6. stunda
Džozefs Smits — Vēsture 1:1–20
Ievads
1838. gadā Džozefs Smits sāka darbu pie savas oficiālās vēstures. Tajā viņš aprakstīja savu ģimeni un vietas, kurās dzīvojis. Tāpat viņš detalizēti aprakstīja neparasto satraukumu reliģijas dēļ, kas 1820. gadā valdīja Ņujorkas štata rietumos. Šis reliģiskais dedzīgums vedināja viņu uz „nopietnām pārdomām un lielu nemieru” par to, kurai no baznīcām pievienoties (Džozefs Smits — Vēsture 1:8). Pēc Svēto Rakstu pētīšanas, sevišķi pēc Jēkaba v. 1:5 izlasīšanas, Džozefs nolēma lūgt Dievam atbildes uz saviem jautājumiem. Atbildot uz viņa lūgšanu, viņam parādījās Dievs Tēvs un Viņa Dēls, Jēzus Kristus.
Ieteikumi stundas mācīšanai
Džozefs Smits — Vēsture 1:1–4
Džozefs Smits raksta Baznīcas vēsturi
Palūdziet kādam studentam skaļi izlasīt par divu misionāru pieredzi Kanādā, kā to atstāstījis prezidents Tomass S. Monsons (stāsta pārējā daļa būs stundas vēlākā daļā).
„Divi [misionāri] piezvanīja pie mistera Elmera Polarda durvīm. … Viņi sniedza savu vēstījumu un vaicāja, vai viņš nevēlētos pievienoties lūgšanā. Viņš piekrita, ar noteikumu, ka viņš būs tas, kurš lūgs.
Viņa lūgšana pārsteidza misionārus. Viņš sacīja: „Debesu Tēvs, svētī šos divus nelaimīgos, maldinātos misionārus, lai viņi varētu atgriezties savās mājās un netērēt savu laiku, stāstot cilvēkiem Kanādā pat vēstījumu, kas ir tik neticams un par kuru viņi zina tik maz.”
Kad viņi piecēlās kājās, misters Polards lūdza misionāriem nekad neatgriezties viņa namā. Kad viņi devās projām, viņš tiem izsmejoši sacīja: „Jūs man neiestāstīsiet, ka patiešām ticat, ka Džozefs Smits bija Dieva pravietis!” Un viņš aizcirta durvis.” („The Prophet Joseph Smith: Teacher by Example”, Ensign vai Liahona, 2005. g. nov., 69.)
-
Ja jūs būtu viens no šiem misionāriem, ko jūs teiktu misteram Polardam?
-
Kā cilvēks var uzzināt, ka Džozefs Smits bija Dieva pravietis?
Aiciniet kādu studentu nolasīt Džozefs Smits — Vēsture 1:1–2. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi un atrast iemeslus, kādus minēja Džozefs Smits par savas un Baznīcas vēstures rakstīšanu.
-
Saskaņā ar 1. pantu, kas bija izplatījušās ļaužu starpā Baznīcas agrīnajās dienās? (Daudzas nepatiesas baumas, kuru nolūks bija noskaņot cilvēkus pret Baznīcu.)
-
Kāda iemesla dēļ Džozefs rakstīja savu vēsturi? (Lai sniegtu sabiedrībai uzticamus un precīzus faktus par Pirmo vīziju un Atjaunošanu.)
Paskaidrojiet, ka arī mūsdienās mēdz būt atsevišķi cilvēki un grupas, kas izplata nepatiesu vai maldinošu informāciju par Baznīcu ar mērķi — graut ticību.
-
Ko mēs varam mācīties no Džozefa Smita sniegtajiem iemesliem par savas vēstures rakstīšanu, lai mēs netiktu pievilti nepatiesas un maldinošas informācijas dēļ? (Tiem, kas patiesi vēlas uzzināt patiesību, vajag uzcītīgi meklēt uzticamus informācijas avotus par Baznīcu un tās vēsturi, nevis vienkārši pieņemt jebkādu informāciju, ko tie dzird, nedz arī visu to, kas parādās, meklējot internetā.)
-
Kādēļ ir svarīgi, lai „visi tie, kas meklē patiesību” par Atjaunošanu, lasītu Džozefa Smita pierakstu? (Paļaušanās uz pravieša pierakstu cilvēkiem var palīdzēt netikt maldinātiem nepatiesas vai maldinošas informācijas dēļ.)
