1831. gada martā Baznīca Kērtlandē turpināja augt. Pret Baznīcu vērstā pretestība arī turpinājās. Pravietis Džozefs Smits rakstīja: „Daudzi viltus ziņojumi, meli un muļķīgi izdomājumi tika izdoti avīzēs un izplatīti visos iespējamos virzienos, lai atturētu ļaudis no darba pētīšanas un evaņģēlija pieņemšanas.” Šajā izaugsmes un pretestības laikā Džozefs Smits saņēma atklāsmi, kas, pēc viņa vārdiem, nāca „svētajiem par prieku, kam nācās cīnīties ar visa veida aizspriedumiem un ļaunumu, kādu vien var iedomāties” (History of the Church, 1:158). Šī atklāsme, kas tagad ir pierakstīta Mācības un Derību 45. nodaļā, sākas ar Glābēja paziņojumu, kurā Viņš izskaidro Savu lomu mūsu glābšanā. Šī ir pirmā stunda no trim, kurā tiks studēta Mācības un Derību 45. nodaļa.
Jēzus Kristus uzsver Savu kā Radītāja un Aizstāvja lomu
Lūdziet studentiem iedomāties, ka viņi meklē vadību kādā svarīgā jautājumā, un to, ka dažādi cilvēki vēlas viņiem sniegt padomu, kā rīkoties.
Kādām īpašībām cilvēkam būtu jāpiemīt, lai jūs vēlētos ieklausīties viņa vai viņas padomā? (Studenti var dalīties dažādās atbildēs uz šo jautājumu. Ja nepieciešams, jūs varētu papildināt šādi: visdrīzāk viņi ieklausītos cilvēkā, kam rūp katra studenta personiskā situācijā un kas ir guvis panākumus tajā jomā, kurā viņš padomu sniedz.)
Paskaidrojiet, ka Mācības un Derību 45. nodaļā pierakstītā atklāsme nāca laikā, kad pēdējo dienu svētajiem un citiem cilvēkiem nācās dzirdēt un lasīt par Baznīcu pretrunīgu informāciju. Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 45. nodaļas ievadu. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, ar kādiem apstākļiem svētajiem nācās saskarties.
Aiciniet kādu studentu izlasīt pirmo vārdu, ko Tas Kungs teica šajā atklāsmē.
Atgādiniet studentiem, ka klausīties šajā kontekstā nozīmē — uzmanīgi ieklausīties un paklausīt. Kad mēs patiesi ieklausāmies Tai Kungā, mēs sekojam Viņa padomam un pavēlēm. Paskaidrojiet, ka šīs atklāsmes ievadā Tas Kungs paziņoja par dažām Savām lomām un Viņa centieniem mums palīdzēt. Lasot šo aprakstu, mēs varam atrast iemeslus, kāpēc ieklausīties Viņa vārdos. Mudiniet studentus pievērst uzmanību vārdiem klausieties un uzklausiet šodien apgūstamajos pantos.
Aiciniet studentus patstāvīgi izlasīt Mācības un Derību 45:1, meklējot, ko Jēzus Kristus sacīja par Sevi. Palūdziet studentiem pastāstīt, ko viņi ir uzzinājuši. Kad studenti būs snieguši savas atbildes, uzrakstiet uz tāfeles šādu mācību: Jēzus Kristus radīja debesis un Zemi.
Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 45:2. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, kāpēc mums ir jāieklausās Glābējā.
Saskaņā ar šiem pantiem, kāpēc mums ir jāieklausās Glābējā? (Jums, iespējams, būtu jāpaskaidro frāze „tanī stundā, ko jūs nedomājat, vasara būs pagājusi”, proti, ka vasara ir laiks, lai strādātu un sagatavotos ražas novākšanai sezonas beigās. Šis pants māca, ka mums ir jāieklausās Glābējā jau tagad un jānožēlo savi grēki, kamēr mums vēl ir laiks, strādājot pie savas dvēseles glābšanas.)
Paskaidrojiet, ka Mācības un Derību 45:3 ietver vārdu aizstāvis. Aizstāvis ir cilvēks, kurš iestājas par kāda cita cilvēka lietu. Tiesā var redzēt kā aizstāvis, pārstāvot apsūdzēto, stāda priekšā pierādījumus tiesnesim.
