1830. gada jūnijā un jūlijā Džozefs Smits un citi Baznīcas locekļi pieredzēja intensīvu vajāšanu. Šajā grūtajā laikā Tas Kungs stiprināja Džozefu Smitu un Oliveru Kauderiju un deva viņiem norādījumus attiecībā uz viņu pienākumiem, caur atklāsmi, kas ir pierakstīta Mācības un Derību 24. nodaļā. Tas Kungs deva norādījumus attiecībā uz Baznīcas vispārējās vienprātības likumu, kas ir pierakstīts Mācības un Derību 26. nodaļā.
Džozefs Smits un Olivers Kauderijs saņem padomu attiecībā uz saviem aicinājumiem
Pirms stundas sākuma uzrakstiet uz tāfeles tālāk doto jautājumu: „Ko jūs darāt, kad dzīvē ir grūtības?”
Aiciniet studentus padomāt par kādu situāciju, kad viņi bija pieredzējuši grūtības vai vilšanos, un to, kā viņi tika galā ar šiem izaicinājumiem. Aiciniet dažus studentus dalīties savās pieredzēs. (Atgādiniet studentiem, ka dažas pieredzes ir pārāk svētas vai personiskas, lai tās stāstītu.)
Paskaidrojiet, ka Džozefs Smits savas dzīves laikā piedzīvoja daudz grūtu brīžu. Palūdziet kādam studentam nolasīt 24. nodaļas aprakstu. Aiciniet pārējos audzēkņus sekot līdzi un noskaidrot, kādos apstākļos tika saņemtas šī un nākamās divas atklāsmes.
Lai ilustrētu vajāšanu, ar kādu tolaik sastapās Džozefs Smits un citi, jūs varētu aicināt kādu studentu apkopot šo vēsturisko papildinājumu (jums vajadzētu iedot šo informāciju pirms nodarbības, lai ļautu studentam sagatavoties):
1830. gada jūnijā Džozefs Smits un daži viņa sabiedrotie devās uz Kolesvillu, Ņujorkas štatā, lai satiktos ar cilvēkiem, kas vēlējās kristīties. Lai sagatavotos kristībām nākamajā dienā (svētdienā), tika izveidota mākslīga ūdens tilpne, taču naidīgi noskaņots pūlis naktī to iznīcināja. Agrā pirmdienas rītā šī ūdens tilpne tika izveidota no jauna un 13 cilvēki kristījās, ieskaitot Emmu Smitu. Taču pēc kristību izpildīšanas naidīgi noskaņots pūlis — aptuveni 50 vīriešu, bija sapulcējies, aizvainojot un draudot svētajiem. Tajā vakarā svētie satikās, lai konfirmētu tos, kas todien bija kristījušies, taču vēl pirms konfirmēšanas Džozefu arestēja par to, ka viņš „traucē sabiedrisko kārtību — sludinādams par Mormona Grāmatu, rada valstī kņadu”. (Skat. History of the Church, 1:86–88.)
Ceļā uz savas lietas iztiesāšanu, Džozefs izglābās no naidīgi noskaņotā pūļa, pateicoties līdzjūtīgam policijas konsteblam, kurš viņu pavadīja. Uzreiz pēc tam, kad tiesa bija beigusies un visas apsūdzības bija noņemtas, Džozefu vēlreiz arestēja cita valsts apgabala konstebls. Tonakt Džozefu izsmēja un zākāja „vairāki vīrieši”, un nākamajā rītā viņš stājās tiesas priekšā. Džozefu atkal atzina par nevainīgu un, dodoties mājās, viņš paglābās no vēl viena naidīgi noskaņota cilvēku pūļa. (Skat. History of the Church, 1:88–96.)
Džozefs Smits un Olivers Kauderijs vēlreiz centās apvienoties ar nesen kristītajiem Baznīcas locekļiem Kolesvillā, taču neilgi pēc ierašanās viņus atkal piemeklēja naidīgi noskaņots pūlis. Džozefs un Olivers bija spiesti bēgt, kas viņiem tik tikko izdevās, grupējumam naktī viņus vajājot (skat. History of the Church, 1:97). Par šo grūto laiku Džozefs sacīja: „Neskatoties uz visām mūsu ienaidnieku dusmām, mēs saņēmām mierinājumu, un daudzi notikumi stiprināja mūsu ticību un uzmundrināja mūsu sirdis” (History of the Church, 1:101).
Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt Mācības un Derību 24. nodaļas apraksta pēdējo teikumu. Jūs varētu studentiem ierosināt atzīmēt šo teikumu. Aiciniet viņus stundas gaitā apdomāt, kā Tā Kunga padoms Džozefam Smitam un Oliveram Kauderijam var palīdzēt arī viņiem, pieredzot grūtus brīžus.
