Kad Baznīca izpletās Misūri un uz turieni pārcēlās bīskaps Partidžs, radās vajadzība pēc jauna bīskapa, ko aicināt Ohaio. 1831. gada 4. decembrī pravietis Džozefs Smits saņēma trīs atklāsmes, kas ir apvienotas Mācības un Derību 72. nodaļā. Šajās atklāsmēs tika darīts zināms, ka Nevels K. Vitnejs tiek aicināts par jaunu bīskapu Ohaio, tika atklāti daži bīskapa Vitneja pienākumi un norādījumi attiecībā uz Ciānas sapulcināšanu. Atklāsmē, kas pierakstīta Mācības un Derību 73. nodaļā un kas tika dota 1832. gada janvārī, ietverts Tā Kunga norādījums Džozefam Smitam un Sidnijam Rigdonam atsākt Bībeles tulkošanas darbu. Atklāsme, kas pierakstīta Mācības un Derību 74. nodaļā, tika saņemta 1830. gadā — pirms Baznīcas atjaunošanas. Tajā ietverts Tā Kunga skaidrojums 1. korintiešiem 7:14 — rakstvietai, ko daudzi cilvēki izmantoja, lai attaisnotu zīdaiņu kristīšanu.
Tas Kungs aicina Nevelu K. Vitneju par bīskapu Ohaio
Pajautājiet studentiem, kurus Baznīcas aicinājumus viņi uzskata par ļoti grūtiem.
Vai jūs kādreiz Baznīcā esat saņēmuši aicinājumu vai lūgumu izdarīt kaut ko grūtu un bijāt izmisuši vai jutāt, ka nespējat to paveikt? Ja jā, tad — kādēļ?
Palūdziet studentiem klusībā izpētīt Mācības un Derību 72:1–2 un noteikt, kāds aicinājums bija nepieciešams Baznīcā. (Iespējams, jums jāpaskaidro, ka frāze „šajā Tā Kunga vīna dārza daļā” attiecās uz Ohaio.)
Kādu aicinājumu bija nepieciešams dot Ohaio?
Lai palīdzētu studentiem saprast, kādēļ Ohaio bija nepieciešams jauns bīskaps, palūdziet viņiem atminēties, kurš tika aicināts par pirmo Baznīcas bīskapu (Edvards Partidžs; skat. M&D 41:9). Paskaidrojiet, ka, Baznīcai izplešoties Misūri štatā un bīskapam Partidžam pārceļoties uz Independenci, Misūri (gandrīz 1000 jūdzes no Kērtlandes), Tas Kungs paziņoja, ka Ohaio štatā vajadzīgs jauns bīskaps. Aiciniet dažus studentus pēc kārtas nolasīt Mācības un Derību 72:3–6. Palūdziet klases audzēkņiem sekot līdzi un sameklēt frāzes, kas paskaidro, kādēļ svētajiem Ohaio štatā bija nepieciešams bīskaps.
Saskaņā ar 3. un 5. pantu, kādēļ svētajiem Ohaio štatā bija nepieciešams bīskaps? (Lai viņi varētu atskaitīties bīskapam par saviem pārvaldījumiem.)
Kā tas ir pielīdzināms tam, ka mēs atskaitāmies bīskapam vai draudzes prezidentam mūsdienās?
Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 72:7–8. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi un noskaidrot, kurš tika aicināts par jauno bīskapu Ohaio un kurš izvēlējās viņu šim aicinājumam.
Kurš tika aicināts par jauno bīskapu Ohaio?
Kurš izvēlējās Nevelu K. Vitneju jaunā bīskapa aicinājumam?
Kādu mācību mēs varam apgūt no 8. panta par aicinājumiem kalpot Tā Kunga Baznīcā? (Studentu atbildēm būtu jāatspoguļo šāda mācība: Aicinājumus kalpot Jēzus Kristus Baznīcā dod Glābējs.)
Palūdziet studentiem apdomāt, kā viņi justos, ja tiktu aicināti kādā grūtā Baznīcas aicinājumā. Aiciniet kādu studentu nolasīt tālāk sniegto stāstu, ko atstāstīja Nevela K. Vitneja mazdēls elders Orsons F.Vitnejs no Divpadsmit apustuļu kvoruma. Palūdziet klases audzēkņiem ieklausīties, kā brālis Vitnejs jutās, kad tika aicināts par jauno bīskapu, un ko viņš uzzināja par to, kas deva šo aicinājumu.
Attēls
Elders Orsons F. Vitnijs
„Doma par šī svarīgā pienākuma (bīskapa amata) uzņemšanos [Nevelam K. Vitnejam] bija tikpat kā nepanesama. … Viņš … neuzticējās savām spējām un [juta], ka nav spējīgs pildīt šo augsto un svēto pienākumu. Savā apjukumā viņš vērsās pie pravieša:
„Es sevī nesaskatu bīskapu, brāli Džozef; bet, ja tu saki, ka tā ir Tā Kunga griba, tad es mēģināšu.”