Pirms stundas sagatavojiet trīs kartītes ar šādiem uzrakstiem:
Attēls
tiesnesis, aizstāvis, apsūdzētais
Kartīšu aizmugurē uzrakstiet:
Attēls
Debesu Tēvs, Jēzus Kristus, mēs
Uzaiciniet trīs studentus iznākt klases priekšā. Katram studentam iedodiet vienu kartīti. Palūdziet viņus turēt kartītes tā, lai būtu redzami vārdi: tiesnesis, aizstāvis un apsūdzētais. Studentu, kurš tur kartīti ar uzrakstu aizstāvis, palūdziet nostāties starp abiem pārējiem studentiem.
Aiciniet visus klasē iedomāties, ka viņi atrodas tiesas zālē kopā ar tiesnesi, aizstāvi un apsūdzēto, ko vaino kādā noziegumā.
Kāda ir tiesneša loma?
Kā aizstāvis var palīdzēt apsūdzētajam?
Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 45:3. Aiciniet pārējos klasē sekot līdzi, meklējot, ko mēs varam mācīties no šī panta par Glābēju.
Kurš šajos pantos ir tiesnesis? (Kad studenti būs atbildējuši uz šo jautājumu, palūdziet studentam, kurš tur rokās kartīti ar uzrakstu tiesnesis, pagriezt to uz otru pusi.) Kurš ir apsūdzētais? (Palūdziet studentu, kurš tur rokās kartīti ar uzrakstu apsūdzētais, pagriezt to uz otru pusi.) Kurš ir aizstāvis? (Palūdziet studentu, kurš tur rokās kartīti ar uzrakstu aizstāvis, pagriezt to uz otru pusi. Tad uzrakstiet uz tāfeles šo mācību: Jēzus Kristus ir mūsu Aizstāvis Debesu Tēva priekšā.)
Kāpēc mums ir nepieciešams aizstāvis Debesu Tēva priekšā? (Mēs esam vainīgi grēkā. Saskaņā ar Dieva taisnīgumu — nekas netīrs nevar dzīvot Viņa klātbūtnē. Šī iemesla dēļ mums ir nepieciešams aizstāvis, kas iestātos par mūsu lietu Tēva priekšā un palīdzētu mums izlīgt ar Viņu.)
Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 45:4–5. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, kā Jēzus Kristus aizstāv mūsu lietu Tēva priekšā.
Saskaņā ar 4. pantu, ko Jēzus Kristus lūdz Debesu Tēvam ņemt vērā? (Glābējs stāsta par Savu bezgrēcīgo dzīvi, ciešanām un nāvi.)
Saskaņā ar 5. pantu, ko vēl Jēzus Kristus lūdz Debesu Tēvam ņemt vērā? (Mūsu ticību Jēzum Kristum.)
Aiciniet studentus apdomāt, kādos ikdienas dzīves gadījumos Jēzus Kristus viņiem ir nepieciešams kā viņu aizstāvis. Atvēliet studentiem laiku, lai pierakstu kladēs vai studiju dienasgrāmatās uzrakstītu savas sajūtas par Glābēju, kurš pilda viņu Aizstāvja lomu. Aiciniet viņus arī uzrakstīt kā, pēc viņu domām, Glābējs vēlētos, lai viņi izrādītu savu ticību Viņa vārdam.
Jēzus pasludina, ka Viņš ir pasaules gaisma un dzīvība, un to, ka Viņš ir sūtījis savu mūžīgo derību pasaulē
Sadaliet studentus pa pāriem un palūdziet katram pārim kopā izlasīt Mācības un Derību 45:6–10. Kad viņi būs veltījuši pietiekami daudz laika lasīšanai, uzdodiet šādus jautājumus:
Saskaņā ar Glābēja vārdiem 6.–7. pantā, kādēļ mums Viņā ir jāieklausās? Ko jums nozīmē, ka Viņš ir „sākums un gals”? Kādā veidā Viņš nes pasaulei gaismu un dzīvību?
Uz tāfeles uzrakstiet šo Glābēja raksturojumu:
Jēzus Kristus ir sākums un gals.