Uzrakstiet šo uz tāfeles:
„Stiprināt” un „Iedrošināt”
Mācīt
Nozīmējiet studentus pa pāriem studēt Mācības un Derību 24:1–12. Aiciniet vienu studentu klusi izlasīt pantus, meklējot frāzes, kas varēja stiprināt un iedrošināt pravieti un Oliveru Kauderiju. Aiciniet otru studentu izlasīt tos pašus pantus un atrast Tā Kunga dotos norādījumus. Pēc pietiekami ilga laika aiciniet studentus savstarpēji dalīties tajā, ko viņi ir atklājuši. Aiciniet pāri izvēlēties vienu viņiem nozīmīgu frāzi un iekļaut to savā sarunā par to, kā šis konkrētais iedrošinājums vai norādījumus no Tā Kunga palīdzēja Džozefam Smitam un Oliveram Kauderijam.
Kad katrs pāris ir pārrunājis Mācības un Derību 24:1–12, aiciniet dažus studentus pastāstīt, ko viņi ir iemācījušies. Kad studenti dalās savās domās, uz tāfeles, zem atbilstošā virsraksta, uzrakstiet vārdus, kas pauž iedrošinājumu un māca.
Kādu principu mēs varam mācīties no Mācības un Derību 24:8, kas mums var palīdzēt mūsu ciešanās? (Jūs varētu paskaidrot, ka ciešanas ir stāvoklis, kad cilvēks jūt sāpes vai bēdas. Studenti to varētu formulēt dažādi, taču pārliecinieties, ka viņi atklāj šādu principu: Ja mēs būsim pacietīgi un pacietīsim savas ciešanas, Tas Kungs būs ar mums. Uzrakstiet šo principu uz tāfeles.)
Lai palīdzētu studentiem saprast šo principu, aiciniet viņus ierakstīt savā pierakstu kladē vai studiju dienasgrāmatā īsu paskaidrojumu, ko, viņuprāt, nozīmē — būt pacietīgam un paciest. Aiciniet dažus studentus nolasīt savu aprakstu. Vēl papildus viņu teiktajam, paskaidrojiet, ka evaņģēlija kontekstā — paciest ciešanas — nozīmē: palikt uzticīgam Tam Kungam un izturēt pārbaudījumus ar drosmi.
Kāpēc būt pacietīgam ciešanās var būt grūti?
Kad jūs esat redzējuši, ka cilvēki ir pacietīgi un paliek uzticīgi savās ciešanās?
Kā Tas Kungs parādīja šiem cilvēkiem, ka Viņš ir ar viņiem?
Lai palīdzētu studentiem atpazīt patiesību, kas ir saistīta ar principu, kas ir uzrakstīts uz tāfeles, aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 24:10–12. Aiciniet klasi sekot līdzi un noskaidrot, kādu svētību Tas Kungs apsolīja Oliveram Kauderijam, ja viņš uzticīgi turpinās pildīt savu aicinājumu un sludinās evaņģēliju.
Kādas svētības Tas Kungs apsolīja Oliveram, ja viņš turpinās uzticīgi darīt to, ko Tas Kungs ir lūdzis? (Palīdziet studentiem saskatīt šādus apsolījumus: „Es esmu ar viņu līdz galam” [10. pants]. „Manī viņam būs godība” [11. pants]. „Es došu viņam tādu spēku, kas nav zināms starp cilvēkiem” [12. pants].)
Uz tāfeles uzrakstiet: „Svētību nosacījumi”
Aiciniet studentus saskatīt, kāds ir svētību nosacījums un mācītais princips Mācības un Derību 24:10–12. (Studenti var saskatīt visdažādākos principus, taču noteikti uzsveriet šādu principu: Ja mēs uzticīgi darīsim, ko Tas Kungs no mums prasa, Viņš mūs stiprinās. Aizpildiet tukšās vietas uz tāfeles, lai pabeigtu principu.)
Kā Tas Kungs ir stiprinājis jūs, kad esat bijuši Viņam uzticīgi?
Aiciniet studentus pierakstīt, ko viņi var darīt, lai būtu pacietīgi un paliktu uzticīgi Tam Kungam, sastopoties dzīvē ar grūtībām. Jūs varētu dalīties, kā jūs esat ticis stiprināts un Tas Kungs ir bijis kopā ar jums, tāpēc ka bijāt pacietīgi uzticīgs grūtajos laikos.