-
Kā paša Džozefa Smita vārdu lasīšana var palīdzēt kādam uzzināt patiesību par viņa pieredzi?
Dalieties šajā eldera Nīla L. Andersena brīdinājumā:
„Vienmēr ir bijuši daži, kuri vēlas celt neslavu Baznīcai un iznīcināt ticību. Mūsdienās viņi izmanto internetu.
Daļa no informācijas par Baznīcu, neatkarīgi no tā, cik tā ir pārliecinoša, vienkārši nav patiesa” („Jūsu ticības pārbaudījums”, Ensign vai Liahona, 2012. g. nov., 41. lpp.)
Uzaiciniet kādu studentu nolasīt šo eldera Dalina H. Ouksa, Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, izteikumu. Aiciniet pārējos audzēkņus ieklausīties, kā mēs varam izvērtēt to, ko mēs lasām par Baznīcu un tās vēsturi. (Jūs varētu sagādāt katram studentam šī izteikuma eksemplāru, lai viņi varētu sekot līdzi.)
„Pēdējo dienu svēto lasītājiem būtu … jābūt … gudriem, izvērtējot to, ko tie lasa.…
Mūsu individuālās, personīgās liecības balstās uz Gara liecību, nevis uz kādu vēsturisko faktu apkopojumu vai izklāstu. Ja mums ir šāds pamats, nekādi vēsturisko faktu sagrozījumi nevar satricināt mūsu liecības. Mūsu Debesu Tēvs ir mums devis spēju domāt, un no mums tiek sagaidīts, ka mēs šo spēju pilnībā izmantosim. Taču vēl Viņš mums ir devis Mierinātāju, kurš, pēc Viņa teiktā, vadīs mūs patiesībā, un ar tā spēku mēs varēsim zināt patiesību par visu. Tas ir augstākais ceļvedis pēdējo dienu svētajiem, kas ir cienīgi un vēlas uz Viņu paļauties.” („Reading Church History” [uzruna BIS reliģijas pasniedzējiem, 1985. g. 16. aug.], 7, LDS.org.)
Aiciniet studentus dalīties tajā, kā viņus uzrunāja eldera Ouksa padoms un kādēļ tas ir noderīgs.
Jūs varētu paskaidrot, ka Džozefs Smits šo aprakstu par Pirmo vīziju uzrakstīja 1838. gadā kā daļu no Baznīcas oficiālās vēstures, lai tā tiktu publicēta pasaulei. Pavisam ir deviņi Pirmās vīzijas apraksti — četrus uzrakstīja vai nodiktēja Džozefs Smits un piecus uzrakstīja citi, atstāstot viņa pieredzi. (Vairāk informācijas par Džozefa Smita četriem Pirmās vīzijas aprakstiem skat. Milton V. Backman Jr., „Joseph Smith’s Recitals of the First Vision”, Ensign, 1985. g. janv., 8–17.)
Vēl jūs varētu paskaidrot, ka Pirmās vīzijas dažādie apraksti tika sagatavoti dažādos laikos un dažādām mērķauditorijām. Šajos aprakstos Džozefs Smits uzsvēra dažādus Pirmās vīzijas pieredzes aspektus, taču visus aprakstus vieno būtisks un patiess princips, ka Džozefam Smitam patiešām tika atvērtas debesis un viņš redzēja dievišķus vēstnešus, tostarp Dievu Tēvu un To Kungu, Jēzu Kristu. Tā kā 1838. gada apraksts bija daļa no Džozefa Smita oficiālās vēstures un liecības pasaulei, tas tika iekļauts Dārgajā Pērlē kā Svētie Raksti.
-
Līdzīgi kā Džozefs Smits uzsvēra dažādus savas vīzijas aspektus vairākos aprakstos, arī apustulis Pāvils uzsvēra savas vīzijas par Glābēju dažādos aspektus dažādiem klausītājiem (skat. Ap. d. 9:1–9; Ap. d. 22:5–11; Ap. d. 26:12–20). Kādēļ, jūsuprāt, Džozefs Smits un Pāvils katru reizi, kad stāstīja par savu vīziju, uzsvēra dažādus aspektus?
