Mācības un Derību 63:1–21

Ievads

1831. gada vasarā Džozefs Smits pārraudzīja zemes iesvētīšanu vietā, kur svētajiem bija jāceļ Ciāna Indepencencē, Misūri. Pravieša prombūtnes laikā daži Baznīcas locekļi Ohaio novērsās no Tā Kunga pavēlēm un pastrādāja nopietnus grēkus. 27. augustā pravietis Džozefs Smits atgriezās Kērtlandē un saņēma atklāsmi, kas pierakstīta Mācības un Derību 63. nodaļā. Šajā stundā tiek izskatīta daļa no šīs atklāsmes, kurā Tas Kungs brīdināja svētos par ļaunuma un sacelšanās sekām.

Ieteikumi stundas mācīšanai

Mācības un Derību 63:1–6

Tas Kungs brīdina svētos par ļaunuma un sacelšanās sekām

Aiciniet studentus iztēloties, ka kāds draugs uzdod tālāk sniegto jautājumu. Palūdziet studentiem dalīties tajā, kā viņi atbildētu.

Kādēļ tu dzīvo pēc Baznīcas mācībām, nevis izklaidējies?

Pēc tam, kad studenti ir snieguši atbildes, uzdodiet šādu jautājumu:

Kādēļ, jūsuprāt, mums kā Jēzus Kristus Baznīcas locekļiem ir svarīgi dzīvot saskaņā ar savu pārliecību?

Paskaidrojiet, ka 1831. gada vasarā, kamēr Džozefs Smits un citi Baznīcas vadītāji bija Misūri, lai iesvētītu Ciānas zemi un tempļa vietu, daži Baznīcas locekļi Ohaio slepeni pastrādāja nopietnus grēkus. Kad pravietis atgriezās Ohaio, viņš saņēma atklāsmi, kas ir pierakstīta Mācības un Derību 63. nodaļā. Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 63:1 un aiciniet pārējos studentus saklausīt, kā Tas Kungs uzrunāja Baznīcas locekļus šajā pantā. Aiciniet, lai audzēkņi pastāsta, ko uzgājuši.

Kā saukties par Tā Kunga ļaudīm var atšķirties būt par Tā Kunga ļaudīm?

Palūdziet, lai studenti vēlreiz pārlasa 1. pantu un sameklē Tā Kunga pavēli tiem, kas sauc sevi par Viņa ļaudīm.

Ko Tas Kungs vēlas, lai mēs kā Viņa ļaudis darītu? (Apkopojiet studentu atbildes, uz tāfeles uzrakstot šādu principu: Mums kā Tā Kunga ļaudīm ir jāatver savas sirdis un jāklausās Viņa vārds un Viņa griba attiecībā uz mums.)
Ko, jūsuprāt, nozīmē — atvērt savas sirdis?
Kā, atverot savas sirdis, mēs sagatavojamies uzklausīt Tā Kunga balsi?
Ko jūs darāt, lai atvērtu savu sirdi?

Aiciniet studentus atvērt savas sirdis Svētā Gara ietekmei šīs stundas laikā. Jūs varat ieteikt, lai viņi pierakstītu atskārtas un pamudinājumus, ko saņem no Gara.

Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 63:2, 6. Pirms students lasa, jūs varētu paskaidrot, ka 6. pantā frāze „dusmu diena” attiecas uz Jēzus Kristus Otro atnākšanu, kad tie, kuri nebūs nožēlojuši savus grēkus, cietīs savas rīcības sekas. Lūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, ko Glābējs teica ļaunajiem un dumpīgajiem. Aiciniet studentus pastāstīt, ko ir atraduši.

Mācības un Derību 63:7–21

Tas Kungs brīdina par zīmju meklēšanu un ļaunumu

Norādiet uz Mācības un Derību 63:6 doto pavēli — „lai neticīgie pietur savas lūpas”. Paskaidrojiet, ka šajā laikā daži Baznīcas locekļi bija pārstājuši ticēt Baznīcas patiesumam un publiski uzstājās pret Džozefu Smitu un citiem Baznīcas vadītājiem (skat. History of the Church, 1:216–217). Viens no Baznīcas kritiķiem, kurš pret Baznīcu uzstājās visvairāk, bija vīrs — vārdā Ezra Būts. Aiciniet kādu studentu nolasīt tālāk sniegtās divas rindkopas par pieredzēm, kas vadīja Ezru Būtu pievienoties Baznīcai.