Jēzus Kristus ir pasaules gaisma un dzīvība.
Saskaņā 8. pantu, ko Glābējs apsola tiem, kas Viņu uzņem?
Norādiet: 9. pantā mēs lasām, ka Jēzus Kristus ir sūtījis Savu „mūžīgo derību … būt par gaismu pasaulei un būt par karogu [Viņa] ļaudīm”. Kādā citā atklāsmē Viņš teica, ka Viņa mūžīgā derība ir „[Viņa] evaņģēlija [pilnība]” (M&D 66:2).
Ko, jūsuprāt, nozīmē — „[meklēt]” evaņģēliju?
Kā jūs esat redzējuši evaņģēliju izpaužamies kā pasaules gaismu? Kādā veidā evaņģēlijs ir kā karogs tiem, kas noslēguši ar To Kungu derības?
Parādiet attēlu Ciānas pilsēta tiek paņemta debesīs (Evaņģēlija mākslas darbu grāmata (2008. g.), nr. 6; skat. arī LDS.org). Paskaidrojiet, ka šādi kāds mākslinieks attēlo Ēnohu un viņa tautu. Tad aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 45:11. Norādiet, ka Tas Kungs šajos pantos saka, ka daži viņu uzrunā „Dievs Ēnoham”.
Attēls
Ciānas pilsēta tiek paņemta debesīs
Aiciniet studentus padalīties ar pārējiem savās zināšanās par pravieti Ēnohu. Ja nepieciešams, papildiniet ar šādu informāciju: Ēnohs dzīvoja pirms Noa laikiem. Ēnoha dienās Zemi aptvēra ļaunums, taču viņš bija taisnīgas tautas, kura dzīvoja pilsētā ar nosaukumu „Ciāna”, vadītājs. Ciānas iedzīvotāji beigās tika „atšķirti no zemes” (M&D 45:12) jeb paņemti debesīs, pateicoties savam taisnīgumam (skat. Mozus 7:69).
Sniedziet Mācības un Derību 45:12–14 kopsavilkumu, paskaidrojot, ka Tas Kungs paņēma Ciānas tautu pie Sevis un pataupīs viņus „līdz taisnības diena nāks”. Tajā laikā Ēnohs un viņa tauta atgriezīsies uz Zemes, lai satiktu uzticīgos pēdējo dienu svētos Jaunajā Jeruzālemē — pilsētā, ko arī dēvēs par Ciānu (skat. Mozus 7:62–64). Visi pravieši cerēja sagaidīt šo dienu. Cilvēku bezdievības dēļ šī diena uz Zemes vēl nav pienākusi, taču tie, kas cerēja to sagaidīt, kādreiz to redzēs.
Pievērsiet studentu uzmanību iepriekš uz tāfeles uzrakstītajiem izteikumiem, kuros ir aprakstītas Jēzus Kristus lomas un raksturojums. Aiciniet studentus pārdomāt šos izteikumus un izvēlēties vienu no raksturojuma aspektiem, kas viņiem ir īpaši nozīmīgs. Pēc kāda laika aiciniet studentus pastāstīt par izvēlēto lomu vai raksturojuma aspektu un paskaidrot, kāpēc tas viņiem ir nozīmīgs. Kad studenti būs pauduši savas domas, uzrakstiet uz tāfeles šo principu: Uzzinot Jēzus Kristus lomas un raksturojumu, mūsu vēlēšanās sekot Viņam pieaug.
Kas no šodien uzzinātā par Glābēju liek jums Viņā labāk ieklausīties?
Jūs varētu dalīties savās domās attiecībā uz vienu no Glābēja lomām vai raksturojuma aspektiem un par to, kā šīs zināšanas rosina vēlmi Viņam sekot. Stundas noslēgumā lieciniet par svētībām, ko gūstam, kad ieklausāmies Jēzū Kristū un paklausām Viņa padomam un pavēlēm.
