144. stunda
Mācības un Derību 135. nodaļa, 1. daļa
Ievads
1844. gada 27. jūnijā pravietis Džozefs Smits un viņa brālis Hairams, kurš bija prezidenta palīgs un Baznīcas patriarhs, tika nogalināti Kārtidžas cietumā, Ilinoisā. Divpadsmit apustuļu kvorums apstiprināja, ka paziņojums par mocekļa nāvi ir jāiekļauj 1844. gada Mācības un Derību izdevuma beigās, kas bija gandrīz gatavs publicēšanai. Paziņojumā tika ietvertas daļas no aculiecinieku — elderu Džona Teilora un Vilarda Ričarda — stāstiem, kuri bija Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļi. Tagad šis paziņojums ir pierakstīts Mācības un Derību 135. nodaļā.
Piezīme: Šajā stundā ir vairāki vēsturiski pieraksti, ko studenti varētu izlasīt. Jūs varētu sagatavot šo pierakstu kopijas un nodarbības sākumā tās izdalīt studentiem.
Ieteikumi stundas mācīšanai
Mācības un Derību 135:1–7
Tiek paziņots par Džozefa un Hairama Smitu mocekļa nāvi
Sāciet stundu, jautājot studentiem, vai viņi atceras, kur viņi bija, kad uzzināja par Baznīcas prezidenta vai kāda tuvinieka nāvi.
Aiciniet studentus iedomāties, ka viņi ir Baznīcas locekļi, kas dzīvo Navū, Ilinoisā, 1844. gadā, un viņi uzzina jaunumus, kas ir pierakstīti Mācības un Derību 135:1. Aiciniet kādu studentu nolasīt šo rakstvietu.
-
Kā jūs būtu jutušies, uzzinot par šo traģēdiju?
Paskaidrojiet, ka daudzus svētos pārņēma bēdas, uzzinot par Džozefa un Hairama Smitu nāvi. Iedrošiniet studentus apdomāt savas sajūtas un liecību par pravieti Džozefu Smitu, mācoties par viņa pēdējām dzīves dienām.
Informējiet studentus, ka Džozefs Smits un svētie apmēram trīs gadus Ilinoisā dzīvoja salīdzinoši mierīgi. Tomēr 1842. gadā viņi atkal piedzīvoja pretestību. Baznīcas atkritēji un pretinieki apvienojās spēkiem, lai cīnītos pret pravieti un Baznīcu. Vairāki Ilinoisas iedzīvotāji sāka nicināt un baidīties no svēto politiskās ietekmes. Citiem sāka skaust Navū ekonomiskā izaugsme, un viņi sāka kritizēt Navū pilsētas valdības un zemessardzes varu. Daži sāka izjust nepatiku pret svētajiem, jo viņi pārprata unikālās mormoņu doktrīnas un paradumus, piemēram, daudzsievību, ko nelabvēlīgā gaismā parādīja atkritušie Baznīcas locekļi. (Skat. Church History in the Fulness of Times Student Manual, 2. izd. [Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2003], 263.–266. lpp., 270.–271. lpp.)
Aiciniet kādu studentu nolasīt šo rindkopu:
1. students
1844. gada jūnijā naidīgā attieksme pret Baznīcu strauji pieauga. Vairāki Ilinoisas iedzīvotāji apsprieda svēto izvešanu no štata, kamēr citi kala plānus, lai nogalinātu pravieti. Daži no tiem, kuri plānoja sazvērestību pret pravieti un Baznīcu, bija atkritušie Baznīcas locekļi. 1844. gada 7. jūnijā Viljams Lavs, kurš bija kalpojis par otro padomnieku Augstākajā prezidijā, un citi Baznīcas atkritēji izdeva pirmo laikraksta izdevumu ar nosaukumu Nauvoo Expositor (Navū Izskaidrotājs). Cenšoties kurināt naidu sabiedrībā pret pravieti un Baznīcu, šie cilvēki izmantoja laikrakstu, lai apmelotu Džozefu Smitu un citus Baznīcas vadītājus. Džozefs Smits un Navū pilsētas dome atzina, ka naida kurināšana, ko izsauc šis laikraksts, izraisīs nemierus pilsētā. Viņi paziņoja, ka laikraksts nelabvēlīgi ietekmē sabiedrisko kārtību, un pavēlēja, lai Nauvoo Expositor izdevniecība tiktu slēgta.