Ezra Būts bija metodistu mācītājs Ohaio. 1831. gada sākumā, pēc tam, ka viņš bija izlasījis Mormona Grāmatu, viņu ieinteresēja evaņģēlija Atjaunošana. Viņš devās uz Kērtlandi ar Džonu un Alisi Džonsoniem, lai satiktu pravieti. Džonsones kundze slimoja ar reimatismu, kas viņas rokā izraisīja sāpes, pietūkumu un stīvumu. Kad viņa pirmo reizi sastapa Džozefu Smitu, viņa nebija varējusi pacelt savu roku līdz galvai jau apmēram divus gadus.

„Intervijas laikā saruna izvērtās par notikumu, kurā bija vērojamas pārdabiskas spējas, tādas, kas tika piešķirtas apustuļu laikā. Kāds teica: „Šī ir Džonsones kundze ar slimo roku; vai šobrīd uz Zemes ir cilvēks, kuram Dievs ir piešķīris spēku, lai viņu izdziedinātu?” Pēc maza brītiņa, kad saruna iegāja citā gultnē, [Džozefs] Smits piecēlās un, dodoties pāri istabai, paņēma Džonsones kundzi aiz rokas un teica ļoti nopietnā un izteiksmīgā balsī: „Sieviete, Tā Kunga, Jēzus Kristus, Vārdā es tev pavēlu kļūt veselai,” un nekavējoties pameta istabu. … Džonsones kundze uzreiz bez piepūles pacēla [savu roku] un nākamajā dienā, dodoties atpakaļ uz mājām, viņa jau varēja pati nomazgāties bez grūtībām vai sāpēm” (skat. History of the Church, 1:215–216).

Kā jums šķiet, kā jūs justos, ja jūs pieredzētu šādu brīnumu?

Paskaidrojiet, ka drīz pēc tam, kad Ezra Būts redzēja šo brīnumu, viņš tika kristīts.

Uz tāfeles uzrakstiet šādus vārdus: Zīmes un ticība.

Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 63:7–9. Lūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, ko Tas Kungs mācīja par zīmēm un ticību.

Ko mēs no šiem pantiem mācāmies par zīmēm un ticību? (Studenti var atpazīt dažādus principus, taču noteikti uzsveriet šādu patiesu principu: Ticība nenāk zīmju dēļ. Uzrakstiet uz šo principu uz tāfeles — zem Zīmes un ticība.)
Kuri cilvēki Svētajos Rakstos pieredzēja varenas zīmes vai brīnumus, bet jau ātri vien palika neticīgi un netaisnīgi? (Piemēri varētu būt: Israēla bērni [skat. 4. Mozus 14:22–23]; Lamans un Lemuēls [skat. 1. Nefija 17:43–45].)

Paskaidrojiet, ka Ezra Būts bija tāda cilvēka piemērs, kurš paļāvās uz zīmēm, nevis uz ticību. Kad Ezra Būts tika nokristīts, viņš saņēma priesterību un tika nosūtīts misijā uz Misūri. Viņš acīmredzot uzsāka savu misiju ar lielām gaidām, pieņemot, ka viņš spēs pievērst daudzus cilvēkus, rādot zīmes un veicot brīnumus. Tomēr, kad viņš bija sludinājis tikai neilgu laiku un neredzēja gaidītos rezultātus, Būts „novērsās” un atkrita no Baznīcas (skat. History of the Church, 1:216). Pravietis Džozefs Smits par Ezru Būtu izteicās:

„Kad viņš beidzot saprata, ka svētības nāk pēc ticības, pazemības, pacietības un pārbaudījumiem un ka Dievs pazemina, pirms Viņš paaugstina; ka „Glābējs nepiešķir viņam spēku, lai viņš satriektu cilvēkus un liktu tiem ticēt”, … tad viņš bija vīlies” (skat. History of the Church, 1:216).

Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 63:10–12. Lūdziet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot papildu principus saistībā ar zīmēm un ticību.

