiesību, nevis aizstāvēt savu egoismu un pārliecināt par savu taisnību teoloģiskās debatēs. Mūsu sirsnīgās liecības ir visspēcīgākā atbilde, kādu spējam sniegt saviem apsūdzētājiem. Un šādas liecības var būt sniegtas tikai mīlestībā un lēnprātībā” (skat. „Kristieša drosme — prasība mācekļiem”, Ensign vai Liahona, 2008. g. nov., 73–74).
Elders Mārvins Dž. Eštons, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, deva šādu padomu:
Attēls
Elders Marvins Dž. Eštons
„Iespējams, vienmēr būs cilvēki, kas būs atklāti anti–mormoņi. Tādēļ mēs mudinām visus mūsu Baznīcas locekļus nekļūt par anti–anti–mormoņiem” („Pure Religion”, Ensign, 1982. g. nov., 63).