Mācības un Derību 88:118–141

Ievads

Šī ir pēdējā no četrām stundām par Mācības un Derību 88. nodaļu. Šī atklāsme tika dota konferencē augstajiem priesteriem 1832. gada 27.–28. decembrī (1.–126. pants) un 1833. gada 3. janvārī (127.–141. pants). Šī stunda aptver Mācības un Derību 88:118–141. Šajā atklāsmē Tas Kungs pavēlēja priesterības nesēju grupai izveidot praviešu skolu Džozefa Smita vadībā. Visiem, kas apmeklēs šo skolu, bija kopā jāmācās studējot un ar ticību, kā arī jāizrāda mīlestība un draudzība citam pret citu.

Ieteikumi stundas mācīšanai

Mācības un Derību 88:118–126

Tas Kungs apraksta mācīšanās soļus

Sāciet, uzdodot šādus jautājumus:

Ko jūs šobrīd skolā mācāties? Ko jūs mācāties mājās? Ko jūs mācāties darbā? Ko jūs mācāties Baznīcā?
Kā tādu skolas priekšmetu kā matemātikas un dabas zinātnes apgūšana atšķiras no evaņģēlija mācīšanās? Vai ir kādas līdzības?

Paskaidrojiet, ka Kērtlandē, Ohaio štatā, 1833. gadā priesterības nesēju grupa izpildīja Tā Kunga pavēli sapulcēties kopā vietā, ko viņi nodēvēja par praviešu skolu, lai sagatavotos sludināt evaņģēliju visā pasaulē. Viņiem tiekoties un kopīgi mācoties, Tas Kungs mācīja šos brāļus, kā būt Gara iedvesmotiem un stiprinātiem. Aiciniet studentus meklēt principus par mācīšanos, šodien studējot Mācības un Derību 88:118–141.

Aiciniet kādu no studentiem skaļi nolasīt Mācības un Derību 88:118. Aiciniet klasi sekot līdzi un meklēt, kā praviešu skolas locekļiem bija jāmeklē zināšanas.

Kā šiem brāļiem bija jāmeklē zināšanas?
Ko, jūsuprāt, nozīmē — mācīties „studējot un arī ar ticību”?

Lai palīdzētu studentiem saprast, ko nozīmē — mācīties ar ticību, aiciniet kādu studentu nolasīt, ko ir teicis elders Deivids A. Bednārs no Divpadsmit apustuļu kvoruma:

Mācīšanās ar ticību prasa garīgu, mentālu un fizisku piepūli, ne tikai pasīvu informācijas uzņemšanu.…

… Pasniedzējs nevar nodrošināt mācīšanos ar ticību, lasot lekciju, rādot uzskates līdzekļus vai veicot kādu citu aktivitāti; drīzāk — lai students varētu iegūt zināšanas, viņam vai viņai ir jāizrāda ticība un jārīkojas” („Seek Learning by Faith”, Ensign, 2007. g. sept., 64. lpp.).

Paskaidrojiet, ka mēs varam mācīties ar ticību, ja aktīvi un ar lūgšanām iesaistāmies mācīšanās procesā un tad rīkojamies atbilstoši tam, ko esam apguvuši. Mēs mācāmies, ja mēs izrādām savu ticību caur paklausību.

Pievērsiet uzmanību, ka 118. panta sākumā Tas Kungs norādīja, ka dažiem nav ticības. Ko mēs varam mācīties no šī panta, kā stiprināt savu ticību? (Palīdziet studentiem atpazīt šādu vai līdzīgu principu: Ja mēs aktīvi cenšamies mācīties, studējot un ar ticību, pieaugs mūsu ticība Jēzum Kristum. Jūs varētu uzrakstīt šo principu uz tāfeles.)

Lai palīdzētu studentiem izprast, kādos apstākļos viņi varētu pielietot šo principu savā dzīvē, nolasiet tālāk dotās situācijas. Kad būsit nolasījis katru situāciju, aiciniet studentus paskaidrot, kā konkrētais cilvēks varētu aktīvi meklēt zināšanas, studējot un ar ticību. Aiciniet viņus arī paskaidrot, kā tas palīdzēs šim cilvēkam stiprināt ticību, ja viņš/viņa to darīs.

