1832. gada 16. februārī Džozefs Smits un Sidnijs Rigdons strādāja pie Bībeles iedvesmotiem rediģējumiem (reizēm to sauc par Džozefa Smita Tulkojumu). Tulkojot un apdomājot Jāņa 5:29 nozīmi, viņiem tika parādīta vīzija, kas ir pierakstīta Mācības un Derību 76. nodaļā. Šīs vīzijas laikā Glābējs parādīja Džozefam Smitam un Sidnijam Rigdonam vairākas atšķirīgas vīzijas, kas apliecināja Jēzus Kristus īstenumu un dievišķumu, mācīja par Sātana krišanu un pazušanas dēliem, kā arī atklāja trīs godības valstību un to cilvēku, kas tās iemantos, iezīmes. Prezidents Vilfords Vudrafs teica: „Es atsaukšos uz „Vīziju” [76. nodaļā] kā uz atklāsmi, kas sniedz vairāk gaismas, vairāk patiesības un vairāk principu nekā jebkura cita atklāsme, kas ietverta kādā citā grāmatā, ko mēs jebkad esam lasījuši. Tā padara skaidru mūsu izpratnei mūsu pašreizējo stāvokli — to, no kurienes mēs esam nākuši, kādēļ mēs esam šeit un kurp mēs dosimies. Pateicoties šai atklāsmei, jebkurš cilvēks var uzzināt, kāda būs viņa loma un stāvoklis” (Teachings of Presidents of the Church: Wilford Woodruff [2004], 120.–121. lpp.).
Mācības un Derību 76. nodaļa tiks mācīta četrās stundās. Šajā stundā sniegts īss pārskats par vīziju, Tā Kunga apsolītajām svētībām uzticīgajiem un darbībām, kas vadīja Džozefu Smitu un Sidniju Rigdonu līdz vīzijas saņemšanai.
Palūdziet studentiem nosaukt dažas vietas, kur viņi vēlētos doties brīvdienās vai atvaļinājumā. (Pierakstiet viņu teikto uz tāfeles.) Apvelciet vienu no vietām, kas uzrakstīta uz tāfeles. Palūdziet studentiem uzrakstīt aprakstu par ceļu, pa kuru viņiem jādodas, lai nonāktu līdz izvēlētajam galamērķim. Pēc vienas vai divām minūtēm aiciniet dažus studentus pastāstīt, ko ir uzrakstījuši. Pēc tam izvēlieties citu galamērķi, kas uzrakstīts uz tāfeles un kas ievērojami atšķiras no pirmā galamērķa, un uzdodiet šādus jautājumus:
Ja jūs dosities pa to ceļu, ko jūs aprakstījāt pirmajam galamērķim, vai tas jūs aizvedīs uz otro galamērķi?
Kā jūsu izvēlētais galamērķis ietekmē ceļu, pa kuru jums jādodas, lai tur nokļūtu?
Paskaidrojiet, ka 1832. gada februārī pravietis Džozefs Smits un Sidnijs Rigdons saņēma vīziju, kas atklāja iespējamos cilvēces mūžīgos galamērķus. Šajā vīzijā, kas ir pierakstīta Mācības un Derību 76. nodaļā, ir aprakstītas trīs godības pakāpes (jeb valstības) un to cilvēku garīgās attīstības pakāpes, kuri tās iemantos. Studējot šo vīziju nākamo četru nodarbību laikā, aiciniet studentus atpazīt izvēles, kas vada uz mūžīgo dzīvi celestiālajā valstībā. Turklāt aiciniet viņus domāt par to, vai tās izvēles, ko viņi pašlaik veic, vada viņus uz mūžīgo galamērķi, kas tiem sniegs lielāko laimi.
Lai sniegtu nelielu pārskatu par Mācības un Derību 76. nodaļu, iedodiet katram studentam papildinošās shēmas eksemplāru. (Jūs varētu izgatavot šos eksemplārus pietiekami mazus, lai studenti tos varētu ielikt savos Svētajos Rakstos un izmantot, studējot 76. nodaļu.) Paskaidrojiet, ka shēmā ir attēlots tas, ko Džozefs un Sidnijs redzēja un mācījās vīzijas laikā.
