1833. gada 6. maijā pravietis Džozefs Smits saņēma atklāsmi, kas ir pierakstīta Mācības un Derību 93. nodaļā. Šī atklāsme tiks mācīta divās daļās. Šajā stundā tiek aplūkoti 1.–20. pants, kuros Jēzus Kristus izskaidro šīs atklāsmes mērķi: „Es dodu jums šos vārdus, lai jūs varētu saprast un zināt, kā pielūgt, un zinātu, ko jūs pielūdzat, lai jūs varētu nākt pie Tēva Manā Vārdā un noliktajā laikā saņemt no Viņa pilnības” (M&D 93:19).
Jēzus Kristus māca par to, kā cilvēki var redzēt Viņa vaigu un zināt, ka Viņš pastāv
Parādiet attēlu ar kādu plaši pazīstamu personību, ko jūsu studenti atpazītu, un pajautājiet šī cilvēka vārdu. (Ja nav iespējams parādīt attēlu, uzrakstiet uz tāfeles šī cilvēka vārdu un palūdziet studentiem paskaidrot, kas ir šis cilvēks un par kādiem nopelniem viņu pazīst.)
Kādēļ šis cilvēks ir plaši pazīstams?
Vai, jūsuprāt, ir svarīgi zināt, kas ir šis cilvēks? Kāpēc?
Parādiet attēlu ar Jēzu Kristu (jūs varētu izmantot Jēzus Kristus [Evaņģēlija mākslas darbu grāmata (2009), nr. 1]; skat. arī LDS.org) un paskaidrojiet, ka mūsdienās daudzi cilvēki nezina, kas Viņš ir.
Attēls
Jēzus Kristus
Kādēļ, jūsuprāt, ir svarīgi zināt, kas ir Jēzus Kristus?
Lieciniet, ka mēs nespējam sasniegt visu savu potenciālu kā Dieva bērni, ja mēs nezinām par Jēzu Kristu. Paskaidrojiet, ka Mācības un Derību 93. nodaļā Tas Kungs mācīja, kā mēs varam vairot savas zināšanas par Viņu un par Viņa spēku, lai tas mūs svētītu tagad un visā mūžībā. Uzrakstiet uz tāfeles tālāk dotos divus jautājumus, zem katra no tiem atstājot vietu studentu atbildēm.
Kas mums ir jādara, lai mēs iegūtu liecību par Jēzu Kristu?
Ko mēs varam par Viņu uzzināt, ja darām to, ko jūs iepriekš minējāt?
Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 93:1–5. Pirms students uzsāk lasīt, palūdziet pusei klases audzēkņu meklēt atbildes uz pirmo jautājumu, bet otrai pusei — uz otro. Kad minētie panti būs izlasīti, aiciniet dažus studentus iznākt pie tāfeles un uzrakstīt viņu atbildes uz šiem jautājumiem. Pēc tam uzdodiet studentiem šo jautājumu:
Kā jūs formulētu 1. panta apsolījumu „ja–tad” izteikumā? (Studentu atbildēm būtu jāpauž šāds princips: Ja mēs atmetam savus grēkus, nākam pie Kristus, piesaucam Viņa vārdu, paklausām Viņa balsij un turam Viņa pavēles, tad mēs redzēsim Viņa vaigu un zināsim, ka Viņš ir.)
Jūs varētu uzsvērt, ka šī svētība nāks Viņa paša laikā un Viņa paša veidā, un saskaņā ar Viņa paša gribu (skat. M&D 88:68; skat. arī Ēnosa 1:27).
Saskaņā ar to, ko jūs uzzinājāt 3. pantā, kāda svarīga doktrīna ir jāsaprot par Tēvu un Dēlu? (Studentiem būtu jāatpazīst šāda doktrīna: Tēvs un Dēls ir viens.)
Ko tas nozīmē, ka Tēvs un Dēls ir viens?
