1831. gada 8. augustā pravietis Džozefs Smits un vairāki elderi gatavojās atstāt Independenci, Misūri, un atgriezties Ohaio. Mācības un Derību 60. nodaļā Tas Kungs elderiem deva norādījumu — ceļojot sludināt evaņģēliju. Ceļojuma trešajā dienā grupa piedzīvoja bīstamu atgadījumu Misūri upē. Nākamo divu dienu laikā, 12. un 13. augustā, pravietis Džozefs Smits no Tā Kunga saņēma divas atklāsmes. Šīs atklāsmes tagad ir pierakstītas Mācības un Derību 61. un 62. nodaļā. Tajās iekļauti norādījumu, brīdinājumu, mierinājuma un iedrošinājuma vārdi.
Tas Kungs pavēl elderiem sludināt evaņģēliju, ceļojot no Misūri uz Ohaio
Pirms stundas sākuma uz tāfeles uzrakstiet šādu jautājumu: Vai tavā dzīvē ir bijusi kāda reize, kad esi vilcinājies pastāstīt citiem par savu ticību vai negribīgi dalījies liecībā par evaņģēliju?
Sāciet stundu, aicinot studentus apdomāt uz tāfeles esošo jautājumu. Kamēr studenti apdomā, jūs varētu dalīties savā atbildē uz šo jautājumu, daloties kādā pieredzē no savas dzīves.
Paskaidrojiet, ka elderu grupa bija ceļojusi no Ohaio uz Independenci, Misūri, lai piedalītos zemes un tempļa celtniecības vietas iesvētīšanā. Tas Kungs pavēlēja elderiem sludināt evaņģēliju citiem cilvēkiem, ceļojot uz Misūri (skat. M&D 52:9–10). Mācības un Derību 60. nodaļā ir ietverti Tā Kunga vārdi vairākiem no šiem elderiem, kad viņi gatavojās atgriezties Ohaio. Aiciniet studentus klusībā izlasīt Mācības un Derību 60:1–2 un uzzināt, kāpēc Tas Kungs ar viņiem bija neapmierināts.
Kādēļ Tas Kungs nebija apmierināts ar dažiem elderiem? (Viņš teica: „Viņi negrib atvērt savas mutes, bet viņi, bīstoties cilvēka, slēpj talantu, kuru Es tiem esmu devis.” Citiem vārdiem, viņi nedalījās savā liecībā par evaņģēliju.)
Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt Mācības un Derību 60:3. Lūdziet, lai pārējie seko līdzi, pievēršot uzmanību tam, kas var notikt, ja mēs nedalāmies savās liecībās.
Kas var notikt, ja mēs nedalāmies savās liecībās? (Studenti var izteikties dažādi, taču viņiem vajadzētu atpazīt šādu principu: Ja mēs nedalāmies savā liecībā, mēs to varam pazaudēt.)
Kādēļ, jūsuprāt, mums ir jādalās savā liecībā, lai mēs to nepazaudētu? Kad jūs esat jutuši, ka jūsu liecība ir augusi, jo esat tajā dalījušies?
Mudiniet studentus dalīties savās liecībās, kad rodas atbilstošas iespējas. Sniedziet kopsavilkumu par atlikušajām rakstvietām Mācības un Derību 60. nodaļā, paskaidrojot, ka Tas Kungs pavēlēja elderiem sludināt evaņģēliju, dodoties atpakaļ uz Ohaio.
Tas Kungs sniedz norādījumus pravietim Džozefam Smitam un citiem elderiem, dodoties ceļā uz Ohaio
Palūdziet studentiem padomāt par kādu reizi, kad viņi uztraukušies par savu drošību un jutuši, ka Tas Kungs tos pasargāja. Paskaidrojiet, ka 1831. gada 11. augustā pravietis Džozefs Smits un desmit elderi atklāja, ka ir briesmās, ceļojot ar kanoe laivām pa spēcīgajām Misūri upes straumēm. Džozefs Smits atcerējās, ka trešajā ceļojuma dienā „daudzas no tik vispārzināmām briesmām, kas bija sastopamas Rietumu ūdeņos, sevi parādīja darbībā; un pēc tam, kad mēs bijām apmetušies pie upes līkuma, … brālis [Viljams V.] Felpss vīzijā, dienas laikā, redzēja postītāju tā visbriesmīgākajā izpausmē, brāžoties spēkā pār ūdens virsmu; citi dzirdēja troksni, bet neredzēja vīziju” (History of the Church, 1:203). Pirms vīzijas „brāļu vidū bija radušās nesaskaņas un naidīgums” (B. H. Roberts, A Comprehensive History of the Church, 1:262–263). Tajā vakarā brāļi izrunāja savas nesaskaņas un lielākā daļa no viņiem spēja piedot cits citam. Nākamajā rītā Džozefs Smits lūdza un saņēma atklāsmi, kas pierakstīta Mācības un Derību 61. nodaļā.
