24. stunda

Mācības un Derību 19:1–22

Ievads

1829. gada jūnijā Džozefs Smits nolīga Egbertu B. Grandinu, lai iespiestu 5000 Mormona Grāmatas eksemplāru 3000 dolāru vērtībā. Taču Grandins atteicās uzsākt darbu un iegādāties nepieciešamo rakstāmmašīnu, kamēr viņam netika garantēta samaksa par darbu. Mācības un Derību 19. nodaļā ietvertajā atklāsmē, kas, iespējams, dota 1829. gada vasarā, Tas Kungs pavēlēja Martinam Herisam „do[t] daļu no [viņa] īpašuma … [un] samaksā[t] parādu, ko [viņš ir] uzņēmies ar iespiedēju” (M&D 19:34–35). Ja neizdotos segt Mormona Grāmatas iespiešanas izmaksas no tās pārdošanas, Martins Heriss personīgi garantēja rēķina apmaksu, ieķīlājot daļu no savas saimniecības.

Prezidents Džozefs Fīldings Smits raksturoja šo atklāsmi un tās mācību par Izpirkšanu kā „vienu no dižajām atklāsmēm šajā laiku atklāšanā; ir tikai dažas, kas ir nozīmīgākas par šo” (Church History and Modern Revelation, 2 sēj. [1953], 1:85).

Ieteikumi stundas mācīšanai

Mācības un Derību 19:1–3

Glābējs pasludina, ka Viņš ir izpildījis Tēva gribu

Nodarbības sākumā pajautājiet studentiem padomāt par dažām lietām, ko viņiem ir lūguši darīt vai lūgs darīt, tāpēc ka viņi ir Baznīcas locekļi. Pierakstiet viņu atbildes uz tāfeles. Pēc tam aiciniet studentus pārlasīt sarakstu uz tāfeles un izvēlēties uzdevumus, kas dažiem varētu šķist grūti veicami. (Starp piemēriem varētu būt desmitās tiesas maksāšana, kalpošana misijā un grēku nožēlošana.)

• Kāpēc dažiem cilvēkiem šo pienākumu pildīšana sagādā grūtības?

Lai palīdzētu studentiem saprast Mācības un Derību 19. nodaļas vēsturisko kontekstu, nolasiet priekšā šīs stundas ievadu.

Aiciniet studentus klusu pie sevis izlasīt Mācības un Derību 19:1–3, meklējot patiesas mācības par Glābēju. Aiciniet studentus pastāstīt par izlasīto. Apspriežoties ar studentiem, pārliecinieties, ka viņi ir atklājuši šādas doktrīnas: Jēzus Kristus izpildīja Sava Tēva gribu. Jēzus Kristus mūs tiesās atbilstoši mūsu darbiem.Uzzīmējiet šo tabulu, ierakstot šīs patiesās mācības kā virsrakstu katrā stabiņā. Aiciniet studentus uzzīmēt līdzīgu tabulu savā pierakstu kladē vai studiju dienasgrāmatā un to aizpildīt nodarbības laikā. Atstājiet pietiekami daudz vietas uz tāfeles, lai varētu tabulu aizpildīt, kā tas vēlāk tiks norādīts.

Jēzus Kristus izpildīja Sava Tēva gribu.	Jēzus Kristus mūs tiesās atbilstoši mūsu darbiem.

• Kā patiesības zināšanas par Glābēju palīdzēja Martinam Herisam just mieru attiecībā uz viņa lēmumu — pārdot lielu daļu savas saimniecības?

Mācības un Derību 19:4–12

Jēzus Kristus paskaidro mācību par mūžīgo un bezgalīgo sodu

Tabulā uz tāfeles, zem virsraksta „Jēzus Kristus mūs tiesās atbilstoši mūsu darbiem”, ierakstiet Mācības un Derību 19:4–12. Aiciniet studentus klusu pie sevis izlasīt Mācības un Derību 19:4, noskaidrojot patiesību par spriedumu, ar kuru mums ir jārēķinās. Aiciniet viņus pastāstīt, ko ir atraduši. Studenti to varētu formulēt dažādi, taču pārliecinieties, ka viņi atklāj šādu doktrīnu: Cilvēkiem ir jānožēlo grēki vai jācieš. Aiciniet kādu studentu uzrakstīt šo doktrīnu uz tāfeles — zem „Mācības un Derību 19:4–12.”