Palīdziet studentiem saprast, ka Tēvs un Dēls ir divas atsevišķas un atšķirīgas būtnes, kurām ir slavas pilns fiziskais ķermenis (skat. M&D 130:22). Taču Tēvs un Dēls ir vienoti nolūkā un doktrīnā. Viņi ir pilnīgi vienoti Debesu Tēva glābšanas ieceres īstenošanā.
Ko nozīmē tas, ka Jēzus saņēma pilnību no Tēva? (Skat. M&D 93:16–17, 26.)
Kā šīs patiesās mācības 4. un 5. pantā mums palīdz izprast, ko tas nozīmē, ka Tēvs un Dēls ir viens?
Paskaidrojiet, ka Tēvs un Dēls ir viens un tāpēc mēs iepazīsim gan Debesu Tēvu, gan Jēzu Kristu, darot to, ko Tas Kungs ir teicis Mācības un Derību 93:1.
Jāņa pieraksti tiek izmantoti tāpēc, lai palīdzētu mums izprast, kā Jēzus Kristus saņēma Debesu Tēva godības pilnību
Paskaidrojiet, ka mēs varam vairāk mācīties par Jēzu Kristu, studējot informāciju, ko Tas Kungs deva no Jāņa pieraksta Mācības un Derību 93. nodaļā. Jūs varētu arī paskaidrot, ka apustulis Jānis bija Jāņa Kristītāja māceklis laikā, kad Jēzus Kristus sāka Savu mirstīgo kalpošanu. Savos pierakstos apustulis Jānis aprakstīja liecību, ko Jānis Kristītājs sniedza par Glābēju.
Sadaliet studentus četru cilvēku grupās. Lai katra grupa kopīgi izlasa Mācības un Derību 93:6–11 un nosaka, kādi tituli tiek lietoti, lai raksturotu Glābēju. Studentiem būtu jāatrod šādi tituli: „Vārds, patiesi glābšanas vēstnesis” (8. pants), „gaisma un pasaules Pestītājs” (9. pants), „patiesības Gars” (9. pants) un „Tēva Vienpiedzimušais” (11. pants).
Kad viņi būs izlasījuši šos pantus, katram studentam iedodiet tālāk doto informāciju par iepriekš minētajiem tituliem. Aiciniet katru grupas locekli izvēlēties vienu titulu un klusībā studēt ar to saistīto informāciju. Aiciniet studentus sagatavoties paskaidrot pārējiem grupas locekļiem, ko šis tituls nozīmē, un dalīties savās atbildēs uz tālāk doto jautājumu. Jūs varētu uzrakstīt šo jautājumu uz tāfeles vai to iekļaut izdales materiālā, lai nepieciešamības gadījumā studenti var uz to atsaukties.
Kā šī informācija jums palīdz labāk pazīt, novērtēt un sekot Jēzum Kristum?
„Vārds, patiesi glābšanas vēstnesis”
Jāņa 1:1 Jēzus Kristus tiek dēvēts par „Vārdu”. To ir paskaidrojis elders Rasels M. Nelsons no Divpadsmit apustuļu kvoruma:
Attēls
Elders Rasels M. Nelsons
„Jaunajā Derībā grieķu valodā šis Vārds bija Logos jeb „izpausme”. … Šāda terminoloģija var šķist savāda, taču tā ir piemērota. Mēs izmantojam vārdus, lai kaut ko paustu citiem. Tāpēc Jēzus bija Vārds jeb Sava Tēva izpausme pasaulei” („Jesus the Christ: Our Master and More”, Ensign, 2000. g. apr., 4. lpp.). Jēzus Kristus tiek dēvēts pat glābšanas vēstnesi, jo Viņš mums paziņo Tēva vārdus, un tie, kas uzklausa un paklausa Viņa vēstījumam, saņems glābšanu (skat. Jāņa 12:49–50).