Paskaidrojiet, ka Nauvoo Expositor satura, kā arī izdevniecības slēgšanas dēļ mormoņu pretinieku naidīgums pieauga. Izdevniecības īpašnieki iesniedza juridiskas prasības pret Džozefu Smitu un citiem pilsētas vadītājiem, apsūdzot viņus dumpja uzsākšanā. Džozefu Smitu no apsūdzībām attaisnoja, bet tas tikai vēl vairāk saniknoja viņa ienaidniekus. Kad sāka izplatīties ziņojumi, ka bruņots pūlis pulcējas, lai uzbruktu Navū pilsētai, Džozefs Smits, būdams pilsētas mērs, paziņoja, ka Navū atrodas karastāvoklī (īslaicīgā karaspēka uzraudzībā). Ilinoisas gubernatora Tomasa Forda vadībā Džozefs pavēlēja Navū leģionam aizstāvēt pilsētu.
Aiciniet kādu studentu nolasīt šīs divas rindkopas:
2. students
Nemieri šajā apgabalā izplatījās tik strauji, ka gubernators Fords devās un Kārtidžu — reģionālās valdības centru —, lai neitralizētu nestabilo situāciju. Viņš aizrakstīja Džozefam Smitam, sakot, ka tikai pravieša un citu vadītāju tiesāšana ne–mormoņu zvērināto tiesas priekšā Kārtidžā apmierinās cilvēku prasības. Gubernators Fords viņiem apsolīja arī pilnīgu aizsardzību un taisnīgu tiesu, ja viņi brīvprātīgi padosies. Džozefs atbildēja, ka, dodoties ceļā, viņa dzīvība būs briesmās, un teica, ka nebrauks.
Kad Džozefs Smits apspriedās ar saviem brāļiem, cenšoties saprast, kā rīkoties, pravietis juta: ja viņš ar Hairamu atstās Navū un dosies uz Rietumiem, svētajiem netiks nodarīts nekāds ļaunums. Rīkojoties saskaņā ar šo iedvesmu, Džozefs un Hairams devās uz Aiovu pāri Misisipi upei. Tomēr daži Baznīcas locekļi Navū apšaubīja pravieša plānu. Daži pie viņa atnāca, apsūdzot viņu gļēvulībā un sakot, ka viņš pamet svētos, lai viņi ar vajāšanu tiktu galā vieni paši. Pravietis atbildēja: „Ja mana dzīvība nav vērtīga maniem draugiem, tad tā nav vērtīga arī man pašam” (skat. History of the Church, 6:549). Pēc kopīgām pārdomām Džozefs un Hairams atgriezās Navū. 1844. gada 24. jūnija agrā rītā viņi devās uz Kārtidžu.
Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 135:4. Aiciniet klasi sekot līdzi un meklēt, ko netālu no Kārtidžas pravietoja Džozefs Smits.
-
Kādus turpmākos notikumus Džozefs paredzēja?
-
Kā, jūsuprāt, pravietis jutās, atstājot savu ģimeni un zinot, ka viņš pie tās vairs neatgriezīsies?
-
Kāpēc, jūsuprāt, Džozefs bija „kluss kā vasaras rīts”, apzinoties, ka viņš turp devās „kā jērs uz nokaušanu”?
Paskaidrojiet, ka pravietis zināja, ka viņa nāve pasargās svēto dzīvības.
Kad Hairams Smits gatavojās doties uz Kārtidžas cietumu, viņš Mormona Grāmatā lasīja Etera 12:36–38, pēc tam ielokot lappuses stūrīti. Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 135:5. Aiciniet klasi sekot līdzi un pievērst uzmanību tam, ko Hairams lasīja un atzīmēja pirms došanās uz Kārtidžas cietumu.
-
Kāpēc, jūsuprāt, šie panti no Etera grāmatas, ko Hairams lasīja, tolaik viņam bija nozīmīgi?
-
Ko, jūsuprāt, nozīmē frāze „visi cilvēki zinās, ka manas drānas nav notraipītas ar jūsu asinīm” (M&D 135:5)?
Aiciniet studentus apdomāt, kā Džozefs un Hairams jutās, zinot, ka viņi ir izpildījuši savus aicinājumus un pienākumus pret Dievu, atbilstoši savām labākajām spējām.
-
Ko mēs varam mācīties no Džozefa un Hairama Smitu piemēriem, kas varētu mums palīdzēt pildīt aicinājumus, ko saņemam no Dieva?