Paskaidrojiet, ka Mācības un Derību 19:5 Glābējs norāda, ka Viņš neatcels Savus spriedumus. Tas nozīmē, ka cilvēkiem, kas nenožēlo grēkus, vajadzēs ciest sodu par tiem. Aiciniet kādu no studentiem skaļi nolasīt Mācības un Derību 19:5. Aiciniet klasi sekot līdzi, meklējot, kā Glābējs raksturo to cilvēku stāvokli, kas nenožēlo grēkus un saņems Viņa spriedumus.

• Ko pieredzēs cilvēki, kas nenožēlo grēkus?

• Kā Mācības un Derību 19:5 mūs motivē nožēlot grēkus?

Uz tāfeles, zem „Cilvēkiem ir jānožēlo grēki vai jācieš”, uzrakstiet šādu frāzi: Bezgalīgs vai mūžīgs sods.

• Kas jums nāk prātā, kad jūs dzirdat vai lasāt par bezgalīgu un mūžīgu sodu/mokām?

Aiciniet studentus klusu pie sevis izlasīt Mācības un Derību 19:6–12 un meklēt, kā Tas Kungs izskaidro bezgalīgā un mūžīgā soda nozīmi. Kad studenti ir atbildējuši, nodzēsiet uz tāfeles vārdus bezgalīgs vai mūžīgs un to vietā ierakstiet vārdu Dievs.

• Kas jums nāk prātā, kad jūs dzirdat vai lasāt par Dieva sodu?

Jūs varat paskaidrot, ka Svētajos Rakstos izteicieni bezgalīgas mokas un mūžīgas mokas nenozīmē noteiktu laiku, ko cilvēki pavadīs ciešanās par saviem grēkiem. Glābējs sacīja: „Jo lūk, Es esmu bezgalīgs, un sods, kas tiek uzlikts no Manas rokas, ir bezgalīgs sods, jo Bezgalīgais ir Mans Vārds” (M&D 19:10). Tādēļ, kad Viņš piemin bezgalīgu sodu vai mūžīgu sodu, Viņš runā par sodu, ko Viņš piešķirs atbilstoši dievišķam likumam un taisnības prasībām.

Mācības un Derību 19:13–22

Glābējs runā par Savām ciešanām grēku dēļ

Tabulā uz tāfeles, zem virsraksta „Jēzus Kristus mūs tiesās atbilstoši mūsu darbiem”, ierakstiet Mācības un Derību 19:13–17. Paskaidrojiet, ka 13.–17. pantā Baznīcas locekļi tiek brīdināti. Aiciniet studentus klusībā izlasīt Mācības un Derību 19:13–17, lai noskaidrotu, kādas būs sekas, ja cilvēki izvēlēsies nenožēlot grēkus.

• Kas notiks ar tiem, kas izvēlēsies nenožēlot savus grēkus? (Studentiem būtu jāatrod šāda doktrīna: Tie, kas izvēlēsies nenožēlot grēkus, cietīs sodu par saviem grēkiem. Uzrakstiet šo patiesību uz tāfeles — zem „Mācības un Derību 19:13–17”.)

Tabulā uz tāfeles, zem virsraksta „Jēzus Kristus mūs tiesās atbilstoši mūsu darbiem”, ierakstiet Mācības un Derību 19:16–19. Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 19:16–19. Aiciniet klasi sekot līdzi, lai noskaidrotu, pēc Glābēja sacītā, kāpēc Viņš cieta par mūsu grēkiem.

• Kā Glābējs pamatoja to, ka Viņš cieta par mūsu grēkiem? (Studenti var sniegt dažādas atbildes, taču viņiem būtu jāsaprot šāda doktrīna: Glābējs izcieta par mūsu grēkiem, lai mēs varētu nožēlot grēkus un mums nebūtu jācieš kā Viņam.)