„Tev nav jāņem vērā tikai tas, ko saku es,” laipni atbildēja pravietis. „Ej un pavaicā Tēvam pats.”
Nevels … nolēma darīt tā, kā ieteica pravietis. … Uz viņa pazemīgo un sirsnīgo lūgšanu tika atbildēts. Nakts klusumā un esot vienam savā istabā, viņš dzirdēja balsi no debesīm: „Tavs spēks ir Manī.” Tie bija daži vienkārši vārdi, bet izteica ļoti daudz. Viņa šaubas tika kliedētas gluži kā rasa pirms rītausmas. Viņš taisnā ceļā devās pie pravieša, pateica, ka ir ieguvis pārliecību un vēlas pieņemt amatu, kuram viņš ir ticis aicināts” (skat. „The Aaronic Priesthood”, Contributor, 1885. g. janv., 126).
Kas palīdzēja Nevelam K. Vitnejam tik labprātīgi pieņemt aicinājumu kalpot par bīskapu?
Ko mēs varam mācīties no viņa pieredzes, kas mums var palīdzēt, ja jūtamies nomākti kāda Baznīcas aicinājuma vai uzdevuma dēļ?
Kā izpratne par to, ka aicinājumi kalpot Baznīcā nāk no Glābēja, var jums palīdzēt pieņemt aicinājumus un uzcītīgi censties tos pildīt?
Apdomājiet iespēju dalīties kādā pieredzē, kas stiprinājusi jūsu liecību par to, ka aicinājumi kalpot Tā Kunga Baznīcā nāk no Dieva.
Uz tāfeles uzrakstiet šādu patiesu principu: Bīskapi un draudžu prezidenti kārto laicīgās un garīgās Baznīcas lietas savās bīskapijās un draudzēs. (Jūs varētu paskaidrot, ka laicīgās attiecas uz lietām saistībā ar fizisko dzīvi. Piemēram, bīskapi un draudžu prezidenti pārvalda Baznīcas īpašumu, Baznīcas naudas līdzekļus un bīskapa krātuves izmantošanu.)
Sniedziet Mācības un Derību 72:9–26 kopsavilkumu, paskaidrojot, ka šajos pantos aprakstīti daži no bīskapa Vitneja pienākumiem. Paskaidrojiet, ka šajā atklāsmē aprakstītie bīskapa pienākumi galvenokārt attiecas uz bīskapa lomu, dzīvojot pēc ziedošanās likuma. Šajā periodā Baznīca nebija iedalīta bīskapijās, kur katrā bīskapijā prezidē savs bīskaps, kā tas ir mūsdienās. Tolaik bija tikai divi bīskapi: bīskaps Vitnejs bija bīskaps svētajiem Ohaio štatā, un bīskaps Partidžs bija bīskaps tiem, kas bija Misūri štatā.
Tas Kungs pavēl Džozefam Smitam un Sidnijam Rigdonam turpināt Bībeles tulkošanu
Sniedziet Mācības un Derību 73:1–2 kopsavilkumu, paskaidrojot, ka Tas Kungs norādīja, ka elderiem, kuri bija sludinājuši, bija jāturpina tas darīt līdz nākamajai konferencei, kas tika noturēta pēc divām nedēļām. Pravietis Džozefs Smits un Sidnijs Rigdons bija sludinājuši, lai palīdzētu apkarot maldus par Baznīcu, kas sekoja pēc Ezras Būta vēstuļu publikācijām. Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 73:3–4. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, ko Tas Kungs pavēlēja Džozefam Smitam un Sidnijam Rigdonam darīt pēc konferences.
Ko Tas Kungs lūdza Džozefam Smitam un Sidnijam Rigdonam darīt? Kas tas bija par „tulkošanas darbu”, par ko runāja Tas Kungs? (Bībeles rediģēšana.)
Aiciniet studentus iztēloties, ka viņi kalpo Baznīcas pilnlaika misijā. Runājot ar precētu pāri, kuri interesējas par Baznīcu, viņi uzzina, ka viņiem bija dēls, kurš nomira tikai dažu mēnešu vecumā. Pāra reliģiskais vadītājs viņiem bija pateicis, ka bērns nenonāks debesīs, jo viņš pirms nāves netika nokristīts. Vecāki izjūt lielas sāpes bērna zaudējuma dēļ un tic, ka viņu bērniņš netiks izglābts.
Palūdziet studentiem padomāt, ko viņi atbildētu šādā situācijā, un dariet viņiem zināmu, ka viņiem būs iespēja sniegt savas atbildes vēlāk.
