135. stunda: Mācības un Derību 128:12–25

135. stunda

Mācības un Derību 128:12–25

Ievads

Šī mācību stunda ietver pravieša Džozefa Smita vēstules atlikušo daļu, ko viņš svētajiem uzrakstīja 1842. gada septembra sākumā. Šajā vēstules daļā pravietis mācīja par dzīvo un mirušo glābšanu. Viņš arī iedrošināja svētos būt uzticīgiem savā darbā par mirušajiem un pauda prieku par evaņģēlija Atjaunošanu.

Ieteikumi stundas mācīšanai

Mācības un Derību 128:12-18

Džozefs Smits māca par dzīvo un mirušo glābšanu

Parādiet tempļa kristību baseina attēlu (piemēram, „Tempļa kristību baseins”, Evaņģēlija mākslas darbu grāmata [2009], nr. 121, skat. arī LDS.org). Aiciniet audzēkņus iedomāties, ka viņi apmeklē tempļa atvērto durvju dienu kopā ar draugu, kurš nav Baznīcas loceklis. Pēc tam, kad jūs būtu izgājuši cauri kristību telpai, draugs jautā: „Kāpēc jūs kristoties iegremdējaties ūdenī pilnībā?” Draugs arī uzdod šādu jautājumu: „Kāpēc jūs kristāties par mirušajiem?”

Atgādiniet audzēkņiem: kamēr Džozefs Smits slēpās no vīriem, kas nelikumīgi centās viņu arestēt, viņš uzrakstīja svētajiem vēstuli. Šajā vēstulē viņš svētajiem mācīja par kristībām mirušo labā. Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 128:12–13. Mudiniet pārējos sekot līdzi, pievēršot uzmanību tam, ko Džozefs Smits mācīja par to, ko simbolizē kristīšanās.

Kā jūs varētu izmantot mācības, kas atrodamas 12.–13. pantā, lai palīdzētu saprast, kāpēc kristības tiek veiktas, iegremdējot cilvēku ūdenī?

Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt Mācības un Derību 128:15. Lūdziet pārējiem sekot līdzi, meklējot iemeslus, kāpēc mēs kristāmies par mirušajiem.

Saskaņā ar šajā pantā rakstīto, kāpēc mūsu priekštečiem ir nepieciešams, lai mēs veiktu kristīšanos par mirušajiem? (Ja nepieciešams, pievērsiet studentu uzmanību vārdiem — „viņi bez mums nevar sasniegt pilnību”. Palīdziet audzēkņiem atpazīt šādu mācību: Mūsu priekšteči, kas nomiruši, esot bez zināšanām par evaņģēliju, nevar pilnveidoties, kamēr par tiem netiek izpildīti evaņģēlija glābšanas priekšraksti.)

Ja studentiem ir nepieciešama palīdzība, lai atbildētu uz šo jautājumu, aiciniet kādu no tiem skaļi nolasīt šo izteikumu:

„Jūsu mirušie senči dzīvo vietā, ko sauc par garu pasauli. Tur viņiem ir iespēja dzirdēt un pieņemt Jēzus Kristus evaņģēliju. Tomēr viņi paši nevar saņemt evaņģēlija priekšrakstus un nevar pilnveidoties, līdz citi neizpilda šos priekšrakstus viņu vārdā.

Jūsu privilēģija un atbildība ir pasniegt saviem priekštečiem šo dāvanu, uzzinot, kas viņi bija, un nodrošinot, ka templī tiek veikti priekšraksti viņu labā. Pēc tam viņi var izvēlēties — pieņemt vai nepieņemt par viņiem paveikto darbu” (Member’s Guide to Temple and Family History Work [2009], 2. lpp.).

Ko, jūsuprāt, jūsu senči izjutīs pret jums, kad jūs būsiet veikuši šo darbu viņu labā?
Saskaņā ar 15. pantā rakstīto, kāds ir iemesls tam, kāpēc mēs veicam kristīšanos par mirušajiem? (Pēc tam, kad audzēkņi būs atbildējuši, uz tāfeles uzrakstiet šādu mācību: Mūsu mirušo senču glābšana ir nepieciešama un būtiska mūsu glābšanai.)
Kāpēc, jūsuprāt, „viņu glābšana ir nepieciešama un būtiska mūsu glābšanai”? (Pēc tam, kad viņiem ir bijis laiks pārrunāt šo jautājumu, pastāstiet viņiem, ka vairāk par šo mācību tie uzzinās, turpinot studēt Mācības un Derību 128. nodaļu.)

Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 128:16–17. Mudiniet pārējos sekot līdzi, meklējot Bībeles praviešus, kas rakstīja par kristīšanos mirušo labā. Aiciniet viņus pastāstīt, ko ir atraduši.

Kā šīs Bībeles rakstvietas var palīdzēt draugam, kurš nav Baznīcas loceklis?

Parādiet ķēdi ar vairākiem tās posmiem, vai arī jūs varētu to uzzīmēt uz tāfeles.

Aiciniet kādu no studentiem skaļi nolasīt Mācības un Derību 128:18. Lūdziet pārējiem sekot līdzi, meklējot, kā ķēdes posmi var tikt attiecināti uz Džozefa Smita mācībām par kristīšanos mirušo labā. (Jūs varētu atgādināt audzēkņiem, ka atklāšana ir laika periods, kurā Tas Kungs atklāj Savas mācības, priekšrakstus un priesterību. Jūs varētu paskaidrot, ka šajā pantā vārds bērni attiecas uz mums un vārds tēvi attiecas uz mūsu senčiem.)

Kā ķēdes posmus var attiecināt uz Džozefa Smita mācībām par kristīšanos mirušo labā? (Audzēkņiem būtu nepieciešams noteikt šo patieso principu: Kristīšanās par mirušajiem palīdz mums nodrošināt mūžīgu saikni ar mūsu priekštečiem. Paskaidrojiet: lai nodrošinātu saikni starp mums un mūsu senčiem, ir būtiski ne tikai kristīties par viņiem, bet veikt arī citus glābšanas priekšrakstus — konfirmāciju, ordinēšanu Melhisedeka priesterībā [vīriešiem], tempļa endaumentu un saistīšanas priekšrakstu.

Lai palīdzētu audzēkņiem labāk izprast mācības un principus, kurus tie noteica Mācības un Derību 128:12–18, aiciniet kādu no viņiem nolasīt šo prezidenta Džozefa Fīldinga Smita izteikumu:

„Ir jātiek izveidotai ģimenes struktūrai jeb vienībai, un katrai paaudzei ir jātiek savienotai ar to ķēdes posmu, kas ir bijis pirms tam, lai visa ģimenes struktūra saņemtu pilnību. Tādējādi beigās mēs būsim viena liela ģimene ar Ādamu vadībā, kad viņš, erceņģelis Miķelis, valdīs pār saviem pēcnācējiem” (Doctrines of Salvation, apkop. Bruce R. McConkie, 3 sēj. [1954–1956], 2:175).

Norādiet, ka saskaņā ar 18. pantā rakstīto, zeme tiks sista ar lāstu, ja vien tēvu un bērnu paaudžu starpā netiks izveidota saikne. Lai palīdzētu audzēkņiem labāk izprast šo mācību, nolasiet šo prezidenta Džozefa Fīldinga Smita paskaidrojumu:

„Ja nebūs vienojošas saiknes starp tēviem un bērniem, kas ir darbs par mirušajiem, tad mēs visi tiksim noraidīti; viss Dieva darbs cietīs neveiksmi un tiks pilnīgi iznīcināts” (Doctrines of Salvation, 2:122).

Mācības un Derību 128:19–25

Džozefs Smits pauž prieku par evaņģēlija atjaunošanu un iedrošina svētos būt uzticīgiem, veicot glābšanas darbu par mirušajiem

Aiciniet studentus padomāt par kādu reizi, kad tie ir bijuši patiesi laimīgi, izdzirdot labas ziņas. Aiciniet dažus studentus dalīties savās pieredzēs. Pēc tam, kad viņi to būs izdarījuši, pajautājiet viņiem, vai viņi vēlējās dalīties šajās ziņās ar citiem. Kāpēc?

Paskaidrojiet, ka vēl viens vārds, kā dēvēt ziņas, ir vēstis. Aiciniet kādu no studentiem skaļi nolasīt Mācības un Derību 128:19. Lūdziet nodarbības dalībniekus meklēt vēstis, kuras, pēc Džozefa Smita teiktā, esam saņēmuši.

Kādas „priecīgas vēstis” mēs esam saņēmuši? (Jēzus Kristus evaņģēliju.)
Kā Jēzus Kristus evaņģēlijs kļūst par līksmības balsi gan dzīvajiem, gan mirušajiem?