• Saskaņā ar šiem pantiem, kas padarīja iespējamu mūsu grēku piedošanu? (Kad studenti sniedz savas atbildes, uz tāfeles tabulā, zem „Mācības un Derību 19:16–19”, ierakstiet šādu apgalvojumu: Jēzus Kristus ciešanas un Viņa Izpirkšanas asinis apmierināja taisnības prasības. Tādēļ žēlastība tiek izrādīta tiem, kas nožēlo grēkus.)

• Kā šīs patiesās mācības, par kurām mēs šodien esam runājuši, ietekmē jūsu vēlmi nožēlot grēkus?

Lai palīdzētu studentiem saprast mūsu izvēli nožēlot grēkus vai ciest sodu par saviem grēkiem, aiciniet kādu no viņiem skaļi izlasīt, ko ir teicis elders Nīls A. Maksvels no Divpadsmit apustuļu kvoruma:

„Galu galā mēs pārņemsim Kristus dzīvesveidu vai Viņa ciešanas! Vai nu cietīsim, kā Viņš cieta (M&D 19:16–17), vai uzvarēsim, kā Viņš uzvarēja (Jāņa atkl. 3:21)” („Overcome … Even As I Also Overcame”, Ensign, 1987. g. maijs, 72).

Uz tāfeles tabulā, zem virsraksta „Jēzus Kristus izpildīja Sava Tēva gribu”, ierakstiet Mācības un Derību 19:15, 18–19.

Paskaidrojiet, ka pārsvarā Jēzus Kristus ciešanas ir aprakstījis kāds cits (skat. Mateja 26:36–39; Lūkas 22:39–44). Taču Mācības un Derību 19. nodaļā Glābējs pats apraksta Savas ciešanas. Aiciniet studentus klusībā izlasīt Mācības un Derību 19:15, 18–19, meklējot Glābēja aprakstu par pieredzētajām ciešanām, kad Viņš īstenoja Izpirkšanu. Jūs varat ieteikt, lai studenti atzīmē atrasto. Uzrakstiet studentu atbildes uz tāfeles — zem „Mācības un Derību19:15, 18–19”. Gala rezultātā tabula varētu izskatīties šādi:

Jēzus Kristus izpildīja Sava Tēva gribu.	Jēzus Kristus mūs tiesās atbilstoši mūsu darbiem.
M&D 19:15, 18–19 Glābēja ciešanas bija smagas, skaudras un grūti panesamas. Glābēja ciešanas lika Viņam trīcēt aiz sāpēm un asiņot katrā porā. Jēzus Kristus cieta gan fiziski, gan garīgi. Glābējs lūdza Dievu, lai Viņam nevajadzētu dzert rūgto biķeri. Glābējs izpildīja Tēva gribu un „pabeidza [Viņa] sagatavošanas darbus cilvēku bērniem” (M&D 19:19).	M&D 19:4–12 Visiem cilvēkiem ir jānožēlo grēki vai jācieš. Dieva sods M&D 19:13–17 Tie, kas izvēlēsies nenožēlot grēkus, cietīs sodu par saviem grēkiem. M&D 19:16–19 Jēzus Kristus ciešanas un Viņa Izpirkšanas asinis apmierināja taisnības prasības. Tādēļ žēlastība tiek izrādīta tiem, kas nožēlo grēkus.

• Kādas ir jūsu sajūtas par Glābēja ciešanām un par jūsu grēku sodu?

• Kā zināšanas par Glābēja ciešanām varēja palīdzēt Martinam Herisam, kad viņš domāja par pazaudētajām 116 manuskripta lappusēm, vai atsakoties no sava īpašuma daļas, lai finansētu Mormona Grāmatas iespiešanu?

• Kā zināšanas par Glābēja Izpirkšanu jums ir palīdzējušas grūtībās? (Atgādiniet studentiem, ka dažas pieredzes ir pārāk svētas vai personiskas, lai tās stāstītu.)

Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt Mācības un Derību 19:20. Aiciniet studentus sekot līdzi, meklējot frāzi, kur ir atsauce uz to laiku, kad Martins Heriss piedzīvoja ciešanas savu grēku dēļ.