Saskaņā ar 10. pantu, kā mēs pieredzam zīmes? (Palīdziet studentiem atpazīt šādu patiesību: Zīmes pieredzam ticībā, saskaņā ar Dieva gribu. Pierakstiet šo principu uz tāfeles — zem Zīmes un ticība.)
Kādēļ, jūsuprāt, mēs zīmes saņemam pēc tam, kad esam izrādījuši ticību?
Saskaņā ar 12. pantu, kāds ir pareizais zīmju meklēšanas nolūks? („Cilvēku labumam [Dieva] godībai” — proti, lai palīdzētu citiem cilvēkiem un sekmētu Tā Kunga darbu.)

Norādiet, ka zīmes un brīnumi ne vienmēr ir ārēji iespaidīgi. Mēs bieži varam saņemt zīmi vai pieredzēt evaņģēlija patiesumu klusā, personīgā veidā, izrādot savu ticību.

Kā mēs varam izrādīt ticību, lai saņemtu liecību par evaņģēliju? (Jūs varētu pierakstīt viņu atbildes uz tāfeles. Studenti varētu minēt tādas aktivitātes kā lūgšana, Svēto Rakstu studēšana, gavēšana, kalpošana un dzīvošana pēc evaņģēlija principiem.)

Aiciniet studentus dalīties savās pieredzēs par to, kā viņi, izrādot ticību kādā no šiem veidiem, saņēmuši liecību par evaņģēlija patiesumu.

Atgādiniet studentiem, ka daži Baznīcas locekļi ne tikai meklēja zīmes, bet arī „novērsās no pavēlēm” (M&D 63:13) un nopietni grēkoja. Palūdziet studentiem klusi izlasīt Mācības un Derību 63:14–19 un pievērst uzmanību dažiem grēkiem, ko Baznīcas locekļi izdarīja. Aiciniet studentus pastāstīt, ko ir atraduši. (Jūs varētu paskaidrot, ka netiklis ir cilvēks, kurš veic seksuālu grēku. Burvis ir cilvēks, kurš veic tādas aktivitātes, kurās izpaužas ļauno garu ietekme.)

Ievērojiet Tā Kunga brīdinājumu par iekāri 16. pantā. Ko nozīmē — uzlūkot citus ar iekāri? (Iekāre ir „neatbilstoši stipra vēlēšanās pēc kaut kā” [Svēto Rakstu ceļvedis, „Iekāre”, scriptures.lds.org]. Uzlūkot kādu cilvēku ar iekāri nozīmē nepiedienīgi skatīties uz cita cilvēka ķermeni, kas izraisa seksuālas izjūtas. Tas sevī ietver arī pornogrāfijas skatīšanos.)
Kādu principu jūs saskatīt Tā Kunga brīdinājumā 16. pantā? (Studentiem vajadzētu atpazīt šādu principu: Ja mēs citus uzlūkosim ar iekāri, mums nebūs Gara un mēs noliegsim ticību. Jūs varētu ieteikt, lai studenti atzīmē vārdus, kas māca šo principu, savos Svētajos Rakstos.)
Kādēļ, jūsuprāt, cita cilvēka uzlūkošana ar iekāri liek šim cilvēkam zaudēt Garu?
Kā mēs varam pārvarēt kārdinājumu — uzlūkot citus ar iekāri?

Šīs pārrunas — par izvairīšanos no iekārošanas —laikā jūs varētu aicināt kādu studentu nolasīt izteikumu, ko teicis elders Džefrijs R. Holands no Divpadsmit apustuļu kvoruma:

„Pirmkārt, sāciet ar izvairīšanos no tādiem cilvēkiem, materiāliem un apstākļiem, kas nodara jums ļaunu. …

… Ja televīzijas pārraide ir piedauzīga, izslēdziet to. Ja filmā ir rupjības, ejiet projām. Veidojoties nepiedienīgām attiecībām, pārtrauciet tās. Daudzas no šīm lietām, vismaz sākotnēji, pašas par sevi, var nešķist nekas ļauns, bet tās var notrulināt mūsu spriestspēju, aptumšot mūsu garīgumu un vedināt mūs darīt ko tādu, kas varētu būt ļauni. …

