Mācības un Derību 138:1–24, 38–50

Ievads

Prezidents Džozefs F. Smits saņēma vīziju, kas ir pierakstīta Mācības un Derību 138. nodaļā 1918. gada 3. oktobrī Bīhaiva mājā, Soltleiksitijā, — kur dzīvoja prezidents Brigams Jangs, kad viņš bija Baznīcas prezidents. Šajā vīzijā prezidents Smits redzēja Glābēju laikaposmā starp Viņa nāvi un Viņa Augšāmcelšanos, kad Viņš kalpoja taisnīgajiem gariem paradīzē, kuri gaidīja atbrīvošanu no nāves saitēm. Šī ir pirmā no divām stundām, kas izskatīs Mācības un Derību 138. nodaļu.

Ieteikumi stundas mācīšanai

Mācības un Derību 138:1–11

Prezidents Džozefs F. Smits apdomā Svētos Rakstus un Jēzus Kristus īstenoto Izpirkšanu

Aiciniet studentus apdomāt pestīšanas ieceri un to, kas notiek ar garu un ķermeni, iestājoties nāvei.

Kas notiek ar mūsu garu un ķermeni, kad mēs nomirstam? Kurp dodas mūsu gari?
Kādu jūs iztēlojaties garu pasauli?

Paskaidrojiet, ka prezidents Džozefs F. Smits, sestais Baznīcas prezidents, saņēma atklāsmi par garu pasauli. Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt Mācības un Derību 138. nodaļas ievadu. Aiciniet klasi sekot līdzi un noskaidrot, ko prezidents Smits pieredzēja iepriekšējos mēnešos — pirms oktobra vispārējās konferences 1918. gadā. Aiciniet viņus pastāstīt, ko viņi ir atraduši.

Pastāstiet studentiem, ka tajos mēnešos prezidents Džozefs F. Smits sēroja par sava dēla Hairama Maka Smita, kurš kalpoja par Divpadsmit apustuļu kvoruma locekli, nāvi. Elders Smits nomira tā gada sākumā no apendiksa plīsuma 45 gadu vecumā.

Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 138:1–4. Aiciniet klasi sekot līdzi un meklēt doktrīnu, kuru 1918. gada 3. oktobrī prezidents Džozefs F. Smits apdomāja, vienatnē sēdēdams savā istabā.

Kuru doktrīnu prezidents Smits apdomāja? (Kad studenti ir atbildējuši, uzrakstiet uz tāfeles šādu doktrīnu: Caur Jēzus Kristus īstenoto Izpirkšanu un ar paklausību evaņģēlija principiem, visa cilvēce var tikt izglābta.)

Aiciniet kādu no studentiem skaļi nolasīt Mācības un Derību 138:5. Aiciniet klasi sekot līdzi un uzzināt, ko prezidents Smits pieredzēja, domājot par Izpirkšanu.

Ko prezidents Smits atcerējās, kad viņš domāja par Jēzus Kristus Izpirkšanu?

Pajautājiet studentiem, vai viņiem kādreiz prātā ir nākusi kāda rakstvieta, apdomājot kādu evaņģēlija principu. Aiciniet viņus dalīties savā pieredzē.

Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 138:6–10. Aiciniet klasi sekot līdzi un meklēt mācības, kuras iespaidoja prezidentu Smitu. Aiciniet viņus pastāstīt, ko viņi ir atraduši. Pēc tam paskaidrojiet, ka prezidents Smits saņēma vīziju, kas mums palīdz saprast Pētera mācības par garu pasauli.

Aiciniet studentus patstāvīgi izlasīt Mācības un Derību 138:11 un meklēt, ko prezidents Smits redzēja, apdomājot Svētos Rakstus. Aiciniet studentus pastāstīt, ko viņi ir atklājuši.

Paskaidrojiet, ka, pirms studenti mācās par prezidenta Smita vīzijā redzēto garu pasauli, viņiem vajadzētu pamanīt viņa aprakstīto atklāsmes procesu: kad viņš apdomāja Svētos Rakstus, viņš gremdējās domās par Izpirkšanas doktrīnu un mīlestību, kas Debesu Tēvam un Jēzum Kristum ir pret visu cilvēci. Šīs domas atsauca viņa atmiņā Pētera vārdus. Tad, apdomājot Pētera vārdus, „[viņa] sapratnes acis tika atvērtas”, Svētais Gars nolaidās pār viņu, un viņš redzēja garu pasauli.

