91. stunda: Mācības un Derību 88:1–40

91. stunda

Mācības un Derību 88:1–40

Ievads

Prezidents Džozefs Fīldings Smits sacīja, ka Mācības un Derību 88. nodaļa ir „viena no dižākajām atklāsmēm, ko cilvēks jebkad ir saņēmis” (Doctrines of Salvation, apkop. Bruce R. McConkie, 3 sēj. [1954–1956] 3:181). Pravietis Džozefs Smits šo atklāsmi saņēma laikaposmā no 1832. gada 27. līdz 28. decembrim un 1833. gada 3. janvārī pēc tam, kad augstie priesteri konferencē lūdza To Kungu, lai zinātu Viņa gribu attiecībā uz Ciānas izveidošanu. Šī ir pirmā no četrām stundām par Mācības un Derību 88. nodaļu. Šajā nodarbībā tiks izskatīti šādi atklāsmes aspekti: 1) Tā Kunga paziņojums, ka Viņš ir gaisma, kas pārvalda un ir visās lietās; un 2) Viņa skaidrojums par likumiem, kas pārvalda Viņa valstības un to iedzīvotājus.

Ieteikumi stundas mācīšanai

Mācības un Derību 88:1–13

Tas Kungs paziņo, ka Viņš ir gaisma, kas ir visās lietās

Pajautājiet studentiem, vai viņi kādreiz ir bijuši pilnīgā tumsā. Aiciniet dažus no viņiem dalīties savās pieredzēs. Parādiet kabatas lukturīti vai sveci, vai arī uzzīmējiet to uz tāfeles.

Ja jūs atrastos pilnīgā tumsā, kā tas jums palīdzētu novērtēt gaismas svētību?
Ko Jēzus Kristus evaņģēlijā simbolizē gaisma?

Paskaidrojiet, ka Mācības un Derību 88. nodaļā ir iekļautas Tā Kunga mācības par gaismas nozīmīgumu. Pravietis Džozefs Smits šo atklāsmi saņēma trīs dienu laikā pēc tam, kad augstie priesteri konferencē lūdza To Kungu, lai zinātu Viņa gribu attiecībā uz Ciānas izveidošanu.

Aiciniet studentus klusībā izlasīt Mācības un Derību 88:1–2 un meklēt, ko Tas Kungs sacīja, kā Viņš un Viņa eņģeļi jūtas, kad Viņa kalpi lūdz, lai zinātu Viņa gribu.

Kāpēc, jūsuprāt, tas ir patīkami Tam Kungam un eņģeļi priecājas, kad mēs lūdzam, lai zinātu Tā Kunga gribu?
Kā zināšanas par Dieva gribu līdzinās gaismai?

Lai apkopotu Mācības un Derību 88:3–5, paskaidrojiet, ka Tas Kungs mācīja šiem brāļiem, ka viņi var saņemt mūžīgās dzīves solījumu caur Svēto Garu, kas tiek dēvēts arī par Mierinātāju un apsolījuma Svēto Garu.

Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 88:6–13. Aiciniet klasi sekot līdzi un meklēt, ko Tas Kungs mācīja par gaismas avotu. Aiciniet, lai audzēkņi pastāsta, ko uzgājuši.

Kāds termins tiek lietots 7. pantā, atsaucoties uz patiesības gaismu?
Saskaņā ar 12. un 13. pantu, no kurienes nāk visa gaisma?
Kā Dievs ietekmē Savu radību caur Kristus gaismu? (Palīdziet studentiem saprast šādu doktrīnu: Caur Kristus gaismu Dievs dod gaismu un dzīvību visām Savām radībām. Jūs varētu uzrakstīt šo doktrīnu uz tāfeles. Studenti var pieminēt, ka Kristus gaisma ir likums, kas pārvalda pasauli un tās iedzīvotājus, un tā „atdzīvina” mūsu sapratni.Atdzīvināt nozīmē — padarīt dzīvu. Šis vārds vēlāk tiek lietots atklāsmē, tāpēc jūs varētu aicināt studentus pierakstīt šo definīciju savu Svēto Rakstu piemalē, blakus 11. pantam.)

