Visa 1832. gada laikā pravietis Džozefs Smits un citi Baznīcas locekļi, iespējams, caur laikrakstiem saņēma ziņas par nelaimēm, kas pārņem pasauli. Piemēram, viņi zināja par debatēm, kas saistītas ar verdzību Amerikas Savienotajās Valstīs, viņi arī zināja, ka Dienvidkarolīnā ir atcelta federālā ievedmuita. Pravietis sacīja: „Nemieru izpausmes starp tautām kļūst daudz redzamākas šajā laikā nekā agrāk, kad Baznīca tikai sāka savu ceļojumu no mežonīgā apvidus” (Baznīcas prezidentu mācības: Džozefs Smits [2010], 247. lpp.). 1832. gada 25. decembrī Džozefs Smits saņēma atklāsmi, kas tagad ir pierakstīta Mācības un Derību 87. nodaļā, kas ietver pravietojumus par kariem un tiesām, kas tiks izlietas pār visām tautām pēdējās dienās.
Tas Kungs pravieto caur Džozefu Smitu, ka „karš tiks izliets pār visām tautām”
Sāciet stundu, uzdodot šādu jautājumu:
Ar ko atšķiras paredzējums no pravietojuma? (Paredzējums ir viedoklis par to, kas varētu notikt nākotnē. Savukārt pravietojums ir paziņojums par kādu nākotnes zīmi vai notikumu, kā to atklāj Svētais Gars.)
Uzrakstiet uz tāfeles šādus vārdus: Noa, Jāzeps no Ēģiptes, Lehijs, Samuēls–lamanietis. (Jūs varētu parādīt arī attēlus, kuros redzami šie pravieši.) Aiciniet studentus pateikt vienu pravietojumu, ko ir sacījis katrs no šiem senajiem praviešiem. (Atbildes varētu būt šādas: Noa pravietoja par plūdiem; Jāzeps Ēģiptē pravietoja, ka septiņus gadus būs pārticība un tad sekos septiņi bada gadi; Lehijs pravietoja, ka Jeruzāleme tiks iznīcināta; un Samuēls–lamanietis pravietoja par zīmēm un notikumiem saistībā ar Jēzus Kristus dzimšanu un nāvi.)
Kad studenti būs atbildējuši, uzrakstiet uz tāfeles: Džozefs Smits. Aiciniet studentus klusībā izlasīt Mācības un Derību 87:1–4 un sameklēt, kāds pravietojums tika atklāts Džozefam Smitam.
Kas, pēc Tā Kunga teiktā, „drīz notiks”? (Drīz būs kari, sākoties ar Dienvidkarolīnas sacelšanos, kas beigsies ar daudzu dvēseļu nāvi un bēdām.)
Ko mēs mācāmies par To Kungu no 1.–4. pantam? (Kad studenti ir atbildējuši, uzrakstiet uz tāfeles šādu doktrīnu: Tas Kungs var atklāt mums nākotni caur Saviem praviešiem.)
Kā zināšanas par to, ka Tas Kungs atklāj nākotni caur praviešiem, ir svētība Baznīcai? Kā tas var būt par svētību jums un jūsu ģimenei?