„Gaisma un pasaules Pestītājs”
Caur Kristus Gaismu Jēzus Kristus dod dzīvību un gaismu itin visam. Viņš tiek dēvēts arī par Pasaules Gaismu, jo Viņš ir pilnīgs piemērs tam, kā visiem cilvēkiem vajadzētu dzīvot. Jēzus Kristus ir pasaules Pestītājs, jo, īstenojot grēku Izpirkšanu, Viņš ir samaksājis par cilvēces grēkiem un padarījis iespējamu visas cilvēces augšāmcelšanos.
„Patiesības Gars”
Tituls „patiesības Gars” mums palīdz saprast, ka Jēzus Kristus nemēdz melot un ka Viņam ir patiesības pilnība (skat. Ēnosa 1:6; M&D 93:26). Viņš atklāj cilvēcei patiesību (skat. M&D 76:7–8). Šo titulu lieto, atsaucoties arī uz Svēto Garu, kas liecina par Jēzu Kristu (skat. Jāņa 15:26).
„Tēva Vienpiedzimušais”
Jēzus Kristus ir dižākā būtne, kas jebkad ir piedzimusi šajā pasaulē. Dievs ir visas cilvēces garu Tēvs, taču Jēzus Kristus ir vienīgais cilvēks, kas nāca pasaulē, būdams Dieva Dēls miesā. Jēzus Kristus Tēvs bija nemirstīgs, tāpēc Viņš spēja uzvarēt nāvi (skat. Jāņa 5:26). Šis spēks Viņam ļāva īstenot Izpirkšanu un Augšāmcelšanos visas cilvēces labā.
Kad grupām ir bijis pietiekami daudz laika, lai noslēgtu savas pārrunas, aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 93:12–17. Aiciniet klasi sekot līdzi un noteikt, kā Jēzus Kristus kļuva kā Viņa Tēvs.
Kā Jēzus Kristus kļuva kā Viņa Tēvs? (Studentu atbildēm būtu jāatspoguļo šāds princips: Jēzus Kristus auga no labvēlības uz labvēlību, līdz Viņš saņēma Tēva godības pilnību.)
Ko, jūsuprāt, nozīmē tas, ka Jēzus Kristus „turpināja no labvēlības uz labvēlību”, līdz Viņš saņēma pilnību?
Palīdziet studentiem saprast, ka labvēlība ir spēks un vara no Dieva, kas ļauj mums iegūt mūžīgo dzīvi un paaugstināšanu. Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 93:19–20. Aiciniet pārējos audzēkņus sekot līdzi un noskaidrot, kāpēc Glābējs atklāja to, kā Viņš saņēma pilnību no Tēva.
Saskaņā ar 19. pantu, kāpēc Glābējs atklāja to, kā Viņš saņēma pilnību no Tēva?
Palīdziet studentiem saskatīt, ka Glābējs atklāja, kā Viņš saņēma pilnību, lai mēs varētu „saprast un zināt” Viņu un Debesu Tēvu, un zināt, kā pielūgt Tēvu un saņemt Viņa pilnību. Uzrakstiet uz tāfeles tālāk doto izteikumu, ko ir teicis elders Brūss R. Makonkijs no Divpadsmit apustuļu kvoruma: (Šis izteikums ir no The Promised Messiah: The First Coming of Christ (1978), 568. lpp.)
„Ideāla pielūgšana ir sekošana piemēram. Mēs godājam tos, kam līdzināmies” (elders Brūss R. Makonkijs).
Ko, jūsuprāt, nozīmē — pielūgt?
Kā mums ir jāpielūdz Debesu Tēvs? (Studentiem būtu jāpauž šāds princips: Mēs pielūdzam Debesu Tēvu, sekojot Jēzus Kristus piemēram.)
Kā Glābēja ceļš no labvēlības uz labvēlību līdzinās mācīšanās procesam un attīstībai, ko mēs piedzīvojam?