Tas Kungs dod norādījumus Džozefam Smitam un Oliveram Kauderijam attiecībā uz viņu darbu un tiem, kas viņiem pretojas
Lai apkopotu Mācības un Derību 24:13–19, paskaidrojiet, ka Tas Kungs deva norādījumus Džozefam Smitam un Oliveram Kauderijam attiecībā uz brīnumiem, kurus viņi var veikt Viņa Vārdā. Viņš pastāstīja arī par aizsardzību, ko viņi var saņemt, saskaroties ar cilvēku pretestību. Jūs varētu paskaidrot, ka daži no Tā Kunga dotajiem norādījumiem atšķiras no tiem, ko misionāri saņem mūsdienās. Piemēram, Viņš deva viņiem atļauju „[nokratīt] pīšļus no savām kājām” kā liecību pret tiem, kas tos nepieņem (M&D 24:15). Tas tiek darīts tikai ārkārtas gadījumos. Mūsdienās pilnlaika misionāri nav pilnvaroti to darīt. Džozefam Smitam un Oliveram Kauderijam tika pavēlēts „[neņemt] nedz naudas maku, nedz ceļa somu” (M&D 24:18), tas nozīmē, ka viņi ceļoja bez naudas, paļaujoties uz Baznīcas locekļu un citu cilvēku labestību, lai saņemtu pārtiku un pajumti. Mūsdienās pilnlaika misionāriem nav pavēlēts doties kalpot bez naudas un ceļa somas.
Tas Kungs dod norādījumus Džozefam Smitam, Oliveram Kauderijam un Džonam Vitmeram
Paskaidrojiet, ka Mācības un Derību 26:1 ir papildus norādījumi Džozefam Smitam, Oliveram Kauderijam un Džonam Vitmeram attiecībā uz kalpošanu un citiem darbiem, kas viņiem ir jāveic. Pēc tam Tas Kungs vēlreiz uzsvēra svarīgu principu attiecībā uz Baznīcas pārvaldību. Lai pastāstītu par šo principu, aiciniet studentus iedomāties, ka viņu draugs, kas ir no citas ticības, apmeklē Baznīcas sanāksmi, kur tiek atbalstītas Baznīcas amatpersonas. Pajautājiet, kā viņi paskaidrotu saviem draugiem atbalstīšanas procedūru. (Jūs varētu aicināt divus studentus šo situāciju attēlot lomu spēlē.)
Aiciniet kādu no studentiem skaļi nolasīt Mācības un Derību 26:2. Lūdziet pārējos audzēkņus sekot līdzi un atrast frāzi, kas ir saistīta ar atbalstīšanas norisi. Kad pants ir nolasīts, pajautājiet studentiem, kas tajā ir teikts. Jūs varētu ierosināt, ka viņi atzīmēt vārdus, kas pauž šādu principu: Baznīcā visas lietas tiks darītas ar vispārējo vienprātību.
Ko, jūsuprāt, „vispārējā vienprātība” nozīmē? (Jūs varētu paskaidrot, ka „vispārējā vienprātība” attiecas uz Baznīcas locekļiem, kas, rīkojoties saskaņā ar savu rīcības brīvību, apliecina, vai viņi atbalsta ierosinājumu, ko ir izteicis Baznīcas vadītājs. Mūs aicina apliecināt savu vienprātību, paceļot mūsu labo roku dievkalpojumos un staba vispārējās konferencēs.)
Kāda ir atšķirība starp atbalstīšanu ar vispārējo vienprātību un balsošanu?
Jūs varat paskaidrot, ka Tā Kunga valstībā Tas Kungs bieži atklāj lēmumus Saviem nozīmētajiem vadītājiem. Taču dažreiz Viņš ļauj vadītājiem pieņemt lēmumus, atbilstoši pilnvarām, kas tiem ir uzticētas. Svētais Gars apstiprina šos lēmumus, un Baznīcas locekļi, pielietojot savu rīcības brīvību, var apliecināt savu gatavību šos lēmumus atbalstīt. Vispārējās vienprātības likums attiecas uz Baznīcas aicinājumiem, ordināciju priesterībā un atklāsmēm. Mēs ievērojam vispārējās vienprātības likumu katru reizi, kad Baznīcas sanāksmē paceļam savu roku, lai atbalstītu kādu cilvēku vai lēmumu.
Lai palīdzētu studentiem labāk saprast, ko tas nozīmē, kad mēs citus atbalstām, aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt šo prezidenta Gordona B. Hinklija izteikumu. Aiciniet pārējos audzēkņus saklausīt trīs lietas, ko mēs uzņemamies darīt, kad citus atbalstām vispārējā vienprātībā.
Attēls
Prezidents Gordons B. Hinklijs
„Atbalstīšanas procedūra ir kas daudz vairāk par rituālu, kura laikā paceļam roku. To darot, mēs uzņemamies saistības — atbalstīt un palīdzēt tiem, kas ir izvēlēti” („This Work Is Concerned with People”, Ensign, 1995. g. maijs, 51. lpp.).