Aiciniet kādu no studentiem skaļi nolasīt Mācības un Derību 61:2, 20, 36–37. Lūdziet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot vārdus vai frāzes, kas varēja sniegt mierinājumu šiem elderiem.
Kādus vārdus un frāzes jūs atradāt, kas varēja sniegt mierinājumu šiem elderiem? (Kad studenti sniedz savas atbildes, jūs varētu palūgt, lai viņi paskaidro, kā viņu minētie vārdi un frāzes varēja sniegt mierinājumu.)
Paskaidrojiet, ka šajā atklāsmē Tas Kungs mācīja, ka „daudzas iznīcības” būs uz ūdeņiem pēdējās dienās (skat. M&D 61:5, 14–19). Tas Kungs arī runāja par varu, kas Viņam piemīt. Aiciniet kādu no studentiem skaļi nolasīt Mācības un Derību 61:1. Aiciniet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot, ko Tas Kungs māca par Savu varu.
Kā Tas Kungs raksturo Savu varu šajā pantā? (Kad studenti ir atbildējuši, uz tāfeles uzrakstiet šādu mācību: Tam Kungam ir visa vara.)
Jūs varētu atzīmēt, ka Viljama V. Felpsa vīzijas dēļ, kurā viņš redzēja postītāju, brāžoties pa ūdens virsu, daudzi ir pieņēmuši, ka Sātanam ir vara pār ūdeņiem. Tomēr Mācības un Derību 61:1 apstiprina, ka Tam Kungam pieder visa vara — tostarp vara pār ūdeņiem.
Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 61:6, 10. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi un sameklēt frāzes, kas varēja palīdzēt elderiem novērtēt Tā Kunga varu. Palūdziet studentiem pastāstīt par to, ko atraduši, un pēc tam šādi papildiniet izteikumu uz tāfeles: Tam Kungam ir visa vara, un Viņš spēj mūs pasargāt.
Kādas pieredzes jums ir bijušas, kas stiprinājušas jūsu liecību par Tā Kunga varu un par Tā Kunga spēju pasargāt mūs no ļaunuma?
Jūs varētu apkopot atlikušo Mācības un Derību 61. nodaļu, paskaidrojot, ka Tas Kungs deva tālākus norādījumus, vadot šos elderus atpakaļceļā uz Ohaio.
Tas Kungs slavē elderu uzticību, ceļojot uz Independenci, Misūri.
Uzrakstiet uz tāfeles šādus jautājumus:
Kādas krāsas kreklu man šodien vilkt?
Vai man vajadzētu svētdienās apmeklēt baznīcu?
Vai man vajadzētu kalpot misijā? Ja jā, tad — kad?
Ja mamma piedāvā pagatavot manu mīļāko ēdienu, ko man vajadzētu izvēlēties?
Ar ko man vajadzētu doties uz randiņiem? Kur mums vajadzētu doties, lai paēstu randiņa laikā?
Palūdziet, lai studenti apdomā, kuri no šiem jautājumiem varētu būt vissvarīgākie Tam Kungam.
Paskaidrojiet, ka tad, kad Tas Kungs deva norādījumus elderiem, kas ceļoja no Misūri uz Ohaio, Viņš tiem palīdzēja saprast, ka daži no lēmumiem, kurus viņiem bija jāpieņem, ir Viņam svarīgāki par citiem. Mudiniet studentus meklēt atziņas Mācības un Derību 62. nodaļā, kas tiem varētu palīdzēt lēmumu pieņemšanā.
Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 62:1–3. Aiciniet klases audzēkņus sekot līdzi, meklējot frāzes, kas liecina par to, ka elderu centieni sludināt evaņģēliju bija svarīgi Tam Kungam.
Kādas frāzes jūs atradāt? Ko šīs frāzes liecina par Tā Kunga sajūtām attiecībā uz šo misionāru centieniem?
Lai palīdzētu studentiem apdomāt piemērus tam, kas ir un kas nav svarīgi Tam Kungam, pārzīmējiet šo tabulu uz tāfeles vai sagatavojiet to kā izdales materiālu. Neiekļaujiet iekavās doto informāciju.Atkarībā no jūsu audzēkņu vajadzībām, aiciniet viņus veikt šo aktivitāti individuāli vai pārī. Jūs to varat veikt arī visi kopā.