Ko mēs varam mācīties no prezidenta Džozefa F. Smita par sagatavošanos saņemt atklāsmi? (Studenti var izteikties dažādi, taču viņiem būtu jāatpazīst šāds princips: Lasot un apdomājot Svētos Rakstus, mēs sagatavojamies atklāsmes saņemšanai. Jūs varētu ierosināt, lai studenti ieraksta šo principu savos Svētajos Rakstos līdzās 11. pantam.)
Kā Svēto Rakstu lasīšana un apdomāšana palīdz saņemt atklāsmi?

Aiciniet kādu studentu nolasīt, ko ir teicis elders D. Tods Kristofersons no Divpadsmit apustuļu kvoruma. (Ja iespējams, iedodiet studentiem šī citāta kopijas un aiciniet viņus sekot līdzi.) Aiciniet studentus saklausīt eldera Kristofersona padomu, kā mums vajadzētu studēt Svētos Rakstus:

Kad es saku „studēt”, es domāju kaut ko vairāk par lasīšanu. … Es dažreiz iedomājos, ka jūs lasāt dažus pantus, apstājaties, lai tos apdomātu, uzmanīgi izlasāt šos pantus vēlreiz un padomājat par to nozīmi, lūdzat pēc izpratnes, prātā uzdodat jautājumus, gaidāt garīgās iedvesmas un pierakstāt šīs iedvesmas un atklāsmes, kas nāk, lai jūs varētu atcerēties un mācīties vairāk” („When Thou Art Converted”, Ensign vai Liahona, 2004. g. maijs, 11. lpp.).

Kad jūs esat studējuši savus Svētos Rakstus šādā veidā? Kā tas izmainīja jūsu pieredzi?

Aiciniet studentus izvirzīt mērķi — lasīt un apdomāt Svētos Rakstus tā, kā to aprakstīja elders Kristofersons.

Mācības un Derību 138:12–24, 38–50

Džozefs F. Smits redz taisnīgos mirušos, kas gaida savu augšāmcelšanos

Sadaliet studentus pa pāriem. Aiciniet viņus savā pārī pārrunāt šādu jautājumu:

Raugoties nākotnē, kādu notikumu jūs gaidāt visvairāk? Kāpēc tas jūs sajūsmina?

Pēc pietiekami ilga laika aiciniet, lai daži no viņiem pastāsta savas atbildes pārējiem. Paskaidrojiet, ka tad, kad prezidents Džozefs F. Smits vīzijā redzēja garu pasauli, viņš redzēja daudzus sapulcinātos garus.

Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 138:12–13. Aiciniet klases audzēkņiem sameklēt sapulcināto garu aprakstu.

Kā prezidents Smits aprakstīja garus, kurus viņš redzēja?

Aiciniet studentus patstāvīgi izlasīt Mācības un Derību 138:38–49 un meklēt, kā sauca dažus no gariem, kas tur atradās. (Jūs varētu ieteikt, lai studenti atzīmē šos vārdus savos Svētajos Rakstos.) Aiciniet studentus nosaukt dažus vārdus, ko viņi ir atraduši.

Saskaņā ar 49. pantu, ko šie gari gaidīja? (Atbrīvošanu.)

Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 138:14–16, 50. Aiciniet klasi sekot līdzi un meklēt, kāpēc šie taisnīgie gari bija piepildīti ar prieku un līksmību.

Kāpēc šie taisnīgie gari bija piepildīti ar prieku un līksmību? („Tāpēc ka viņu atbrīvošanas diena bija klāt” [15. pants]. Citiem vārdiem sakot, viņi zināja, ka drīz tiks augšāmcelti, pateicoties Jēzus Kristus veiktajai Izpirkšanai.)
Kāpēc, jūsuprāt, taisnīgie gari savu garu un ķermeņu atkal apvienošanu uzlūko kā atbrīvošanu?

Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 138:17 un aiciniet klases audzēkņus meklēt svētības, kādas saņems taisnīgie, kad apvienosies viņu gari un ķermeņi. Jūs varētu aicināt studentus iezīmēt, ko viņi atrod.