• Kāpēc, jūsuprāt, Svētā Gara attālināšanās noved pie ciešanām?

Aiciniet studentus klusībā vēlreiz izlasīt Mācības un Derību 19:13, 15, 20, katrā pantā atrodot pavēli, un brīdinājumus — 15. un 20. pantā.

• Kā Tā Kunga pavēle nožēlot grēkus ir Viņa mīlestības pierādījums?

Aiciniet studentus pierakstīt savā pierakstu kladē vai studiju dienasgrāmatā savu liecību par vienu no doktrīnām un principiem, kurus viņi ir iemācījušies no Mācības un Derību 19:1–22.

Komentāri un skaidrojumi

Mācības un Derību 19. nodaļas ievads. „Pavēl[e] Martinam Herisam no Dieva, un nevis no cilvēkiem”

1830. gada martā, vairākus mēnešus pēc tam, kad Džozefs Smits, iespējams, saņēma atklāsmi, kas pierakstīta Mācības un Derību 19. nodaļā, Džozefs Naits, vecākais, bija liecinieks uzskatu apmaiņai starp Džozefu Smitu un Martinu Herisu par Mormona Grāmatas pārdošanu:

„Grāmatu būs grūti pārdot, jo neviens to nevēlas.[”] Džozefs sacīja: „Es domāju, ka grāmatu nebūs grūti pārdot.” Martins sacīja: „Es vēlos pavēli [jeb atklāsmi no Tā Kunga].” „Kāpēc?” Džozefs vaicāja. „Izpildi jau saņemtās pavēles.” Tomēr viņš apgalvoja: „Man ir nepieciešama pavēle.” … Trīs vai četras reizes viņš uzstāja, ka viņam ir nepieciešams saņemt pavēli” (Dean Jessee, „Joseph Knight’s Recollection of Early Mormon History”, BYU Studies, 17. sēj., nr. 1 [1976], 37).

Džozefa Smita norādījumi „izpildīt jau saņemtās pavēles”, iespējams, attiecas uz atklāsmi Mācības un Derību 19. nodaļā, kur Dievs jau bija devis Martinam Herisam pavēli dot savu mantu brīvi Mormona Grāmatas drukāšanai” (M&D 19:26).

Mācības un Derību 19:2, 19. „Es, būdams izpildījis un pabeidzis Tā gribu, kuram es piederu”

Šo ir mācījis elders Nīls A. Maksvels no Divpadsmit apustuļu kvoruma: „Savas gribas pakļaušana ir vienīgais, ko mēs varam dot Dievam, jo tā patiesi ir mūsu. Viss pārējais, ko mēs dodam, … patiesībā ir tas, ko Viņš mums jau ir devis vai aizdevis. Taču, kad mēs visbeidzot pakļaujam sevi, ļaujot savai paša gribai saplūst ar Dieva gribu, mēs patiešām kaut ko dodam Viņam! Tas ir vienīgais, kas ir patiesi mūsu, ko varam dot!” („Swallowed Up in the Will of the Father”, Ensign, 1995. g. nov., 24).

Elders Džefrijs R. Holands no Divpadsmit apustuļu kvoruma ir paskaidrojis, ka Glābējs vienmēr labprātīgi pakļāvās Tēva gribai:

„Tas, ko Kristus Savā misijā vēlējās uzsvērt visvairāk — vairāk par personīgo tikumu, brīnišķīgajiem sprediķiem un pat vairāk par dziedināšanu, ir tas, ka Viņš pakļauj Savu gribu Tēva gribai” („Therefore, What?” [uzruna BIS reliģijas pasniedzējiem, 2000. g. 8. aug.], 8,LDS.org).