Aiciniet kādu studentu nolasīt kopsavilkumu par tālāk aprakstīto notikumu, kas risinājās 1844. gada 25.–27. jūnijā:
3. students
1844. gada 25. jūnijā Džozefs, Hairams un citi vadītāji Kārtidžā iemaksāja drošības naudu un tika atbrīvoti līdz oficiālai tiesai, kurā tiktu izskatīta apsūdzība par dumpja izraisīšanu (saistībā ar Nauvoo Expositor izdevniecības slēgšanu). Tomēr tajā vakarā Džozefs un Hairams tika ieslodzīti Kārtidžas cietumā, jo tika apsūdzēti nodevībā pret valsti. Tas bija pretlikumīgi, un Džozefs ar saviem advokātiem pret to iebilda, jo šāda apsūdzība iepriekšējā sēdē, kad tika piemērota drošības nauda, netika pieminēta. Par apsūdzību nodevībā pret valsti drošības naudu nedrīkstēja piemērot, tāpēc viņiem bija jāpaliek Kārtidžas cietumā, nonākot briesmās.
1844. gada 26. jūnijā Džozefs cietumā satikās ar gubernatoru Fordu. Gubernators Fords bija iecerējis doties uz Navū, un Džozefs prasīja, vai viņš var doties līdzi, jo juta, ka viņš Kārtidžā nav drošībā. Gubernators Fords apsolīja paņemt Džozefu un Hairamu līdzi, ja dosies prom no Kārtidžas. Tajā vakarā pravietis sargiem liecināja par Mormona Grāmatas patiesumu un evaņģēlija atjaunošanu.
1844. gada 27. jūnija rītā Džozefs uzrakstīja vēstuli savai sievai Emmai: „Es esmu pilnībā samierinājies ar savu likteni, zinot, ka esmu attaisnots un ka esmu darījis labāko, ko varēju. Pasaki bērniem un visiem maniem draugiem, ka es viņus mīlu” (skat. History of the Church, 6:605). Vēlāk, tajā pašā dienā, neskatoties uz to, ka viņš zināja par vietējo iedzīvotāju plānu ieņemt cietumu un nogalināt ieslodzītos, gubernators Fords devās prom no Kārtidžas, lai runātu ar Navū iedzīvotājiem. Viņš lauza savu solījumu un nepaņēma līdzi Džozefu un Hairamu. Pirms aizbraukšanas gubernators Fords lika Kārtidžas zemessargiem — acīmredzami, visnaidīgākajiem, kuri bija sapulcējusies Kārtidžā, — apsargāt cietumu un atlaida citus zemessargus.
Informējiet studentus, ka karstā un tveicīgā 27. jūnija pēcpusdienā apustuļi Džons Teilors un Vilards Ričards bija kopā ar Džozefu un Hairamu Kārtidžas cietumā. Sēžot cietuma otrā stāva istabā, pravieti un pārējos, kas bija kopā ar viņu, pārņēma slikta nojauta. Hairams Smits palūdza Džonam Teiloram nodziedāt dziesmu „Trūcīgais ceļinieks” (skat. Garīgās dziesmas, nr. 19). Ja šī dziesma ir pieejama jūsu Baznīcas garīgo dziesmu grāmatā, jūs varētu aicināt studentus nodziedāt dažus šīs dziesmas pantiņus. Pirms viņi sāk dziedāt, aiciniet viņus padomāt par to, ko šī dziesma tolaik nozīmēja Džozefam un Hairamam Smitiem.
Aiciniet trīs studentus pēc kārtas nolasīt tālāk dotos mocekļa nāves aprakstus. Aiciniet nodarbības dalībniekus iedomāties, ka viņi ir kopā ar pravieti Kārtidžas cietumā.
4. students
1844. gada 27. jūnijā, neilgi pēc plkst. 17:00, saniknots pūlis — apmēram 150–200 vīrieši, kuru sejas bija nokrāsotas, lai noslēptu viņu identitāti, — aplenca cietumu. Sargi izrādīja vien nelielu pretestību, kad vairāki ļaundari steidzās augšup pa kāpnēm uz istabu, kurā atradās pravietis un viņa draugi.
Džozefs un pārējie spiedās pret durvīm, lai neļautu ļaundariem tās atraut vaļā. Kāds no uzbrucējiem izšāva caur durvju augšējo paneli, trāpot Hairamam deguna kreisajā pusē. Viņš nokrita, iesaucoties: „Es mirstu!” (Skat. History of the Church, 6:617.) Džons Teilors sacīja: „Es nekad neaizmirsīšu to dziļo līdzjūtību un rūpes, ko varēja redzēt brāļa Džozefa sejas izteiksmē, kad viņš pievilka klāt Hairamu un, noliecoties pār viņu, teica: „Ak, mans nabaga dārgais brāli Hairam!”” (Skat. History of the Church, 7:102.)