Paskaidrojiet, ka Mācības un Derību 74. nodaļa ietver Tā Kunga skaidrojumu 1. vēstules korintiešiem 7:14. Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 74:1, kas ir apustuļa Pāvila vārdi no 1. vēstules korintiešiem 7:14. Dariet studentiem zināmu, ka šis pants 1. vēstulē korintiešiem tiek lietots, lai attaisnotu zīdaiņu kristīšanu. (Jūs varat paskaidrot, ka vārds neticīgais1. pantā attiecas uz jūdiem, kuri nepieņēma Jēzus Kristus evaņģēliju. Pāvils neteica, ka cilvēku var izglābt viņa laulātā drauga taisnīgums, bet apstiprināja to, ka viena laulātā drauga pievēršanās evaņģēlijam var svētīt ģimeni.)
Aiciniet dažus studentus pēc kārtas nolasīt Mācības un Derību 74:2–6. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi un sameklēt, kādas problēmas radās apustuļa Pāvila dienās, kad viens no laulātajiem pievērsās Jēzus Kristus evaņģēlijam, bet otrs joprojām piekopa Mozus likumu.
Kādas grūtības tika pieredzētas šādās laulībās? (Laulātie strīdējās par to, vai viņu bērniem būtu jāmāca ticēt un paklausīt Jēzus Kristus evaņģēlijam vai Mozus likumam [skat. 3. pantu]; bērni, kuri tika audzināti pakļauties Mozus likumam, uzauga bez ticības Jēzus Kristus evaņģēlijam [skat. 4. pantu].)
Kā laulāto atšķirīgie reliģiskie uzskati var ietekmēt ģimeni?
Paskaidrojiet, ka Jēzus Kristus veiktā Izpirkšana piepildīja Mozus likumu un apgraizīšana vairs nebija nepieciešama. Tomēr tie jūdi, kuri ievēroja Mozus likumu, ticēja, ka vīriešu dzimuma bērns ir nešķīsts, ja vien netiek apgraizīts. Šī ticība radīja problēmas ģimenēs, kurās viens vecāks ticēja Jēzus Kristus evaņģēlijam, bet otrs — Mozus likumam. Līdzīgi strīdi par reliģiskajiem uzskatiem var rasties arī mūsdienu ģimenēs, kur viens laulātais ir Baznīcas loceklis, bet otrs nav.
Aiciniet kādu no studentiem nolasīt Mācības un Derību 74:7. Aiciniet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot, ko Tas Kungs mācīja par maziem bērniem.
Ko Tas Kungs mācīja par maziem bērniem? (Studenti var izteikties dažādi, taču viņu atbildēm būtu jāatspoguļo šāda mācība: Mazi bērni ir svēti, būdami svētīti caur Jēzus Kristus Izpirkšanu. Jūs varētu ieteikt studentiem iezīmēt šo mācību savos Svētajos Rakstos.)
Pamatojoties uz to, ko jūs mācījāties par mazu bērnu glābšanu Mācības un Derību 74:7 un Moronija 8:8–12, ko jūs mācītu laulātajam pārim, kas domāja, ka viņu mirušais bērns netiks debesīs?
Aiciniet vienu vai divas pārniecības paskaidrot, ko viņi mācītu. Noslēgumā lieciniet pat Glābēja īstenotās Izpirkšanas spēku pestīt mazus bērnus.
Bīskaps Edvards Partidžs tika aicināts par pirmo Baznīcas bīskapu. Bīskaps Nevels K. Vitnejs kalpoja bīskapa Partidža vadībā. Prezidents Džozefs Fīldings Smits skaidroja:
Attēls
Prezidents Džozefs Fīldings Smits
„Bīskapam Kērtlandē [Nevelam K. Vitnejam] bija „jānodod” atskaite par pārvaldību bīskapam Ciānā [Edvardam Partidžam], kur tika uzglabāti Baznīcas pieraksti. Nevels K. Vitnejs tika aicināts par bīskapu šīs atbildības dēļ. Viņam bija jāuztur Tā Kunga krātuve Kērtlandē un jāsaņem naudas līdzekļi šajā vīna dārza daļā, un jāpieņem atskaite no elderiem, kā viņam tika pavēlēts; jāsniedz palīdzība atbilstoši viņu vajadzībām, kuriem bija jāmaksā par to, ko viņi saņem, tik daudz, cik viņiem bija, ko maksāt. Šie saņemtie naudas līdzekļi tika veltīti Baznīcas labumam, „nabagiem un trūkumcietējiem”. Ja bija kāds, kuram nebija, ko maksāt, tika veikta atskaite un nodota „Ciānas bīskapam, kuram [bija] jāsamaksā parāds no tā, ko Tas Kungs [lika] viņa rokās” (Church History and Modern Revelation, 2 sēj. [1953], 1:270). (Skat. arī Doctrine and Covenants Student Manual, 2. izd. [Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2001. g.], 152–153.)