Ko mēs apņemamies darīt, paceļot savu roku, lai citus atbalstītu?
Pajautājiet studentiem, vai viņi kādreiz ir atbalstīti ordinēšanai, virzībai vai aicinājumam.
Kā jūs jutāties, kad tikāt atbalstīti?
Kā mēs varam citus atbalstīt šajos trīs veidos, kurus aprakstīja prezidents Hinklijs? (Uzrakstiet studentu atbildes uz tāfeles.)
Aiciniet studentus pierakstīt cilvēka vārdu, ko viņi ir atbalstījuši, paceļot savu roku (piemēram, pravieti, apustuli, bīskapu vai jauniešu vadītāju). Aiciniet studentus pierakstīt vienu lietu, ko viņi darīs, lai šo cilvēku atbalstītu labāk. Izsakiet savu liecību par svētībām, kas gūstamas, atbalstot Baznīcas vadītājus.
Mācības un Derību 24:13 pieminētie brīnumi ir zīmes, par kurām Glābējs sacīja, ka tās sekos tiem, kas tic (skat. Marka 16:17–18). Prezidents Spensers V. Kimbals mācīja, ka „tur, kur ir [Tā Kunga] priesterība un ticība, tur tiks apliecināts spēks — nevis lai izrādītos, bet lai dziedinātu cilvēkus” („President Kimball Speaks Out on Administration to the Sick”, New Era, 1981. g. okt., 45). Mūsdienās ticīgie tiek dziedināti un pieredz brīnumus, tāpat kā iepriekš. Taču mēs nezinām par visām reizēm, kad kāds tiek dziedināts vai pieredz brīnumu. Šādas pieredzes ir svētas. Bieži vien cilvēki, kas pieredz šādus brīnumus, jūt pamudinājumu tajos nedalīties.
To ir mācījis elders Džeimss E. Talmidžs no Divpadsmit apustuļu kvoruma:
Attēls
Elders Džeimss E. Talmidžs
„Jūdi izprata ceremoniālu pīšļu nokratīšanu no kājām, kas ir kā liecība pret kādu citu, simbolizējot sadraudzības pārtraukšanu un atsacīšanos no jebkādas atbildības par turpmākām sekām. Tas kļuva par apsūdzības priekšrakstu un liecību caur Tā Kunga norādījumiem Saviem apustuļiem. … Mūsu atklāšanā Tas Kungs ir līdzīgi pavēlējis Saviem pilnvarotajiem kalpiem šādi liecināt pret tiem, kas apzināti un ļaunprātīgi pretojas patiesībai, kad tā ir tiesīgi pasludināta (skat. M&D 24:15; 60:15; 75:20; 84:92; 99:4). Atbildība liecināt Tā Kunga priekšā ar šo apsūdzības simbolu ir tik liela, ka to var darīt tikai ļoti neparastos un ārkārtas apstākļos, saskaņā ar Tā Kunga Gara vadību” (Jesus the Christ, 3. izd. [1916], 345; skat. arī Doctrine and Covenants Student Manual, 2. izd. [Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2001], 50).
Atklāsmē Džozefam Smitam, Oliveram Kauderijam un Džonam Vitmeram Tas Kungs sacīja, ka „nākamajā konferencē … tiks darīts zināms, kas [viņiem] ir jādara” (M&D 26:1). Šī atklāsme tika dota 1830. gada jūlijā. 1830. gada septembra konferencē Džozefs Smits „tika nozīmēts saņemt un pierakstīt šīs Baznīcas Atklāsmes un Pavēles” (Far West Record: Minutes of The Church of Jesus Christ of Latter-day Saints, 1830–1844, red. Donald Q. Cannon and Lyndon W. Cook [1983], 3).
Prezidents Džozefs Fīldings Smits mācīja, kādos apstākļos būtu pareizi nepaust savu atbalstu, paceļot labo roku:
Attēls
Prezidents Džozefs Fīldings Smits
„Man nav nekādu tiesību pacelt savu roku, balsojot pret cilvēku, kas ir nozīmēts kādā no Baznīcas amatiem, tikai tāpēc, ka man viņš nepatīk vai kādu personīgu nesaskaņu vai sajūtu dēļ, es to varu darīt tikai tad, ja viņš ir vainīgs kādā ļaundarībā un Baznīcas likumu pārkāpšanā, kas liegtu viņam ieņemt amatu, kurā viņš tiek aicināts” (Doctrines of Salvation, apkop. Bruce R. McConkie, 3 sēj. [1954–1956], 3:124; skat. arī Doctrine and Covenants Student Manual, 2. izd. [Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2001], 52).