Sniedziet kopsavilkumu Džozefs Smits — Vēsture 1:3–4, paskaidrojot, ka Džozefs Smits piedzima Vermontā, bet 10 gadu vecumā pārcēlās uz Palmīru, Ņujorkas štatu.
Džozefs Smits — Vēsture 1:5–13
Reliģiskā satraukuma laikā Džozefs Smits nolemj vaicāt Dievam, kura no baznīcām ir patiesa
Paskaidrojiet, ka Džozefs Smits dzīvoja laikā, kad valdīja liels satraukums reliģijas dēļ. Aiciniet dažus studentus pēc kārtas nolasīt Džozefs Smits — Vēsture 1:5–7. Palūdziet klases audzēkņiem sameklēt vārdus un frāzes, kas raksturo situāciju, ar ko saskārās Džozefs Smits. Aiciniet kādu studentu uzrakstīt atrastos vārdus un frāzes uz tāfeles. Pēc tam palūdziet kādam studentam nolasīt Džozefs Smits — Vēsture 1:8, 10. Palūdziet klases audzēkņiem sameklēt Džozefa Smita aprakstu par to, kā viņš tolaik jutās.
-
Kā Džozefs jutās reliģiskā satraukuma dēļ, kas valdīja visapkārt?
-
Uz kādiem jautājumiem viņš pūlējās rast atbildes?
-
Vai kāds no jums esat uzdevis līdzīgus jautājumus? Ko jūs darījāt, lai gūtu atbildes?
Aiciniet studentus klusībā izlasīt Džozefs Smits — Vēsture 1:11 un noskaidrot, ko Džozefs Smits darīja, lai rastu atbildes uz saviem jautājumiem.
-
Kur Džozefs vērsās pēc palīdzības, meklējot atbildes uz saviem jautājumiem?
-
Kurš princips, kas mācīts Jēkaba v. 1:5, palīdzēja Džozefam Smitam iegūt pārliecību, ka viņš var atrast atbildes uz saviem jautājumiem? (Studenti var izteikties dažādi, taču tiem būtu jāatpazīst šāds princips: Ja mēs lūdzam Dievu ticībā, Viņš atbildēs uz mūsu lūgšanām. Jūs varētu paskaidrot, ka Dievs atbildēs uz mūsu lūgšanām Savā paša laikā un veidā.)
Aiciniet kādu studentu nolasīt Džozefs Smits — Vēsture 1:12–13. Palūdziet klases audzēkņiem noteikt, kā Jēkaba v. 1:5 mācītais princips ietekmēja Džozefu Smitu.
Džozefs Smits — Vēsture 1:14–20
Džozefs Smits vīzijā redz Dievu Tēvu un Viņa Dēlu, Jēzu Kristu
Aiciniet kādu studentu nolasīt Džozefs Smits — Vēsture 1:14–15.
-
Kādēļ, jūsuprāt, Sātans mēģināja neļaut Džozefam Smitam lūgt?
Aiciniet kādu studentu nolasīt Džozefs Smits — Vēsture 1:16–17. Palūdziet klases audzēkņiem noteikt, kā Džozefs Smits reaģēja uz piedzīvoto pretestību. Palūdziet studentiem, lai viņi atzīmētu tās frāzes no Džozefa Smita liecības, kas tiem šķiet nozīmīgas vai kuras tie varētu izmantot, mācot citiem par Pirmo vīziju.
-
Kuras frāzes šajos pantos ir nozīmīgas jums? Kāpēc?
Uz tāfeles uzrakstiet šādu patiesu apgalvojumu: Džozefs Smits redzēja Dievu Tēvu un Viņa Dēlu, Jēzu Kristu.
-
Kāpēc ir svarīgi iegūt liecību par to, ka Džozefs Smits redzēja Dievu Tēvu un Viņa Dēlu, Jēzu Kristu?
-
Kā jūs zināt, ka Džozefs Smits redzēja Dievu Tēvu un Viņa Dēlu, Jēzu Kristu?