Aiciniet studentus pārlasīt Mācības un Derību 87. nodaļas ievadu, meklējot datumu, kad šī atklāsme tika dota. Pēc tam apkopojiet tālāk doto rindkopu vai aiciniet kādu studentu to nolasīt:
Džozefs Smits bija uzzinājis par politisku konfliktu starp Dienvidkarolīnas štatu un Savienoto Valstu federālo valdību, kas skāra jautājumu par ievedmuitu. (Ievedmuita ir nodoklis, ar kuru tiek apliktas importētās preces.) Dienvidkarolīnas iedzīvotāji vairāk bija atkarīgi no importētajiem, rūpnieciski ražotajiem produktiem nekā cilvēki ziemeļu štatos, tāpēc viņiem šķita, ka federālā ievedmuita ir netaisnīga un ka šie nodokļi tiek ar nodomu iekasēti uz štata rēķina. Valdības vadītāji Dienvidkarolīnā pieņēma likumu par federālo likumu atcelšanu, un daudzi dienvidkarolīnieši sāka gatavoties karam pret federālo valdību. Savienoto Valstu prezidents paziņoja, ka viņš saglabās Savienoto Valstu likumus ar spēku. 1832. gada decembrī avīzes visās Savienotajās Valstīs ziņoja par šo konfliktu. Tas bija laiks, kad Džozefs Smits saņēma atklāsmi Mācības un Derību 87. nodaļā, pravietojot, ka „kar[i] … drīz notiks, sākoties ar Dienvidkarolīnas sacelšanos” (M&D 87:1). 1833. gada sākumā, neilgi pēc tam, kad tika izteikts šis pravietojums, Savienoto Valstu valdība mierīgā ceļā atrisināja šo strīdīgo jautājumu ar Dienvidkarolīnas štatu. Iespējams, daži domāja, ka krīze ir beigusies, taču tā bija norimusi tikai uz laiku, jo vēlāk Dienvidkarolīna turpināja pretoties.
Kā jūs reaģētu, ja pravieša vārdi netiktu piepildīti tā, kā jūs to gaidījāt?
Kurā gadā Džozefs Smits vēlreiz apstiprināja 87. nodaļā izteikto pravietojumu? (1843.g.)
Atgādiniet studentiem, ka krīze starp Savienoto Valstu valdību un Dienvidkarolīnu tika novērsta 1833. gadā.
Ko tas, ka Džozefs Smits vēlreiz apstiprināja pravietojumu, kuru viņš saņēma 10 gadus iepriekš, jums māca par viņa ticību? (Lai gan daudzi cilvēki apgalvoja, ka Džozefs Smits ir viltus pravietis, viņš turpināja ticēt pravietojumam, ko Tas Kungs bija caur viņu atklājis.)
Nolasiet tālāk doto rindkopu vai aiciniet kādu studentu to nolasīt. (Jūs varētu to sagatavot kā izdales materiālu, lai studenti to var ievietot savos Svētajos Rakstos.)
1861. gadā dienvidu karakuģi atklāja uguni uz Savienoto Valstu federālajiem karavīriem, kas bija izvietoti Samtera cietoksnī, Čarlstona ostā, Dienvidkarolīnā. Citi dienvidu štati pievienojās Dienvidkarolīnai pilsoņu karā pret ziemeļu štatiem. Laika gaitā dienvidu štati aicināja palīgā Lielbritāniju. Savukārt daudzi, kas bija vergi Dienvidos, pievienojās Ziemeļu armijai un cīnījās pret kādreizējiem saimniekiem. Amerikas pilsoņu karš turpinājās līdz 1865. gadam, un tā rezultātā bojā gāja 620 000 karavīru (pēc dažu vēsturnieku aprēķiniem tie varētu būt pat 750 000).
Ko pravietojuma Mācības un Derību 87. nodaļā piepildīšanās mums māca par Džozefu Smitu? (Atbildēs varētu minēt, ka Džozefa Smita pravietojumi ir patiesi un ka viņš ir Dieva pravietis. Kad studenti ir atbildējuši, uzrakstiet uz tāfeles šādu doktrīnu: Džozefs Smits ir patiess Tā Kunga pravietis.)
Jūs varētu liecināt, ka Džozefs Smits ir patiess pravietis. Pēc tam paskaidrojiet, ka papildus tiem notikumiem, kas tika atklāti Mācības un Derību 87:1–4, Tas Kungs atklāja caur Džozefu Smitu arī par citām lietām, kas notiks.
Aiciniet studentus pastāvīgi izlasīt Mācības un Derību 87:6–7 un atrast citus notikumus, par kuriem Tas Kungs sacīja, ka tie notiks pēdējās dienās.