Mācības un Derību 19:6, 11–12. „Bezgalīgas mokas” un „mūžīgs sods”

Prezidents Dž. Rūbens Klārks no Augstākā prezidija jautājumā par „Dieva sodu” sniedza šādu ieskatu:

„Kad Tas Kungs nāks, lai piešķirtu mums mūsu atalgojumu … un mūsu sodu, es domāju, ka [Glābējs] par mūsu pārkāpumiem piešķirs mazāko iespējamo sodu. Es domāju, ka Viņš savā taisnīgumā ietvers visu Savu bezgalīgo mīlestību, svētību, žēlastību, laipnību un sapratni. …

Un, no otras puses, es domāju, ka tad, kad būs jāpiešķir atlīdzība par mūsu labajiem darbiem, Viņš mums piešķirs lielāko iespējamo atlīdzību, paturot prātā mūsu pieļautās kļūdas” („As Ye Sow … ”, Brigham Young University Speeches of the Year [1955. g. 3. maijs], 7).

Prezidents Džozefs Fīldings Smits paskaidroja bezgalīgo moku un mūžīgā soda nozīmi:

„Mācībā un Derībās mēs mācāmies, ka mūžīgs sods jeb mūžīga sodība nebūt nenozīmē, ka nosodītam cilvēkam šis sods būs jāizcieš mūžīgi. … Kad cilvēks izcieš sodu par savu pārkāpumu un pazemībā nožēlo grēkus, saņem evaņģēliju, viņš iznāk no cietuma un tiek nozīmēts kādā no godības pakāpēm, atbilstoši viņa vērtībai un nopelniem” (Doctrines of Salvation, sast. Bruce R. McConkie, 3 sēj. [1954–1956], 2:160).

Papildus ieskatus jautājumā par mūžīgā soda nozīmi ir sniedzis elders Džeimss E. Talmidžs no Divpadsmit apustuļu kvoruma:

„Mūžīgais sods … nenozīmē, ka cilvēkam, kurš cieš, jeb grēciniekam būs mūžīgi un uz visiem laikiem jāpastāv ciešanās. Neviens cilvēks netiks turēts ellē ilgāk, kā tas ir nepieciešams, lai viņš būtu gatavs kaut kam labākam. Kad viņš būs gatavs, cietuma durvis atvērsies un tur būs liela līksmība starp tiem, kas viņu sagaidīs jau labākā vietā” (skat. Conference Report, 1930. g. apr., 97; skat. arī Doctrine and Covenants Student Manual, 2. izd. [Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2001], 37).

Mācības un Derību 19:20. „Tai laikā, kad Es atņēmu Savu Garu”

Iespējams, ka šī frāze „tai laikā, kad Es atņēmu Savu Garu” atsaucas uz Martina Herisa pieredzi pēc Mormona Grāmatas manuskripta 116 lappušu nozaudēšanas. Lūcija Maka Smita, Džozefa māte, atminas, ka tad, kad Martins Heriss pastāstīja Džozefam Smitam par pazaudēto manuskriptu, „būdams smeldzes pilns, viņš iesaucās: „Ak, es esmu pazaudējis savu dvēseli! Es esmu pazaudējis savu dvēseli!”” (History of Joseph Smith by His Mother, red. Preston Nibley [1958], 128).

Par grēkiem mēs varam ciest mirstīgajā dzīvē, kā arī pēc nāves. Kad mēs grēkojam, Svētais Gars attālinās, atstājot mūs bez mierinājuma un Viņa klātbūtnes svētījošā spēka. Kad Svētais Gars nav ar mums, mēs gūstam priekšstatu par Glābēja ciešanām, kuras Viņš izcieta par mūsu grēkiem. Pateicoties grēku nožēlošanas procesam, mēs varam tapt samierināti ar mūsu Tēvu Debesīs un no jauna varam baudīt Svētā Gara klātbūtni ar visām tā svētībām.

Par saikni starp Svētā Gara klātbūtnes pazaudēšanu un nepieciešamību nožēlot grēkus ir izteicies prezidents Henrijs B. Airings no Augstākā prezidija:

„Ja jums ir grūti sajust Svēto Garu, jums vajadzētu nopietni pārdomāt, vai ir kas tāds, kas jums ir jānožēlo un par ko jāsaņem piedošana” („Gifts of the Spirit for Hard Times”, Ensign vai Liahona, 2007. g. jūn., 23).