Pēc tam, kad studenti ir dalījušies savās liecībās, paskaidrojiet, ka Pirmā vīzija bija Atjaunošanas pamata notikums. Turklāt Pirmā vīzija sniedz atbildes uz būtiskiem doktrināriem jautājumiem. Aiciniet studentus klusībā pārlasīt Džozefs Smits — Vēsture 1:15, meklējot patiesos principus, ko varam apgūt no šī apraksta. Jūs varētu uzdot šādus jautājumus:
-
Kādu principu mēs varam mācīties no Džozefs Smits — Vēsture 1:15–16, kas mums var palīdzēt pārvarēt kārdinājumu? (Studenti var izteikties dažādi, taču viņiem būtu jāatpazīst šāds princips: Ja mēs dedzīgi meklējam Dieva palīdzību, kad Sātans mēģina mums atņemt drosmi, Dievs var mūs izglābt.)
-
Ko šie panti māca par Dieva Tēva un Jēzus Kristus būtību? (Atbildes var ietvert šādus principus: Dievs Tēvs un Viņa Dēls, Jēzus Kristus, dzīvo. Debesu Tēvs un Viņa Dēls, Jēzus Kristus, ir atsevišķas un atšķirīgas būtnes.)
-
Kas bija pirmais, ko Dievs teica Džozefam Smitam? (Džozef.) Kādēļ to ir svarīgi zināt? Kādus patiesus principus mēs varam mācīties no tā? (Atbildes var ietvert šādus principus: Debesu Tēvs pazīst mūs pēc vārda. Dievs atbild uz mūsu lūgšanām.)
Lai palīdzētu studentiem izprast un sajust to mācību un principu svarīgumu, ko tie ir noteikuši šajā stundā, jūs tiem varētu uzdot šādus jautājumus:
-
Kādēļ ir svarīgi zināt un saprast šos patiesos principus par Debesu Tēvu un Jēzu Kristu?
-
Kad kāds no šiem patiesajiem principiem ir svētījis jūsu dzīvi? (Atgādiniet studentiem, ka dažas pieredzes ir pārāk svētas vai personiskas, lai tās stāstītu klasē.)
Paskaidrojiet, ka Pirmās vīzijas laikā Džozefs Smits saņēma atbildes uz saviem jautājumiem. Aiciniet studentus klusi pie sevis izlasīt Džozefs Smits — Vēsture 1:18–20.
-
Ko Džozefs uzzināja, saņemot atbildi uz savu lūgšanu?
Atgādiniet studentiem stāstu par misionāriem, ko jūs lasījāt stundas sākumā. Aiciniet kādu studentu nolasīt stāsta pārējo daļu:
„Viņi abi atgriezās pie mistera Polarda durvīm. Misters Polards atbildēja uz klauvējienu un dusmīgi sacīja: „Es domāju, ka teicu jums, jaunie cilvēki, šeit vairs neatgriezties!”
Tad jaunākais pārinieks, saņemdamies visu savu drosmi, sacīja: „Mister Polard, kad mēs atstājām jūsu namu, jūs sacījāt, ka mēs patiesībā neticam, ka Džozefs Smits bija Dieva pravietis. Es vēlos jums liecināt, mister Polard, ka es zinu, ka Džozefs Smits bija Dieva pravietis, ka caur iedvesmu viņš pārtulkoja Svētos Rakstus, kas pazīstami kā Mormona Grāmata, ka viņš redzēja Dievu Tēvu un Jēzu Kristu.” Tad misionāri atstāja durvju priekšu.
[Misters Polards vēlāk liecināja:] „Tovakar miegs nenāca. Es mētājos un grozījos. Atkal un atkal savā prātā es dzirdēju vārdus: „Džozefs Smits bija Dieva pravietis. Es to zinu. … Es to zinu. … es to zinu.” Es nespēju sagaidīt rītu. Es piezvanīju misionāriem.… Viņi atgriezās, un šoreiz mana sieva, mana ģimene kopā ar mani piedalījās pārrunā kā nopietni patiesības meklētāji. Tā rezultātā mēs visi esam pieņēmuši Jēzus Kristus evaņģēliju.” („The Prophet Joseph Smith: Teacher by Example”, 69.)
Mudiniet studentus patstāvīgi lasīt Džozefs Smits — Vēsture un lūgt Debesu Tēva palīdzību — stiprināt viņu liecību par to, ka Džozefa Smita sniegtais Pirmās vīzijas apraksts ir patiess. Jūs varat arī mudināt viņus meklēt iespējas dalīties Pirmās vīzijas vēstījumā ar kādu cilvēku. Noslēgumā dalieties savā liecībā par patiesajiem principiem, ko jūs šodien pārrunājāt.