Tas Kungs apsola svētības tiem, kuri ir Viņam uzticīgi
Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 76:1-5. Aiciniet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot vārdus un frāzes, kas raksturo Jēzus Kristus īpašības.
Kuras Jēzus Kristus īpašības, kas minētas šajos pantos, ir jums nozīmīgas? Kāpēc?
Saskaņā ar 5. pantu, kas mums ir jādara, lai pieredzētu Tā Kunga žēlastību un laipnību? (Mums jābīstas Viņa. Paskaidrojiet, ka šajā kontekstā bīties Tā Kunga nozīmē — Viņu cienīt, godāt un mīlēt.)
Kas mums ir jādara, lai tiktu Tā Kunga pagodināti? Ko, jūsuprāt, nozīmē — kalpot Tam Kungam „taisnībā un patiesībā līdz galam”?
Aiciniet studentus klusībā izlasīt Mācības un Derību 76:6–9 un sameklēt, kādas svētības Tas Kungs ir apsolījis tiem, kas godā Viņu un kalpo Viņam.
Saskaņā ar šiem pantiem, kādas svētības saņem tie, kas kalpo Tam Kungam un godā Viņu? (Jūs varētu atgādināt studentiem, ka vārds noslēpumus7. pantā attiecas uz garīgām patiesībām, ko var uzzināt tikai caur atklāsmi.)
Uz tāfeles uzrakstiet šādu nepabeigtu apgalvojumu: Ja mēs godājam To Kungu un Viņam kalpojam, Viņš mūs pagodinās …
Aiciniet studentus pabeigt uz tāfeles uzrakstīto principu. Viņiem tas būtu jāpabeidz šādi: Ja mēs godājam To Kungu un Viņam kalpojam, Viņš mūs pagodinās, atklājot mums patiesību.
Lai palīdzētu studentiem saprast, kā Tas Kungs var mums atklāt patiesību, paceliet rokā spuldzīti (vai kabatas lukturīti) un pavaicājiet, kā to varētu attiecināt uz Gara ietekmi. Pēc tam, kad studenti ir atbildējuši, aiciniet kādu no studentiem nolasīt Mācības un Derību 76:10. Aiciniet klases audzēkņus sekot līdzi, meklējot papildus atziņas par to, kā spuldzīti (vai kabatas lukturīti) varētu attiecināt uz Gara ietekmi.
Kā Gara ietekmi var salīdzināt ar gaismas avotu, piemēram, spuldzīti? (Studentu atbildēm būtu jāatspoguļo šāds princips: Tas Kungs mūs apgaismo ar Savu Garu.)
Ko nozīmē — apgaismot? (Sniegt zināšanas vai garīgu atskārsmi, kas palielina mūsu izpratni vai palīdz mums saskatīt patiesību.)
Kad jūs esat pieredzējuši, ka tikāt Gara apgaismoti? (Kad studenti ir atbildējuši, jūs varat dalīties arī pats savā pieredzē.)
Džozefs Smits un Sidnijs Rigdons apraksta, kā viņi saņēma vīziju
Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 76:11-14. Aiciniet pārējos audzēkņus sekot līdzi un meklēt 5.–10. pantā minēto apsolījumu piepildījumu.
Kādā ziņā Džozefa Smita un Sidnija Rigdona pieredze bija 5.–10. pantā minēto apsolījumu piepildījums?
Aiciniet studentus padomāt par tām reizēm, kad viņi lasījuši Svētos Rakstus un nav sapratuši to nozīmi.
Ko jūs esat darījuši, lai labāk saprastu Svētos Rakstus?
Paskaidrojiet, ka tas, ko Džozefs Smits un Sidnijs Rigdons darīja, pirms viņiem tika parādīta šī vīzija, mums māca, kā mēs labāk varam saprast Svētos Rakstus un ieaicināt Garu, lai Viņš mums atklāj patiesību.