Ko mēs varam saņemt, kad esam augšāmcelti? (Prieka pilnību.)
Ko mēs uzzinām no Mācības un Derību 138:14–17, 50 par atbrīvošanu no fiziskās nāves? (Studenti var saskatīt visdažādākās doktrīnas un principus, taču pārliecinieties, ka viņi saprot šīs divas doktrīnas: Caur Dieva Tēva un Jēzus Kristus labvēlību mēs tiksim atbrīvoti no nāves saitēm, un mēs varam saņemt prieka pilnību, kad esam augšāmcelti. Jūs varētu uzrakstīt šīs doktrīnas uz tāfeles.)

Aiciniet kādu studentu nolasīt, ko ir teicis elders Deivids A. Bednārs no Divpadsmit apustuļu kvoruma, kurš paskaidroja, kāpēc mums ir nepieciešams fiziskais ķermenis un kādas svētības mēs saņemam tāpēc, ka mums tas ir. Aiciniet klases audzēkņus saklausīt iemeslus, kāpēc fiziskais ķermenis ir tik būtisks Debesu Tēva iecerē mums, lai mēs varētu saņemt prieka pilnību.

„Pateicoties fiziskajam ķermenim, mēs spējam gūt vērienīgu, padziļinātu un intensīvu pieredzi, kas pirmslaicīgajā esamībā vienkārši nebija iespējama. Tādējādi, pateicoties mūsu fiziskajam ķermenim, pieaug mūsu spēja — veidot attiecības ar līdzcilvēkiem, kā arī mūsu spēja — atpazīt un rīkoties saskaņā ar patiesību un paklausīt Jēzus Kristus evaņģēlija principiem un priekšrakstiem. …

Tēva iecere ir izstrādāta, lai sniegtu Viņa bērniem vadību, palīdzētu kļūt laimīgiem un droši nogādātu mūs atpakaļ mājās pie Viņa ar augšāmceltu, nevainojamu ķermeni” (skat. „Mēs ticam, ka mums jābūt šķīstiem”, Ensign vai Liahona, 2013. g. maijs, 41., 43. lpp.).

Kāpēc mums ir nepieciešams fiziskais ķermenis, lai saņemtu prieka pilnību?

Lai papildinātu studentu sacīto, jūs varētu paskaidrot, ka prieka pilnība nozīmē — izjust tādu prieku, kādu izjūt Debesu Tēvs. Debesu Tēvam ir fiziskais ķermenis no miesas un kauliem (skat. M&D 130:22). Kad mūsu gari un ķermeņi ir atdalīti viens no otra, mēs neesam tādi kā Viņš un nevaram saņemt prieka pilnību (skat. M&D 93:33–34). Kad mūsu gari un ķermeņi ir nedalāmi savienoti — pēc augšāmcelšanās —, galu galā mēs varam kļūt kā mūsu Debesu Tēvs un saņemt prieka pilnību.

Paskaidrojiet, ka taisnīgie gaidīja garu pasaulē Dieva Dēla atnākšanu jeb ierašanos, lai viņus atbrīvotu un atjaunotu viņu „pilnīgā veidolā” (M&D 138:16–17). Aiciniet studentus iztēloties, kas notika uz Zemes, kad tika sapulcināti šie taisnīgie gari. Jēzus Kristus veica Izpirkšanu par visiem Debesu Tēva bērniem caur Savām ciešanām Ģetzemanē un pie krusta. Daži no taisnīgajiem gariem garu pasaulē bija gaidījuši tūkstošiem gadu, lai tiktu atbrīvoti. Jēzus Kristus veiktais upuris nozīmēja pestīšanu no viņu grēkiem, kā arī glābšanu no fiziskās nāves.

Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 138:18–19. Aiciniet klasi sekot līdzi un iztēloties, kāds bija šis notikums, kas ir aprakstīts šajos pantos.

Kāda, jūsuprāt, bija Jēzus Kristus parādīšanās garu pasaulē tiem, kurus Viņš apmeklēja?
Ko Glābējs mācīja šiem gariem?
Ja jūs atrastos garu pasaulē un dzirdētu Viņu sludinām, kā jūs atsauktos uz Glābēju, kurš nupat ir veicis Izpirkšanu jūsu labā? (Jūs varētu aicināt studentus apdomāt šo jautājumu klusi pie sevis, nevis atbildēt uz to skaļi.)

Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 138:23–24. Aiciniet klasi sekot līdzi un meklēt, kā taisnīgie gari atsaucās uz Glābēja apmeklējumu. Aiciniet studentus pastāstīt, ko viņi ir uzzinājuši.

Norādiet uz pirmo doktrīnu, kuru jūs uzrakstījāt uz tāfeles: Caur Jēzus Kristus īstenoto Izpirkšanu un ar paklausību evaņģēlija principiem visa cilvēce var tikt izglābta. Paskaidrojiet studentiem, ka, turpinot studēt Mācības un Derību 138. nodaļu, viņi uzzinās par Debesu Tēva nodrošināto veidu, kā visi Viņa bērni var gūt labumu no Glābēja Izpirkšanas.

Komentāri un skaidrojumi

Mācības un Derību 138. nodaļa. No prezidenta Džozefa F. Smita dzīves

Laikaposmā starp 1869. un 1918. gadu prezidents Džozefs F. Smits piedzīvoja sirdssāpes un bēdas, kas bija saistīts ar ģimenes locekļu nāvi. Viņš apglabāja vienu sievu un trīspadsmit bērnus, no kuriem deviņi nomira bērnībā. Kad, nesasniegusi trīs gadu vecumu, nomira viņa pirmdzimtā — Mērsija Džozefīne, prezidents Smits savai sievai Ednai nosūtīja vēstuli, kurā bija teikti šādi vārdi.

„Šajā brīdī man ir grūti rakstīt — man sāp sirds, un manās domās ir haoss; ja es kurnu, — lai Dievs man piedod; manā dvēselē bija un ir smeldzīgas skumjas, mana sirds ir ievainota, it kā tā būtu pārplēsta uz pusēm. Jūtos pamests, mana māja šķiet tukša un drūma, kaut arī šeit ir mana ģimene un mana mazā mazulīte; mani neatstāj sajūta, ka maigākā, jaukākā un tajā pašā laikā spēcīgākā saite, kas saistīja mani ar mājām un Zemi, ir nocirsta — mana mīļā, mana paša jaukākā, Dodo ir prom! Man ir grūti tam noticēt, un mana sirds jautā: Vai tas tā ir? Es veltīgi skatos, es klausos — nav skaņu, es klīstu pa istabām — visas ir vientuļas, pamestas, tukšas. Es raugos uz taciņu dārzā, skatos ap māju, visur veros, lai ieraudzītu mazos, zeltainos, saulainos matus un sārtos vaigus, bet nekā, nav arī mazo soļu dipoņas. Nav plaši atvērtās melnās acis, kas mirdz mīlestībā pret tēvu; nav jaukās, jautājošās balss, kas uzdod tūkstoš jautājumu un stāsta jaukas lietas, priecīgi runājot bez apstājas, nav maigās, mazās rokas, kas kā rota karājas man kaklā, nav saldās, rožainās lūpiņas, kas savā bērnišķīgā nevainībā atbild uz maniem apskāvieniem un skūpstiem, ir tikai tukšs, mazs krēsls. Viņas mazās rotaļlietas, kas paslēptas, viņas drēbes, kas noliktas, un tikai viena postoša doma, kas spiež savu smago svaru uz manas sirds, — viņas šeit nav, viņa ir prom! Bet vai tad viņa neatgriezīsies? Viņa nevar mani atstāt uz ilgu laiku, kur viņa ir? Es esmu bēdu pārņemts, un tikai Dievs zina, cik ļoti es mīlēju savu meitiņu, un viņa — manas sirds gaisma un prieks.

No rīta, pirms viņa nomira, kad biju bijis nomodā ar viņu visu nakti, jo es biju viņai līdzās katru nakti, es viņai sacīju: „Mans dārgumiņš nav gulējis visu nakti.” Viņa pamāja ar galvu un atbildēja: „Šodien es gulēšu, tēti.” Ak! Kā šie vārdi iecirtās manā sirdī. Es zināju, kaut arī tam neticēju, ka tā bija cita balss, ka tas nozīmēja nāves miegu, un viņa patiešām bija miegā. Ak, gaisma manā sirdī tika izslēgta. Manā dvēselē gandrīz vairs nebija debesu tēla” (Joseph Fielding Smith, Life of Joseph F. Smith [1938], 455–456).