5. students
Iepriekš, tajā pašā dienā, kāds apmeklētājs Džozefam bija iedevis revolveri. Aizstāvot pārējos istabas biedrus, Džozefs pielēca pie durvīm un starp durvīm un durvju rāmja spraugu izšāva gaitenī. Tikai trīs no sešām revolvera atverēm izšāva, ievainojot vairākus uzbrucējus. Pēc tam uzbrucēji spieda savus ieročus caur pusaizvērtajām durvīm, un Džons Teilors centās atvairīt viņu ieroču stobrus ar spieķi.
Kad sadursme gaitenī pieauga, Džons Teilors mēģināja bēgt pa istabas logu. Mēģinot lēkt, viņu augšstilbā sašāva kāds, kurš atradās pie durvīm, kā arī kāds, kurš atradās cietuma ārpusē. Viņš nokrita uz grīdas un, cenšoties paslēpties zem gultas, kas atradās pie loga, tika smagi ievainots ar vēl trīs šāvieniem. Tikmēr Vilards Ričards sāka sist pa ieročiem, kas spiedās cauri durvīm, ar savu spieķi.
6. students
Tajā brīdī Džozefs Smits nolēma mēģināt izbēgt pa logu, ko, pēc Vilarda Ričarda domām, viņš darīja, lai censtos izglābt arī Ričarda un Džona Teilora dzīvības. Vilardam Ričardam turpinot atvairīt pie durvīm stāvošos uzbrucējus, pravietis piegāja pie atvērtā loga. To darot, viņu skāra lodes gan no cietuma iekšpuses, gan ārpuses. Viņš izkrita pa logu, izsaucoties: „Ak Kungs, mans Dievs!” un piezemējās uz zemes. Uzbrucēji, kuri atradās cietuma iekštelpās, steidzās ārā, lai pārliecinātos, ka Džozefs ir miris. Lai gan neviens Baznīcas loceklis nebija ceļā uz Kārtidžu, kāds iekliedzās: „Mormoņi nāk!”, un visi ļaundari aizbēga. (Skat. History of the Church, 6:618, 620.–621. lpp.; skat. arī Church History in the Fulness of Times Student Manual, 283. lpp.)
Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 135:2. Aiciniet klasi sekot līdzi un pievērst uzmanību aprakstam par Džona Teilora un Vilarda Ričarda likteņiem. Informējiet studentus, ka Vilards Ričards tika ievainots, lodei skarot vien kreiso ausi, tādējādi piepildot Džozefa pravietojumu, ko viņš izteica vairāk nekā gadu pirms tam, „ka pienāks laiks, kad lodes kā krusa lidos viņam apkārt un viņš redzēs savus draugus krītam gan pa labi, gan kreisi, bet viņa drānas paliks neskartas” (skat. History of the Church, 6:619).
Pievērsiet studentu uzmanību pirmajam teikumam Mācības un Derību 135:1 un uzdodiet šādu jautājumu:
-
Ko, jūsuprāt, nozīmē frāze „lai aizzīmogotu šīs grāmatas un Mormona Grāmatas liecību”? (Jūs varētu paskaidrot, ka šajā kontekstā aizzīmogot nozīmē — kaut ko uz visiem laikiem nostiprināt, piemēram, liecību.)
Norādiet uz 1. panta vārdiem mocekļa nāve un pajautājiet:
-
Kas ir moceklis? (Moceklis ir cilvēks, kurš tiek nogalināts, liecinot, ka tas, kam viņš tic, ir patiesība. Paskaidrojiet, ka vārds moceklis cēlies no grieķu valodas vārda, kas nozīmē liecinieks (Bible Dictionary, „Martyr”).)
Aiciniet klasi izlasīt Mācības un Derību 135:7, pievēršot uzmanību, par ko liecina Džozefa un Hairama Smitu mocekļa nāve.
-
Mirstot mocekļa nāvē, par ko Džozefs un Hairams Smiti aizzīmogoja savas liecības? (Studentu formulējums varētu atšķirties, taču viņiem būtu jāpauž šāda patiesība: Džozefs un Hairams Smiti aizzīmogoja savas liecības par atjaunoto evaņģēliju ar savām dzīvībām. Jūs varētu uzrakstīt šo patiesību uz tāfeles.)