Nozīmējiet studentus strādāt pāros. Aiciniet vienu studentu no katra pāra klusi izlasīt Mācības un Derību 76. nodaļas ievadu. Aiciniet otru studentu no katra pāra klusi izlasīt Mācības un Derību 76:15–19. Palūdziet studentiem sameklēt, kāda Džozefa un Sidnija rīcība jeb tas, ko viņi darīja, sagatavoja viņus tam, lai iegūtu izpratni par Svētajiem Rakstiem caur atklāsmi. (Lai palīdzētu studentiem labāk izprast nodaļas ievadu, jūs varētu paskaidrot, ka Džozefa Smita laikā vairums cilvēku, kas ticēja Bībelei, domāja, ka pēc Pēdējās tiesas visi cilvēki tiks nosūtīti vai nu uz debesīm, vai uz elli.) Kad studentiem ir bijis pietiekami daudz laika, lai lasītu, lūdziet viņus dalīties izlasītajā ar savu partneri. Pēc tam uzdodiet šādus jautājumus:
Ko Džozefs Smits un Sidnijs Rigdons darīja, lai sagatavotos šīs vīzijas saņemšanai? (Viņi studēja un apcerēja Jāņa 5:29.)
Ko nozīmē — apcerēt Svētos Rakstus? (Atbildēs varētu minēt: apdomāt jeb domāt par to, ko tu lasi; uzdot jautājumus par to, ko tu lasi; un sasaistīt to, ko tu no jauna uzzini, ar to, ko tu jau zini.)
Kādu patiesu principu mēs varam mācīties no Džozefa Smita un Sidnija Rigdona piemēra? (Studenti var minēt dažādus principus, taču noteikti uzsveriet šādu principu: Ar lūgšanu studējot un apdomājot Svētos Rakstus, mēs sagatavojam sevi tam, lai saņemtu izpratni no Tā Kunga caur Svēto Garu.)
Lai palīdzētu studentiem saprast, kā studēt un apdomāt Svētos Rakstus ar lūgšanu, aiciniet kādu studentu izlasīt tālāk sniegto eldera D. Toda Kristofersona, Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, izteikumu. Aiciniet klases audzēkņus ieklausīties, kādas darbības ir saistītas ar lūgšanu pilnu Svēto Rakstu studēšanu un apdomāšanu. (Jūs varētu izsniegt katram studentam šī izteikuma eksemplāru, lai viņi varētu sekot līdzi.)
Attēls
Elders D. Tods Kristofersons
Kad es saku „studēt”, es domāju kaut ko vairāk par lasīšanu. … Es dažreiz iedomājos, ka jūs lasāt dažus pantus, apstājaties, lai tos apdomātu, uzmanīgi izlasāt šos pantus vēlreiz un padomājat par to nozīmi, lūdzat pēc izpratnes, prātā uzdodat jautājumus, gaidāt garīgās iedvesmas un pierakstāt šīs iedvesmas un atklāsmes, kas nāk, lai jūs varētu atcerēties un mācīties vairāk. Šādi studējot, jūs pusstundas laikā neizlasīsiet daudz nodaļu un pantu, bet jūs atbrīvosiet vietu sirdī Dieva vārdam, un Viņš runās ar jums” (skat. „When Thou Art Converted”, Ensign vai Liahona, 2004. g. maijs, 11).
Kādas darbības elders Kristofersons saistīja ar lūgšanu pilnu Svēto Rakstu studēšanu un apdomāšanu?
Papildus tam, ko ieteica elders Kristofersons, ko vēl jūs esat darījuši, lai ar lūgšanu studētu un apdomātu Svētos Rakstus? (Pierakstiet studentu atbildes uz tāfeles.)
Ko jūs esat pieredzējuši, kad ar lūgšanu studējāt un apdomājāt Svētos Rakstus?