… Aizstājiet neķītras domas ar daudzsološiem tēliem un priecīgām atmiņām, iedomājieties to cilvēku sejas, kuri jūs mīl un būtu satriekti, ja jūs viņus pieviltu. … Lai kādas arī būtu jūsu domas, pārliecinieties, ka tās ienāk jūsu sirdī „tikai pēc uzaicinājuma”. …

Veiciniet Gara klātbūtni un esiet tajās vietās, kurās ir Tā Kunga Gars. Pārliecinieties, ka tajā skaitā ir arī jūsu mājas vai dzīvoklis, un nosakiet, kāda veida mākslas darbus, mūziku vai literatūru jūs tur turat” (skat. „Nedot vietu savas dvēseles ienaidniekam”, Ensign vai Liahona, 2010. g. maijs, 45., 46.).

Norādiet uz pirmo principu, ko uzrakstījāt uz tāfeles stundas sākumā: Mums kā Tā Kunga ļaudīm ir jāatver savas sirdis un jāklausās Viņa vārds un Viņa griba attiecībā uz mums. Aiciniet studentus padomāt par to, vai viņu sirdis bija atvērtas pamudinājumiem un iedvesmām, kad viņi šodien studēja Svētos Rakstus. Mudiniet viņus atsaukties uz pamudinājumiem un iedvesmām, ko viņi saņem no Tā Kunga, un lieciniet, ka, to darot, viņi būs Tā Kunga ļaudis.

Komentāri un skaidrojumi

Mācības un Derību 63:16. Iekāre noved pie Gara zaudēšanas

Mūsdienās pornogrāfijas izplatība ir radījusi daudziem kārdinājumu — iekārot. Elders Ričards G. Skots, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, apliecināja, ka pornogrāfijas izmantošana ir miesaskārīga aktivitāte, kas ierobežo cilvēka spēju baudīt Tā Kunga Gara svētības:

„Es jūs brīdinu. Sātanam ārkārtīgi labi padodas garīgās sazināšanās bloķēšana, caur kārdinājumiem pamudinot cilvēkus pārkāpt tos likumus, uz kuriem balstās garīgā sazināšanās. Dažus viņš ir spējīgs pārliecināt, ka viņi šādu vadību no Tā Kunga saņemt nav spējīgi.

Sātans, pielietojot pornogrāfijas ieradumus veicinošu spēku, ir kļuvis par meistaru, lai ierobežotu individuālo spēju — tikt Gara vadītam. Pornogrāfijas straujais uzbrukums visos tās netiklajos, izvirtušajos, postošajos veidos ir radījis lielas bēdas, ciešanas, sirdssāpes un ir izpostījis laulības. Tā ir viena no visnosodāmākajām ietekmēm uz Zemes. Neatkarīgi no tā, vai tā sastopama uz izdrukātas lapas, filmā, televīzijā, neķītros tekstos, vulgārās sarunās pa telefonu vai mirgojošajā personālā datora ekrānā, pornogrāfija ir nepārvaramu ieradumu veicinoša un smagi postoša. Šis iedarbīgais Lucifera darbarīks degradē katra cilvēka, kas to izmanto, prātu, sirdi un dvēseli. Visi, kas noķerti tās pavedinošajā, mokošajā tīklā un tur paliek, kļūs atkarīgi no tās amorālās un postošās ietekmes. Daudzi šo atkarību bez palīdzības pārvarēt nespēj. Traģiskais ceļš ir tik labi zināms. Tas sākas ar ziņkārību, kas barojas no tās stimulēšanas un tiek attaisnota ar nepatiesu pieņēmumu: ja tas tiek darīts privāti, tad tas nevienam citam ļaunumu nenodara. Tiem, kas ir šo melu iemidzināti, eksperimentēšana, gremdējoties arvien spēcīgākā stimulācijā, padziļinās, līdz slazds aizveras un briesmīgs, amorāls, atkarību veicinošs paradums tos pārņem savā netikumīgajā kontrolē. …

Ja jūs esat ievilināti pornogrāfijā, pilnībā apņemieties to pārvarēt jau tagad! Atrodiet kādu klusu vietu, dedzīgi lūdziet pēc palīdzības un atbalsta. Esiet pacietīgi un paklausīgi. Nepadodieties!” (Skat. „Iegūt garīgo vadību”, Ensign vai Liahona, 2009. g. nov., 8.–9. lpp.)