Komentāri un skaidrojumi
Džozefs Smits — Vēsture. Kad tika publicēta Džozefa Smita oficiālā vēsture?
1838. gadā Džozefs Smits sāka darbu pie savas oficiālās vēstures, kas 1842. gadā tika publicēta laikrakstā Times and Seasons. Vēlāk šī vēsture tika iekļauta A Comprehensive History of the Church, sešu sējumu izdevumā, ko 1957. gadā apkopoja B. H. Roberts. Džozefs Smits — Vēsture, kā tā ir atrodama Baznīcas pamatrakstos, ir izvilkums no Džozefa Smita oficiālās vēstures, un 1851. gadā tā tika publicēta kā daļa no misionāru traktāta ar nosaukumu „Dārgā Pērle”. 1880. gadā „Dārgā Pērle” tika kanonizēta kā Svētie Raksti.
Džozefs Smits — Vēsture 1:3. Kāda bija Džozefa Smita bērnība?
„[Džozefa Smita] vecāki, Lūsija Maka Smita un Džozefs Smits, vecākais, apprecējās 1796. gada 24. janvārī un apmetās ģimenes fermā Tanbridžā, Vermontas štatā. 1805. gada vasarā Džozefs un Lūsija nomāja fermu [Šeronā, Vermontā] no Sālamana Maka, Lūsijas tēva, un ziemā Džozefs strādāja arī par skolotāju. 1805. gada 23. decembrī piedzima viņu piektais bērns Džozefs Smits, jaunākais. Lūsija un Džozefs mācīja saviem bērniem reliģiskus principus, un Lūsija sevišķi mudināja studēt Bībeli. Džozefs, vecākais, bija skeptisks attiecībā uz tradicionālajām baznīcām, taču viņam vienmēr bijusi stipra ticība Dievam” (The Pearl of Great Price Student Manual [Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2000], 54).
„Džozefs uzauga ģimenes fermā un gandrīz vienmēr bija kopā ar savu ģimeni. … Jau agrīni Džozefs Smits sāka attīstīt un izrādīt īpašības, kas viņam palīdzētu izpildīt viņa iepriekš ordinēto misiju.
… Viņš veidoja ciešas ģimeniskās saites, mācījās smagi strādāt, patstāvīgi domāt, kalpot citiem un mīlēt brīvību” (Church History in the Fulness of Times, 2. izd. [Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2003], 15).
„Džozefa Smita agrā bērnībā viņa ģimene bieži pārcēlās, meklējot auglīgu zemi vai kādu citu iztikas pelnīšanas veidu. … 1811. gadā Smiti pārcēlās uz nelielu kopienu Rietumlebanonā, Ņūhempšīras štatā. … Rietumlebanonā sākās vēdertīfa epidēmija. … Viens pēc otra saslima Smitu bērni. …
Septiņus gadus vecais Džozefa, jaunākais, atveseļojās no vēdertīfa pēc divām nedēļām, taču viņš cieta no komplikācijām, kuru dēļ bija nepieciešamas četras operācijas. Vissmagākā komplikācija bija pietūkums un infekcija viņa kreisās kājas lielakaulā. … Džozefs divas nedēļas bija agonijā. Džozefs pārcieta operāciju, kurā tika izgriezta infekcija no viņa kājas, un „viņš netika piesiets un nedzēra alkoholu, kas remdētu viņa sāpes”” (Church History in the Fulness of Times, 22–23).
„1816. gadā Džozefs, vecākais, devās uz Palmīru, Ņujorkas štatā, lai pārbaudītu ziņas par labu zemi, ko varot iegādāties par zemu cenu. Džozefs, jaunākais, kurš tolaik bija desmit gadus vecs zēns, atcerējās, ka, lai arī viņš nebija pilnībā atveseļojies pēc kājas operācijas, kučieris, kas palīdzēja Smitu ģimenei viņu ceļojumā, lika viņam iet pa sniegu, vairākas dienas pa četrdesmit jūdzēm dienā, un šajā laikā viņš izcieta vismokošāko nogurumu un sāpes” (The Pearl of Great Price Student Manual, 54).