Prezidents Boids K. Pekers no Divpadsmit apustuļu kvoruma izskaidroja Glābēja kā starpnieka lomu:
Attēls
Prezidents Boids K. Pekers
„Katrs no mums dzīvo sava veida garīgā parādā. Kādu dienu konts tiks slēgts, un norēķins tiks pieprasīts. Lai cik nevērīgi mēs uz to raudzītos pašlaik, kad tā diena pienāks, un tā ir nenovēršama [tuvu], mēs skatīsimies apkārt nemierpilnā agonijā pēc kāda, jebkura, kas mums varētu palīdzēt.
Un atbilstoši mūžīgajam likumam, žēlastību nevar izrādīt, ja nav kāda, kurš gan vēlas, gan spēj uzņemties mūsu parādu un samaksāt cenu, un piemērot noteikumus mūsu pestīšanai.
Ja vien nav starpnieka, ja vien nav kāda drauga, pār mums ir jākrīt, noteikti jākrīt, pilnai, nežēlīgai taisnības nastai. Pilna atlīdzināšana par katru pārkāpumu, lai cik niecīgs vai nopietns tas arī būtu, tiks atprasīta no mums līdz pēdējam grasim.
Taču ziniet to, ka patiesība, dievišķa patiesība, pasludina, ka ir tāds Starpnieks.
„Jo ir viens Dievs, kā arī viens starpnieks starp Dievu un cilvēkiem — cilvēks Kristus Jēzus.” (1. Tim. 2:5.)” (The Mediator”, Ensign, 1977. g. maijs, 55.–56. lpp.)
Prezidents Pekers uzsvēra, ka katru mūsu dzīves dienu Tas Kungs ir mūsu Aizstāvis Tēva priekšā:
Attēls
Prezidents Boids K. Pekers
„Kaut kāda iemesla dēļ mēs domājam, ka Kristus veiktā Izpirkšana attiecas uz mums tikai mirstīgās dzīves beigās, kad tā atpestīs mūs no Krišanas un no garīgās nāves. Tā paveic daudz vairāk. Tās spēks nekad neizsīkst, mēs varam vērsties pie tās katru dzīves dienu. Kad mūs moka vai spīdzina vainas apziņa vai apgrūtina skumjas, Viņš var mūs dziedināt. Lai gan mēs pilnībā nespējam izprast, kā Kristus Izpirkšana tika īstenota, mēs varam piedzīvot „Dieva [mieru], kas ir augstāks par visu saprašanu”. (Filipiešiem 4:7.)” („The Touch of the Master’s Hand”, Ensign, 2001. g. maijs, 23.)
Elders D. Tods Kristofersons no Divpadsmit apustuļu kvoruma raksturoja savas izjūtas attiecībā uz to, kā Glābējs aizstāv viņa lietu un tādējādi nodrošina ceļu pie Debesu Tēva:
Attēls
Elders D. Tods Kristofersons
„Man ļoti daudz nozīmē tas, ka jebkurā laikā un jebkuros apstākļos caur lūgšanu varu tuvoties labvēlības tronim, ka mans Debesu Tēvs dzirdēs manu lūgumu un ka mans Aizstāvis, kurš nav grēkojis un kura asinis tika izlietas, aizstāvēs manu lietu (Skat. M&D 45:3–5.) Es stingri paļaujos uz šo ceļu pie Dieva, ko Viņš nodrošina visiem saviem bērniem, jo Viņš patiesi nešķiro cilvēkus, un ikviens, kurš lūgs, saņems” („I Know in Whom I Have Trusted”, Ensign, 1993. g. maijs, 83).
„Tagad, runājot par Ēnohu, kuru Dievs paņēma pie Sevis, lai viņam toreiz nebūtu jāmirst, un kuram tika nozīmēta kalpošana terestriāliem ķermeņiem, — par šo lietu maz ir atklāts” (History of the Church, 4:209).
Kādā citā reizē pravietis piebilda:
Attēls
Pravietis Džozefs Smits
„Viņš [Tas Kungs] izvēlējās Ēnohu, kuru Viņš vadīja un kam deva Savu likumu līdz ar viņa tautu. Un, kad pasaule kopumā nepaklausīja Dieva baušļiem, bet Ēnohs staigāja, Dievam paklausot, viņš tika paņemts prom līdz ar baznīcu un priesterību jeb debesu valdību (History of the Church, 5:64).