Paskaidrojiet, ka Džozefs Smits uzskaitīja dažas no pieredzēm, ko piedzīvoja, satiekoties ar debesu vēstnešiem, kad evaņģēlijs tika caur viņu atjaunots. Aiciniet audzēkņus pārskatīt Mācības un Derību 128:20–21 un noteikt šīs pieredzes un vēstnešus. (Jūs varat ieteikt, lai viņi atzīmē to, ko uzgājuši.) Lūdziet, lai studenti pastāsta, ko apguvuši. Pēc tam, kad tie būs dalījušies savos atradumos, apkopojiet viņu komentārus, uz tāfeles uzrakstot šādu mācību: Pagātnes atklāšanu atslēgas, spēks un pilnvaras ir atjaunotas laiku pilnības atklāšanā.

Aiciniet kādu studentu nolasīt šo prezidenta Džozefa Džona Teilora izteikumu:

„Principi, pēc kuriem dzīvoja [Džozefs Smits], ļāva viņam sazināties ar Dievu, un ne tikai ar To Kungu, bet arī ar senajiem apustuļiem un praviešiem; tādiem vīriem kā, piemēram, Ābrahāms, Īzāks, Jēkabs, Noa, Ādams, Sets, Ēnohs; un ar Jēzu un Tēvu, un apustuļiem, kuri dzīvoja ne tikai šajā, bet arī Āzijas kontinentā. Viņš šķita tikpat pazīstams šiem cilvēkiem, kā mēs esam cits citam. Kāpēc? Tāpēc, ka viņam bija jāuzsāk atklāšana, kas tika saukta par laiku pilnības atklāšanu, un tā bija zināma arī senajiem Dieva kalpiem” (The Gospel Kingdom [1987], 353. lpp.).

Kādas izmaiņas tas rada jūsu dzīvē, zinot to, ka evaņģēlijs tika atklāts uz šīs Zemes ar debesu vēstnešu palīdzību?

Paskaidrojiet, ka Mācības un Derību 128:22–23 ietver Džozefa Smita pausto prieku par priesterības atslēgu atjaunošanu un svētajiem doto iespēju palīdzēt mirušo pestīšanas darbā. Palūdziet kādu studentu skaļi nolasīt šos pantus. Aiciniet studentus sekot līdzi un meklēt sev nozīmīgas frāzes. (Jūs viņiem varētu ieteikt atzīmēt šīs frāzes.) Pēc tam mudiniet audzēkņus pārlasīt šīs frāzes un paskaidrot, kāpēc tās ir nozīmīgas viņiem.

Aiciniet kādu no audzēkņiem visiem nolasīt Mācības un Derību 128:24 un lūdziet pārējiem sameklēt, ko pravietis lika svētajiem darīt. Aiciniet viņus pastāstīt par to, ko tie ir atraduši. Aiciniet viņus pastāstīt, ko ir atraduši.

Saskaņā ar šo pantu, kāds taisnīgs upuris mums būtu jāpienes Tam Kungam? (Grāmata, kas ietver pierakstus par mūsu mirušajiem.)
Ko mēs varam darīt, lai sniegtu ieguldījumu šajā „grāmatā”? Ko 24. pants māca par mūsu dalību ģimenes vēstures un tempļa darbā? (Studenti var atbildēt saviem vārdiem, bet viņiem vajadzētu noteikt šādu principu: Kad mēs veicam ģimenes vēstures darbu un pildām tempļa priekšrakstus savu priekšteču labā, mēs sniedzam Tam Kungam taisnīgu upuri. Uzrakstiet šo principu uz tāfeles.)

Aiciniet kādu no studentiem nolasīt, ko teicis elders Deivids A. Bednārs no Divpadsmit apustuļu kvoruma. Lūdziet pārējiem ieklausīties eldera Bednāra aprakstā par mirušo pestīšanas nozīmi:

„Iespējams, daudzi no jums domā, ka ģimenes vēstures darbu jāveic galvenokārt vecāka gadagājuma cilvēkiem. Taču es nezinu vecuma ierobežojumus, kas būtu aprakstīti Rakstos vai vadlīnijās, ko paziņojuši Baznīcas vadītāji, ierobežojot šo nozīmīgo kalpošanu.…

Tā nav sagadīšanās,… iespējas ir nākušas klajā laikā, kad jaunie cilvēki ir tik labi apguvuši visdažādākās informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. … Prasmes un apdāvinātība, kas daudziem jauniem cilvēkiem mūsdienās ir acīmredzama sagatavošanās glābšanas darba veikšanai.

… Es jūs mudinu pētīt, meklēt savus priekštečus un sagatavoties, lai veiktu kristīšanos Tā Kunga namā par saviem mirušajiem. … Un es jūs mudinu palīdzēt citiem cilvēkiem pētīt viņu ģimenes vēsturi” („Bērnu sirdis pievērsīsies”, Ensign vai Liahona, 2011. g. nov., 26. lpp.).