Kāds apsolījums ir dots Mācības un Derību 93:20 tiem, kuri seko Jēzus Kristus piemēram un ievēro Viņa pavēles? (Studentiem vajadzētu paust šādu principu: Ja mēs ievērojam pavēles, mēs varam saņemt pilnību no Tēva, kā to saņēma Jēzus Kristus.)
Paceliet Glābēja attēlu, kuru parādījāt stundas sākumā.
Kāpēc ir svarīgi iegūt liecību par Jēzus Kristus piemēru, mācībām un īstenoto Izpirkšanu?
Ko jūs varat darīt, lai turpinātu no „labvēlības uz labvēlību” (M&D 93:13) un būtu līdzīgāki Viņam?
Aiciniet kādu studentu nolasīt, ko ir sacījis prezidents Lorenco Snovs, kā arī aiciniet klasi padomāt, ko viņi vēlas darīt, lai vairāk līdzinātos Glābējam:
Attēls
Prezidents Lorenco Snovs
„Neceriet kļūt pilnīgi uzreiz. Ja jūs tā darīsit, jūs būsit vīlušies. Esiet labāki šodien, nekā bijāt vakar, un esiet labāki rīt, nekā esat šodien. Neļaujiet tiem kārdinājumiem, kas, iespējams, daļēji mūs pieveic šodien, pieveikt mūs tikpat lielā mērā rīt. Tādā veidā turpiniet būt nedaudz labāki ar katru dienu; un neļaujiet dzīvei aizritēt bez laba darīšanas citiem un sev” (Baznīcas prezidentu mācības: Lorenco Snovs [2012], 100. lpp.).
Aiciniet studentus pierakstīt savā piezīmju kladē vai studiju dienasgrāmatā kādu konkrētu veidu, kā viņi centīsies pilnveidoties, sekojot Glābēja piemēram.
Jēzus Kristus mirstīgās kalpošanas svarīgs nolūks bija mums palīdzēt iepazīt mūsu Tēvu Debesīs. To ir paskaidrojis elders Džefrijs R. Holands no Divpadsmit apustuļu kvoruma:
Attēls
Elders Džefrijs R. Holands
„Visā, ko Jēzus sacīja un darīja, tai skaitā un jo īpaši ciešot un upurējoties, lai izpirktu mūsu grēkus, Viņš parādīja, kas un kāds ir Dievs, mūsu Mūžīgais Tēvs, un to, cik ļoti Viņš rūpējas par Saviem bērniem katrā laikmetā un tautā. Gan vārdos, gan darbos Jēzus centās atklāt un likt daudz personīgāk sajust Viņa Tēva — mūsu Debesu Tēva — patieso dabu.
Vismaz daļēji Viņš to darīja tāpēc, ka gan toreiz, gan tagad mums visiem ir nepieciešams labāk iepazīt Dievu, lai mēs spētu Viņu vairāk mīlēt un būt Viņam paklausīgāki. …
Šādā veidā — pabarojot izsalkušos, dziedinot slimos, norājot liekuļus, lūdzot pēc ticības, — Kristus mums atklāja, kāds ir Tēvs — „žēlīgs, līdzcietīgs un lēnprātīgs, iecietīgs, un Viņam ir bezgalīgi laba sirds” [Lectures on Faith (1985), 42. lpp.]” („The Priesthood of Aaron”, Ensign, 2003. g. nov., 70. lpp.).
Kā mēs varam kļūt par to, ko mūsu Debesu Tēvs ir iecerējis mums tapt un kā varam saņemt Viņa pilnību, — to ir paskaidrojis elders Dalins H. Oukss no Divpadsmit apustuļu kvoruma:
Attēls
Elders Dalins H. Oukss
„Jēzus Kristus evaņģēlijs ir iecere, kas mums parāda, kā kļūt par tiem, par ko mūsu Debesu Tēvs ir iecerējis mums tapt.