Jauna sieviete regulāri lasa Svētos Rakstus, bet viņa reti apstājas, lai pārdomātu to, ko viņa lasa. Viņa nejūt, ka Svēto Rakstu lasīšana viņai dod lielu labumu.
Jauns vīrietis apmeklē Baznīcas sanāksmes, un viņam patīk piedalīties pārrunās klasē. Dažkārt viņš jūt pamudinājumus veikt izmaiņas savā dzīvē saskaņā ar to, ko viņš ir mācījies, taču parasti viņš nerīkojas atbilstoši šiem pamudinājumiem.

Kad nodarbības dalībnieki būs pārrunājuši šīs situācijas, uzdodiet šādus jautājumus:

Kad jūs esat jutuši, ka aktīvas zināšanu meklēšanas, studējot un ar ticību, rezultātā jūsu ticība pieaug? Kā jūsu darbi palīdzēja jūsu ticībai augt?

Aiciniet studentus klusībā izlasīt Mācības un Derību 88:119–120 un noskaidrot, ko Tas Kungs lika svētajiem darīt. Aiciniet studentus dalīties savās atbildēs.

Paskaidrojiet, ka, atbildot uz pavēli — izveidot namu, kā tas ir aprakstīts 119. pantā, svētie galu galā uzcēla Kērtlandes templi. Tempļa celtniecības laikā praviešu skola atradās Nevela K. Vitneja veikala augšistabā, Kērtlandē.

Kā šis padoms 119. pantā attiecas arī uz vietu, kur brāļi pulcējās praviešu skolā? Ka tas attiecas uz mūsu mājām? Uz jūsu personīgajiem pūliņiem skolas mācībās? (Praviešu skola tika veidota pēc principiem, kas ir mācīti šajā pantā. Mūsu mājas var būt par lūgšanu, gavēņa, ticības, mācīšanās un kārtības namu.)

Sadaliet audzēkņus pāros. Aiciniet studentus kopā ar partneri izpētīt Mācības un Derību 88:121–126 un noskaidrot, kādu uzvedību Tas Kungs sagaidīja no brāļiem praviešu skolā. Jūs varētu ieteikt, lai viņi atzīmē, ko ir atklājuši. Kamēr studenti studē šos pantus, uzrakstiet uz tāfeles tālāk dotos norādījumus katrai pārniecībai, kas būtu kopīgi jāizpilda, kad viņi būs izpētījuši rakstvietu:

Nolemiet, kuri padoma aspekti jauniešiem, kas cenšas mācīties evaņģēliju, palīdz visvairāk. Pārrunājiet, kāpēc, jūsuprāt, konkrētā rīcība ir svarīga, palīdzot kādam mācīties evaņģēliju.

Kad studentiem ir bijis pietiekami laika, lai izlasītu un pārrunātu Tā Kunga padomu, aiciniet dažus studentus paskaidrot, ko viņi ir mācījušies no savām pārrunām. Kad viņi sniedz savas atbildes, jūs varētu izmantot dažus no tālāk dotajiem jautājumiem, lai palīdzētu viņiem saprast Tā Kunga padomu:

Ko, jūsuprāt, nozīmē — „novērsieties no visām jūsu vieglajām runām, visiem smiekliem … un vieglprātības” (121. pants)? Kāpēc šī padoma ievērošana varētu jums palīdzēt jūsu centienos iemācīties to, kas ir svēts?

Paskaidrojiet, ka šīm sanāksmēm praviešu skolā bija jābūt svētām. Šie norādījumi, kas tika doti tiem, kas apmeklēja praviešu skolu, attiecībā uz smiekliem un vieglprātību, nozīmēja to, ka tiem, kas apmeklē praviešu skolu, ir jābūt godbijīgiem svētās vietās. Šīs sanāksmes galu galā notiks templī.