Ja tas ir nepieciešams, jūs varētu papildināt studentu skaidrojumu, kas ir Kristus gaisma, paskaidrojot, ka tā ir „Dievišķa enerģija, spēks vai ietekme, kas nāk no Dieva caur Kristu un dod dzīvību un gaismu visam” (Svēto Rakstu ceļvedis, „Gaisma, Kristus gaisma”, scriptures.lds.org).

Lai palīdzētu studentiem apdomāt, kā viņi ir svētīti caur Kristus gaismu, uzrakstiet uz tāfeles šādas kategorijas:

Fiziskā gaisma Sapratne Dzīve Likums

Aiciniet studentus uzskaitīt piemērus uz tāfeles, kā Kristus gaisma šajos aspektos ietekmē viņus katru dienu. (Starp piemēriem varētu minēt spēju redzēt, spēju mācīties un atpazīt patiesību, augu augšanu un dzīvniekus, kas mūs nodrošina ar pārtiku un apģērbu, kā arī atšķirt labo un ļauno.)

Kā šīs patiesās mācības, kuras mēs esam apsprieduši par Kristus gaismu, jums palīdz novērtēt Tā Kunga ietekmi jūsu dzīvē?

Mācības un Derību 88:14-40

Tas Kungs paskaidro, ka pastāv likumi, kas ir saistīti ar godības valstībām

Parādiet cimdu un paskaidrojiet, ka tas simbolizē fizisko ķermeni. Aiciniet kādu studentu uzvilkt cimdu un pakustināt savus pirkstus. Norādiet, ka roka atdzīvina jeb dod dzīvību cimdam.

Ja cimds simbolizē fizisko ķermeni, ko varētu simbolizēt roka? (Gara ķermeni.)

Aiciniet kādu no studentiem nolasīt Mācības un Derību 88:15. Aiciniet klasi sekot līdzi un meklēt, ko, saskaņā ar Tā Kunga vārdiem, gars un ķermenis kopā izveido.

Saskaņā ar Tā Kunga teikto, ko gars un ķermenis kopā izveido? (Gars un ķermenis ir cilvēka dvēsele. (Jūs varat ierosināt studentiem atzīmēt šo doktrīnu.)
Kā viss, kas ietekmē mūsu fizisko ķermeni, ietekmē arī mūsu garu? (Studentiem sniedzot savas atbildes, iedrošiniet viņus dalīties piemēros.)

Lai palīdzētu studentiem labāk izprast, kāda ir saikne starp mūsu ķermeņiem un gariem, aiciniet kādu studentu nolasīt šo prezidenta Ezras Tafta Bensona izteikumu. Aiciniet nodarbības dalībniekus saklausīt, kā gars un ķermenis var ietekmēt viens otru.

„Nav šaubu, ka ķermeņa veselība ietekmē garu, jo savādāk Tas Kungs nekad nebūtu atklājis Gudrības vārdu. Dievs nekad nav devis nevienu laicīgu bausli — tas, kas ietekmē mūsu ķermeni, ietekmē arī mūsu [garu]. …

… Grēks novārdzina. Tas ietekmē ne vien [garu], bet arī ķermeni. Svētie Raksti ir pilni ar piemēriem par fizisko spēku, kas var piepildīt taisnīgos. Savukārt nenožēlots grēks var mazināt enerģiju, novedot līdz garīgai un fiziskai saslimšanai” („In His Steps”, Ensign, 1988. g. sept., 5. lpp.).

Ja jūs izprotat saikni starp jūsu ķermeni un garu, kā tas var jums palīdzēt pieņemt taisnīgus lēmumus?

Lai sagatavotu studentus pārrunāt patiesās mācības par Augšāmcelšanos, aiciniet studentu, kas ir klases priekšā, novilkt cimdu no savas rokas un nolikt to uz galda vai uz krēsla.

Ko šī rīcība varētu simbolizēt? (Fizisko nāvi.)
Kas notiek ar dvēseli, kad cilvēks ir nomiris? (Gars atdalās no ķermeņa.)

Aiciniet studentu paņemt cimdu un to atkal uzvilkt.

Ko šī rīcība varētu simbolizēt? (Augšāmcelšanos.)
Kas notiek ar dvēseli augšāmcelšanās laikā? (Gars un ķermenis tiek apvienoti.)

Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 88:14, 16–17. Aiciniet klasi sekot līdzi un meklēt, kā Tas Kungs raksturoja Augšāmcelšanos. Aiciniet, lai audzēkņi pastāsta, ko uzgājuši.

Kas padarīja iespējamu mūsu dvēseļu pestīšanu? (Studentiem sniedzot savas atbildes, uzrakstiet uz tāfeles šādu doktrīnu: Jēzus Kristus padarīja mūsu dvēseļu pestīšanu iespējamu.)
Kad mūsu dvēsele būs pestīta, ko iemantos „zemes nabagie un lēnprātīgie”? (Zemi.)

Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 88:18–20. Aiciniet klasi sekot līdzi un meklēt, kas notiks ar Zemi, pirms to varēs iemantot pestītās dvēseles.

Kas notiks ar Zemi, pirms to varēs iemantot pestītās dvēseles?
Saskaņā ar 19. pantu, kā klātbūtne būs uz iesvētītās Zemes?

Uzrakstiet uz tāfeles šādu jautājumu: Kas būs cienīgi dzīvot celestiālajā valstībā un baudīs Debesu Tēva klātbūtni? Aiciniet studentus apdomāt, kā viņi varētu atbildēt uz šo jautājumu.

Paskaidrojiet, ka tieši tāpat kā Zeme saņems godību pēc tās iesvētīšanas, arī mūsu ķermeņi tiks izmainīti un saņems godību Augšāmcelšanās laikā. Tomēr visi cilvēki nesaņems vienādas pakāpes godību.

Aiciniet studentus klusu pie sevis izlasīt Mācības un Derību 88:21–24 un noskaidrot, kas nosaka godības pakāpi, kuru saņems cilvēks Augšāmcelšanās laikā.

Kas nosaka, kādu godības pakāpi cilvēks saņems Augšāmcelšanās laikā? (Uzrakstiet uz tāfeles tālāk doto doktrīnu. Jūs varētu ieteikt, lai studenti to uzraksta savu Svēto Rakstu piemalē. Augšāmcelšanās laikā mēs saņemsim godību atbilstoši tam likumam, kuram mēs paklausām.)

Lai palīdzētu studentiem labāk saprast šo patieso mācību, aiciniet viņus izlasīt kopā ar partneri Mācības un Derību 88:25–33. Aiciniet viņus meklēt, kā paklausība Kristus likumiem ietekmēs Zemi un katru no mums. Jūs varētu ieteikt, lai viņi atzīmē, ko ir atraduši.

Kas no atrastā atbalsta patiesību, ka Augšāmcelšanās reizē mēs saņemsim godību atbilstoši tam likumam, kuram mēs paklausām?
Pievērsiet uzmanību, ka 28. pantā Tas Kungs atsaucās uz tiem, „kuriem ir celestiāls gars”. Ko, jūsuprāt, nozīmē — būt ar „celestiālu garu”?

Palīdziet studentiem saprast, ka celestiāls gars ir tiem cilvēkiem, kuri dzīvo saskaņā ar celestiālās valstības likumu. Atgādiniet studentiem, ka mēs zinām no Mācības un Derību 76. nodaļas, ka celestiālās valstības likums sevī ietver liecību par Jēzu Kristu, baušļu turēšanu, derību slēgšanu un to turēšanu, uzvaru ar ticību un apsolījuma Svētā Gara saņemšanu (skat. M&D 76:50–53, 69–70).

Kā Tas Kungs raksturoja Mācības un Derību 88:28–29 to cilvēku augšāmceltos ķermeņus, kas saņems celestiālo godību?
Saskaņā ar Mācības un Derību 88:30–31, ja cilvēks paklausa tikai terestriālajam vai telestiālajam likumam uz Zemes, kādu ķermeni viņš vai viņa saņems Augšāmcelšanās reizē? (Palīdziet studentiem saprast, ka mūsu augšāmceltais ķermenis godības ziņā atbildīs garam, par kādu mēs esam kļuvuši.)

Lai palīdzētu studentiem labāk saprast doktrīnu, ka mēs saņemsim godību atbilstoši likumam, kuram mēs paklausām, aiciniet studentus strādāt trīs vai četru cilvēku grupās, lai izpildītu tālāk doto uzdevumu. Jūs varētu izdalīt norādījumus vai uzrakstiet tos uz tāfeles.