„Džozefs Smits, vecākais, desmit bērnu (vienpadsmitais piedzima 1821. gadā) tēvs, smagi strādāja, lai gūtu ienākumus. Pēc diviem Palmīrā pavadītiem gadiem viņš bija uzkrājis pietiekami daudz naudas, lai iegādātos simts akrus mežota zemes gabala tuvējā Fārmingtonas rajonā. Pirmā gada laikā viņš ar saviem dēliem izcirta trīsdesmit akrus smagas koksnes, sagatavoja zemi sēšanai un iesēja kviešus. … Jaunais Džozefs vēlāk atminējās, ka „tas prasīja visu ģimenes locekļu pūles, kas spēja jebkādā veidā palīdzēt ģimenei.” [„History of Joseph Smith By Himself”, 1832 (rakstīts Kērtlandē, Ohaio štatā, starp 1832. gada 20. jūliju un 27. novembri), PDS Vēstures departaments, Soltleiksitijā, 1. lpp.] …
„Tolaik Džozefa iespējas skoloties bija ierobežotas. Viņš to izskaidroja ar „nabadzīgajiem apstākļiem”, kādos viņš uzauga.” „Mums bija nelielas iespējas izglītoties. Pietiek pateikt, ka es tiku nedaudz apmācīts lasīšanā, rakstīšanā un aritmētikas pamatlikumos, un tā kopumā bija visa mana izglītība” [„History of Joseph Smith By Himself”, 1–2]” (Church History in the Fulness of Times, 29–30).
Džozefs Smits — Vēsture 1:15–17. Pirmās vīzijas apraksti
(Vairāk informācijas par Džozefa Smita četriem Pirmās vīzijas aprakstiem skat. Milton V. Backman Jr., „Joseph Smith’s Recitals of the First Vision”, Ensign, 1985. g. janv., 8–17. Vēl viens noderīgs raksts par četriem Pirmās vīzijas aprakstiem ir Richard L. Anderson, „Joseph Smith’s Testimony of the First Vision”, Ensign, 1996. g. apr., 10–21.)
Džozefs Smits — Vēsture 1:15–17. Pirmās vīzijas nozīmīgums
Prezidents Gordons B. Hinklijs liecināja par Pirmās vīzijas lielo nozīmīgumu Baznīcai:
„Mūsu kā Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas pamats balstās uz šīs brīnumainās Pirmās vīzijas īstenumu. Šis notikums aizsāka šo evaņģēlija pilnības atklāšanas laikmetu. Nekas, uz kā mēs balstām savu mācību, nekas, ko mēs mācām, nekas, pēc kā mēs dzīvojam, nav svarīgāks par šo sākotnējo paziņojumu. Es atzīstu: ja Džozefs Smits runāja ar Dievu Tēvu un Viņa mīļoto Dēlu, tad viss pārējais, ko viņš teica, ir patiess. Šis apliecinājumus ir gluži kā eņģes, kas tur durvis, kas ved uz glābšanas un mūžīgās dzīves ceļu” („What Are People Asking about Us?” Ensign, 1998. g. nov., 71. lpp.).
Džozefs Smits — Vēsture 1:15–17. Pirmās vīzijas un Džozefa Smita liecības nozīmīgums
Prezidents Džozefs F. Smits paziņoja par Pirmās vīzijas nozīmīgumu salīdzinājumā ar pārējiem notikumiem, kas bijuši kopš Jēzus Kristus Augšāmcelšanās:
„Vissvarīgākais notikums, kas jebkad pasaulē noticis kopš Dieva Dēla augšāmcelšanās no kapenes un Viņa uzkāpšanas debesīs, bija Tēva un Dēla ierašanās pie zēna Džozefa Smita, lai sagatavotu ceļu Viņa — nevis cilvēka — valstības pamatu likšanai, kas nekad vairs nebeigsies un netiks iznīcināta. Pieņemot šo patieso principu, man ir viegli pieņemt visus citus patiesos principus, ko viņš formulēja un paziņoja pasaulei savas četrpadsmit gadu ilgās misijas laikā. Viņš nekad nemācīja tādu mācību, kas nebūtu patiesa. Viņš nekad nepraktizēja tādu mācību, par ko viņš nebūtu saņēmis pavēli. Viņš nekad neaizstāvēja maldus. Viņš netika pievilts. Viņš redzēja, viņš dzirdēja, viņš rīkojās tā, kā viņam tika pavēlēts, un tādēļ Dievs, nevis Džozefs Smits, ir atbildīgs par Džozefa Smita paveikto darbu. Par to ir atbildīgs Tas Kungs, nevis kāds cilvēks” (Gospel Doctrine, 5. izd. [1939], 495–496).