Pievērsiet uzmanību tam, ka 122. pantā atkārtojas vārds visi. Kā klasi varētu ietekmēt tas, ka visi studenti piedalās stundā un cenšas mācīties cits no cita?
Kā, jūsuprāt, gulēšana ilgāk, nekā nepieciešams, var ietekmēt mūsu spēju atpazīt jeb sajust Garu? Kā, jūsuprāt, pietiekošs miegs un agra celšanās var mums palīdzēt labāk mācīties?
Kā jūs varētu apkopot padomu par mācīšanos, kas ir dots Mācības un Derību 88:118–126? (Studenti var atklāt dažādus principus. Kad viņi ir atbildējuši, uzrakstiet uz tāfeles šādu principu: Labi darbi un novēršanās no netaisniem darbiem palīdzēs mums mācīties un būt iedvesmotiem.)
Ko no izlasītā šajos pantos mūsu semināra audzēkņi varētu pielietot vai no kā atteikties, lai mēs varētu labāk mācīties evaņģēliju un visi kopā tikt iedvesmoti?

Aiciniet studentus pārskatīt Mācības un Derību 88:121–126 un noskaidrot, kuri padomi viņiem savā dzīvē ir jāīsteno pilnīgāk. Iedrošiniet viņus uzrakstīt mērķi rīkoties atbilstoši tam, ko viņi ir mācījušies.

Mācības un Derību 88:127–141

Tas Kungs izskaidro praviešu skolas kārtību

Aiciniet studentus nākt priekšā un uz tāfeles uzrakstīt, kur viņi studē evaņģēliju. (Atbildēs varētu minēt: Svētdienas skolā, Jauno sieviešu biedrības klasē vai priesterības kvorumā, seminārā un mājās.) Aiciniet studentus apdomāt, vai šajās vietās ir cilvēki, kurus viņi labi nepazīsti vai ar kuriem viņiem ir grūtības saprasties. Aiciniet viņus padomāt par kādu no šiem cilvēkiem, studējot Mācības un Derību 88:127–141. Aiciniet viņus apdomāt šādu jautājumu:

Kā manas attiecības ar tiem, ar kuriem es kopā mācos evaņģēliju, ietekmē manu spēju mācīties un tikt Gara iedvesmotam?

Paskaidrojiet, ka Tas Kungs sagaidīja no praviešu skolas locekļiem, ka, mācoties kopā, viņi izveidos labas attiecības savā starpā. Aiciniet dažus studentus pēc kārtas skaļi nolasīt Mācības un Derību 88:128–134. Aiciniet klasi sekot līdzi, meklējot skolotāja lomu garīgas mācību vides veidošanā praviešu skolā.

Kā praviešu skolas skolotājam bija jārada garīga mācību vide? (Jūs varētu paskaidrot, ka tas, ka skolotājs sveic stundas dalībniekus, nozīmē, ka skolotājs sasveicinās ar viņiem, tiem ienākot klasē. Tas bija īpašs sasveicināšanās veids praviešu skolā.)
Ko jūs ievērojāt 133. pantā, kas attiecas uz sveicienu jeb sasveicināšanos?

Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 88:135–137. Aiciniet klasi sekot līdzi, meklējot studentu lomu labas mācību vides veidošanā.

Kādām attiecībām bija jābūt starp praviešu skolas locekļiem?
Saskaņā ar 137. pantu, ko Tas Kungs apsolīja praviešu skolas locekļiem, ja tie sekos Viņa norādījumiem? (Skola kļūs par svētnīcu, kur Svētais Gars varēs viņus iedvesmot.)
Kas notiktu mūsu Baznīcas nodarbībās un mājās, ja mēs pildītu Tā Kunga norādījumus, kas doti 128.–137. pantā? (Studenti var saskatīt visdažādākos principus, taču jūs varētu uzsvērt šo: Ja mēs izrādām draudzību un mīlestību cits pret citu, tad, studējot evaņģēliju kopā, mēs aicinām Garu.)

Aiciniet studentus vēlreiz pārskatīt sveicienu Mācības un Derību 88:133.

Kā, jūsuprāt, mēs varam parādīt „apņēmību, kas ir noteikta, nesatricināma un nemainīga, būt par … draugu” stundas dalībniekiem vai ģimenes locekļiem, kurus mēs varētu labi nepazīt vai kurus mums ir grūti mīlēt?
Kad jūs esat mācījušies evaņģēliju tādā vidē, kur visi bija apņēmušies būt draugi? (Jūs varētu dalīties savā pieredzē.)