Šo mācību ilustrē kāda līdzība. Kāds bagāts tēvs zināja: ja viņš iedos savas bagātības bērnam, kurš vēl nav ieguvis nepieciešamo gudrību un statusu, šis mantojums tiks izšķiests. Tēvs sacīja savam bērnam:
„Es vēlos tev iedot visu, kas man pieder, — ne vien bagātības, bet arī savu amatu un stāvokli sabiedrībā. To, kas man pieder, es tev viegli varu iedot, taču tādam, kāds es esmu, tev ir jākļūst pašam. Tu varēsi saņemt savu mantojumu, mācoties to, ko es esmu mācījies, un dzīvojot tā, kā es esmu dzīvojis. Es došu tev likumus un principus, caur kuriem es esmu ieguvis gudrību un stāvokli. Seko manam piemēram, pārvaldot, kā es esmu pārvaldījis, un tu kļūsi tāds kā es, un viss, kas ir man, būs tev.”
Šī līdzība ir kā debesu paraugs. Jēzus Kristus evaņģēlijs apsola nesalīdzināmo mūžīgās dzīves mantojumu, Tēva pilnību, un atklāj likumus un principus, kurus pielietojot, to var iegūt” („The Challenge to Become”, Ensign, 2000. g. nov., 32. lpp.).
Jēzus Kristus labvēlība ietvēra to, ka pat Viņš, Dievības loceklis, šķērsoja priekškaru, ienākot mirstībā, kļuva kā mēs un sākotnēji neapzinājās Savu dievišķo identitāti, būdams Dieva Tēva Vienpiedzimušais Dēls. Prezidents Lorenco Snovs paskaidroja: „Kad Jēzus gulēja silītē, būdams bezpalīdzīgs zīdainis, Viņš nezināja, ka ir Dieva Dēls un ka agrāk Viņš bija radījis Zemi. Kad tika izdots Hēroda rīkojums, Viņš par to neko nezināja; Viņam nebija spēka izglābt pašam Sevi; un [Jāzepam un Marijai] vajadzēja Viņu paņemt un [bēgt] uz Ēģipti, lai pasargātu Viņu no rīkojuma sekām. … Viņš sasniedza briedumu, un Viņa attīstības laikā Viņam tika atklāts, kas Viņš bija un kāda iemesla dēļ Viņš bija pasaulē. Slava un spēks, kas Viņam bija, pirms Viņš ieradās šajā pasaulē, tika Viņam darīti zināmi” (Baznīcas prezidentu mācības: Lorenco Snovs [2012], 267. lpp.).
Tālāk dotajā izteikumā Džozefs Smits paskaidro vienu aspektu attiecībā uz pilnveidošanos no labvēlības uz labvēlību, līdz mēs saņemam pilnību:
Attēls
Pravietis Džozefs Smits
„Nav gudri uzskatīt, ka visas zināšanas mums tiks atklātas uzreiz, vienā mirklī; lai spētu tās apgūt, mēs saņemsim pakāpeniski, pamazām” (Baznīcas prezidentu mācības: Džozefs Smits [2007], 267. lpp.)
Viņš turpināja:
Attēls
Pravietis Džozefs Smits
„Kad jūs kāpjat pa kāpnēm, jums ir jāsāk no apakšas un jākāpj pakāpienu pa pakāpienam, līdz jūs sasniedzat augšu; tāpat tas ir ar evaņģēlija principiem — jums ir jāsāk ar pirmo un tad jāturpina, līdz jūs apgūsit visus paaugstināšanas principus. Taču tas prasīs daudz laika, lai jūs apgūtu tos visus, jūs mācīsities pat vēl pēc priekškara šķērsošanas. Ne visu sapratīsit šajā pasaulē; pat otrpus kapam būs jāpieliek lielas pūles, lai mācītos par mūsu glābšanu un paaugstināšanu” (Baznīcas prezidentu mācības: Džozefs Smits [2007], 267. lpp.).