Par kuriem notikumiem Tas Kungs sacīja, ka tie notiks pēdējās dienās?
Saskaņā ar 6. un 7. pantu, kādi ir daži no iemesliem, kāpēc šīs lietas notiks?
Palīdziet studentiem saprast, ka Dieva „pārmācības rok[a]” attiecas uz faktu, ka Tas Kungs izmanto Savus sodus, lai mudinātu Savus bērnus nožēlot grēkus (skat. Helamana 12:3). Daži no sodiem, kas ir aprakstīti šajos pantos, piepildīsies, kad Tas Kungs sodīs bezdievīgos par viņu netaisnīgo izturēšanos pret taisnīgajiem.
Aplieciniet, ka katrs pravietojums Mācības un Derību 87. nodaļā ir ticis vai tiks piepildīts. Aiciniet studentus izlasīt Mācības un Derību 87:8, lai uzzinātu, ko Tas Kungs mums liek darīt, lai mēs būtu gatavi kariem un katastrofām, kas notiks uz Zemes pēdējās dienās.
Ko tas Kungs liek mums darīt? (Studentiem būtu jāataino šāds princips: Mums ir jāpaliek svētajās vietās un nav jāizkustas, līdz atnāks Tas Kungs. Uzrakstiet šo principu uz tāfeles.)
Kuras ir dažas no svētajām vietām, kur varam just mieru un drošību? (Jūs varētu aicināt studentus pierakstīt viņu atbildes uz tāfeles. Atbildēs varētu minēt mājas, baznīcas, tempļus un semināra klases.)
Norādiet, ka svētās vietas ir vietas, kur mēs varam just Svētā Gara klātbūtni, kas palīdz mums tuvoties Debesu Tēvam un Jēzum Kristum un mācīties no Viņiem.
Ko, jūsuprāt, nozīmē „palieciet svētajās vietās un neizkustieties” (M&D 87:8)?
Kā cilvēku varētu izkustināt no šīm svētajām vietām?
Kā jūs esat izjutuši miera un drošības svētību, atrodoties kādā no šīm svētajām vietām?
Paskaidrojiet: lai vietu varētu saukt par svētu, būtiskāk ir nevis tas, kur mēs dzīvojam, bet gan tas, kā mēs dzīvojam. Ja mēs dzīvojam pastāvīgas Svētā Gara klātbūtnes cienīgi, tad mēs esam svētā vietā. Iedrošiniet studentus sirds pārmaiņām, lai tā kļūtu par svētu vietu, kas ir piepildīta ar Tā Kunga Garu. Aicinot Svēto Garu savā dzīvē, viņi ļauj Viņam ietekmēt savas mājas un padarīt tās par svētām vietām.
Kā jūs varat censties padarīt savu sirdi par svētu vietu?
Kādos veidos jūs varētu palīdzēt padarīt savas mājas par svētu vietu? (Atbildēs varētu minēt — piedaloties ģimenes lūgšanā un Svēto Rakstu studēšanā un esot laipniem pret ģimenes locekļiem.)
Ja pravietis redzētu jūsu istabu, vai viņš uzskatītu to par svētu vietu? Un jūs?
Aiciniet studentus pierakstīt savā piezīmju kladē vai studiju dienasgrāmatā, ko viņi darīs, lai paliktu svētajās vietās ar lielāku uzticību un netiktu no tām izkustināti. Kad studenti būs pierakstījuši, jūs varētu aicināt dažus no viņiem dalīties savos mērķos ar pārējo klasi. Iedrošiniet visus studentus sasniegt savus izvirzītos mērķus. Jūs varētu liecināt par stundā pārrunātajām patiesajām mācībām.