Ziedošanās likums Ohaio štatā nekad netika pilnībā un plašā mērogā ievērots. To mēģināja ievērot Kolesvillas svētie Tompsonā, Ohaio, taču viņiem tas neizdevās dažādu iemeslu dēļ, tostarp tādēļ, ka Lemans Koplejs atsauca savu ziedojumu — ļaut Kolesvillas svētajiem dzīvot viņa īpašumā (skat. M&D 54). Tomēr ziedošanās likuma principi joprojām tika ievēroti. Dažiem Baznīcas locekļiem bija pārvaldījumi, un darbojās krātuve, lai palīdzētu rūpēties par nabadzīgajiem un trūcīgajiem, kā arī par Baznīcas laicīgajām vajadzībām. Bīskapam Nevelam K. Vitnejam bija jāpārrauga un jāpārvalda šie ziedošanās likuma aspekti, kā arī citas Baznīcas laicīgās darīšanas Ohaio štatā. Tas ietvēra atbildību pārvaldīt Baznīcas īpašumus šajā apgabalā.
Viens no bīskapa Vitneja galvenajiem pienākumiem bija rūpes par trūcīgajiem un nabadzīgajiem. Viens no veidiem, kā viņš to veica, bija izdalot pārtiku, ko bija devuši Baznīcas locekļi, kas noturēja „gavēņa sanāksmes” ar nolūku nodrošināt pārtiku trūcīgajiem. Bīskaps Vitnejs savā aicinājumā izmantoja savas uzņēmēja prasmes un ziedoja daudz no saviem laicīgajiem līdzekļiem Baznīcai, rūpējoties par citiem. Viņš uzticīgi kalpoja bīskapa amatā līdz savas dzīves beigām — gandrīz 19 gadus, un šajā laikā viņš kalpoja arī par Baznīcas prezidējošo bīskapu, ieņemot amatu, kurā sākotnēji bija Edvards Partidžs.
Pēc 1831. gada novembra konferences Hiramā, Ohaio štatā, seši vīri tika aicināti ziedot savu laiku un pūliņus, lai pārvaldītu Baznīcas izdevējdarbību, tostarp Svēto Rakstu publicēšanu, iespiešanu un izplatīšanu (skat. M&D 70:3–4). Šo vīru grupa — Džozefs Smits, Martins Heriss, Olivers Kauderijs, Džons Vitmers, Sidnijs Rigdons un Viljams V. Felpss — kļuva zināma kā „Literārais uzņēmums” (Literary Firm). Tas Kungs deva atļauju šiem vīriem prasīt materiālu palīdzību no bīskapa (skat. M&D 72:20) ar domu, ka šī publicēšanas uzņēmējdarbība ar laiku gūs pietiekami lielus ieņēmumus, lai kļūtu pašpietiekama. Literārā uzņēmuma locekļiem bija jāgūst ienākumi no uzņēmējdarbības un visa pārpalikuma peļņa bija jāziedo atpakaļ Tā Kunga krātuvē (skat. M&D 70:5–8). Kaut gan „Literārais uzņēmums” pastāvēja tikai dažus gadus, tas sniedza nozīmīgu devumu pasaulei, publicējot Pavēļu Grāmatu un vēlāk Mācību un Derības, kā arī Baznīcas avīzes, piemēram, Evening and the Morning Star („Vakara un rīta zvaigzne”). (Skat. Documents, Volume 2: July 1831–January 1833, vol. 2 of the Documents series of The Joseph Smith Papers [2013], xxv–xxvi).
Elders Ričards G. Skots, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, deva padomu par to, kā attiekties pret tradīcijām vai paražām, kas ir pretējas Jēzus Kristus evaņģēlijam:
Attēls
Elders Ričards G. Skots
„Var būt labi un noderīgi novērtēt etnisko, kultūras vai nacionālo mantojumu, taču tas var sekmēt arī tādu dzīvesveidu, ko uzticīgam pēdējo dienu svētajam vajadzētu atmest. …
[Prezidents Hovards V. Hanters ir teicis]: „Es jums iesaku par savu augstāko prioritāti izvirzīt savu piederību Jēzus Kristus Baznīcai. Novērtējiet visu, ko jums kāds lūdz darīt, vai tas būtu jūsu ģimenes loceklis, tuvinieks, jūsu kultūras mantojums vai pārmantotās tradīcijas, — visu izvērtējiet Glābēja mācību perspektīvā. Ja jūs atrodat ko pretēju šīm mācībām, atlieciet to malā un nedzīvojiet pēc tā. Tas jums nesniegs laimi” („Counsel to Students and Faculty”, Jaunzēlandes Baznīcas koledža, 1990. g. 12. nov.).” („Removing Barriers to Happiness”, Ensign, 1998. g. maijs, 85.)