Apspriediet kopīgi šādus jautājumus: „Kādi ir ieguvumi, ievērojot satiksmes noteikumus? Kādas var būt sekas, neievērojot satiksmes noteikumus?”
Izlasiet Mācības un Derību 88:34–35 un meklējiet, kādas ir sekas, atsakoties dzīvot pēc Dieva likumiem. Pārrunājiet iegūtās atbildes.
Mācības un Derību 88:40 ir aprakstītas cilvēku īpašības, kuri tieksies pēc celestiālās valstības. Studējiet kopīgi šo pantu un uzziniet, kādas ir šīs īpašības. Pēc tam pārrunājiet, ko mēs varam darīt, lai pilnveidotu vai nostiprinātu šīs īpašības mūsu dzīvē.

Kad studenti būs runājuši par šīm īpašībām savās grupās, dalieties savā liecībā par gaismu, kas piepilda mūsu dzīvi, cenšoties dzīvot pēc Dieva likumiem. Aiciniet studentus dalīties, kad viņi ir pieredzējuši šo patieso mācību savā dzīvē? Palīdziet studentiem pielietot, ko viņi ir mācījušies, aicinot viņus izvirzīt mērķi, kas viņiem palīdzēs dzīvot pēc celestiālās valstības likuma un būt svētītiem ar šīm īpašībām. Aiciniet dažus studentus dalīties savos mērķos ar pārējiem, ja viņi vēlas to darīt.

Komentāri un skaidrojumi

Mācības un Derību 88:3–4. „Cits Mierinātājs”

„Daži ir mācījuši, ka frāze „cits Mierinātājs” Mācības un Derību 88:3 ir attiecināma uz Otro Mierinātāju jeb norāda uz personīgu Glābēja apmeklējumu. Taču Tas Kungs šajā pantā apsolīja, ka šis Mierinātājs būs „[mūsu] sirdīs”. … Mierinātājs, kas ir apsolīts Mācības un Derību 88. nodaļā, ir apsolījuma Svētais Gars (3. pants), „solījums, kuru Es dodu jums par mūžīgo dzīvi” (4. pants).” (Doctrine and Covenants Student Manual, 2. izd. [Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2001], 198. lpp.)

Prezidents Džozefs Fīldings Smits skaidroja:

„Apsolījuma Svētais Gars nav Otrais Mierinātājs. Apsolījuma Svētais Gars ir Svētais Gars, kas apstiprina to, ka katrs priekšraksts ir veikts taisnīgi [M&D 132:7]; un, kad derības tiek lauztas, Viņš noņem aizzīmogojumu” (Doctrines of Salvation, apkop. Bruce R. McConkie, 3 sēj. [1954–1956], 1:55).

Mācības un Derību 88:6–13. Kristus gaisma

„Kristus gaisma „nāk no Dieva klātbūtnes, lai piepildītu izplatījuma bezgalību”. Tā ir „gaisma, kas ir visā, kas dod dzīvību visam, kas ir likums, ar ko viss tiek pārvaldīts” (M&D 88:12–13; skat. arī 6.–11. pantu). Šis spēks visus cilvēkus dzīvē mudina uz labo (skat. Jāņa 1:9; M&D 93:2). Svētajos Rakstos Kristus gaismu dažkārt dēvē par Tā Kunga Garu, Dieva Garu, Kristus Garu vai Dzīvības gaismu.

Kristus gaismu nevajadzētu jaukt ar Svēto Garu. Tā nav persona, kāds ir Svētais Gars. Tā ietekme vada cilvēkus meklēt patieso evaņģēliju, tapt kristītiem un saņemt Svētā Gara dāvanu (skat. Jāņa 12:46; Almas 26:14–15).