Elders M. Rasels Balards, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, apstiprināja Pirmās vīzijas patiesumu:
„Vai nu evaņģēlijs tika atjaunots, vai netika. Vai nu Glābēja sākotnējā baznīca un tās mācība bija zudusi, vai nebija. Vai nu Džozefam Smitam bija šī ievērojamā vīzija, vai nebija. Vai nu Mormona Grāmata ir vēl viena liecība par Jēzu Kristu, vai tā tāda nav. Vai nu Jēzus Kristus evaņģēlija pilnība tika atjaunota uz Zemes caur Dieva izraudzītu pēdējo dienu pravieti, vai netika.
Tas patiešām ir tik vienkārši. Vai nu tas, par ko es nupat liecināju, notika, vai nenotika. Mana, kā Tā Kunga, Jēzus Kristus, pēdējo dienu apustuļa, liecība un miljoniem citu uzticīgu Baznīcas locekļu liecības visā pasaulē, un tas, ko es esmu jums šorīt teicis, ir patiesas. Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīca ir tikusi atjaunota uz Zemes caur Džozefu Smitu, un šodien to vada pašreizējais pravietis. To es zinu!” („Restored Truth”, Ensign, 1994. g. nov., 67–68).
Džozefs Smits — Vēsture 1:15–17. Pirms vai pēc garīgas pieredzes ir pārbaudījumi
Elders Džefrijs R. Holands, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, runāja par likstām, pretestību un tumsu, kas var būt pirms vai pēc garīgām pieredzēm:
„Tas ir saprotams un ļoti apskaidrojošs princips, ka pirms nozīmīgiem brīžiem, katrā ziņā pirms nozīmīgiem garīgiem brīžiem, var būt likstas, pretestība un tumsa. Dzīve ir mums paredzējusi dažus šādus brīžus, un laiku pa laikam tie notiek tad, kad mēs tuvojamies kāda svarīga lēmuma pieņemšanai vai kādam nozīmīgam solim mūsu dzīvē.
… [Tāpat] pretestība bieži vien notiek pēc tam, kad esam pieņēmuši iedvesmotus lēmumus, pēc tam, kad atklāsmes un pārliecības brīži ir snieguši mums mieru un pārliecību, ko, mūsuprāt, mēs nekad nezaudēsim.…
… Es ticu, ka mums personīgā veidā Dievs aizved mūs uz birzi vai kalnu, vai templi, un tur mums parāda, cik brīnumains ir Viņa plāns mums. Iespējams, mēs neredzam tik skaidri kā Mozus vai Nefijs, taču mēs redzam tik daudz, cik mums nepieciešams redzēt, lai zinātu Tā Kunga gribu attiecībā uz mums, un zinātu, ka Viņš mūs mīl vairāk, nekā ļauj mūsu mirstīgais saprāts. Es ticu arī, ka pretinieks un viņa nožēlojamie, blēdīgie pakalpiņi cenšas izrādīt pretestību šādām pieredzēm un pēc tam cenšas tās aptumšot. …
Šo evaņģēlija laikmetu atklāja cīņa caur tumsu un izmisumu, un lūgšana pēc gaismas. Šī cīņa turpinās, un tā turpināsies arī jūsu dzīvē.…
Es apzinos pretestības un pretinieka īstenumu, taču es sniedzu liecību par Dieva varenumu, par Pestītāju, Dieva Dēlu, un par gaismu, un cerību, un spožu nākotni. Es jums apsolu, ka Dievs ir dzīvs un mīl jūs, ikvienu no jums, un ka Viņš ir noteicis robežas un ierobežojumus pretinieka tumsības spēkiem. Es liecinu, ka Jēzus ir Kristus, un Viņš ir uzvarējis nāvi un elli, un kritušo viltnieku” („Cast Not Away Therefore Your Confidence” [Brigama Janga universitātes svētbrīdis, 1999. g. 2. marts], 1, 2, 6–7, speeches.byu.edu).