Kā jūs varētu piedalīties ģimenes vēstures un tempļa darbā?
Kad jūs esat pienesuši upuri ar ģimenes vēstures un tempļa darba palīdzību? Kā jūs esat tikuši svētīti, kad esat pienesuši šo upuri?

Dalieties savā liecībā par svētībām, kuras audzēkņi var saņemt, veicot ģimenes vēstures un tempļa darbu. Aiciniet studentus izvirzīt mērķus, kas tiem palīdzēs veikt ģimenes vēstures un tempļa darbu.

Komentāri un skaidrojumi

Mācības un Derību 128:15. „Viņi bez mums nevar sasniegt pilnību — nedz mēs bez saviem mirušajiem varam sasniegt pilnību”

Pravietis Džozefs Smits brīdināja:

„Tie svētie, kas pret šo darbu [mirušo pestīšanas mācību] par saviem aizgājušajiem radiniekiem izturas nevērīgi, apdraud paši savu pestīšanu” (Baznīcas prezidentu mācības: Džozefs Smits [2010], 468.lpp.).

Mācības un Derību 128:15. Svētības, kuras tiek gūtas, veicot ģimenes vēstures un tempļa darbu

Elders Ričards G. Skots no Divpadsmit apustuļu kvoruma teica:

Vai jūs, jaunie cilvēki, vēlaties zināt drošu veidu, kā mazināt pretinieka ietekmi savā dzīvē? Iedziļinieties savu priekšteču meklēšanā, sagatavojiet viņu vārdus svētajiem, aizstājošajiem priekšrakstiem, kas tiek veikti templī, un tad dodieties uz templi, un stāviet viņu vietā, lai saņemtu kristīšanas un Svētā Gara dāvanas priekšrakstus. Sasniedzot noteiktu gatavību, jūs varēsiet piedalīties arī citu priekšrakstu izpildīšanā. Es nevaru iedomāties lielāku aizsardzību no pretinieka ietekmes jūsu dzīvē” (skat. „Mirušo pestīšanas prieks”, Ensign vai Liahona, 2012. g. nov., 94. lpp.).

Mācības un Derību 128:24. „Pieraksti par mūsu mirušajiem”

Frāze „mūsu miruš[ie]” Mācības un Derību 128:24 nozīmē mūsu atbildību veikt ģimenes vēstures izpēti un veikt tempļa priekšrakstus par mūsu senčiem. Elders Ričards G. Skots paskaidroja:

„Tempļa un ģimenes vēstures darbs ir viens darbs, kas ir iedalīts divās daļās. …

Prezidents Hovards V. Hanters mācīja:

„Mums ir jāpaveic tempļa priekšrakstu priesterības darbs, kas nepieciešams mūsu pašu paaugstināšanai; pēc tam mums ir jāveic nepieciešamais darbs to labā, kuriem nebija iespējas pieņemt evaņģēliju dzīves laikā. Darbs citu labā tiek paveikts divos posmos: pirmais — veicot ģimenes vēstures izpēti, lai noskaidrotu mūsu senčus, un otrais — izpildot tempļa priekšrakstus, lai dotu viņiem tādas pat iespējas, kas tiek dotas dzīvajiem. …

Es esmu atskārtis, ka tie, kuri nodarbojas ar ģimenes vēstures izpēti un pēc tam veic tempļa priekšrakstu darbu to labā, kuru vārdus viņi ir atraduši, iegūs papildu prieku, saņemot abas svētības daļas” [„A Temple-Motivated People” Ensign, 1995. g. febr., 4.–5. lpp.].

Debesu Tēvs vēlas, lai ikviens no mums saņemtu abas šī svarīgā, aizstājošā darba svētības daļas. …

Ikviens darbs, ko jūs veicat templī, ir lietderīgi pavadīts laiks, taču aizstājošo priekšrakstu saņemšana par kādu no jūsu pašu priekštečiem padarīs laiku templī vēl svētāku, un tiks saņemtas vēl lielākas svētības. Augstākais prezidijs ir paziņojis: „Mūsu galvenais pienākums ir sameklēt un noteikt savu pašu priekšteču vārdus” [Augstākā prezidija vēstule, 2012. g. 12. febr., uzsvērums pievienots]” („Mirušo pestīšanas prieks”, Ensign vai Liahona, 2012. g. nov., 93.–94. lpp.).