Aiciniet studentus padomāt, kā viņi var attīstīt apņemšanos mīlēt tos, ar kuriem viņi kopā mācās evaņģēliju. Iedrošiniet viņus sekot pamudinājumiem, kurus viņi ir sajutuši, izrādīt lielāku laipnību un mīlestību pret saviem klasesbiedriem un ģimenes locekļiem. Lieciniet, ka Tas Kungs viņiem palīdzēs, ja viņi centīsies citus mīlēt.

Komentāri un skaidrojumi

Mācības un Derību 88:118. „Meklējiet zināšanas, patiesi studējot un arī ar ticību”

To ir mācījis prezidents Marions G. Romnijs no Augstākā prezidija:

„Es ticu studēšanai. Es ticu, ka studējot cilvēki daudz iemācās. Patiesībā, es esmu novērojis: ja cilvēki nestudē, viņi maz zina par lietām, kādas tās ir, kādas tās bija un kādas tās būs. Tomēr es esmu pārliecināts un zinu, ka ticība ievērojami vairo zināšanas, kas iegūtas studējot” (Learning for the Eternities [1977], 72. lpp.).

Mācības un Derību 88:121. „Novērsieties no visām jūsu vieglajām runām, visiem smiekliem”

Saskaņā ar Mācības un Derību 88. nodaļu, praviešu skolas locekļiem bija jānovēršas no visām vieglajām runām, smiekliem un miesaskārīgajām vēlmēm, jo viņu sapulcēm bija jābūt svētām un galu galā tām bija paredzēts vēlāk notikt templī. Šis padoms tomēr nenozīmē, ka visi smiekli ir grēcīgi. Attiecībā uz smiekliem prezidents Gordons B. Hinklijs mācīja:

„Jūs varat pavadīt labi laiku. Protams, jūs varat! Mēs gribam, lai jums būtu jautri. Mēs gribam, lai jūs izbaudītu dzīvi. … Mēs gribam, lai jūs būtu veselīgi un jautri, lai jūs dziedātu un dejotu, smietos un būtu laimīgi.

Taču, to darot, esiet pazemīgi un lūgšanu pilni, un debesis jums uzsmaidīs” („A Prophet’s Counsel and Prayer for Youth”, Ensign, 2001. g. janv., 11. lpp.).

Mācības un Derību 88:138–141. Kāju mazgāšana

Kad brāļi, kuriem bija priesterība, iestājās praviešu skolā, viņus uzņēma, veicot kāju mazgāšanas priekšrakstu, ko izpildīja pravietis, sekojot Jēzus Kristus piemēram, kā tas ir aprakstīts Jāņa 13. nodaļā Par šo priekšrakstu ir mācījis elders Brūss R. Makonkijs no Divpadsmit apustuļu kvoruma:

„Kāju mazgāšana ir evaņģēlija priekšraksts; tas ir svēts un reliģiozs rituāls, ko veic svētie, nodaloties savā tempļa svētnīcā. Tas netiek veikts pasaules priekšā vai pasaulīgiem cilvēkiem. Savā atklāšanas laikā Jēzus to iedibināja augšistabā, ieturot Pēdējās vakariņas.

Veicot šo priekšrakstu, Tas Kungs izdarīja divas lietas: 1. Viņš izpildīja senu likumu, ko bija devis Mozus. 2. Viņš iedibināja svētu priekšrakstu, ko turpmāk ar atbilstošām pilnvarām veiks Viņa patiesie mācekļi.

Kā daļa no visu lietu atjaunošanas, kāju mazgāšanas priekšraksts ir atjaunots pilnības atklāšanas laikmetā. …

Zināšanas, kas saistītas ar kāju mazgāšanu, mūsdienās tika atklātas pakāpeniski un šobrīd tiek pielietotas atklātajos priekšrakstos Tā Kunga namā” (Mormon Doctrine, [2. izd. (1966), 829., 831. lpp.]).” (Doctrinal New Testament Commentary, 3 sēj. [1966–1973], 1:708, 710. lpp.)