Mudiniet studentus pielietot šodien pārrunātās darbības savās Svēto Rakstu personīgajās studijās. Apsveriet iespēju dalīties savā liecībā par lūgšanu pilnu Svēto Rakstu studēšanu un apdomāšanu.
Tālāk dotais stāsts, ko atstāstījis elders Stērlings V. Sils, Septiņdesmito loceklis, ilustrē to, cik svarīgi ir izvēlēties ceļu, kas mūs vedīs uz mūžīgo galamērķi, ko mēs visvairāk vēlamies:
Attēls
Elders Stērlings V. Sils
„Daudz nozīmīgu mācību mēs varētu apgūt no kāda stāsta, ko pirms daudziem gadiem pastāstīja Dr. Harijs Emersons Fosdiks, ar nosaukumu „Nepareizajā autobusā”. Tajā stāstīts par kādu vīru [ASV], kurš iekāpa autobusā ar nolūku un vēlmi doties uz Detroitu. Taču, kad viņš nonāca garā ceļa galā, viņš bija aizbraucis uz Kanzassitiju. Sākumā viņš tam nespēja noticēt. Kad viņš vaicāja, kā nokļūt līdz Vudvardas avēnijai, un viņam pateica, ka tādas avēnijas nav, viņš bija sašutis — viņš zināja, ka tāda ir. Pagāja kāds laiks, līdz viņš spēja pieņemt faktu, ka, par spīti viņa labajiem nodomiem un dedzīgajai vēlmei, viņš bija nonācis nevis Detroitā, bet gan Kanzassitijā. Viss bija labi, izņemot vienu mazu sīkumu, — viņš bija iekāpis nepareizajā autobusā.
Vai nav interesanti, ka tik daudzi cilvēki dzīvē nonāk tur, kur viņi nebija plānojuši doties? Mēs izvirzām mērķus attiecībā uz godu, panākumiem un laimi, un tad mēs reizēm iekāpjam autobusos, kas mūs aizved uz tādiem galamērķiem, kuros pieredzam negodu, neizdošanos un nepatikšanas. Mūsu mirstīgās esamības galvenais nolūks ir sagatavot mūs viņsaules dzīvei. Un mūsu iespējamais galamērķis ir iedalīts trīs lielās apakšvienībās, ko Pāvils salīdzina ar saules, mēness un zvaigžņu gaismas pievilcību. …
Un tā mēs atgriežamies pie šīs diženās domas, kas ir viena no vissvarīgākajām pasaulē: pirmkārt, mums jāzina, kurp mēs vēlamies doties; un, otrkārt, mums jāiekāpj tajā autobusā, kas mūs uz turieni aizvedīs” („On the Wrong Bus”, New Era, 1983. g. jūl., 4., 6. lpp.).
Džozefs Smits un Sidnijs Rigdons teica, ka, tulkojot Jāņa 5:29, viņi bija „Garā” (M&D 76:11) un „ar Gara spēku” (M&D 76:12) tika atvērtas viņu acis. Šajā kontekstā šīs frāzes attiecas uz pagaidu fizisko un garīgo stāvokli, ko sauc par apskaidrošanu. Apskaidrošana notiek, kad personas „tiek uz laiku izmainītas gan izskatā, gan miesā — tas ir, paceltas augstākā garīgā līmenī —, lai tās varētu izturēt debesu būtņu klātbūtni un godību” (Svēto Rakstu ceļvedis, „Apskaidrošana”, scriptures.lds.org).
Prezidents Henrijs B. Airings, Augstākā prezidija loceklis, mācīja par atšķirību starp studēšanu un pārdomāšanu, un par to, kā pārdomāšana ir saistīta ar atklāsmju saņemšanu:
Attēls
Prezidents Henrijs B. Airings
„Lasīt, studēt un pārdomāt — nav viens un tas pats. Mēs lasām vārdus, un mums var rasties idejas. Mēs studējam un Svētajos Rakstos varam atklāt dažādus paraugus un sakarības. Taču, kad mēs gremdējamies pārdomās, mēs ieaicinām atklāsmes Garu. Man apdomāšana nozīmē domāšanu un lūgšanu, ko es daru pēc rūpīgas Rakstu lasīšanas un studēšanas” (skat. „Kalpojiet ar Garu”, Ensign vai Liahona, 2010. g. nov., 60).