(Lai elderi būtu uzticīgi, sniegtu liecību par evaņģēliju un palīdzētu svētajiem pulcēties.)
(Lai elderi ceļotu visi kopā vai pa divi; lai elderi jātu ar zirgiem vai mūļiem vai brauktu ratos.)
Kad studenti ir pabeiguši aizpildīt tabulu, uzdodiet šādus jautājumus:
Kādu atšķirību jūs pamanījāt starp to, kas bija svarīgi Tam Kungam, un to, kas nebija svarīgi?
Kā šis paraugs var jūs vadīt, pieņemot lēmumus?
Paskaidrojiet, ka Mācības un Derību 62:8 tiek mācīts princips, kas mūs var vadīt lēmumu pieņemšanā. Aiciniet studentus klusi izlasīt šo pantu, meklējot šo principu. Pēc tam aiciniet viņus pastāstīt, ko ir atraduši. Studenti var izteikties dažādi, taču viņiem būtu jāpauž šāds princips: Pieņemot lēmumus, mums jārīkojas atbilstoši saprātam un Gara norādījumiem. Jūs varētu aicināt studentus uzrakstīt šo principu saviem vārdiem savos Svētajos Rakstos.
Kādēļ, jūsuprāt, ir svarīgi paļauties uz savu saprātu, kā arī uz Gara norādījumiem, kad mēs pieņemam lēmumus?
Kad jūs esat pieņēmuši lēmumu, kas balstīts uz paša spriedumu, kā arī uz Gara norādījumiem? Kā jūs tikāt svētīti par šādu rīcību?
Lieciniet par patiesībām, kuras jūs pārrunājāt šīs stundas laikā. Aiciniet studentus apdomāt, kā viņi var rīkoties saskaņā ar patiesajiem principiem, kurus viņi apguvuši, studējot Mācības un Derību 60.–62. nodaļu. Jūs varētu aicināt vienu vai divus studentus dalīties tajā, kā viņi plāno rīkoties, pielietojot kādu no šiem principiem.
Tā Kunga teiktais Mācības un Derību 61:5–19 neaizliedz pēdējo dienu svētajiem ceļot pa ūdeni vai peldēt. Aprakstot ūdeņu nolādēšanu pēdējās dienās, Tas Kungs, iespējams, atsaucās uz Jāņa atklāsmes grāmatas rakstvietām, kurās apustulis Jānis apraksta postu, kas pārņems ūdeņus pirms Jēzus Kristus Otrās atnākšanas (skat. Jāņa atkl. 8:8–11; 16:2–6). Mācības un Derību 61. nodaļā Tas Kungs konkrēti norāda uz „šiem ūdeņiem”, proti, uz Misūri upes bīstamību (skat. M&D 61:5, 18). Prezidents Džozefs Fīldings Smits nedaudz paskaidroja, kādu postu nodara Misūri upe:
Attēls
Prezidents Džozefs Fīldings Smits
„Attiecībā uz Misūri un Misisipi upes ūdeņiem, mēs ik gadu redzam postījumus tajos un to dēļ. Gandrīz katru gadu tiek zaudēti daudzi miljoni dolāru šo lielo upju applūšanas dēļ. Daudzi ir zaudējuši dzīvību šajos plūdos, kad tie pārklāj zemi, un pat šajos šķietami mierīgajos un gausajos ūdeņos var izcelties postošas vētras. Patiesi Tā Kunga vārds par šiem ūdeņiem ir ticis piepildīts un tiek piepildīts” (Church History and Modern Revelation, 2 sēj. [1953], 1:224).
Kad Džozefs Smits un daži citi ceļoja austrumu virzienā uz Ohaio, viņi satika četrus elderus, kuri bija ceļā uz rietumiem — uz Independenci, Misūri. Viens no šiem elderiem, Džons Mērdoks, bija saslimis, sludinot evaņģēliju ceļojumā no Ohaio. Džons un viņa pārinieks Hairams Smits bija apmetušies Čaritonā, Misūri, gaidot Džona atveseļošanos. Tur viņi satika divus citus elderus, Deividu Vitmeru un Hārviju Vitloku, kuri arī bija uzticīgi klausījuši pavēlei — sludināt evaņģēliju ceļā uz Misūri. Pēc tam, kad šie četri elderi satika Džozefu Smitu Čaritonā un saņēma atklāsmi, kas ir pierakstīta Mācības un Derību 62. nodaļā, viņi sameta naudu un nopirka zirgu, kas atviegloja Džona Mērdoka ceļojumu uz Ciānu.