Sirdsapziņa ir Kristus gaismas izpausme, kas dara mūs spējīgus atšķirt labu no ļauna. Pravietis Mormons mācīja: „Kristus Gars ir dots katram cilvēkam, lai viņš varētu atšķirt labu no ļauna; tādēļ es rādu jums spriešanas ceļu; jo katra lieta, kas aicina darīt labu un pārliecina ticēt Kristum, ir sūtīta ar Kristus spēku un dāvanu; tādējādi jūs varat zināt ar pilnīgām zināšanām, ka tā ir no Dieva. … Un tagad, mani brāļi, redzot, ka jūs zināt gaismu, ar ko jūs varat spriest, šī gaisma ir Kristus gaisma, raugieties, lai jūs nespriestu nepatiesi; jo ar to pašu tiesu, ar kādu jūs tiesājat, arī jūs tapsit tiesāti” (Moronija 7:16, 18).” (Uzticīgi ticībai: Evaņģēlija norādes [2005], 93. lpp.)

Elders Boids K. Pekers, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, mācīja:

„Lai raksturotu Kristus gaismu, es to salīdzināšu vai pielīdzināšu saules gaismai. Mēs visi zinām, kas ir saules gaisma; tā ir it visur, to var redzēt un to var sajust. Pati dzīvība ir atkarīga no saules gaismas.

Kristus gaisma ir kā saules gaisma. Arī tā ir it visur un visiem tā ir dota vienādi.

Tāpat kā tumsa izzūd, parādoties saules gaismai, ļaunums atkāpjas Kristus gaismas priekšā.

Saules gaismā nav tumsas. Tumsa ir pakļauta gaismai. Saule var būt mākoņu aizsegā vai neredzama Zemes rotācijas dēļ, taču mākoņi izgaisīs un zemeslode pabeigs savu griešanos. …

Kristus gaisma ir tikpat universāla, kā saules gaisma. Kur vien ir cilvēks, tur ir Kristus gaisma. Tā ir katrā dzīvā dvēselē. Tā gādā par visu labo. Tā iedvesmo visu, kas svēta un dod cilvēcei labumu. Tā ir avots no kura smeļas pati labestība” („The Light of Christ”, Ensign, 2005. g. apr., 13. lpp.).

Mācības un Derību 88:21–24, 34–35. Mēs varam izvēlēties paklausīt celestiālās valstības likumam

Elders Delberts L. Steiplijs no Divpadsmit apustuļu kvoruma ieteica veikt pašnovērtējumu, cik mēs esam paklausīgi celestiālajam likumam:

„Būtu labi, ja katrs no mums izvērtētu sevi, lai noteiktu, kur mēs pašlaik esam attiecībā pret celestiālās valstības pamatlikumu — paklausības likumu. Rezultātiem būtu jāatklāj, kuru valstību mēs esam izvēlējušies kā savu mērķi. Piemēram:

Vai es studēju un apdomāju Svētos Rakstus, vēloties zināt Dieva gribu un izprast Viņa baušļus attiecībā uz Viņa bērniem?

Vai es sekoju Dieva mūsdienu pravieša padomam, vai arī es izvēlos, kam piekrist un kam nepiekrist?

Vai es prasu padomu savam bīskapam un staba prezidentam jautājumos, kas skar mani un manu ģimeni?

Vai es dedzīgi cenšos disciplinēt sevi, savas fiziskās tieksmes pakļaujot savai gribai?

Vai es pielieku visas pūles, lai nožēlotu kādreiz vai šobrīd izdarītos grēkus, un, rīkojoties pareizi, tos izlaboju?

Vai es saglabāju ticību Dievam arī tad, kad es sastopos ar pārbaudījumiem, likstām un ciešanām? Un, vai es nesu savu slogu, nesūrojoties par to?

Turēt Dieva baušļus nav grūti, ja mēs to darām tāpēc, ka mīlam Viņu, kurš tik labvēlīgi mūs ir svētījis. Glābējs mums ir lūdzis: „Ņemiet uz sevi Manu jūgu, mācaities no Manis, jo Es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs; tad jūs atradīsit atvieglojumu savām dvēselēm.

Jo Mans jūgs ir patīkams un Mana nasta viegla.” (Mateja 11:29–30.)

Mūsu labprātība pakļauties Dieva baušļiem parāda mūsu ticību un mīlestību pret Viņu. Cilvēks, kas bieži ir dumpīgs, nevar iemantot celestiālo valstību” („The Blessings of Righteous Obedience”, Ensign, 1977. g. nov., 20.–21. lpp.).