Aiciniet studentus apdomāt šādu jautājumu un pierakstīt savas atbildes savā pierakstu kladē vai studiju dienasgrāmatā:
-
Kā jūsu zināšanas par Džozefa un Hairama Smitu liecībām un labprātību mirt patiesības dēļ ietekmē jūsu liecību?
Pēc pietiekami ilga laika aiciniet dažus studentus, kuri to vēlas, dalīties savās atbildēs ar pārējiem. Noslēdziet stundu, daloties savā liecībā par pravieti Džozefu Smitu.
Komentāri un skaidrojumi
Došanās uz Kārtidžu
Emma Simta atminas savas sajūtas, kad viņas vīrs, Džozefs, šķērsoja Misisipi upi, lai atgrieztos Navū: „Es nekad savā dzīvē nebiju jutusies sliktāk,” viņa sacīja, „jo, sākot ar to brīdi, es apzinājos, ka viņu nogalinās” (Edmund C. Briggs, „A Visit to Nauvoo in 1856”, Journal of History, 1916. g. okt., 454. lpp.). Kad pirmdienas, 1844. gada 24. jūnija, agrā rītā Džozefs atstāja savas mājas, lai dotos uz Kārtidžu, viņš vērsās pie Emmas un sacīja: „Emma, vai tu mācīsi maniem dēliem sekot viņu tēva pēdās”? Emmas atbildēja: „Ak, Džozef, tu taču atgriezīsies.” Džozefs atkārtoja savu jautājumu vēl divas reizes, un Emma katru reizi atbildēja vienu un to pašu. („Edwin Rushton, Related by his Son”, Hyrum L. Andrus and Helen Mae Andrus, They Knew the Prophet [1974], 171. lpp.) Tajā laikā, kad Džozefu nogalināja, Emma bija ceturtajā grūtniecības mēnesī. Viņai ar Džozefu jau bija četri bērni: Džūlija (13), ko viņi bija adoptējuši, Džozefs III (11), Frederiks (8) un Aleksandrs (6).
Džozefs uzrunāja pūli, kas agrajā rītā bija sapulcējies pie viņa mājas. Tajā pašā laikā Džozefa dēli uzvilka viņa drēbes un sauca: „Tēv, ak, tēv, neej uz Kārtidžu. Viņi tevi nogalinās.” Viņa māte jautāja, vai viņš var apsolīt, ka atgriezīsies. (Dan Jones, „The Martyrdom of Joseph and Hyrum Smith”, manuscript, 1855. g. 20. janv., Church History Library, Salt Lake City). Viņai neatbildējis tieši uz jautājumu, Džozefs sanākušajiem svētajiem sacīja: „Ja es turp nedošos [uz Kārtidžu], šī pilsēta un tās iedzīvotāji tiks iznīcināti; un es nespēju iedomāties, ka mani dārgie brāļi un māsas, un viņu bērni pieredz Misūri ainas šeit, Navū; nē, labāk lai jūsu brālis Džozefs nomirst par saviem brāļiem un māsām, jo es esmu gatavs mirt par viņiem. Es esmu pabeidzis savu darbu” (Dan Jones, “The Martyrdom of Joseph Smith and His Brother, Hyrum!” trans., Ronald D. Dennis, Ronald D. Dennis, „The Martyrdom of Joseph Smith and His Brother Hyrum”, BYU Studies, 24. sēj., nr. 1 [Winter 1984], 85. lpp; skat. arī Church History in the Fulness of Times Student Manual, 2. izd. [Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2003. g.], 277. lpp.).
„Apskāvis savus mazos bērnus, kas bija ieķērušies viņa drēbēs, un maigi atvadījies no sievas, kuru viņš ļoti mīlēja un kura bija asarās, un sniedzis pēdējo mierinājumu savai sirmajai, ticīgajai mātei, ar lielu spēku viņš uzrunāja pārējo pūli, mudinot viņus būt uzticīgiem reliģijai, kuru viņš tiem bija mācījis” (Dan Jones, „The Martyrdom of Joseph Smith and His Brother, Hyrum!” 85–86).
Kad Džozefs kopā ar pārējiem, kas viņu pavadīja, izjāja no Navū, viņš apstājās pie tempļa, „paskatījās uz šo svēto celtni, tad — uz pilsētu, un sacīja: „Šī ir jaukākā vieta, un šeit ir labākie cilvēki uz Zemes virsas; viņi vēl nezina, kādi pārbaudījumi tos gaida” (History of the Church, 6:554; skat. arī Church History in the Fulness of Times Student Manual, 277. lpp.).