To ir rakstījis elders Džeimss E. Talmidžs no Divpadsmit apustuļu kvoruma:
Attēls
Elders Džeimss E. Talmidžs
„Lai gan starp dienvidu štatiem un angļu valdību netika izveidota oficiāla alianse, britu ietekme netieši palīdzēja un būtiski iedrošināja dienvidus, tādējādi radot nopietnus starptautiskus sarežģījumus. Valstu savienības vārdā Lielbritānijas ostās tika būvēti un aprīkoti kuģi; šī neitralitātes likumu pārkāpšana Lielbritānijai izmaksāja piecpadsmit ar pusi miljonus dolāru, ko ASV piešķīra Ženēvas arbitrāžas tiesa, izskatot Alabamas štata prasību. Konfederācija nozīmēja komisārus Lielbritānijā un Francijā; Savienoto Valstu amatpersonas šos komisārus ar spēku apcietināja uz Lielbritānijas tvaikoņa, uz kura viņi atradās. Šī rīcība, ko ASV valdība bija spiesta atzīt, kādu laiku draudēja ar pārsteidzīgu karu starp šo valsti un Lielbritāniju” (The Articles of Faith, 49. izd. [1968], 25.–26. lpp.; skat. arī Doctrine and Covenants Student Manual, 2. izd. [Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2001], 194. lpp.).
„Citas tautas, pat Lielbritānijas tautu … sauks arī citas tautas, lai aizstāvētos pret citām tautām; un tad karš tiks izliets pār visām tautām”
Pirmais un Otrais pasaules karš notika tad, kad nācijas aicināja citas valstis palīdzēt sevi aizstāvēt. Lielbritānija aicināja citu valstu palīdzību abos šajos karos.
„Pēc daudzām dienām, vergi sacelsies pret saviem kungiem”
Kad tika dota šī atklāsme, verdzība pastāvēja ne tikai Amerikas Savienotajās Valstīs, bet arī citās pasaules vietās. Vergi jeb tie, kas ir jūgā, 19. un 20. gadsimtā sacēlās pret saviem kungiem un cīnījās par savu brīvību.
Elders Dalins H. Oukss mācīja par dažiem veidiem, kā mēs varam atrasties svētajās vietās:
Attēls
Elders Dalins H. Oukss
„Vai mēs sekojam Tā Kunga pavēlei: „Palieciet svētajās vietās un neizkustieties, līdz Tā Kunga diena nāks; jo lūk, tā nāks ātri”? (M&D 87:8.) Kas ir šīs „svētās vietas”? Starp šīm vietām noteikti ir templis un tā derības, kas ir uzticīgi jātur. Starp šīm vietām noteikti ir mājas, kur bērni tiek loloti un vecāki cienīti. Starp šīm svētajām vietām noteikti ir mūsu pienākumi, kas mums ir doti ar priesterības pilnvarām, tostarp misijas aicinājumi un citi aicinājumi, ko uzticīgi pildām draudzēs, bīskapijās un stabos” („Preparation for the Second Coming”, Ensign vai Liahona, 2004. g. maijs, 10. lpp.).
Ko nozīmē — atrasties svētās vietās, — to ir komentējusi māsa Šerona G. Larsena no Jauno sieviešu vispārējā prezidija:
Attēls
Šerona G. Larsena
„Atrasties svētās vietās nozīmē — būt labā sabiedrībā — vienalga, vai jūs esat viens vai kopā ar citiem. Tas nozīmē — būt tur, kur Svētais Gars ir kopā ar mums, — vienalga, vai esam vieni vai pūlī. Iekšēji apņemoties, ka mēs kontrolēsim savas domas un savu rīcību un darīsim to labāko, ko spējam, mēs pieredzēsim labāko, ko dzīve var sniegt. …
… Neatkarīgi no tā, kas notiek jums apkārt, jūs varat tiekties izveidot paši savu vidi, kura ir piepildīta ar Tā Kunga Garu. …
Svētas vietas var būt tur, kur esat jūs, — vienalga, vai esat vienatnē, pūlī, ar svešiniekiem vai ar draugiem. … Jūs varat rīkoties, lai piešķirtu svētumu ikdienišķām vietām” („Standing in Holy Places”, Ensign, 2002. g. maijs, 91., 92. lpp.).