Elders Mārvins Dž. Eštons, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, mācīja:
Attēls
Elders Marvins Dž. Eštons
„Kad pārdomājam, mēs dodam Garam iespēju iedvesmot un vadīt” („There Are Many Gifts”, Ensign, 1987. g. nov., 20).
Pravieša Džozefa Smita vadībā tika sarakstīta Mācības un Derību 76. nodaļa, kas parasti tiek saukta par „Vīziju”. Šī poēma tika iespiesta 1843. gada 1. februārī Times and Seasons — Baznīcas laikrakstā, kas tika publicēts Navū, Ilinoisas štatā, no 1839. gada novembra līdz 1846. gada februārim (skat. Times and Seasons, 1843. g. 1. febr., 82–85). Zemāk sniegtajā tabulā redzami Mācības un Derību 76. nodaļas fragmenti, kas atbilst poēmas vārsmām, un atziņas, ko mēs no tiem varam gūt.
un arī tie cilvēku gari, kas tiek turēti cietumā, kurus Dēls apmeklēja un sludināja tiem evaņģēliju, lai viņi varētu tapt tiesāti tāpat kā cilvēki miesā.”
Vārsmas 54.–55. rinda
54. Lūk, šie ir tie, kas miruši bez likuma;
Pagānu ciltis, kas bija bez cerības,
Un tie no nāves zemes un ēnas,
Gari cietumā, kas alka pēc gaismas.
55. Tiem gariem cietumā Glābējs sludināja,
Un mācīja evaņģēliju ar Savu spēku;
Un tad bija dzīvie, kas kristījās par mirušajiem,
Lai tie taptu tiesāti kā cilvēki miesā.
Atšķirībā no Alvina Smita, kurš būtu pieņēmis evaņģēliju, ja viņam būtu iespēja to pieņemt, pirms viņš nomira (skat. M&D 137), daudzi cilvēki būtu noraidījuši evaņģēliju, ja to saņemtu mirstīgās dzīves laikā. Tomēr, pateicoties Dieva lielajai žēlastībai, šiem cilvēkiem būs iespēja dzirdēt un pieņemt evaņģēliju garu pasaulē un tapt tiesātiem, it kā viņi būtu miesā.
„Kas nepieņēma Jēzus liecību miesā, bet vēlāk to pieņēma.
Šie ir tie, kas ir godājami zemes cilvēki, kas bija cilvēku viltības apžilbināti.
Šie ir tie, kas saņēma no Viņa godības, bet ne no Viņa pilnības.
Šie ir tie, kas saņēma no Dēla klātbūtnes, bet ne no Tēva pilnības.”
Vārsmas 56.–57. rinda
56. Šie ir tie, kas ir godājami zemes cilvēki;
Tie tika cilvēku viltības piekrāpti un apžilbināti;
No sākuma tie nepieņēma Glābēja patiesību,
Bet gan vēlāk, kad to atkal dzirdēja garu cietumā.
57. Nebūdami drosmīgi patiesībā, tie neiegūst kroni,
To godība ir pēc mēness kārtas:
Šie ir tie, kas nāk Kristus klātbūtnē,
Bet nesaņem Dieva pilnību pie Viņa troņa.”
Ir daudz godājamu cilvēku, kas šajā dzīvē noraida evaņģēliju, taču vēlāk, kad tas tiem tiek mācīts garu pasaulē, tie nožēlo grēkus un pieņem evaņģēliju. Viņi saņem terestriālo godību, kas ir salīdzināta ar mēness gaismu. Viņus varēs apmeklēt Jēzus Kristus, taču viņi nesaņems Dieva Tēva pilnību.